Bruņojuma kontrole un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas ierobežošana

Viens no Latvijas ārpolitikas un drošības politikas būtiskiem elementiem ir atbildīga rīcība bruņojuma kontroles un masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanas jomā ar mērķi novērst masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanos pasaulē. Īpaši svarīgi ir nepieļaut masu iznīcināšanas ieroču izplatību laikā, kad starptautiskajai sabiedrībai ir aktuāli terorisma draudi. Latvija pilda savas saistības gan būdama dalībvalsts visos galvenajos bruņojuma kontroles un masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanas līgumos un režīmos, gan arī attīstot un īstenojot stingru eksporta kontroles politiku (vairāk skatīt sadaļā "Stratēģiskas nozīmes preču kontrole").

• Latvija ir pievienojusies svarīgākajiem līgumiem, konvencijām un iniciatīvām masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanas un atbruņošanās jomā
• Latvijai ir saistoši arī svarīgākie starptautiskie līgumi un vienošanās, kas regulē konvencionālā (parastā) bruņojuma kontroli
• Citi starptautiskie līgumi, vienošanās un iniciatīvas konvencionālā (parastā) bruņojuma kontroles jomā

 

Latvija ir pievienojusies svarīgākajiem līgumiem, konvencijām un iniciatīvām masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanas un atbruņošanās jomā:

Kodolieroču neizplatīšanas līgums (Treaty on the Non-Proliferation of Nuclear Weapons – NPT)

• Kodolieroču neizplatīšanas līgums (NPT), kas stājās spēkā 1970.gadā (parakstīts 1968 gadā), ir globālā kodolieroču neizplatīšanas- un atbruņošanās režīma pamatdokuments. Līgumam pievienojušās 190 valstis, tostarp piecas atzītās kodolvalstis – ASV, Krievija, Lielbritānija, Francija, Ķīna. Latvija līgumam pievienojās 1992.gadā.
• Līguma būtība ietverta tā trīs pīlāros – kodolieroču neizplatīšana, vispārēja un pilnīga kodolatbruņošanās, kā arī kodolenerģijas izmantošana miermīlīgiem mērķiem.

Kodolieroču neizplatīšanas līguma teksts (1968.gada 1.jūlijs): http://www.un.org/disarmament/WMD/Nuclear/pdf/NPTEnglish_Text.pdf

Starptautiskā atomenerģijas aģentūra (International Atomic Energy Agency – IAEA)

• 1957.gadā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) ietvaros dibinātā Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (IAEA) ir globāla sadarbības institūcija kodoljautājumos. Aģentūrai ir 151 dalībvalsts, Latvija pievienojās 1997.gadā.
• IAEA mērķis ir veicināt drošu kodoltehnoloģijas attīstību miermīlīgiem nolūkiem („Atoms for Peace”) un darbs iedalās trīs jomās:
  • sekot līdzi, lai valstu rīcībā esošie kodolmateriāli netiktu izmantoti militāros nolūkos (šajā jomā IAEA kontrolē Kodolieroču neizplatīšanas līguma izpildi garantiju sistēmas (safeguards) ietvaros),
  • kodolmateriāla un infrastruktūras drošība (palīdz valstīm rūpēties par radioaktīvo vielu drošu uzglabāšanu un izmantošanu, izstrādājot starptautiskus standartus, rokasgrāmatas),
  • kodolzinātnes un tehnoloģiju izmantošana attīstības valstu vajadzībām ar mērķi mazināt nabadzību, slimības un dabas piesārņošanu.
• 2008.gadā stājās spēkā Garantiju līgums starp Eiropas Atomenerģijas kopienu (EURATOM), tās ne-kodolieroču dalībvalstīm un IAEA, kā arī šī Garantiju līguma Papildus protokols, kas veido patreizējo pamatu Latvijas sadarbībai ar IAEA. Līdz ar to spēku zaudēja divpusējais Nolīgums par garantiju piemērošanu, kas starp IAEA un Latviju tika noslēgts 1993.gadā, kā arī 2001.gada Papildus protokols Nolīgumam par garantiju piemērošanu saskaņā ar Līgumu par kodolieroču neizplatīšanu.
• Tehniskā sadarbība ar IAEA notiek Vides un reģionālās attīstības ministrijas un tai padoto iestāžu līmenī (radiācijas drošība, atkritumu pārvaldība u.c.).

