Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņu un viņu ģimenes locekļu ieceļošana Latvijā

Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas un Šveices pilsoņu (turpmāk – Savienības pilsoņi) un viņa ģimenes locekļu ieceļošanas un uzturēšanos Latvijā regulē 29.03.2011. Ministru kabineta noteikumi Nr. 243 "Kārtība, kādā Latvijas Republikā ieceļo un uzturas Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas, valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņi un viņu ģimenes locekļi", ar kuriem Latvijā ir ieviesta Eiropas Parlamenta un Padomes 29.04.2004. direktīva 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā.

Saskaņā ar MK Noteikumiem Nr. 243 Savienības pilsoņa ģimenes loceklis direktīvas 2004/38/EK izpratnē ir:

- laulātais,

- partneris, ar kuru ir reģistrēta partnerība,

- Savienības pilsoņa, kā arī viņa laulātā vai reģistrētā partnera radinieks taisnā lejupējā līnijā, kas nav sasniedzis 21 gada vecumu vai atrodas pilsoņa vai viņa laulātā vai partnera apgādībā),

- apgādībā esošs tiešais Savienības pilsoņa, laulātā vai reģistrētā partnera radinieks taisnā augšupējā līnijā).

Saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 243 par Savienības pilsoņa ģimenes locekli direktīvas 2004/38/EK izpratnē var tikt atzīts:

             - Savienības pilsoņa laulātais,

              - Savienības pilsoņa vai viņa laulātā radinieks taisnā lejupējā līnijā, kas nav

                sasniedzis 21 gada vecumu vai atrodas Savienības pilsoņa vai viņa laulātā

                apgādībā,

             -  Savienības pilsoņa vai viņa laulātā radinieks taisnā augšupējā līnijā, kas

                atrodas Savienības pilsoņa vai viņa laulātā apgādībā.

Savienības pilsoņa ģimenes loceklim, kurš nav Savienības pilsonis, un uz kuru saskaņā ar Padomes 2001.gada 15.marta Regulu Nr.539/2001/EK, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas, neattiecas bezvīzu ieceļošanas nosacījumi, lai ieceļotu un uzturētos Latvijā līdz trim mēnešiem, nepieciešama vīza.

Ja Savienības pilsoņa ģimenes loceklim, kurš nav Savienības pilsonis, saskaņā ar regulas Nr.539/2001/EK nosacījumiem ir jābūt vīzai, viņš var ieceļot Latvijas Republikā bez vīzas, ja viņam ir kādā dalībvalstī izsniegta derīga Savienības pilsoņa ģimenes locekļa uzturēšanās atļauja un viņš:

- ieceļo Latvijas Republikas teritorijā, nešķērsojot Latvijas Republikas ārējo robežu,

- ieceļo Latvijas Republikā, šķērsojot Latvijas Republikas ārējo robežu, un pavada  Savienības pilsoni vai pievienojas viņam.

Ja Savienības pilsoņa ģimenes loceklis kopā ar Savienības pilsoni vēlas uzturēties Latvijā ilgāk nekā 90 dienas, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas, tad viņam ir jāreģistrējas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē un jāsaņem reģistrācijas apliecība.  

Ministru kabineta Noteikumos Nr. 243 iekļautās normas attiecina uz Latvijas pilsoņa ģimenes locekli gadījumā, ja :

- Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2004/38/EK attiecas uz pašu Latvijas pilsoni, t. i. pats Latvijas pilsonis sāk izmantot vai ir izmantojis iepriekš savas tiesības brīvi pārvietoties Savienības teritorijā, un viņš ceļo uz kādu no dalībvalstīm, kas nav viņa pilsonības dalībvalsts, vai jau šeit uzturas (neatkarīgi no uzturēšanās mērķa un ilguma), kā arī ja Latvijas pilsonis apmeklē savas pilsonības dalībvalsti, kamēr pastāvīgi turpina uzturēties citā dalībvalstī (neatkarīgi no uzturēšanās mērķa un ilguma), vai ja viņš atgriežas savas pilsonības dalībvalstī pēc uzturēšanās citā dalībvalstī (neatkarīgi no uzturēšanās mērķa un ilguma),

- ģimenes  loceklis pavada Latvijas pilsoni (ceļo kopā ar viņu) uz galamērķa dalībvalsti vai pievienojas Latvijas pilsonim galamērķa dalībvalstī (ceļo vēlāk).

Ja ģimenes loceklis ceļo viens un nepavada Savienības pilsoni vai nepievienojas viņam galamērķa dalībvalstī, tad šajā gadījumā MK Noteikumi Nr. 243 nav piemērojami un vīza izsniedzama saskaņā ar vispārējiem noteikumiem.

 

Savienības pilsonim, lai ieceļotu un uzturētos Latvijā līdz trim mēnešiem, nav nepieciešama vīza. Lai ieceļotu Latvijā, viņam ir nepieciešams derīgs ceļošanas dokuments – pase vai personas apliecība (ID karte).

Ja Savienības pilsonis vēlas uzturēties Latvijā ilgāk nekā 90 dienas, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas, tad viņam ir jāreģistrējas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē un jāsaņem reģistrācijas apliecība.   Reģistrēties Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē nav nepieciešams, ja Savienības pilsonis:

- uzturas Latvijas Republikā līdz sešiem mēnešiem gadā, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas, ja uzturēšanās mērķis ir darba tiesisko attiecību nodibināšana Latvijas Republikā. Ja pēc sešu mēnešu termiņa beigšanās Savienības pilsonis nav nodibinājis darba tiesiskās attiecības, viņš un viņa ģimenes locekļi var turpināt uzturēties Latvijas Republikā bez reģistrācijas pārvaldē, ja ir pierādījumi, ka Savienības pilsonis turpina meklēt darbu, un ir pamats uzskatīt, ka viņam ir izredzes nodibināt darba attiecības,

-  ir nodarbināts Latvijas Republikā, bet dzīvo citā Eiropas Savienības dalībvalstī, kurā atgriežas vismaz reizi nedēļā,

-  ir Latvijas Republikas Izglītības iestāžu reģistrā reģistrētas izglītības iestādes audzēknis, un viņa paredzamais uzturēšanās termiņš Latvijas Republikā nepārsniedz vienu gadu.     

Eiropas Savienības dalībvalstis, Eiropas Ekonomikas zonas valstis un Šveice

Austrija	Malta
Beļģija	Nīderlande
Bulgārija	Polija
Čehija	Portugāle
Dānija	Rumānija
Francija	Slovākija
Grieķija	Slovēnija
Igaunija	Somija
Īrija	Spānija
Itālija	Šveice
Kipra	Ungārija
Lietuva	Vācija
Lielbritānija	Zviedrija
Luksemburga

  

Eiropas Ekonomikas zonas valstis

Islande

Lihtenšteina

Norvēģija