Starptautiskās drošības vides raksturojums
Aukstā kara beigas un 20. gadsimta pēdējā desmitgade ienesa būtiskas izmaiņas Eiropas un starptautiskajā drošības situācijā. Izirstot Varšavas paktam un sabrūkot Padomju Savienībai, pārstāja eksistēt bipolārās pasaules modelis un ar tā pastāvēšanu saistītais uzskats par drošības politikas galvenajiem izaicinājumiem un uzdevumiem. Virknē Eiropas un Centrālāzijas valstu jaunais laikmets nesa straujas pārmaiņas no autoritārisma un valsts administrētas ekonomikas uz demokrātiju un brīvo tirgu.
Vienlaicīgi šo pārmaiņu blakus efekts daļā valstu bija etnisko un teritoriālo konfliktu uzliesmojums, valsts varas un kontroles vājums, nespēja novērst organizētās noziedzības uzplaukumu. Rietumu politisko, ekonomisko un kultūras priekšrocību nostiprināšanās jaunajā globālajā vidē izsauca pretreakciju to politisko spēku vidū, kuriem nebija viegli šīs pārmaiņas pieņemt. Virknē valstu sociāli neapmierinātāko sabiedrības slāņu noskaņojums novirzījās sociāla, nacionāla vai reliģiska radikālisma virzienā. Starptautiskajās attiecībās priekšplānā izvirzījās jautājumi, kuri bija apslāpēti bipolārajā pasaules izkārtojumā.
Konvencionālā apdraudējuma iespējamība Eiropā 21. gadsimta sākumā ir tik pat kā neiespējama, klasisku, militāru starpvalstu konfliktu veidošanās ir maz ticama. Šobrīd valstu un indivīdu apdraudējums sakņojas plašu reģionu nepietiekamā sociālekonomiskajā attīstībā, to pastiprina radikālo ideoloģiju izplatība un daudzviet vāja valsts vara, kas ļauj ekstrēmistiskām grupām izvērst terorismu globālā mērogā.
Līdz ar globalizācijas procesu strauju attīstību, arvien vairāk ir pieaugusi valstu savstarpējā atkarība dažādu ekonomisko, sociālo un ekoloģisko procesu ziņā, līdz ar to ir būtiski pieaugusi savstarpējā atkarība drošības jomā.
Būtisku draudu potenciālu rada enerģijas resursu pārvaldīšanas, aprites un izmantošanas jautājumi. Pasaules iedzīvotāju skaits un ražošana strauji aug, palielinot enerģijas patēriņu. Iezīmējas augoša konkurence valstu un reģionu starpā par rūkošo dabīgo kurināmo resursu izmantošanu. No otras puses, šo resursu lietošana turpina aizvien vairāk negatīvi ietekmēt ekoloģiju.
Līdz ar globalizācijas procesu un informācijas tehnoloģiju izplatību, sabiedrība un valsts arvien vairāk ir pakļautas informācijas tehnoloģiju apdraudējumiem vai, tā sauktajiem, kiberdraudiem.
Mūsdienu modernās demokrātijas savu valsts drošību vairs nesaista tikai ar individuālajām spējām un būtisku uzmanību pievērš kolektīvai pieejai drošības jautājumu risināšanā. Arvien vairāk pieaug divpusējā un daudzpusējā drošības sadarbība, starptautisku drošības organizāciju attīstība. Līdz ar izpratni, ka drošības draudi var nākt no ģeogrāfiski attāliem reģioniem, ir pieaugusi ieinteresētība iesaistīties krīžu un konfliktu noregulēšanā tālu aiz savas valsts robežām.
Lai stātos pretī jaunajiem draudiem, nepieciešama kompleksa pieeja – tikai militārs spēks vien spēj risināt tikai mazāko daļu no problēmas. Nacionālās un starptautiskās drošības garantēšanai nepieciešama būtiska valstu savstarpējā sadarbība, pamatojoties uz kopīgām vērtībām un kopīgu izpratni par drošības draudiem un rīkojoties, izmantojot visaptverošu pieeju - politiskus, ekonomisku, diplomātiskus, kā arī militārus līdzekļus.
Latviju, kā jebkuru citu modernu demokrātiju, skar globalizācijas radītais apdraudējums, tādēļ Latvijas drošības politika ir balstīta uz daudzpusējās sadarbības bāzes un dalību demokrātisku valstu veidotās starptautiskajās organizācijās – Eiropas Savienībā un NATO.