Starptautiskās atomenerģijas aģentūras mājas lapa: http://www.iaea.org/

Vispārējais līgums par kodolizmēģinājumu aizliegumu (Comprehensive Nuclear-Test-Ban Treaty – CTBT)

• Atvērts parakstīšanai kopš 1996.gada, to parakstījušas 182 valstis, ratificējušas 153 valstis. Līgums stāsies spēkā pēc tam, kad to būs ratificējušas visas līguma 2.pielikumā minētās valstis (ar kodoltehnoloģiju kapacitāti uz 1996.gadu). Latvija CTBT parakstīja 1996.gadā un ratificēja 2001.gadā.
• CTBT aizliedz kodolizmēģinājumus un jebkādus citus kodolsprādzienus uz zemes, zem zemes, atmosfērā un zem ūdens, lai novērstu gan kodolieroču sākotnēju attīstību, gan to kvalitātes uzlabojumus. Lai nepārtrauktā diennakts režīmā sekotu līdzi iespējamiem kodolsprādzieniem uz planētas, izveidots visaptverošs verifikācijas režīms – Starptautiskā pārraudzības sistēma (International Monitoring System, IMS), praktiski 337 datu vākšanas stacijas dažādos kontinentos. Sistēma ietver sevī četras tehnoloģijas: seismiskās (reģistrē vibrācijas zemes garozā), hidroakustiskās (reģistrē akustiskos viļņus ūdenī), infraskaņas (reģistrē skaņu frekvences, kas zemākas par dzirdamības apakšējo robežu) un radionuklīdās (atklāj radioaktīvos atkritumus atmosfērā). Nepieciešamības gadījumā režīms paredz arī inspekcijas.
• Līguma īstenošanas nolūkos tika izveidota Vispārējā kodolizmēģinājumu aizlieguma līguma organizācija (CTBTO). Kamēr līgums nav stājies spēkā, darbojas CTBTO Sagatavošanas komisija (Preparatory Commission).
• Latvija uzskata, ka CTBT stāšanās spēkā sniegs nozīmīgu ieguldījumu kodolieroču izplatīšanas novēršanā un globālajā kodolatbruņošanās procesā. Latvija atzīst universāla, juridiski saistoša kodolizmēģinājumu aizlieguma ar efektīvu verifikācijas režīmu nozīmīgo lomu starptautiskās drošības nodrošināšanā.

Vispārējā līguma par kodolizmēģinājumu aizliegumu organizācijas Sagatavošanas komisijas mājas lapa: http://www.ctbto.org/

Konvencija par bakterioloģisko (bioloģisko) un toksisko ieroču izstrādāšanas, ražošanas un uzglabāšanas aizliegšanu un par to iznīcināšanu (Convention on the Prohibition of the Development, Production and Stockpiling of Bacteriological (Biological) and Toxin Weapons and on Their Destruction – BTWC)

• Konvencija aizliedz attīstīt, ražot, uzglabāt, izplatīt un izmantot bioloģiskos un toksiskos ieročus, kā arī izejvielas un aprīkojumu, kas paredzēts šādu ieroču radīšanai, pārvietošanai vai izmantošanai naidīgos nolūkos vai bruņotos konfliktos.
• Saskaņā ar konvenciju, valstij 9 mēnešu laikā pēc konvencijas stāšanās spēkā jāiznīcina vai jāpārveido jau esošās bioloģiskās un toksiskās izejvielas lietošanai vienīgi miermīlīgiem mērķiem.
• Latvija ir konvencijas dalībvalsts kopš 1997.gada un Latvijas rīcībā nav konvencijas ietvaros aizliegto ieroču.

Konvencijas par bakterioloģisko (bioloģisko) un toksisko ieroču izstrādāšanas, ražošanas un uzglabāšanas aizliegšanu un par to iznīcināšanu mājas lapa: http://www.opbw.org/

Konvencija par ķīmisko ieroču izstrādes, izgatavošanas, uzkrāšanas un pielietošanas aizliegumu un ķīmisko ieroču iznīcināšanu (Convention on the Prohibition of the Development, Production, Stockpiling and Use of Chemical Weapons and on their Destruction – CWC)

