Ārlietu ministra Māra Riekstiņa uzruna Tautas partijas 11. kongresā [18.10.2008]

Kolēģi, domubiedri un augsti godātie viesi!

Šogad mēs dzīvojam Latvijas valsts deviņdesmitgades zīmē.

Mēs izvirzām sev un citiem devīzi – iededzies par Latviju.

Mēs veidojam Gaismas tiltus, un tieši šodien mēs pat skrienam par Latviju, lai pārspētu Ginesa rekordu.

Latvijas 'skrējiens' valstiskuma stiprināšanas un ārpolitikas 'arēnā' jau ir bijis ievērības cienīgs un ne velti izpelnījies veiksmes stāsta apzīmējumu arī starptautiskā vidē.

Latvijas pirmais ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics, kura nopelni Latvijas valsts atzīšanā un mūsu ārpolitikas veidošanā ir nenovērtējami, zināja, ka neatkarīga valsts ilgstoši var pastāvēt tikai tad, ja tai ir draugi un sabiedrotie.

Meierovics rakstīja, ka, es citēju "nepieciešams nodibināt antanti, sirsnīgu savienību starp Somiju, Igauniju, Latviju un Lietuvu. Šīm valstīm ir ļoti daudz kopīga. Šīs valstis vieno, pirmkārt, viņu kā valstu, kā nacionālo vienību bēdīgā pagātne." Tajā laikā Meierovics pat iedomāties nespēja, ka Latvijas ciešākie sabiedrotie būs pasaules stiprākās demokrātijas.  

Šai Meierovica idejai, kā zināms, toreiz nebija lemts īstenoties, tomēr pati ievirze, ka līdzīgām valstīm ir jāvienojas par sadarbību interešu kopības vārdā, tiek īstenota šodien. Latvijas valsts deviņdesmitajā gadā mēs principā esam sasnieguši to, par ko rakstīja un sapņoja Meierovics. Un pat vairāk.

Latvijai ir par ko būt patiesi lepnai  - par savu brīvību un valsti, par saviem cilvēkiem un viņu sasniegumiem Latvijas tuvos un tālos nostūros, pasaules augstskolās, koncertzālēs, mākslas galerijās un teātru festivālos, zinātniskajās laboratorijās un medicīnā, starptautiskajās militārajās un civilajās operācijās,  diplomātiskajās misijās, Eiropas institūcijās un biznesa vidē.

Mēs varam būt lepni par mūsu cilvēku iniciatīvu, enerģiju, entuziasmu un izaugsmi; par mūsu valsts pieredzes novērtējumu un iespēju šo pieredzi nodot tālāk jaunajām demokrātijām un jaunajiem entuziastiem.

Pasaulē mūs uzskata par labu tautu un labu valsti.

Der atcerēties, ka mūsu valstiskums nav statiska vienība, bet gan dinamiska vērtība, kuras balsts un virzītājspēks esam mēs paši.

No iesācējiem politikā arī Tautas partija savā desmitgadē ir izaugusi ne tikai par iekšpolitiski profesionālu spēku, bet arī starptautiski uzticamu partneri Eiropas Tautas partiju saimē.  

Taču šajā kontekstā man ir jāuzdod retorisks, bet pamatots jautājums, vai mēs spējam lepoties un vai bieži vien nenovērtējam par zemu to, ko esam ieguvuši? Vai ikdienā adekvāti apzināmies to, kas mums ir - savu suverenitāti un tās neatgriezeniskumu,  savas valsts drošības garantijas NATO ietvaros, savas iespējas un arī pienākumus Eiropas un transatlantiskajā telpā?

Ir jājautā, cik reālam ir jābūt apdraudējumam Latvijas labklājībai un drošībai, lai arī skeptiski noskaņotā Latvijas iedzīvotāju daļa atskārstu Latvijas dalības NATO un Eiropas Savienībā priekšrocības un nozīmību.

Šī vasara ir pierādījusi, cik karsti var kļūt iesaldētie konflikti, šis rudens pierādīja, ka karstuma drudzi pasaules finanšu tirgos nav iespējams pārvarēt vienatnē.

Daudzi varbūt pat pirmo reizi ir konstatējuši, ka problēmas attālos reģionos, par kurām stāsta starptautisko ziņu apskati televīzijā, pēc būtības nav nemaz tik tālas un abstraktas.

Līdz ar augusta notikumiem Gruzijā pēc-Aukstā kara pasaule piedzīvoja drošības un stabilitātes satricinājumu.

