Aptuveni 1,3 miljardi pasaules iedzīvotāju joprojām dzīvo ar iztikas līdzekļiem, kas ir mazāki par vienu ASV dolāru dienā. Izskaust galējo nabadzību un veicināt attīstību visā pasaulē ir viens no vislielākajiem ANO pārbaudījumiem, un tam ir nepieciešamas kopīgas visu valstu pūles. Kopumā pēdējo 25 gadu laikā ir izdevies samazināt ārkārtējo nabadzību, galvenokārt pateicoties Ķīnas un Indijas progresam, tomēr pasaulē notiek arī pretēja tendence: postošu ekonomisku krīžu un nevienlīdzīgas attīstības dēļ vairāki desmiti valstu ir kļuvušas nabadzīgākas.
Šie jautājumi nodarbināja valstu un valdību vadītājus, kas 2000. gada septembrī pasaules līderu sanāksmē apstiprināja ANO Tūkstošgades deklarāciju. Laikmetā, kad cilvēku darbība neatgriezeniski degradē vidi, kad, neraugoties uz cilvēces progresu, miljoniem cilvēku trūkst dzeramā ūdens, pārtikas un droša mājokļa, ANO dalībvalstis apņēmās līdz 2015. gadam šo situāciju mainīt.
Pamatojoties uz deklarāciju, ANO, Pasaules Banka un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija vienojās par astoņiem savstarpēji saistītiem Tūkstošgades attīstības mērķiem: izskaust galēju nabadzību un badu; nodrošināt visiem pamatizglītību, kā arī iespējas iegūt vidējo izglītību; veicināt dzimumu līdztiesību un sieviešu līdzdalību; mazināt bērnu mirstību; uzlabot mātes veselību; apkarot HIV/AIDS, malāriju un citas slimības, kā arī mirstību no ārējiem nāves cēloņiem; nodrošināt vides ilgtspēju; veidot attīstību veicinošas, globālas starpvalstu partnerattiecības. Tūkstošgades attīstības mērķi pievērš pasaules iedzīvotāju uzmanību uzdevumiem, kas jāīsteno līdz 2015. gadam, lai sasniegtu noteiktus rezultātus cilvēku ikdienā. Pirmie septiņi mērķi ir saistīti ar nabadzības mazināšanu un Zemes degradācijas novēršanu. Astotais mērķis nozīmē attīstības sadarbību starp turīgākām un trūcīgām valstīm, veicinot mazāk attīstīto valstu pastāvīgu sociālo un ekonomisko augšupeju.
Apkopotā informācija par panākumiem mērķu sasniegšanā palīdz gan ANO, gan pasaules attīstītajām valstīm plānot, nosakot prioritāro sadarbību un palīdzību, kā arī piemērojot savu rīcību mainīgajiem apstākļiem pasaulē. Jau tagad redzams, kuros reģionos nabadzības novēršanas mērķis tiek īstenots un kuros vēl daudz jādara, lai uzlabotos iedzīvotāju dzīves apstākļi. Piemēram, Ķīnā, Indijā un Brazīlijā ekonomiskā izaugsme kopš 1990. gada ir veicinājusi nabadzības mazināšanos, turpretī vairākās Austrumeiropas un Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) valstīs nabadzīgo skaits ir palielinājies. Turklāt, ja netiks veikti steidzami pasākumi, Krievija, Indija un Ķīna 2015. gadā var sagaidīt HIV/AIDS epidēmiju.
Visi mērķi ir savstarpēji cieši saistīti: centieni apkarot nabadzību un īstenot ilgtspējīgu attīstību nebūs auglīgi, ja aizvien deģenerēsies, pārtuksnešosies apkārtējā vide, turpināsies dabas resursu un bioloģiskās daudzveidības noplicināšana un nelabvēlīgas klimata pārmaiņas. Tāpat ir jāapzinās, ka nopietnus draudus visai pasaulei rada daudzas infekcijas slimības, galvenokārt HIV/AIDS un tuberkuloze, – īpaši tādēļ, ka arvien palielinās organisma spējas pretoties medikamentiem.
Kā reformu ziņojumā 2005. gadā uzsvēra Kofi Annans, katra attīstības valsts ir pati atbildīga par savu attīstīšanos, gan stiprinot labu pārvaldību, gan apkarojot korupciju, gan arī vairojot iekšzemes resursus un veicinot privātā sektora izaugsmi. Savukārt attīstītajām valstīm ir jāapņemas palīdzēt tām attīstības valstīm, kas balstās uz caurredzamu, uzticamu un finansiāli pamatotu attīstības stratēģiju; tām jānodrošina lielāka attīstības palīdzība, parādu norakstīšana, jāveido uz attīstību orientēta tirdzniecības sistēma.
