Izdrukas versija
Nosūtīt šo saiti

VALSTS AĢENTŪRAS "LATVIJAS INSTITŪTS" KONSULTATIVAS PADOMES NOLIKUMS

Izdots saskaņā ar

Publisko aģentūru likuma 9.panta

pirmās daļas 4.punktu un 15.pantu

I. VISPĀRĪGIE JAUTĀJUMI

1. Valsts aģentūras "Latvijas institūts" (turpmāk – Aģentūra) konsultatīvā padome (turpmāk – Padome) ir konsultatīva institūcija, kura izveidota, lai nodrošinātu saikni ar Latvijas sabiedrību un veicinātu Aģentūras uzdevumu izpildi un sniegtu ieteikumus Aģentūrai darba pilnveidošanā Latvijas pozitīvas starptautiskās atpazīstamības veicināšanas jomā.
2. Padome darbojas ārlietu ministra tiešā pakļautībā.
3. Padome savā darbā ievēro LR Satversmi, likumus, starptautiskos līgumus, Ministru kabineta noteikumus, Valdības deklarācijā noteiktās prioritātes, ārlietu ministra rīkojumus un lēmumus. Tā veic savus uzdevumus, sadarbojoties ar Aģentūras vadību, valsts, pašvaldību un citām institūcijām.

II. PADOMES KOMPETENCE

4. Padomes uzdevumi ir:
   • 4.1. sniegt ieteikumus ārlietu ministram un Aģentūras direktoram par Latvijas pozitīvas starptautiskās atpazīstamības veicināšanu;
   • 4.2. analizēt un veicināt Aģentūras darbības rezultātus un sniegt ārlietu ministram un Aģentūras direktoram priekšlikumus par Aģentūras vidēja termiņa attīstības stratēģijas īstenošanu un darba pilnveidošanu;
   • 4.3. divas reizes gadā sniegt Aģentūras darbības novērtējumu, ko pievieno Aģentūras kārtējam pusgada un gada pārskatam. Padomes sniegto novērtējumu par Aģentūras darbību noformē sēdes protokola izraksta formā;
   • 4.4. izskatīt ar Latvijas pozitīvas starptautiskās atpazīstamības veicināšanu saistītus konceptuālus un stratēģiskus jautājumus, kas prasa vispusīgi pamatotu izvērtējumu, un sniegt atzinumus par tiem ārlietu ministram un Aģentūras direktoram.
5. Padomes funkcijas ir:
   • 5.1. izvērtēt Aģentūras sniegtos publiskos maksas pakalpojumus un sniegt attiecīgus priekšlikumus ārlietu ministram un Aģentūras direktoram par nepieciešamajiem uzlabojumiem;
   • 5.2. piedalīties Aģentūras darbībai svarīgu tiesību aktu projektu izvērtēšanā un sniegt priekšlikumus Aģentūras direktoram;
   • 5.3. izskatīt Aģentūras darbības plānu un budžeta pieprasījumu un izvērtēt to atbilstību Aģentūras stratēģijai, iesniedzot priekšlikumus Aģentūras direktoram;
   • 5.4. veicināt sadarbību ar citu nozaru institūcijām, pašvaldībām un attiecīgajām starptautiskajām un ārvalstu institūcijām.

6. Padomes tiesības ir:

   • 6.1. sadarboties ar valsts un pašvaldības institūcijām un nodrošināt savstarpējās informācijas apmaiņu, kas saistīta ar Aģentūras darba uzdevumu veikšanu;
   • 6.2. pieprasīt un saņemt no Aģentūras direktora darba uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju;
   • 6.3. sniegt Aģentūras direktoram ieteikumus jautājumos par Aģentūras stratēģijas realizāciju, darba pilnveidošanu un kārtējo uzdevumu izpildi;
   • 6.4. pieaicināt neatkarīgus ekspertus un citus speciālistus piedalīties un sniegt informāciju Padomes sēdēs;
   • 6.5. sniegt ierosinājumus par nepieciešamajiem grozījumiem Latvijas Republikas normatīvo aktu projektos, kas saistīti ar Latvijas pozitīvas starptautiskās atpazīstamības veicināšanu;
   • 6.6. Padomes priekšsēdētājam vai viņa pilnvarotam Padomes loceklim sadarboties ar plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem Konsultatīvās Padomes kompetences ietvaros.