Krīzes situācija Kaukāzā un tās risinājums bija un vēl joprojām ir pārbaudījums starptautiskajai sabiedrībai un starptautisko organizāciju darbības efektivitātei.

No pirmajām konflikta stundām es uzskatīju, ka Latvijas uzdevums ir steidzami pievērst starptautisko uzmanību šim konfliktam un panākt tūlītēju tā apturēšanu.

Uzskatu, ka mūsu balss līdzās citām tika sadzirdēta un tai sekoja Eiropas Savienības un NATO rīcība. Karadarbība tika pārtraukta.

Eiropas Savienība ir paudusi savu negatīvo attieksmi pret Krievijas un Gruzijas konfliktu un Krievijas neproporcionālo rīcību, kā arī stingri nosodījusi vienpusējo Krievijas lēmumu atzīt Abhāzijas un Dienvidosetijas neatkarību. Tā ir mūsu, 27 Eiropas Savienības dalībvalstu, vienotā pozīcija. Šī pozīcija Krievijai ir jāņem vērā.

Tādēļ nevaru pieņemt kāda Latvijas ministra pausto viedokli, ka šis ir tikai Krievijas un Gruzijas konflikts un uz Latviju neattiecas, kā arī paustos pārmetumus, ka Latvijas reakcija uz notikumiem Gruzijā bijusi pārsteidzīga vai pārāk kritiska.

Šādi konflikti nevar un nedrīkst rezultēties starptautiskās sabiedrības, tostarp Latvijas atturīgā reakcijā, lai kādu izdevīgumu tajā kāds nesaskatītu.

Vienlaicīgi es vēlos uzsvērt, ka atbalstu dialogu ar Krieviju, konstruktīvu un abpusēji izdevīgu sadarbību ekonomikā, kultūrā un citās jomās. Mēs esam kaimiņi un tāpēc ir jāsēžas pie sarunu galda arī par smagiem jautājumiem un dažkārt arī par tādiem, kur mūsu viedokļi atšķiras.

Taču palikšu pie katra sava teiktā vārda, ka Gruzijas teritoriālā integritāte nav apšaubāma.

Mēs turpināsim sniegt konsekventu atbalstu Gruzijas tautai un valstij. Šajā saistībā es sagaidu, ka Latvijas valdība nākamajā nedēļā pieņems pozitīvu lēmumu par mūsu tālāku ieguldījumu Gruzijas rekonstrukcijā, ekonomikas un infrastruktūras atjaunošanā.

Nākamais satricinājums, ar ko pasaulei smagā un nepieredzētā formā nākas saskarties ir globālā finanšu krīze.

Domāju, ka biežāk kā jebkad agrāk cilvēki pasaulē ik rītu mostas un vēl pirms kafijas tases cenšas pārliecināties par akciju likmēm biržā, naftas barela cenu un to, vai līdz ar saullēktu ir dzimis arī jauns izpirkuma plāns nacionālajām bankām vai noguldījumu garantijas piedāvājums. Cilvēki uzdod jautājumu, kā tas skar vai var skart personīgi mani vai manu ģimeni?

Latvijas iedzīvotājiem ir jābūt pārliecinātiem, ka Latvijas valdība šajā situācijā strādā kopā ar Eiropas Savienības partneriem, meklējot pareizos risinājumus.

Vienlaicīgi arī nacionālajā līmenī mums ir jārūpējas par pasākumiem finanšu stabilitātes veicināšanai.

Islandes piemērs skaidri demonstrē, cik ievainojama var būt neliela ekonomika šāda starptautiska finanšu satricinājuma laikā. Tas vairāk kā jebkad apliecina nepieciešamību Latvijai konsekventi strādāt, lai pēc iespējas drīzākā laikā pievienotos eirozonai. Manā ieskatā Centrālajai bankai sadarbībā ar Latvijas valdību nav svarīgāka uzdevuma par šī mērķa īstenošanu. Tas ir ne tikai Latvijas ekonomikas, bet arī drošības jautājums.

Latvijas 2009.gada valsts budžets ir mēģinājums rast iespējamos kompromisus starp cilvēku vajadzībām un reālajām iespējām pašreizējā ekonomiskajā situācijā.

Publiskajā telpā izskan aicinājumi valdībai gādāt par augstākām algām un zemāku inflāciju, kas konkrētajā situācijā salīdzināms ar nesavienojamu vēlmi pēc vairāk sniega un siltāka klimata vienlaicīgi. Taču aizvien vairāk cilvēku izprot situācijas sarežģītību. Šķiet, ka pat Latvijas arodbiedrību līderi vairs nespēj pārliecināt savus atbalstītājus, ka pie visa ir vainīga valdība.  

