Arnolds TOMSONS 1895. gada 21. augustā Zeltiņu pagastā | 1942. gada 2. martā Surmogā, Usoļjes soda nometnē Molotovas apgabalā |
1918.g. beidzis RPI Tirdzniecības nodaļu, 1932.g. LU Tiesību zinātņu nodaļu Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa V šķ., Beļģijas, Francijas, Polijas un Zviedrijas ordeņiem. 1916.-1920.g. strādājis Maskavā un Ukrainā zemstu, pilsētu pašpārvalžu u.c. iestādēs par rēķinvedi un sekretāru. 1920.g. atgriezies Latvijā. 1921.g. Latvijas Dzelzceļa Līguma biroja pārziņa v.i. DIENESTĀ LATVIJAS ĀRLIETU MINISTRIJĀ No 1921.g. decembra | Reevakuācijas komisijas sekretārs Maskavā | No 1922.g. augusta | II šķ. sekretārs sūtniecībā Padomju Krievijā | No 1923.g. aprīļa | Atašejs ĀM Rietumu nodaļā, Baltijas valstu nodaļā un sūtniecībā Polijā | No 1927.g. novembra | II šķ. sekretārs ĀM Arhīva un šifru nodaļā | No 1929.g. maija | I šķ. sekretārs ĀM Administratīvajā un protokola nodaļā, Juridiskajā nodaļā un sūtniecībā Francijā | 1936.-1937.g. | Arī Latvijas ģenerālkomisārs pasaules izstādē Parīzē | No 1937.g. septembra | Pildījis ĀM Austrumu nodaļas vadītāja un ģenerālkonsula Ļeņingradā pienākumus | No 1939.g. aprīļa | ĀM Juridiskās nodaļas vadītājs | 1940.g. septembrī | Atbrīvots ārlietu resora likvidācijas dēļ |
LPSR Komunālās saimniecības tautas komisariāta Dzīvokļu daļas priekšnieks. APCIETINĀTS 1941.g. 14.jūnijā. Aizvests uz Soļikamskas soda nometnēm. Apsūdzības raksta projektā (1942.g. 2.martā) izvirzīta apsūdzība: dienests augstos amatos ĀM; 1923.-1934.g. bijis kontrrevolucionārās partijas Demokrātiskais centrs biedrs; pēc 1940.g. jūnija aģitējis sakāvnieciskā garā, graujot padomju varu. Uz KPFSR KK 58-4, 10 (Id.).p. pamata pieprasīts nāvessods nošaujot. 1942.g. 2.martā Usoļjes soda nometnes Surmogas punktā miris. LVVA, 2570.f., 14. apr., 1577.l.; LVA, 1987.f., 1.apr., 14089.l.
|