• Konvencija stājās spēkā 1997.gadā un ietver sevī 188 dalībvalstis. Latvijā konvenciju apstiprināja 1996.gadā.
• Tā aizliedz ķīmisko ieroču, kā arī to ražošanā izmantojamo ķīmisko vielu attīstīšanu, ražošanu, uzglabāšanu, izplatīšanu un lietošanu, nosaka jau esošo ķīmisko ieroču un ar to ražošanu saistīto iekārtu iznīcināšanu noteiktā termiņā, kā arī veido stingru ķīmiskās rūpniecības verifikācijas un inspekciju režīmu. Konvencijas ietvaros dalībvalstis sadarbojas, lai veicinātu ķīmisko izejvielu izmantošanu miermīlīgiem mērķiem, kā arī nodrošina palīdzību valstīm ķīmisko ieroču uzbrukuma draudu gadījumā.
• CWC izpildemehānismu pārskata Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija (Organisation for the Prohibition of Chemical Weapons - OPCW).

Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijas mājas lapa: http://www.opcw.org/

Masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanas drošības iniciatīva (Proliferation Security Initiative – PSI)

• ASV prezidenta Džordža Buša (George Bush) 2003.gada jūnijā ierosināta globāla iniciatīva ar mērķi uzlabot starpvalstu sadarbību masu iznīcināšanas ieroču, to piegādes sistēmu un ar to saistīto izejmateriālu nelegālās aprites ierobežošanā un kontrolē. Iniciatīvas mērķus atbalsta aptuveni 95 valstis, tostarp arī Latvija.
• PSI darbības pamatā izstrādāti PSI Aizlieguma principi (Interdiction Principles). Saskaņā ar tiem, valstis apņemas veikt efektīvus pasākumus, lai ierobežotu ķīmisko, bioloģisko un kodolieroču nonākšanu teroristu un valstu rokās, kas varētu būt ieinteresētas šādu materiālu izplatīšanā naidīgos nolūkos. Principi aicina valstis neiesaistīties masu iznīcināšanas ieroču tirdzniecībā ar riska valstīm, kā arī nepieciešamības gadījumā atļaut pārmeklēt to kuģus un lidaparātus, ja tie tiek turēti aizdomās par masu iznīcināšanas ieroču, to piegādes sistēmu un ar to saistīto materiālu kravu pārvadāšanu.
• PSI nav organizācijas struktūras, tā balstās uz valstu brīvprātīgu dalību pasākumos. Galvenās aktivitātes ir praktiskas mācības un semināri, kuru mērķis ir drošības dienestu, muitas, robežsardzes un citu valsts institūciju iesaiste nelegālas masu iznīcināšanas ieroču tirdzniecības apkarošanā.

Globālā iniciatīva par kodolterorisma apkarošanu (Global Initiative to Combat Nuclear Terrorism – GICNT)

• GICNT izveidi 2006.gadā ierosināja ASV un Krievijas prezidenti ar mērķi nepieļaut masu iznīcināšanas ieroču, īpaši radioloģisko un kodolmateriālu, nokļūšanu teroristu rokās.
• Iniciatīvas ietvaros sadarbojas 82 valstis, tostarp Latvija (kopš 2007.gada). Darbība vērsta uz to, lai nodrošinātu kodolmateriālu un radioaktīvo vielu uzskaiti, kontroli un aizsardzību, nodrošinātu kodolprogrammu un kodolenerģijas ražotņu drošību, nepieļautu šādu materiālu nelegālu pārvadāšanu un tirdzniecību, attīstītu reaģēšanas kārtību kodolterorisma uzbrukuma gadījumā, stiprinātu likumdošanu un tiesībsargājošo institūciju sadarbību, lai par šāda veida kriminālnoziegumu veikšanu tiktu paredzēts sods, kā arī veicinātu informācijas apmaiņu valstu starpā.

Hāgas rīcības kodekss pret ballistisko raķešu izplatību (Hague Code of Conduct Against Ballistic Missile Proliferation – HCOC)

• Rīcības kodekss ir globāla rakstura dokuments, kas attiecas uz masu iznīcināšanas ieroču nesējiekārtām. Kodekss ir spēkā kopš 2002.gada, tam pievienojusies 131 valsts, tostarp Latvija.
• HCOC mērķis ir nodrošināt lielāku transparenci attiecībā uz raķešu attīstības un izmēģināšanas programmām, tostarp palīdzēt cīnīties pret masu iznīcināšanas ieroču palaišanas sistēmu izplatīšanu. Līdz ar to HCOC papildina 1987.gada Raķešu tehnoloģijas kontroles režīmu (Missile Technology Control Regime – MTCR).
• Rīcības kodeksam nav organizācijas struktūras, darbs notiek ikgadēju valstu sanāksmju ietvaros, kā arī apmainoties ar informāciju ikgadējo deklarāciju formā.