Dāmas un kungi!

Kā mēdz teikt, vissliktākais ir palikt pasaulē vienam. Tas ir vienlīdz attiecināms gan uz indivīdiem, gan valstīm. Mūsu situācija būtu nesalīdzināmi nedrošāka, pat kritiska, ja Latvija nebūtu Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts.

Atļaušos teikt, ka drošība ir jautājums, ko ne tikai Tautas partija savā programmā definē kā stratēģisko mērķi vai valdība izvirza kā savu uzstādījumu. Drošības garantēšana ir vienots ārpolitiskais un iekšpolitiskais uzdevums, pret kuru nevarētu iebilst neviens, pat mūsu politiskā opozīcija.  

Varbūt tāpēc mēs pēdējā laikā aizvien mazāk dzirdam eiroatlantisko skeptiķu balsis, jo mūsu dalība šajās organizācijās sniedz uzskatāmas priekšrocības.

Kā mēs pasaules ekonomiskās krīzes apstākļos raudzītos Latvijas ekonomikas nākotnē, ja Latvija nebūtu Eiropas Savienības dalībvalsts?

Kāda būtu mūsu drošības sajūta, ja Latvija nebūtu NATO dalībvalsts?

Esmu pārliecināts, ka arī turpmākajos gados mums būs iespēja nopietni un pēc būtības apzināties, cik pareizs lēmums bija Latvijas iestāšanās šajās organizācijās.

Šķiet, ka cilvēki nereti aizmirst daudzkārt citēto NATO piekto paragrāfu, un nespēj noticēt, ka "stundā x" agresija pret Latviju tiktu uztverta tāpat kā agresija pret Kanādu, Dāniju, Franciju, Norvēģiju, Spāniju vai jebkuru citu NATO dalībvalsti.

Latvija ir uzticama NATO dalībvalsts.

Mēs vienmēr godprātīgi esam pildījuši savas saistības kolektīvajā drošības sistēmā – sākot ar politisko priekšnosacījumu izpildi un armijas modernizēšanu līdz dalībai miera uzturēšanas misijās un politiskai iesaistei dažādās konflikta zonās.

Tādēļ nav brīnums, ka nesen publicētā Financial Times aptauja rāda, ka aptuveni 40 procenti Francijas un Lielbritānijas iedzīvotāju uzskata, ka viņu valstu karaspēkam – tas ir aptaujāto iedzīvotāju dēliem un meitām, būtu militāri jāaizstāv jaunās NATO dalībvalstis.

Jāteic, pārsteidzoši bija uzzināt, ka – es nedaudz spekulēju – 40 procenti Liverpūles vai Bordo iedzīvotāji būtu gatavi sūtīt savus dēlus un savas meitas uz Rīgu, Liepāju vai Daugavpili nebaltā stundā!

Saprotams, ka visvairāk par visu mēs negribētu pārliecināties par to, cik ticami bija šīs aptaujas rezultāti.

Tomēr zinot, cik grūti demokrātijas apstākļos vispār ir par kaut ko vienoties, domāju, ka šie skaitļi ir ļoti labs rādītājs. Jāatceras, ka šis jautājums tika uzdots miera laikā, kad cilvēki nav īpaši mobilizēti vai kareivīgi.

Latvijas drošības vārdā mums ir jāturpina pildīt pienākumus, esot politiski iesaistītiem konfliktu risināšanā, atbalstot un modernizējot savus bruņotos

spēkus, piedaloties miera misijās.

Turpinot pildīt mūsu pienākumus, nav šaubu, ka arī mūsu partneri pildīs savējos. Mums nav nepieciešams katru dienu no jauna saņemt atkārtotu apstiprinājumu par savas drošības garantijām Ziemeļatlantijas līguma ietvaros.

Tādēļ es gribētu izteikt īpašu pateicību visiem tiem Latvijas karavīriem un speciālistiem, kas šogad noslēgs misiju Irākā. Tiem diplomātiem, policistiem, robežsargiem un militārpersonām, kas pašaizliedzīgi un pakļaujot sevi riskam turpinās savu darbu Afganistānā, Kosovā, Gruzijā, Moldovā un citur.

NATO nav militāra impērija, kuras mērķis būtu iekarot jaunas teritorijas vai iesaistīties militāros konfliktos vispār.

