President Barroso, first of all, welcome to Riga and thank you for sharing your thoughts on the European agenda.

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs,

Cienītā Vīķes-Freibergas kundze,

Ekselences!

Dāmas un kungi!

Šodien Latvijas Universitātes Lielā aula atkal ir aicinājusi mācībspēkus, studentus, diplomātus un politiķus, lai runātu par valstij un sabiedrībai nozīmīgu lietu - šoreiz par jaunā Eiropas Savienības jeb Lisabonas līguma nozīmi.

Jaunais līgums iezīmē arī jaunu etapu Eiropas kontinenta pēckara vēsturē un Eiropas Savienības evolūcijā. Projekts, kurš savā būtībā bija ekonomiska rakstura un saucās Ogļu un tērauda apvienība tagad ir transformējies par divdesmit septiņu valstu savienību, kas balstās uz tādam universālajām vērtībām, kā demokrātija, cilvēku tiesības, ekonomiskās darbības brīvības un rūpes par vispārēju labklājību.

Šodien 'eiropietim' ir tiesības un iespējas, kādas  nenodrošina neviena cita no mūsdienu starptautiskajām vai reģionālajām organizācijām, vienlaicīgi aizstāvot katras dalībvalsts tiesības uz valstiskumu un nacionālo identitāti to starptautiski tiesiskajā izpratnē.

Šie panākumi bijuši kā magnēts valstīm, kuras vēl nesenā pagātnē meklēja ceļu uz Eiropas Savienību. Šis pievilkšanās un mobilizācijas spēks ir aktuāls arī tām zemēm, kurām šī iespēja ir tuvākas, vai tālākas nākotnes jautājums. Tajā pašā laikā, tieši esošo Eiropas Savienības dalībvalstu rokās ir visas iespējas šo magnētu saglabāt efektīvu arī nākotnē, stiprinot ES gan kā reģionālu, gan arī globālu spēlētāju.

Pagājušā gadā parakstītais Lisabonas līgums bija spēcīgs un nepieciešams solis šajā virzienā. Visiem ir zināms, ka šis līgums nebija viegls kompromiss un, lai tas stātos spēkā, katrai valstij vēl ir nepieciešams pabeigt ratifikācijas procedūru, kas atbilstu tās konstitūcijai.

Šobrīd centrālie vārdi, kas raksturo ES veiksmīgas nākotnes formulu ir:

• efektivitāte,
• pieņemto lēmumu pārskatāmība un saprotamība,
• demokrātiskums un solidaritāte.

Var viennozīmīgi apgalvot, ka Latvijas kā mazas Eiropas valsts interesēs ir spēcīga, vienota un globāli konkurētspējīga savienība, kurā mēs esam līdzvērtīgi partneri pie sarunu galda. Tieši šādu perspektīvu, ieskaitot arī daudz tiešāku sabiedrības līdzdalību ES lēmumu procesos paredz Lisabonas līgums.

Paaugstinātā nacionālo parlamentu loma Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas procesos, pilsoņu iniciatīvas tiesību noteikšana, Eiropas kopienu tiesas jurisdikcijas paplašināsana - tie ir tikai daži elementi, kas stiprinās tiesiskumu un demokrātiskumu Eiropas Savienībā.

Institucionālās izmaiņas gan Eiropas Savienības pārvaldības institūcijās, gan Kopējās ārējās drošības politikas jautājumos, Eiropas Savienības ārējās darbības dienests - tās ir būtiskas reformas Savienības darbības efektivitātes nodrošināšanā.

Vienotas Eiropas enerģētikas politikas veidošana iespējams ir viens no būtiskākajiem aspektiem jaunajā līgumā, kas ne tikai palīdzēs risināt praktiskos enerģijas apgādes un klimata izmaiņu seku radītos jautājumus, bet vienlaicīgi nodrošinās visas Eiropas Savienības tālāku izaugsmi un konkurētspēju.

Visbeidzot. Visas Eiropas interesēs ir Eiropas Savienība, kas sadarbībā ar citām struktūrām turpinātu būt stabilitātes nesējs: Rietumbalkānos, Dienvidkaukāzā, Ukrainā, Moldovā un citur, kur vien šo valstu sabiedrības ir pašas izvēlējušās tuvināties Eiropas struktūrām. Varu apgalvot, ka mūsu pašu pieredze rāda, cik būtisks ir citu valstu atbalsts šiem centieniem. Lisabonas līguma veiksmīga iedzīvināšana lielā mērā būs izšķiroša, cik spēcīgi šo stabilizējošo lomu Eiropas Savienība spēs veikt  arī nākotnē.

Vēlu Jums sekmīgu darbu un saistošas diskusijas šodienas konferencē!