Hāgas rīcības kodeksa pret ballistisko raķešu izplatību mājas lapa: http://www.hcoc.at/

Latvijai ir saistoši arī svarīgākie starptautiskie līgumi un vienošanās, kas regulē konvencionālā (parastā) bruņojuma kontroli:

Konvencija par tādu konkrētu ieroču veidu lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība (Convention on Prohibitions or Restrictions on the Use of Certain Conventional Weapons Which May Be Excessively Injurious or To Have Indiscriminate Effects – CCWC)

• Balstoties uz starptautisko tiesību principa, ka valstu tiesības izvēlēties karošanas metodes un līdzekļus nav neierobežotas, konvencija aizliedz vai ierobežo tādu atsevišķu ieroču izmantošanu bruņotu konfliktu laikā, kas var radīt nevajadzīgus un postošus ievainojumus militārpersonām un civiliedzīvotājiem. Konvencija ir neatņemama starptautisko humanitāro tiesību sastāvdaļa, tā ņem vērā valstu aizsardzības vajadzības un rūpes par civiliedzīvotāju aizsardzību.
• Konvenciju papildina pieci protokoli, kas precizē konkrētus ieroču veidus, kuru lietošanu ierobežo vai aizliedz konvencija.
• Latvija ir konvencijas dalībvalsts kopš 1993.gada un ir pievienojusies visiem tās papildprotokoliem. 2010.gadā Latvijā stājās spēkā konvencijas 5.protokols, kas uzliek bruņotā konfliktā iesaistītām valstīm par pienākumu to kontrolētajās teritorijās veikt sprādzienbīstamu kara palieku neitralizēšanu, aizvākšanu vai iznīcināšanu, kā arī visus nepieciešamos pasākumus civiliedzīvotāju aizsardzībai, tostarp skarto teritoriju iezīmēšanu, iežogošanu un novērošanu. Latvija atbalsta konvencijas universalizācijas rīcības plānu, kas aicina valstis, kas vēl nav konvencijas dalībvalstis, pievienoties konvencijai un visiem tās protokoliem.
• Pievienojoties starptautiskajiem centieniem mazināt neierobežotas kasešu munīcijas lietošanas radīto postu, Latvija atbalsta konvencijas ietvaros notiekošās sarunas par jauna protokola izstrādi ar mērķi panākt neefektīvas un neprecīzas kasešu munīcijas lietošanas aizliegumu un novērst nevajadzīgus civiliedzīvotāju upurus. ANO ietvaros šāda juridiska ietvara izstrāde būtu nozīmīga, ņemot vērā, ka šajā procesā ir iesaistītas valstis, kam ir ievērojami šī ieroča krājumi, kas to ražo un atbalsta to kā efektīvu modernā bruņojuma arsenāla sastāvdaļu.

Informācija par konvenciju (tostarp konvencijas un tās papildprotokolu teksti): http://www.unog.ch/80256EE600585943/(httpPages)/4F0DEF093B4860B4C1257180004B1B30?OpenDocument

Konvencija par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu, jeb Otavas konvencija (Convention on The Prohibition of The Use, Stockpiling, Production And Transfer of Anti-Personal Mines and on Their Destruction)

• 1996.gada oktobrī Kanādā notika starptautiska konference, kuras laikā tika pieņemta deklarācija par valstu sadarbību vispārēja kājnieku mīnu aizlieguma līguma izstrādāšanā. 1997.gadā tika pieņemta Konvencija par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu, jeb Otavas konvencija.
• Otavas konvencija paredz kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas uz ražošanas aizliegšanu, kā arī krājumā esošo kājnieku mīnu iznīcināšanu. Tā paredz nelietot, neražot, nenodot tālāk un neuzglabāt kājnieku mīnas. Konvencija arī aizliedz jebkādā veidā palīdzēt citiem veikt darbības, kas aizliegtas šajā konvencijā. Katrai dalībvalstij ir pienākums nodrošināt visu tās glabāšanā esošo kājnieku mīnu iznīcināšanu ne vēlāk kā 4 gadu laikā no konvencijas spēkā stāšanās brīža attiecīgajā valstī. Konvencija neaizliedz no attāluma vadāmās mīnas.
• Kājnieku mīnas ar to neselektīvo darbību tiek uzskatītas par vienu no nehumānākajiem ieroču veidiem pasaulē, tādēļ lielākā daļa valstu, kā arī starptautiskās organizācijas aktīvi vēršas pret šo ieroču lietošanu, uzglabāšanu, ražošanu un izplatīšanu. Visbiežāk no kājnieku mīnām cieš nevis militārpersonas, kuras piedalās militārajos konfliktos, bet tieši civiliedzīvotāji. Nesprāgušās kājnieku mīnas un to radītie materiālie zaudējumi, kā arī civiliedzīvotāju upuri vairākos pasaules reģionos ir viens no šķēršļiem, kas apgrūtina šo reģionu attīstību pēckara periodā.
• 2006.gada 1.janvārī Latvija kļuva par konvencijas pilntiesīgu dalībvalsti. Latvija ir izpildījusi savas saistības saskaņā ar Otavas konvencijas 4.pantu, iznīcinot Nacionālo bruņoto spēku (NBS) bruņojumā esošās kājnieku mīnas. Neliels skaits mīnu atstāts NBS vienību apmācību nodrošināšanai.

