Bieži uzdotie jautājumi

 

Kādas priekšrocības Latvijas iedzīvotājiem rada Latvijas pievienošanās Šengenas līgumam?

Ar pievienošanos Šengenas līgumam Latvijas iedzīvotājiem, dodoties uz Lietuvu un Igauniju, kā arī šķērsojot Šengenas valstu robežas Šengenas iekšējā telpā, vairs nav jāapstājas uz robežas pasu kontrolei. Bez tam šīs robežas var šķērsot jebkurā vietā, nevis tikai robežkontroles punktos.

Vai ir nepieciešama pase, ceļojot no vienas Šengenas valsts uz citām Šengenas valstīm?

Ceļojot no vienas Šengenas valsts uz citām Šengenas valstīm, pase tomēr līdzi ir jāņem. Atrodoties citā Šengenas valstī, pasi var lūgt uzrādīt, piemēram, policijas darbinieki.  

Kādas priekšrocības trešo valstu pilsoņiem ar derīgu uzturēšanās atļauju Latvijā ir  devusi Latvijas pievienošanās Šengenai?

Ārzemnieki, kuriem ir Latvijas izsniegtās uzturēšanās atļaujas, var uzturēties citās Šengenas valstīs līdz 90 dienām pusgadā. Šim mērķim vairs nevajag atsevišķi noformēt vīzu.     

Vai pēc Latvijas pievienošanās Šengenas telpai trešās valsts pilsonis, kuram ir izsniegta Latvijas uzturēšanās atļauja, var doties strādāt uz citām Šengenas valstīm?

Latvijā izsniegta uzturēšanās atļauja nedod tiesības ārzemniekam doties strādāt uz citām Šengenas līguma dalībvalstīm.

Šengenas līgums neattiecas uz nodarbinātības jautājumiem.

Vai ārzemnieks, kuram ir derīga citas Šengenas valsts izsniegta uzturēšanās atļauja, var ieceļot Latvijā? 

Šengenas konvencijas 21. pants nosaka, ka ārzemnieki ar Šengenas valstu derīgu uzturēšanās atļauju var ieceļot un uzturēties citās Šengenas valstīs līdz 90 dienām pusgadā. Katra Šengenas valsts pati nosaka, ar kuriem tās izsniegtajiem dokumentiem persona drīkst ceļot uz citām Šengenas valstīm, un informācija par tiem tiek iekļauta Kopīgās konsulārās instrukcijas diplomātiskajām pārstāvniecībām un konsulārajiem dienestiem attiecībā uz vīzām 4. pielikumā "Dokumenti, kas dod tiesības turētājam ieceļot bez vīzas" (skat. Tīmekļa mājas lapu Piekļuve Eiropas Savienības tiesību aktiem).

Ja personai nav skaidrs, vai viņas rīcībā esošais dokuments piešķir šādas tiesības, ieteicams konsultēties ar savas mītnes valsts imigrācijas iestādēm.  

 

Trešās valsts pilsonim ir izsniegta vīza ar ierobežotu teritoriālo derīgumu, tas ir, vīza, kas nav derīga  visās Šengenas valstīs. Vai šī persona, ņemot vērā, ka robežkontrole uz iekšējām robežām ir atcelta, tomēr var ieceļot valstīs, kur šī vīza nav derīga?

Persona, kurai ir izsniegta vīza ar ierobežotu teritoriālo derīgumu, drīkst šķērsot tranzītā un uzturēties tikai tajās valstīs, kas norādītas vīzas ielīmē.

Lai arī robežkontrole uz Šengenas līguma dalībvalstu robežām ir atcelta, tomēr tas neizslēdz iespēju, ka personas nelikumīgā atrašanās ārvalstī tiks konstatēta policijas pārbaudes laikā.

Vai ar Latvijas pievienošanos Šengenas telpai tiek izsniegtas tikai Šengenas vīzas?

Līdz ar Latvijas pievienošanos Šengenai Latvijas pārstāvniecības ārvalstīs ir sākušas izsniegt vienotās jeb Šengenas vīzas, kuras ir derīgas visu Šengenas valstu teritorijā. Maksimālais termiņš, ko ārzemnieks var uzturēties Šengenas telpā ar Šengenas vīzu, ir 90 dienas pusgadā, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas Šengenas telpā.

Ja ārzemniekam Latvijā ir nepieciešams uzturēties ilgāk par 90 dienām pusgadā, tad viņam atkarībā no situācijas vajag saņemt nacionālo ilgtermiņa vīzu vai uzturēšanās atļauju. Ilgtermiņa vīza ir derīga, vienīgi lai uzturētos Latvijā, kā arī lai nokļūšanai Latvijā tranzītā šķērsotu citas Šengenas valstis.

Vai vīzu ieceļošanai Latvijā var saņemt jebkuras Šengenas valsts vēstniecībā vai konsulātā?

Šengenas vīzas ir derīgas ceļošanai visu Šengenas līguma dalībvalstu teritorijā. Tomēr tas nenozīmē, ka pēc Šengenas vīzas ārzemnieks var doties uz jebkuru Šengenas valsts pārstāvniecību. Vīzas pieteikums ir jāiesniedz tās valsts pārstāvniecībā, kurā atrodas vienīgais vai galvenais ārzemnieka apmeklējuma mērķis. Ja ārzemnieks gatavojas apmeklēt vairākas Šengenas valstis un galvenā galamērķa valsts nav nosakāma, tad viņam ir jāvēršas tās valsts pārstāvniecībā, kurā viņš plāno uzturēties visilgāk. Savukārt, ja apmeklējumu ilgums ir vienāds, tad pēc vīzas jāvēršas tās Šengenas valsts pārstāvniecībā, kuru ārzemnieks apmeklēs pirmo.

Vai Šengenas vīzu var pagarināt, atrodoties Latvijā?

Šengenas vīzu var pagarināt tikai tad, ja pastāv kādi ārkārtas apstākļi, kas ārzemniekam liedz vīzā norādītajā termiņā atstāt Šengenas valstu teritoriju. Latvijā Šengenas vīzu var pagarināt Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē.

Vai tūrisma aģentūra var savu klientu uzdevumā iesniegt pieteikumus vīzu saņemšanai?

Arī pēc pievienošanās Šengenas līgumam tūrisma aģentūras var savu klientu uzdevumā pārstāvniecībās iesniegt vīzu pieteikumus. Lēmumu par konkrētās tūrisma aģentūras akreditāciju pieņem pārstāvniecības uz vietas. Pārstāvniecībai, pieņemot lēmumu sadarboties ar tūrisma aģentūru, liela nozīme ir tās reputācijai, kas iegūta, strādājot gan ar Latvijas, gan ar citu Šengenas valstu pārstāvniecībām rezidences valstī.   

Vai var uzzināt vīzas atteikuma iemeslus?

Ne Latvijas Imigrācijas likums, ne arī šobrīd spēkā esošie Eiropas Savienības noteikumi vīzu jautājumos neuzliek par pienākumu amatpersonām, kas ir atteikušas vīzu,  skaidrot vīzas atteikuma iemeslus.

Kam var sūdzēties par vīzas atteikumu?

Vīzas atteikums nav apstrīdams ne pie citas amatpersonas, ne arī pārsūdzams tiesā.