Kārlis ULMANIS 1877. gada 4. septembrī Bērmuižas pagastā | 1942. gada 20. septembrī Krasnovodskas 2. cietumā Turkmēnijas PSR |
Studējis lauksaimniecību Šveices Federālajā Politehnikumā Cīrihē. (1902.-1903.g.), Leipcigas Universitātes Lauksaimniecības institūtā (1903.- 1905.g.), Nebraskas Universitātē ASV (1908.-1909.g.) Apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeņa III šķ., Triju Zvaigžņu ordeņa I šķ. ar ķēdi, Viestura ordeņa I šķ., Beļģijas, Čehoslovākijas, Francijas, Igaunijas, Itālijas, Lietuvas, Norvēģijas, Polijas, Somijas, Svētā Krēsla, Zviedrijas ordeņiem. 1897.-1905.g. vadījis pienotavu Rīgā, piensaimniecības kursus Bērzmuižā, Kauguros u.c. Par piedalīšanos 1905.g. revolūcijā uz 5 mēnešiem ieslodzīts Pleskavas cietumā. 1907.-1913.g. ASV: studējis, strādājis par piensaimniecības vadītāju. 1.pasaules kara laikā darbojies Rīgas Lauksaimniecības centrālbiedrībā un bēgļu organizācijās. 1917.g. aprīlī ievēlēts par Vidzemes guberņas pagaidu komisāra vietnieku. Latviešu zemnieku savienības izveidošanas iniciators un vadītājs (1917.-1934.g.). Piedalījies Demokrātiskā bloka darbībā Rīgā, Tautas padomes izveidošanā 1918.g. novembrī. Tautas padomes, Satversmes sapulces loceklis, visu četru Saeimu deputāts. Ministru prezidents no 1918.g. 19.novembra līdz 1921.g. jūnijam (bijis arī zemkopības, apgādības un apsardzības ministrs). No 1925.g. decembra līdz 1926.g. maijam ministru prezidents. Ārlietu ministrs Artura Alberinga valdībā (1926.g.maijs decembris). No 1931.g. marta līdz decembrim, no 1934.g. marta līdz 1936.g. aprīlim ministru prezidents un ārlietu ministrs. 1935.g. maijā izdarījis valsts apvērsumu un nodibinājis autoritāru režīmu. No 1936.g.aprīļa Valsts un ministru prezidents. Pēc PSRS valdības 1940.g. 16.jūnija notas pieņemšanas 17.jūnijā kopā ar valdību atkāpies, palikdams Valsts prezidenta amatā, no kura atbrīvots 21.jūlijā. ADMINISTRTĪVI IZSŪTĪTS 1940. g. 22.jūlijā uz Vorošilovsku Ordžonokidzes novadā. APCIETINĀTS 1941.g. 4.jūlijā. Ieslodzīts Valsts drošības pārvaldes iekšējā cietumā Vorošilovskā. 1941.g. 17.jūlija lēmums par apsūdzības izvirzīšanu : būdams fašistiskās partijas līderis un Latvijas kotrrevolucionārās valdības galva, vadījis naidīgu un izlūkošanas darbību pret PSRS ar oficiālu valdības iestāžu starpniecību; veicinājis tādai pašai darbībai krievu baltemigrantu organizācijas Latvijā (KPFSR KK 58 4.p.). Vācu armijai tuvojoties Vorošilovskai, 1942.g. 1.augustā uzsākta pārvešana uz Krasnojarskas 1.cietumu Sibīrijā. Veselības dēļ 8.septembrī atstāts Krasnovodskas 2.cietumā (Turkmēnijas PSR), kur 1942.g. 20.septembrī miris. LVVA, 2570.f., 14.apr., 1597.l., 1304.f.,1.apr., 1599.l.; Kārlis Ulmanis trimdā u cietumā. Dokumenti un materiāli. Ar I.Roņa ievada eseju. Sast. I.Ronis, A.Žvinklis. R., 1994.
|