Otavas konvencijas teksts: http://www.unog.ch/80256EDD006B8954/(httpAssets)/8DF9CC31A4CA8B32C12571C7002E3F3E/$file/APLC+English.pdf

1999.gada Vīnes dokuments par sarunām par uzticēšanos un drošību veicinošiem pasākumiem (Vienna Document 1999 of the Negotiations on Confidence- and Security- Building Measures)

• 1999.gada Vīnes dokuments (VD99) tika pieņemts 1999.gada 16.novembrī Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Drošības sadarbības foruma sēdē un ir politiski saistoša EDSO dalībvalstu vienošanās stiprināt drošību Eiroatlantiskajā un Eirāzijas telpā ar savstarpējas uzticēšanās veicinošiem pasākumiem.
• Vienošanās paredz ikgadēju brīvprātīgu militārās informācijas apmaiņu un inspekcijas EDSO dalībvalstu starpā. Iegūtā informācija sniedz pārskatu par valstu bruņojumu, bruņotajiem spēkiem un militārajām aktivitātēm. Inspicēšana notiek divos veidos – kā inspekcija vai kā novērtējuma vizīte. Pēdējā tiek novērtēta militāro parametru atbilstība attiecīgās dalībvalsts sniegtajiem datiem ikgadējā informācijas apmaiņā. Dalībvalstīm ir noteiktas inspekciju un novērtējuma vizīšu kvotas, taču ir arī iespēja noslēgt divpusējas vienošanās par papildus kvotām.
• EDSO samitā Astanā, Kazahstānā 2010.gada 1.-2.decembrī tika pieņemta deklarācija, kurā nolemts modernizēt konvencionālā bruņojuma kontroles un uzticēšanās un drošību veicinošo pasākumu režīmus, tostarp VD99. Kopš VD99 pieņemšanas 1999.gadā militārā vide ir mainījusies, ņemot vērā asimetrisko draudu un jaunu tehnoloģiju ienākšanu.

1999.gada Vīnes dokumenta par sarunām par uzticēšanos un drošību veicinošiem pasākumiem teksts (1999.gada 16.novembris): http://www.osce.org/fsc/41276

EDSO samita Astanā piemiņas deklarācijas teksts (2010.gada 2.decembris): http://www.osce.org/mc/73962

Atvērto debesu līgums (Treaty on Open Skies – OST)

• 1992.gadā parakstītais līgums starp toreizējām NATO un Varšavas pakta dalībvalstīm stājās spēkā 2002.gadā un ietver 34 dalībvalstis Eiroatlantiskajā un Eirāzijas telpā. Arī Latvijā līgums stājās spēkā 2002.gada 1.janvārī.
• OST paredz savstarpēju novērošanas - filmēšanas pārlidojumu veikšanu virs dalībvalstu teritorijām, lai iegūtu informāciju par to bruņotajiem spēkiem, militārajiem objektiem un aktivitātēm. Tādējādi tas veido vienu no bruņojuma kontroles politikas instrumentiem, kas vērsts uz atvērtības un uzticēšanās veicināšanu.
• Saskaņā ar līgumu valstīm pienākas viena vai vairākas aktīvās kvotas novērojumu lidojumu veikšanai virs citu dalībvalstu teritorijas. Tāpat dalībvalstis saņem pasīvās kvotas, kas uzliek tām par pienākumu uzņemt citu valstu inspekcijas, ļaut piedalīties pārlidojumos un sekot, vai tie notiek saskaņā ar iepriekš saskaņotu plānu. Valstij piešķirtais aktīvās kvotas skaits nevar pārsniegt pasīvo kvotu skaitu.
• Latvijas bruņojuma kontroles eksperti piedalās OST lidojumos, dalot lidojumu kvotas ar citām OST dalībvalstīm, kā arī nodrošina citu valstu izlūklidmašīnu pārlidošanu Latvijas teritorijai līguma ietvaros.

