Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs,

Ministru prezidenta kungs,

Godātie deputāti un cienījamās deputātes,

Kolēģi ministri,

Dāmas un kungi!

Šodien mēs esam sanākuši uz Saeimas ārkārtas sēdi, lai runātu par jautājumu, kas ir aktuāls gan Latvijas sabiedrībai, gan visai demokrātiskajai pasaulei. Jau nedēļu starptautiskā sabiedrība ik minūti seko līdzi traģiskajiem notikumiem Gruzijā. Līdz ar šiem notikumiem karadarbības rezultātā ir zaudētas daudzu cilvēku dzīvības, radīti lieli postījumi un izraisīta humānā krīze. Visupirms es gribētu izteikt visdziļāko līdzjūtību visu upuru tuviniekiem. Ir pilnīgi pašsaprotami, ka Latvijas Republikas Saeima ir sanākusi, lai paustu savu attieksmi par šiem notikumiem.

Šajās dienās mēs dzirdam dažnedažādu informāciju par notikumu attīstību, taču šodien nebūtu jākoncentrējas uz to, kas vainīgs vai kurš izdarīja pirmo šāvienu, taču būtu maldīgi domāt, ka konflikts uzsākās tikai pagājušajā nedēļā. Vai šī konflikta saknes ir meklējamas jau iepriekšējos gadsimtos vai Staļina piekoptajā politikā pret mazākumtautībām vai 90.gadu sākumā panāktajos miera nodrošināšanas nosacījumos – par to nav šodienas debates. Ir skaidrs, ka 2008.gads jau kopš aprīļa ir iezīmējis situācijas eskalāciju.

Jāuzdod jautājums, vai starptautiskā sabiedrība adekvāti novērtēja notikumus, kas aizsākās ar Krievijas prezidenta lēmumu izstāties no NVS sankciju režīma pret Abhāziju ar tam sekojošu Krievijas lēmumu par papildu militāro vienību nosūtīšanu, lidaparātu notriekšanu, savstarpējām apšaudēm. Arī informācijas telpā norisinājās savstarpējās konfrontācijas eskalācija. Starptautiskajai sabiedrībai būs nepieciešams izvērtēt savas reakcijas adekvātumu, bet šobrīd būtiski pievērsties šī brīža aktualitātēm Gruzijā.

Šis konflikts reālā karadarbībā pārauga naktī no 7. uz 8.augustu. Arguments, ko esam dzirdējuši no Krievijas Federācijas puses, ka par iemeslu viņu veiktajām militārajām akcijām ir kalpojusi vēlme nodrošināt savu pilsoņu tiesības, balstoties uz Krievijas Federācijas konstitūciju. Manā ieskatā šī argumentācija ir pretrunā ar pastāvošo kārtību, kas regulē starpvalstu attiecības un sakņojas starptautisko tiesību normās.

Izmantojot minēto ieganstu militāru darbību veikšanai, Krievijas Federācija ir pārkāpusi citas valsts suverēnās tiesības un apdraud Gruzijas teritoriālo integritāti. Šāda darbība ir nosodāma. Šķiet  visiem ir skaidrs, ka mēs runājam par Krievijas Federācijas karadarbībām Gruzijas, nevis Krievijas Federācijas teritorijā.

Kā jau minēju, situācija Gruzijā šajās dienās mainījās ļoti strauji un es neaizkavēšu jūs pārstāstot notikumu hronoloģiju, šobrīd svarīgākais ir jebkādu militāro darbību pārtraukšana. Pašreizējā brīdī par pamatu tālākām sarunām kalpo ES prezidējošās valsts Francijas kā vidutāja panāktā iesaistīto pušu vienošanās par uguns pārtraukšanu. Taču situācija ir ļoti trausla.

Manā ieskatā ir vairāki nosacījumi, kas jāizpilda nekavējoties un bez ierunām:

1) pārtraukt jebkādu karadarbību, jo krīzes novēršana ilgtermiņā nekādā gadījumā nav atrisināma ar militāriem līdzekļiem,

2) konfliktā iesaistītajām pusēm atvilkt savas vienības līdz pirmskrīzes pozīcijām,

3) nodrošināt visas iespējas humanitārās palīdzības sniegšanai civiliedzīvotājiem.