Attīstības sadarbība un ar to saistītie jēdzieni
|
Attīstības sadarbība (development cooperation) – sadarbība attīstības jomā; nozīmē palīdzību trūcīgām un mazāk attīstītām valstīm, lai veicinātu šo valstu un to sabiedrības ilgtermiņa sociālo un ekonomisko attīstību un tādējādi sniegtu ieguldījumu nabadzības mazināšanai pasaulē. |
|
Attīstības palīdzība (development assistance, DAC) – nekomerciāli un nemilitāri palīdzības pasākumi ar civilu mērķi. Piemēram, uzskaitot karavīru patērēto laiku, valsts un pašvaldību līdzekļus, kas izlietoti nemilitāriem mērķiem – atjaunojot karā sagrautās skolas u. tml. |
|
Oficiālā attīstības palīdzība (official development assistance, ODA) – valsts, pašvaldību un to izpildinstitūciju palīdzība attīstības valstīm, lai veicinātu šo valstu ekonomisko attīstību un labklājību. |
|
Oficiālā palīdzība (official assistance, OA) – valsts, pašvaldību un to izpildinstitūciju palīdzība pārejas ekonomikas valstīm, lai veicinātu šo valstu ekonomisko attīstību un labklājību. |
|
Attīstības sadarbības politika (development cooperation policy) – politikas dokumentos noteikto principu kopums (vadlīnijas, mērķu valstis, sadarbības jomas) attīstības sadarbības īstenošanai. |
|
Attīstības valsts (developing country) – visas valstis, kas iekļautas DAC saraksta pirmajā daļā (Afganistāna, Armēnija, Gruzija, Bangladeša, Haiti, Turcija, Moldova, Uzbekistāna, Venecuēla u. c.). |
|
Pārejas ekonomikas valsts (countries in transition) – valstis, kas atrodas ceļā uz attīstītu ekonomiku (Austrumeiropas reģionā tās ir Ukraina, Baltkrievija, Moldova u. c.). |
|
Vidēju ienākumu valstis (middle income country, MIC) – valstu grupa, kuras iekšzemes kopprodukta (IKP) lielums uz vienu iedzīvotāju 2001. gadā bija no 746 līdz 2975 ASV dolāriem. |
|
Vismazāk attīstītās valstis (least developing country, LDC) – 49 valstu grupa, kurā, pēc ANO skaidrojuma, ietilpst viszemāk attīstītās valstis, ņemot vērā to zemo IKP (2001. gadā tas uz vienu iedzīvotāju bija zemāks nekā 745 ASV dolāri), kā arī vājos cilvēkresursus un nestabilo ekonomiku. |
|
HIPC valstis (heavily indebted poor countries) – 40 attīstības valstis, kas tiek uzskatītas par nabadzīgākajām valstīm ar lieliem parādiem. Pēc Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules Bankas definīcijas, tās ir valstis, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju ir 695 ASV dolāru vai mazāk un kopējais parāds ir par 80% lielāks nekā IKP. |
|
Tehniskā palīdzība (technical assistance) - sadarbība, piedāvājot zināšanas un pieredzi personāla, apmācību, izpētes un finanšu jomā. |
|
Saistītā palīdzība (tied assistance) – divpusējās palīdzības veids, kas paredz saņēmējvalstij, izmantojot donorvalsts resursus, patērēt/iegādāties donorvalsts pakalpojumus un/vai produktus. |
|
Atsaistītā palīdzība (untied aid) – palīdzība, atsakoties no donorvalsts prasībām (izmantot donorvalsts resursus, patērēt/iegādāties donorvalsts pakalpojumus un/vai produktus). Palīdzības sniegšanā var pretendēt arī palīdzības īstenotāji ārpus valsts robežām. |
|
Humānā palīdzība (humanitarian assistance/humanitarian aid) – nepieciešamās palīdzības nodrošināšana cilvēkiem, kas nokļuvuši nelaimes vai kritiskā stāvoklī. Plānota palīdzība, lai atvieglotu vai samazinātu dabas vai cilvēku radītas katastrofas sekas vai nelabvēlīgus apstākļus, kas izraisa sāpes, slimības, badu vai dzīvības draudus. |
Vairāk par ANO ekonomikas un sociālas attīstības politiku - http://www.un.org/esa/
|
