Eiropas Savienības Šengenas konvencijas finanšu programma (Schengen Facility) [07.12.2005]

Kļūstot par Eiropas Savienības dalībvalsti 2004. gada 1. maijā Latvija līdzīgi citām jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm apņēmās pievienoties nolīgumiem vai konvencijām, ko noslēgušas vai provizoriski piemērojušas vecās dalībvalstis un Kopiena, rīkojoties kopīgi, kā arī pašreizējo dalībvalstu noslēgtajiem nolīgumiem, kas saistīti ar šādiem nolīgumiem vai konvencijām.

Saskaņā ar Pievienošanās līguma Eiropas Savienībai Akta par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem Līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā 35. pants paredz, ka tiek izveidoti Šengenas līdzekļi, kas ir pagaidu finanšu instruments, lai saņēmējām dalībvalstīm palīdzētu finansēt darbības pie savienības jaunajām ārējām robežām, īstenojot Šengenas acquis un kontroli pie ārējām robežām.

Šengenas līdzekļu saņēmējas dalībvalstis ir atbildīgas par konkrētu darbības veidu izvēli un īstenošanu, par līdzekļu izmantojuma koordinēšanu ar palīdzību no citiem Kopienas finanšu instrumentiem, kā arī par to, lai būtu nodrošināta Kopienas politikām un pasākumiem un atbilstība Finanšu regulai, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam.

Latvijas Republika kā līdzekļu saņēmēja atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktiem izstrādāja un Eiropas Komisija apstiprināja Indikatīvo pasākumu ieviešanas plānu, kas nosaka Šengenas konvencijas finanšu programmas (Schengen Facility) finansējuma izlietošanas stratēģiju, mērķus, finansējamās prioritātes un pasākumus.

Par vadošo iestādi Šengenas konvencijas finanšu programmas (Schengen Facility) ieviešanas koordinēšanai Latvijas Republikā ir noteikta Iekšlietu ministrija. Vadošā iestāde nodrošina finanšu programmas vadību, īstenošanu un uzraudzību, tajā skaitā finanšu programmas īstenošanas efektivitāti un atbilstību Eiropas Savienības tiesību aktos un Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

Šengenas konvencijas finanšu programmas (Schengen Facility) finansējuma saņēmēji:

• Iekšlietu ministrija;
• Ārlietu ministrija;
• Valsts ieņēmumu dienests;
• Pilsonības migrācijas lietu pārvalde;
• Valsts policija;
• Valsts robežsardze;
• Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs.

Finansējuma saņēmējs ir atbildīgs par Indikatīvajā pasākumu ieviešanas plānā ietverto prioritāšu īstenošanu saskaņā ar vadošās iestādes apstiprināto projekta aprakstu, sadarbības līgumu par Šengenas konvencijas finanšu programmas (Schengen Facility) īstenošanu, saistošajiem Latvijas Republikas un Eiropas Savienības tiesību aktiem.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra veic Šengenas konvencijas finanšu programmas (Schengen Facility) ieviešanas iestādes funkcijas nodrošinot finansēto projektu ieviešanas uzraudzību un finanšu kontroli.

Par  Šengenas konvencijas finanšu programmas (Schengen Facility) maksājumu iestādi, kas veic maksājumus balstoties uz vadošās iestādes un finansējuma saņēmēja iesniegtajiem maksājuma uzdevumiem ir noteikta Valsts kase.

Ārlietu ministrijas pārziņā ir piecu Eiropas Komisijas apstiprinātajā Indikatīvajā pasākumu ieviešanas plānā noteikto prioritāšu ieviešana:

• "Latvijas Republikas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību nodrošināšana ar Šengenas vīzu izsniegšanai nepieciešamo datu pārraides infrastruktūru (datortehniku, datu pārraides aprīkojumu)";
• "Latvijas Republikas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību vīzu nodaļu atbilstības nodrošināšana drošības standartiem un prasībām, kas noteiktas Kopējā Konsulārajā instrukcijā un Rekomendāciju katalogā attiecībā uz Šengenas acquis pareizu piemērošanu un labo praksi: Vīzu izsniegšana (6183/03, 07.02.2003.)";
• "Ārzemnieku ceļošanas dokumentu kontroles nodrošināšana Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās atbilstoši pastāvošajām prasībām un ceļošanas dokumentu viltojumu efektīva atklāšana (vēstniecību un konsulātu nodrošināšana ar augsta līmeņa viltojumu atklāšanas aprīkojumu, elektroniska vai papīra formāta pasu paraugu katalogiem un rokasgrāmatām)";
• "Latvijas Republikas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību vīzu nodaļu nodrošināšana ar nepieciešamajiem kvalificēta personāla resursiem atbilstoši standartiem un prasībām, kas noteiktas Kopējā Konsulārajā instrukcijā un Rekomendāciju katalogā attiecībā uz Šengenas acquis pareizu piemērošanu un labāko praksi: Vīzu izsniegšana (6183/03, 07.02.2003.)";
• "Šengenas vīzu izsniegšanai nepieciešamās kvalifikācijas nodrošināšana Latvijas Republikas vēstniecību un konsulātu konsulārajām amatpersonām".