2005. gada septembra ANO sammitā pasaules valstu līderi vienojās par Drošības padomes reformēšanu, lai nodrošinātu tās caurskatāmību, atbildību un vienlīdzīgāku pārstāvniecību. Uz šo brīdi ir piedāvāti vairāki reformu modeļi, kas ietver priekšlikumus palielināt dalībvalstu skaitu, ierobežot veto tiesību izmantošanu, reformēt sankciju mehānismu, kā arī padomes darba metodes. Galvenie reformu priekšlikumi īsumā aprakstīti zemāk. Papildus informācija par ANO Drošības padomes reformām atrodama šeit.
G-4 priekšlikums: Brazīlija, Vācija, Indija un Japāna piedāvā palielināt padomes locekļu skaitu no 15 uz 25, pievienojot 6 pastāvīgās un 4 nepastāvīgās locekles. Šis modelis paredz, ka ievēlot pastāvīgos locekļus jāņem vērā sekojošs reģionālais dalījums: 2 no Āfrikas, 2 – Āzijas, 1 – Latīnamerikas un Karību jūras valstīm, un 1 - Rietumeiropas un pārējām valstīm. Četras nepastāvīgās vietas jāsadala vienlīdzīgi starp Āfrikas, Āfrikas, Latīņamerikas un Karību jūras un Austrumeiropas grupām. Sešām jaunajām pastāvīgajām padomes loceklēm nebūtu veto tiesību, ja vien netiek panākta citāda vienošanās. Šis modelis vēlas arī nodrošināt pārskatāmību, pārstāvību un piemērotas darba metodes.
S-5 priekšlikums: 2006. gada martā Kostarika, Jordānija, Lihtenšteina, Singapūra un Šveice piedāvāja modeli, kas aicina nodrošināt aktīvāku sadarbību starp padomi un citām dalībvalstīm, tādejādi nodrošinot arī lielāku caurskatāmību. S-5 priekšlikums īpaši aicina noteikt un uzlabot Drošības padomes darba metodes, kas nav pietiekami definētas padomes "procedūru pagaidu kārtībā".
Āfrikas Savienības (ĀS) pozīcija: ANO Drošības padomes locekļu skaita palielināšana līdz 26, turklāt paredzot sešām jaunajām pastāvīgajām padomes loceklēm tādas pašas tiesības kā esošajām, ieskaitot veto tiesības. Šis modelis piedāvā sekojošu vietu sadalījumu: 2 pastāvīgās un 2 nepastāvīgās vietas Āfrikas valstīm, 2 pastāvīgās un 1 nepastāvīgā vieta – Āzijas valstīm, 1 nepastāvīgā vieta – Austrumeiropas valstīm, 1 pastāvīgā un 1 nepastāvīgā vieta Latīnamerikas un Karību jūras valstīm, un 1 pastāvīgā vieta - Rietumeiropa un citām valstīm.
UfC (Uniting for Consensus) priekšlikums: Itālija, Pakistāna, Dienvidkoreja, Argentīna un Meksika iesaka palielināt nepastāvīgo locekļu skaitu līdz 20, tādejādi palielinot kopējo Drošības padomes dalībvalstu skaitu līdz 25. Visas nepastāvīgo locekļu vietas jāsadala vienīdzīgi, izmantojot esošo reģionālo sadalījumu padomē. Arī šis modelis vēlas nodrošināt pārskatāmību, pārstāvību un piemērotas darba metodes.
2008.gada 15.septembrī ANO Ģenerālā asambleja pieņema lēmumu uzsākt neformālas ANO Ģenerālās asamblejas starpvaldību sarunas par visiem ANO Drošības padomes reformas aspektiem. Par sarunu priekšsēdētāju tika iecelts Afganistānas vēstnieks Zahir Tanin. Sarunas tika uzsāktas 2009.gada 19.februārī un turpinājās vairākās kārtās. Priekšsēdētājs sagatavoja ziņojumu par sarunu procesu 2009.gadā (pieejams šeit), taču tā kā būtisks progress sarunās netika panākts, tās turpināsies arī 2010.gadā.
Latvijas pozīcija:
- Turpmākajās diskusijās Latvija būtu gatava ieņemt pragmatisku pieeju un lemt par modeli, kas saglabātu iespēju izveidot jaunas ANO Drošības padomes pastāvīgo locekļu vietas.
- Atbalstām G-4 piedāvāto reformu modeli un ANO Drošības padomes paplašināšanu abās locekļu kategorijās – pastāvīgo un nepastāvīgo.
- Neatbalstām veto tiesību piešķiršana jaunajām pastāvīgajām loceklēm, jo tas vājinātu Drošības padomes rīcības spēju, lai veicinātu mieru un drošību pasaulē.
- Ņemot vērā, ka Austrumeiropas valstu grupa sastāda gandrīz 12% no dalībvalstu skaita (23 no 192), jebkuram modelim būtu jāparedz vismaz viena papildus nepastāvīgā vieta Austrumeiropas valstu grupai.
- Atbalstām Drošības padomes darba metožu uzlabošanu, lai palielinātu tās darbības efektivitāti un atklātību (S-5 priekšlikums).
