Aleksandrs RUSMANIS 1890. gada 16. novembrī Rīgā | 1963. gada 28. janvārī Rīgā |
Beidzis Rīgas Katrīnas pilsētas skolu un vispārējos izglītības kursus Latvija. 1910.-1914.g. ierēdnis Rīgas Orlas dzelzceļa valdē. 1915.g. evakuējies uz Petrogradu. 1919.g. atgriezies Latvijā, 1919.g. oktobrī-decembrī piedalījies Atbrīvošanas karā. Strādājis Zemkopības ministrijā par darbvedi, no 1921.g. aprīļa līdz 1922.g. septembrim šīs ministrijas pārstāvis Centrālajā reevakuācijas komisijā sūtniecībā Maskavā. DIENESTĀ LATVIJAS ĀRLIETU MINISTRIJĀ no 1923.g. aprīļa | kārtojis reevakuācijas lietas sūtniecībā PSRS | 1924.g. martā | atbrīvots štata samazināšanas dēļ | No 1924.g. augusta | ĀM Austrumu nodaļā (III, II un I šķ. sekretārs) | 1940.g. oktobrī | atbrīvots ārlietu resora likvidācijas dēļ |
1941.g. strādājis stikla rūpnīcā par kantoristu. Vācu okupācijas laikā Pašpārvaldes Tirdzniecības direkcijas apgādes un sadales pārvaldes lietvedis. Pēc kara statistiķis un inspektors Latvijas republikāniskajā kurināmā realizācijas kantorī Rīgā. Brālim Nikolajam Rusmanim, kas 1941.-1942.g. bija Ilūkstes un Jēkabpils apriņķa policijas priekšnieks, 1945.g. LPSR IeM karaspēka Kara tribunāls piesprieda nāvessodu nošaujot. ADMINISTRATĪVI IZSŪTĪTS 1949.g. 25.martā kā notiesātā ģimenes loceklis. Izsūtījumā Amūras apgabalā Ivanovkas rajonā un Kuibiševkas- Vostočnajas pilsētā. 1956.g. atgriezies Latvijā. Pensionārs, dzīvojis Rīgas 6.invalīdu namā. Miris 1963.g. 28.janvārī Rīgā. LVVA, 2570.f., 14.apr., 1311., 1312.l.; LVA, 1894.f., 1.apr., 2296.l.
|
