Ģenerālajā asamblejā kā galvenajā ANO lēmējinstitūcijā ir pārstāvētas visas ANO dalībvalstis (192), un katrai dalībvalstij, neatkarīgi no valsts lieluma un iedzīvotāju skaita, ir viena balss. Lai pieņemtu svarīgus lēmumus, kas attiecas uz mieru un drošību, jaunu dalībvalstu uzņemšanu un budžeta jautājumiem, ir nepieciešamas divas trešdaļas balsu vairākuma. Citu jautājumu izlemšanā ir nepieciešams vienkāršais balsu vairākums.
Ģenerālās asamblejas lēmumi nacionālajām valstīm nav juridiski saistoši, tomēr tajos ietverts pasaules valstu vairākuma viedoklis, kā arī starptautiskās sabiedrības morālā autoritāte.
Saskaņā ar ANO Statūtos noteiktajām funkcijām un pilnvarām Ģenerālā asambleja:
- izskata sadarbības kopējos principus starptautiskā miera un drošības uzturēšanai, tajā skaitā principus, kas nosaka atbruņošanos un bruņošanās regulēšanu;
- tiek pilnvarota apspriest jebkura rakstura jautājumus, kas attiecas uz starptautiskā miera un drošības uzturēšanu, izņemot gadījumus, kad Drošības padome pilda savas funkcijas risinot kādu strīdu vai situāciju, un sniegt rekomendācijas par tiem;
- organizē pētījumus un sniedz rekomendācijas, lai veicinātu starptautisko sadarbību politiskajā, ekonomiskajā, sociālajā, kultūras, izglītības un veselības aizsardzības jomā, lai nodrošinātu starptautisko tiesību progresīvu attīstību un kodifikāciju, kā arī lai sekmētu cilvēktiesību un pamatbrīvību īstenošanu;
- sniedz rekomendācijas pieņemt pasākumus jebkuras situācijas mierīgai noregulēšanai, kas varētu vājināt draudzīgas attiecības starp nācijām;
- izvērtē Drošības padomes un citu organizācijas institūciju ziņojumus;
- izskata un apstiprina ANO budžetu un nosaka dalībvalstu iemaksu sadalījumu;
- ievēl Drošības padomes nepastāvīgos locekļus un citu ANO padomju locekļus, kā arī, balstoties uz Drošības padomes rekomendācijām, ieceļ ANO ģenerālsekretāru.
Ģenerālās asamblejas sesijas ik gadu sākas septembrī un ilgst gadu. Sesijas sākumā Ģenerālā asambleja ievēl jaunu prezidentu, 21 viceprezidentu un tās sešu komiteju priekšsēdētājus. Lai ievērotu reģionālo pārstāvniecību, Ģenerālās asamblejas prezidentūra katru gadu rotē piecās valstu grupās; tās ir: Āfrika, Āzija, Austrumeiropa, Latīņamerika un Karību jūras reģions, Rietumeiropa un citas valstis (tās ietver Austrāliju, Kanādu, Izraēlu, Jaunzēlandi, Turciju un ASV).
Par Ģenerālās asamblejas 64. sesijas prezidentu 2009. gada 10. jūnijā tika ievēlēts Lībijas bijušais ārlietu ministrs Ali Abdussalam Treki.
Iesākot regulāro sesiju, Ģenerālajā asamblejā notiek debates, kurās parasti uzstājas valstu vai valdību vadītāji, paužot viedokļus par aktuāliem starptautiskiem jautājumiem.
Būtiskākie jautājumi turpmākajā darba gaitā tiek apspriesti sešās galvenajās komitejās:
Ģenerālās asamblejas mājas lapa – http://www.un.org/ga/