III. PADOMES SASTĀVS

7. Padomes priekšsēdētāju, divpadsmit Padomes locekļus un Padomes sekretāru ar rīkojumu apstiprina ārlietu ministrs.
8. Padomes priekšsēdētāju, Padomes locekļus un Padomes sekretāru ārlietu ministrs ieceļ uz diviem gadiem. Padomes priekšsēdētāju var iecelt atkārtoti. Padomes locekļu atkārtotai iecelšanai nav ierobežojumu.
9. Padomes locekļi darbu Padomē veic brīvprātīgi, par to nesaņemot atlīdzību.

IV. PADOMES DARBA ORGANIZĀCIJA

10. Padomi vada Padomes priekšsēdētājs. Padomes priekšsēdētāju viņa prombūtnes laikā aizvieto Padomes priekšsēdētāja vietnieks, kuru Padomes sēdē Padome ievēl ar vienkāršu balsu vairākumu no padomes locekļu vidus.
11. Padomes priekšsēdētājs vai viņa prombūtnes laikā priekšsēdētāja vietnieks:
    • 11.1. organizē Padomes darbu;
    • 11.2. sasauc un vada Padomes sēdes;
    • 11.3. reizi pusgadā iesniedz ārlietu ministram pārskatu par Padomes darbu;
    • 11.4. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Padomi;
    • 11.5. veic citus ar šo nolikumu uzliktos pienākumus;
    • 11.6. kontrolē ar Padomes darba organizāciju saistīto lēmumu izpildi.
12. Padomes darba organizatoriskā forma ir Padomes sēdes. Padomes sēdēs bez balsstiesībām ir tiesīgs piedalīties Aģentūras direktors vai tā pilnvarots pārstāvis.

13. Padomes lietvedību kārto Padomes sekretārs, kurš:

    • 13.1. pēc Padomes priekšsēdētāja norādījuma sagatavo Padomes sēžu darba kārtību un nosūta to Padomes locekļiem kopā ar informāciju par sēdes norises vietu un laiku un sēdē izskatāmajiem dokumentiem;

    • 13.2. protokolē Padomes sēdes, sagatavo un izsūta protokolus.

14. Padomes sēdes tiek sasauktas ne retāk kā reizi ceturksnī.
15. Ne vēlāk kā divas nedēļas pirms Padomes sēdes visiem Padomes locekļiem tiek izsūtīta informācija par sēdes norises laiku un vietu un ne vēlāk kā trīs darba dienas pirms sēdēs tiek izsūtīti visi Padomes sēdē skatāmie dokumenti.
16. Padomes ārkārtas sēdes tiek sasauktas, ja to pieprasa ārlietu ministrs, Padomes priekšsēdētājs vai vismaz divi Padomes locekļi. Aģentūras direktors ir tiesīgs lūgt sasaukt Padomes ārkārtas sēdi, pamatojot tās nepieciešamību.
17. Padomes sēde ir lemttiesīga, ja sēdē piedalās ne mazāk kā puse no Padomes locekļiem.
18. Padome lēmumus pieņem ar klātesošo Padomes locekļu vienkāršu balsu vairākumu, atklāti balsojot. Ja balsis sadalās vienādi, izšķirošā ir Padomes priekšsēdētāja balss.
19. Katram Padomes loceklim ir viena balss.
20. Padomes sēdes tiek protokolētas. Protokolā norāda darba kārtības jautājumus, sēdes dalībniekus un pieņemtos lēmumus. Protokolu nosūta sēdes dalībniekiem un, ja divu nedēļu laikā pēc izsūtīšanas nav saņemti iebildumi vai precizējumi, tas uzskatāms par apstiprinātu. Protokolu paraksta Padomes priekšsēdētājs un sēdes protokolists.
21. Padomes sēdē pieņemtie lēmumi ir atklāti un publiski pieejami.
22. Padomes locekļiem ir tiesības prasīt, lai Padomes sēdes protokolā tiktu fiksēts viņu atšķirīgais viedoklis par Padomes pieņemto lēmumu.

Ārlietu ministrs            Artis Pabriks