Jūsu Ekselences!

Dāmas un kungi!

Eiropas Savienības kaimiņu politika un tās ieguldījums mūsu kaimiņu valstu attīstībā ir viens no nozīmīgākajiem tematiem diskutējot par Eiropas Savienības ārējām attiecībām. Šī diskusija norisinās gan pašās ES dalībvalstīs, gan kaimiņpolitikas t.s. "mērķa" valstīs.

Galvenie jautājumi, uz kuriem tiek meklētas atbildes ir šādi:

• vai šī Eiropas Savienības politika sasniedz izvirzītos mērķus,
• kādas ir austrumu kaimiņvalstu vajadzības un mūsu iespējas dalīties pieredzē un veicināt sadarbību,
• kāda ir Eiropas Parlamenta un nacionālo parlamentu loma Eiropas kaimiņu politikas īstenošanā,
• kā arī, vai pieejamie finansu mehānismi ir pietiekoši šīs politikas mērķu sasniegšanai?

Iepriekšējā nozīmīgā konference Latvijā par kaimiņpolitikas jautājumiem norisinājās pagājušā gada novembrī Latvijas prezidentūras Baltijas Ministru padomē pasākumu ietvaros. Šoreiz vēlos pateikties Eiropas Parlamenta Informācijas birojam Latvijā par iniciatīvu aicināt parlamentāriešus, izpildvaras pārstāvjus, vietējos un starptautiskos ārpolitikas ekspertus izvērst diskusiju par Eiropas kaimiņu politikas ieguldījumu Austrumu kaimiņu attīstībā.

Vēlos uzsvērt, ka kaimiņattiecību politikas tematika ieņem nozīmīgu vietu Latvijas ārpolitiskajā dienaskārtībā. Tādēļ ar atzinību varam vērtēt katru mēģinājumu veicināt šīs politikas atpazīstamību starptautiskā mērogā, kā arī Latvijas sabiedrībā. 

Baltijas valstu uzmanība un rīcība Eiropas Kaimiņu politikas kontekstā orientējas galvenokārt tieši uz Austrumu kaimiņiem, ko var pamatot gan ar ģeogrāfisko tuvumu, gan zināšanām šajā reģionā. Nozīmīgs faktors ir arī mums dotais uzticības kredīts no to austrumu kaimiņvalstu puses, kuras izvēlējušās virzību pa Eiropas ceļu un saskata Latvijā un Baltijas valstīs kopumā pierādījumu veiksmīgam reformu iznākumam.

Tādējādi tā ir mūsu iespēja un arī pienākums nodot savu reformu īstenošanas pieredzi Austrumu kaimiņvalstīm, stiprinot šo valstu ticību eiroatlantiskajai perspektīvai un vairojot stabilitāti pie Eiropas Savienības robežām.

Vēlos atzīmēt, ka būtiska loma kaimiņpolitikas kontekstā ir ne tikai praktiskajai sadarbībai, bet lielā mērā arī politiskajam atbalstam. Tādēļ jo īpaši svarīga ir koordinēta un konsekventa Eiropas Savienības reakcija attiecībā uz politiskajiem procesiem pie Eiropas Savienības robežām.

Mūsu divpusējā sadarbība ar Gruziju, Ukrainu, Moldovu, kas ir Latvijas izvirzītās kaimiņpolitikas prioritārās valstis ir cieši saistīta ar mūsu aktīvu iesaisti Eiropas Savienības iekšējos procesos un Eiropas Savienības politikas veidošanā.

Šī gada jūlijā Eiropas Savienības prezidentūras stafeti no Slovēnijas pārņems Francija. Uzskatu, ka Latvijai ir būtiski sarunās ar nākamo prezidentūru ieņemt Austrumu kaimiņvalstu 'advokāta' lomu. Vienlaicīgi uzsverot arī diferencētas pieejas nepieciešamību gan Eiropas kaimiņu politikas austrumu un dienvidu dimensijas kontekstā, gan arī katrai no Austrumeiropas valstīm. Eiropas Komisijas aprīļa sākumā izplatītie progresa ziņojumi par rīcības plānu izpildi katrā no kaimiņvalstīm uzskatāmi demonstrē valstu atšķirības gan izejas pozīcijās, gan reformu procesu īstenošanā.

Jebkuras politikas īstenošanas veiksmi nosaka pieejamie finanšu instrumenti. Šeit jāpiemin, ka ES līmenī Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instrumenta ietvaros ir izveidoti divi jauni finansēšanas mehānismi – viens no tiem domāts ikgadējai labāko reformu veicēju apbalvošanai ar papildus finansējumu nacionālajā programmā (Governance Facility), otrs ir investīciju atbalsta mehānisms (Neighbourhood Investment Facility). Taču jāatceras, ka līdzekļi ir papildinājums valstu pašu centieniem un finanšu piešķīrumiem nacionālajos budžetos.

Savukārt nozīmīgs ārpolitikas instruments, ko ES dalībvalstis izmanto nacionālajā līmenī, sniedzot atbalstu saviem kaimiņiem, ir attīstības sadarbība. Jāatzīmē, ka, lai gan Latvija ir nogājusi nozīmīgu reformu ceļu no palīdzības saņēmējvalsts kļūstot par palīdzības donorvalsti, mēs vēl esam pašā ceļa sākumā, tādēļ nepieciešams vairot sabiedrības izpratni par Latvijas palīdzības nozīmi, kā arī attīstības sadarbības lomu Eiropā un pasaulē kopumā. Attīstības sadarbība nozīmē ne tikai morālu pienākumu un gatavību uzņemties atbildību par procesiem ārpus Eiropas Savienības, bet arī saistības, ko Latvija kā Eiropas Savienības dalībvalsts ir uzņēmusies. Esmu jau vairākkārtīgi atzīmējis un paudis savu viedokli arī valdības kolēģiem, ka Latvijai ir būtiski jāpalielina attīstības sadarbībai piešķirtā finansējuma apjoms, lai līdz 2010.gadam sasniegtu ES Ārējo attiecību padomes secinājumos noteikto 0.17% no NKP līmeni.

 Tajā pašā laikā, Latvijai, sniedzot savu ieguldījumu ES austrumu kaimiņu attīstībā būtu svarīgi koncentrēties uz iespējami konkrētākām sadarbības jomām, izvairoties no sadrumstalotas un līdz ar to neefektīvas resursu izmantošanas.

Kā pozitīvus piemērus šajā ziņā var minēt gan sadarbības modeli starp Latvijas un Gruzijas CVK, mūsu robežsargu pieredzes nodošanu ieinteresētajām kaimiņvalstīm, sadarbību pašvaldību līmenī, kā arī nozarēs, kurās Latvija ir sasniegusi ievērojamu profesionalitātes un ekspertīzes līmeni Eiropas Savienības valstu vidū.

Vēlos uzsvērt arī mūsu vēstniecību koordinējošo funkciju ES kaimiņpolitikas projektu īstenošanā. Esam atvēruši vēstniecības gandrīz visās ES Kaimiņu politikas Austrumu valstīs. No šī gada pavasara pilnvērtīgi strādā mūsu vēstniecība Gruzijā. Apsveram arī iespēju pārskatāmā nākotnē atvērt vēstniecību citā mūsu prioritārajā ES Kaimiņu politikas valstī – Moldovā.

Esmu pārliecināts, ka šodienas diskusija sniegs atbildes uz daudziem jautājumiem, kas saistās ar ES kaimiņpolitikas īstenošanas gaitu, tādējādi palīdzot vēl precīzāk definēt arī Latvijas tālākos uzdevumus.

Paldies par uzmanību!