Jānis SESKIS 1877. gada 16. maijā Vaives pagastā | 1943. gada 10. jūlijā Vjatkas soda nometnēs Kirovas apgabalā |
1897.g. Cēsīs izturējis tautskolotāja pārbaudījumus. 1910.g. Bāzeles Universitātē ieguvis vidusskolas skolotāja tiesības. Apgalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa III šķ., Lietuvas un Polijas ordeņiem. 1938.g. izdotā apcerējuma Latvijas valsts izcelšanās pasaules kara notikumu norisēs (1914-1921) autors. 1897.-1906.g. skolotājs Lejasciemā, Straupē, Lielstraupē. Par piedalīšanos 1905.g. revolūcijā aizmuguriski notiesāts uz nāvi. 1906.-1913.g. emigrācijā Zviedrijā, Beļģijā, Šveicē, Francijā; skolotājs. 1913.g. nelegāli atgriezies Latvijā. 1914.-1917.g. iesaukts Krievijas armijā. DIENESTĀ LATVIJAS ĀRLIETU MINISTRIJĀ No 1917.g. novembra | Darbība LPNP Ārlietu nodaļā Petrogradā | 1918. 1919. g. | Latvijas delegācijas loceklis Parīzes miera konferencē | No 1920.g. jūnija līdz 1921.g. janvārim | Diplomātiskais pārstāvis Šveicē (pilnvaras nav iesniedzis) | No 1921.g. aprīļa | Rezidējošais ministrs, no augusta sūtnis Igaunijā | No 1929.g. oktobra līdz 1932.g. jūnijam | Sūtnis PSRS | No 1932.g. decembra | ĀM Preses nodaļas vadītājs | No 1934.g. oktobra | Ģenerālkonsuls Klaipēdā (Mēmelē) | 1940.g. februārī | Atbrīvots no amata ģenerālkonsulāta likvidācijas dēļ | | No 1940.g. februāra | Ārlietu ministra rīcībā, ĀM pārziņā | | 1940.g. septembrī | Atbrīvots ārlietu resora likvidācijas dēļ |
APCIETINĀTS 1941.g. Aizvests uz ieslodzījuma vietām Krievijā. 1941.g. 23. jūnijā PSRS AT Kara kolēģija atzinusi par vainīgu: 1917. - 1918.g. darbojies noziedzīgā organizācijā LPNP (mērķis Latvijas valstiskā neatkarība); sadarbojies ar Francijas sūtni Petrogradā Ž.Nulensu (J.Noulens) un britu ģenerālkonsulu Maskavā B.Lokartu (B.Lockhart), lai gāztu padomju varu Krievijā; būdams sūtnis Maskavā, spiegojis, kaitējot PSRS. Uz KPFSR KK 58-4, 6(Id.).p. pamata piespriests nāvessods, kas izpildīts 1943. gada 10. jūlijā Vjatkas soda nometnēs. LVVA, 2570.f., 14.apr. 1356.l.; LVA, 1986.f., 2.apr., P-5398.l., 102.lp.
|