Nākamie soļi – nepieciešams iedarbināt jaunus starptautiskus mehānismus miera nodrošināšanai reģionā, kas sevī ietver gan sarunas, gan starptautisko novērotāju klātbūtni, gan jaunu miera nodrošināšanas formātu, par ko vienojās arī ES ārlietu ministri vakardienas ārkārtas sanāksmē. Šāda nepieciešamība izriet no fakta, ka līdzšinējie mehānismi, kas darbojušies konflikta reģionos jau vairāk kā 10 gadus, nav spējuši novērst konfliktu.

Gan Eiropas Savienībai, gan NATO būs jāizvērtē, kāda ir šīs krīzes ietekme uz vispārējo drošības situāciju reģionā, kā arī Eiropas Savienības un NATO attiecībām ar Krievijas Federāciju un Gruziju. Pēdējās nedēļas notikumi neļauj Eiropas Savienībai un NATO attiecības ar Krieviju turpināt līdzšinējā gaisotnē, izliekoties, ka nekas nav noticis. Tāpat mums ir jādomā par šo organizāciju tālāko attiecību perspektīvu ar Gruziju.

Vienlaikus ir jāpievērš uzmanība izskanējušajām ziņām par joprojām notiekošo vardarbību pret civilajiem iedzīvotājiem gan konflikta zonās, gan ārpus tām. Visas šīs ziņas nekavējoties ir jāpārbauda ar neatkarīgu starptautisku ekspertu palīdzību. Manuprāt, Latvijai jābūt gatavai nosūtīt savus ekspertus šādā misijā.

Ņemot vērā esošos apstākļus, būtiska loma šobrīd ir humanitārās palīdzības sniegšanai. Latvija ir nosūtījusi pirmo sūtījumu ar medikamentiem un pirmās palīdzības komplektiem, tiek gatavots nākamais, balstoties uz Gruzijas puses norādītajām prioritārajām vajadzībām. Latvijas valdība otrdien pieņēma lēmumu par papildu finansējuma piešķiršanu 100 tūkstošu latu apmērā palīdzības nodrošināšanai.

Krīzei attīstoties, esam veikuši arī visus nepieciešamos pasākumus, kas saistās ar mūsu pilsoņu interešu aizstāvību, nodrošinot operatīvas evakuācijas iespējas. Ārlietu ministrijas vārdā vēlos pateikties par aviokompānijas AirBaltic par sniegto atbalstu gan evakuējot Latvijas un citu valstu pilsoņus, gan palīdzot nogādāt humanitāro palīdzību.

Latvijas politiskais atbalsts ir izskanējis gan Baltijas valstu un Polijas prezidentu kopīgajā paziņojumā, gan Baltijas valstu parlamentu priekšsēdētāju kopīgajā paziņojumā, gan Ministru prezidenta un manā skaidri paustajā pozīcijā. Ministru prezidents I.Godmanis tikko ir atgriezies no Tbilisi, kur devās kopā ar Igaunijas, Lietuvas, Polijas un Ukrainas prezidentiem, tādējādi paužot mūsu solidaritāti Gruzijas tautai un vakar pieņemot kopīgu paziņojumu. Šajās dienās esam strādājuši, koordinējot darbu, gan ar Eiropas Savienības un transatlantiskajiem partneriem, kā arī uzturējuši aktīvu dialogu ar Gruziju un Krievijas Federāciju, norādot uz steidzamu nepieciešamību pārtraukt karadarbību. Uzskatu, ka Latvijas valdības rīcība ir bijusi atbildīga, mūsu galvenais uzdevums bija un ir mobilizēt starptautiskās sabiedrības uzmanību, lai panāktu karadarbības pārtraukšanu.

Godātie deputāti!

Latvijas politiskā iesaiste un atbalsts Gruzijas suverenitātei un teritoriālajai integritātei viennozīmīgi ir jāturpina. Aicinu Latvijas Republikas Saeimu šodien sniegt politisko vērtējumu esošai situācijai, pieņemt skaidri formulētu paziņojumu par karadarbības izbeigšanu un Krievijai armijas izvešanu no Gruzijas.

Paldies par uzmanību!