Drošības padome

ANO Statūtu 24. pants nosaka, ka ANO dalībvalstis uzliek Drošības padomei galveno atbildību par starptautiskā miera un drošības uzturēšanu un piekrīt, ka, pildot pienākumus, kas izriet no šīs atbildības, Drošības padome darbojas viņu vārdā.

Drošības padome sastāv no piecām pastāvīgajām loceklēm – ASV, Lielbritānija, Francija, Krievija un Ķīna, kurām ir veto tiesības, un desmit nepastāvīgajām loceklēm. Katru gadu rudenī piecas no nepastāvīgajām loceklēm tiek pārvēlētas uz divu gadu termiņu (valsts, kurai termiņš beidzas, nav tiesīga kandidēt uz tūlītēju pārvēlēšanu). Drošības padomes nepastāvīgo locekļu vēlēšanās tiek ievērots reģionālais sadalījums - piecas vietas ir Āfrikas un Āzijas valstu grupām, divas – Latīņamerikas un Karību jūras valstu grupai, divas – Rietumeiropas un citu valstu grupai, un viena – Austrumeiropas valstu grupai. Latvija pieder pie Austrumeiropas valstu grupas, un vēl nekad nav bijusi Drošības padomes locekle.

2010.gadā Drošības padomes nepastāvīgās locekles ir: Austrija, Bosnija un Hercegovina, Brazīlija, Gabona, Japāna, Libāna, Meksika, Nigērija, Turcija un Uganda. Plašāka informācija par Drošības padomes loceklēm pieejama ANO Drošības padomes mājas lapā: http://www.un.org/sc/members.asp

Drošības padomes lēmumi procedūras jautājumos tiek pieņemti ar vismaz deviņām no 15 balsīm, savukārt substantīvos jautājumus pieņem ar vismaz deviņām, tostarp piecām pastāvīgo locekļu, balsīm, un to dēvē par "lielvaru vienprātības lēmumu". Ja kāda no piecām pastāvīgajām valstīm lēmumam nepiekrīt, tā balsojumā var izmantot veto tiesības.

Atšķirībā no citām ANO institūcijām Drošības padomes rezolūcijas ir juridiski saistošas. Ja tās netiek pildītas, var tikt piemērotas sankcijas.

Saskaņā ar ANO Statūtos noteiktajām funkcijām un pilnvarām Drošības padome:

• atbild par starptautiskā miera un drošības uzturēšanu;
• nosaka jebkura miera apdraudējuma, miera pārkāpuma vai agresijas akta esamību;
• sniedz rekomendācijas starptautiskās drošības apdraudējumu novēršanai;
• lemj par to, kādi pasākumi, kas nav saistīti ar bruņota spēka lietošanu, jāveic starptautiskā miera un drošības uzturēšanai vai atjaunošanai;
• lemj par militāru operāciju uzsākšanu pret agresoru;
• sniedz rekomendācijas jaunu dalībvalstu uzņemšanai;
• sniedz rekomendācijas Ģenerālajai asamblejai ģenerālsekretāra ievēlēšanai, un kopā ar Ģenerālo asambleju ievēl Starptautiskās Tiesas tiesnešus. 

Drošības padome var izveidot tādas palīginstitūcijas, kādas tā uzskata par nepieciešamām savu funkciju veikšanai. Drošības padomes struktūru veido:

Miera veidošanas komisija (PBC);

Sankciju komitejas;

Pretterorisma komiteja (CTC);

1540 komiteja;

Starptautiskais bijušās Dienvidslāvijas kara noziegumu tribunāls (ICTY);

Starptautiskais Ruandas kara noziegumu tribunāls (ICTR);

Darba grupa par bērniem bruņotos konfliktos

Dokumentācijas un citu procedūras jautājumu neformālā darba grupa

Vairāk par Drošības padomi – http://www.un.org/Docs/sc/