Atvērto debesu līguma teksts (1992.gada 4.marts): http://www.osce.org/library/14127

 

Citi starptautiskie līgumi, vienošanās un iniciatīvas konvencionālā (parastā) bruņojuma kontroles jomā:

Līgums par konvencionālajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā (Treaty on Conventional Armed Forces in Europe – CFE)

• Līgums tika parakstīts 1990.gadā (spēkā kopš 1992.gada) starp toreizējām NATO un Varšavas pakta dalībvalstīm ar mērķi radīt drošu un stabilu konvencionālo bruņoto spēku līdzsvaru Eiropā, turot bruņojumu iespējami zemā līmenī. Šajā nolūkā CFE nosaka skaitliskus ierobežojumus piecām konvencionālo ieroču kategorijām (tankiem, bruņu mašīnām, kaujas lidmašīnām, uzbrukuma helikopteriem, artilērijai) un veicina abpusēju uzticības veidošanos, regulāri apmainoties ar informāciju par attiecīgās valsts bruņojuma sastāvu un veicot pārbaudes inspekcijas.
• Pēc Varšavas pakta sabrukuma CFE bija konceptuāli jāpārstrādā. 1999.gadā EDSO samita ietvaros Stambulā CFE dalībvalstu starpā tika parakstīts Adaptētais jeb Pielāgotais CFE (ACFE), kas paredz, ka militāro bloku vietā kā atskaites vienība ir nacionālas valstis. Līdz šim ACFE nav stājies spēkā, jo to nav ratificējušas visas valstis, tostarp NATO dalībvalstis (iemesls – parakstot ACFE, Krievija apņēmās izvest savu karaspēku no Gruzijas un Moldovas, t.s. Stambulas saistības. NATO valstis apņēmās tikai pēc šo Stambulas saistību izpildes ratificēt ACFE). 2007.gada decembrī Krievija vienpusēji izsludināja moratoriju, pārtraucot pildīt CFE līguma saistības ar pamatojumu, ka NATO dalībvalstis nav ratificējušas ACFE, lai gan Krievija ir izpildījusi Stambulas saistības.
• CFE dalībvalstis ir apņēmīgas turpināt konvencionālā bruņojuma kontroles režīma modernizācijas procesu. Latvija uzskata, ka Eiropā nepieciešams efektīvs konvencionālā bruņojuma kontroles mehānisms, kas veicinātu uzticību un transparenci valstu starpā.

Līguma par konvencionālajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā teksts (1990.gada 19.novembris): http://www.osce.org/library/14087

Vienošanās par līguma par konvencionālajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā pielāgošanu (1999.gada 19.novembris): http://www.osce.org/library/14108

Konvencionālā bruņojuma kontrole starptautisko organizāciju ietvaros

• Latvija atbalsta globālos centienus ierobežot nekontrolētu konvencionālo ieroču plūsmu, kas izraisa vardarbīgus konfliktus, veicina represīvus režīmus, noziedzības, terorisma izplatīšanos, starptautisko humanitāro un cilvēktiesību normu pārkāpumus. Lai risinātu šo problēmu, šobrīd ANO ietvaros notiek darbs pie Starptautiskā ieroču tirdzniecības līguma (Arms Trade Treaty) izstrādes. Šāda līguma izstrādes pamatmērķis ir izveidot vienotu, visaptverošu minimālo standartu kopumu konvencionālo ieroču plūsmas kontrolei.
• Latvija pilda ANO, ES, EDSO un NATO iniciatīvas vieglo un strēlnieku ieroču nekontrolētas ražošanas, uzkrāšanas un izplatīšanas ierobežošanā. Tā regulāri iesniedz ziņojumus ANO un EDSO par veiktajiem pasākumiem, lai nepieļautu nelegālu ieroču apriti un savā likumdošanā ir iestrādājusi ES principus un normas.