NATO mērķis ir novērst šādus konfliktus.

NATO mērķis ir stabilitāte.

Tādēļ organizācijas darba kārtībā tik liels uzsvars tiek likts uz konfliktu politisku risināšanu un miera misijām.

Latvijas pašreizējais drošības līmenis ir daudzu konsekventi pieņemtu lēmumu sekas. Arī tādu lēmumu, kas rezultējušies zaudētos popularitātes reitinga punktos, bet tie ir bijuši tālredzīgi, valstiski un pareizi.

Starp būtiskākajiem lēmumiem vēlētos pieminēt – Krievijas armijas izvešanu, sabiedrības integrāciju, armijas modernizēšanu, iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO, kā arī Latvijas – Krievijas robežlīguma noslēgšanu.

Jāatzīst, ka robežlīguma noslēgšana ar Krieviju bija nozīmīgs solis mūsu drošības stiprināšanā. Atvērti robežjautājumi nevienā gadījumā neveicina valstu savstarpējo izpratni un līdz ar to arī politiskās un ekonomiskās attiecības.

Par šī stratēģiski svarīgā lēmuma virzīšanu es gribētu izteikt īpašu atzinību toreizējam premjerministram Aigaram Kalvītim!

Turpinot drošības tematiku – būtisks aspekts un izaicinājums ne tikai Latvijai, bet arī visai Eiropas Savienībai ir enerģētikas drošība, energoresursu un piegāžu dažādošana.

Daudz tiek runāts par Eiropas atkarību no viena piegādātāja, taču ļoti maz balsu izskan par to, ka Eiropas Savienība joprojām nav spējusi sevi definēt kā vienu un vienotu patērētāju.

Nākamo gadu laikā Eiropas Savienībai ir jāspēj sevi pozicionēt kā vienotu energoresursu pircēju, tai skaitā arī no Krievijas.

Eiropas Savienībai kļūstot par vienotu patērētāju, kā arī nodrošinot jaunus energoresursu piegāžu ceļus, mēs uzlabosim konkurenci un mazināsim politikas ietekmi uz energoresursu cenas veidošanos.

Diskusijas par enerģijas jaudu jauniem risinājumiem Latvijas sabiedrībā ir tikai atbalstāmas, taču būtu nepareizi, domājot par mūsu neatkarību enerģētikas jomā, apiet arī citas šobrīd šķietami dārgākas alternatīvas, tostarp atjaunojamo energoresursu jomā un energoefektivitātes uzlabošanā.

Enerģētiskās drošības jautājumos sadarbībai reģionā ir īpaši būtiska loma, tostarp mūsu integrētībai Eiropas enerģētikas infrastruktūrā. Šajā sakarā ir apsveicama tikko Briselē panāktā vienošanās, ka līdz gada beigām tiks izstrādāts Eiropas Komisijas rīcības plāns par starpsavienojumu nodrošināšanu Baltijas reģionā.    

Latvijai ir pamats iestāties par to, lai starpsavienojumi savienotu katru no Baltijas valstīm ar Eiropas elektroenerģijas kopīgo infrastruktūras tīklu. Šajā kontekstā būtu pareizi, ja paralēli esošajam Igaunijas un Somijas savienojumam, tiktu steidzami attīstīti Lietuvas un Polijas, kā arī Latvijas un Zviedrijas savienojumi.   

  

Dāmas un kungi!

Pagājušā gada Tautas partijas kongresā ierosināju veidot analītisku un konservatīvās politikas idejas radošu institūtu. Ar gandarījumu vēlos atzīmēt, ka šāds Konservatīvo ideju institūts ir nodibināts un jau bijis vairāku diskusiju par Eiropai aktuāliem jautājumiem, tostarp, Lisabonas līguma turpmāko likteni, iniciators un līdzdalībnieks.

Taču runājot par Eiropas aktualitātēm, vēlos pievērsties arī eiropeiskas identitātes veidošanās jautājumam Latvijā. Eiropeiskums, Eiropai raksturīgā pasaules uztvere, dzīves izkārtojums un piederības sajūta Eiropai ir tikai veicināma.

Jau ilgāku laiku mūsu produktu eksports uz Eiropas Savienības valstīm vairākkārt pārsniedz eksportu uz citiem reģioniem.

Mūsu studenti apgūst zināšanas Eiropas augstskolās.

Mēs varam bez ierobežojumiem ceļot pa visu Eiropu.

Mums vēl vairāk ir jāatver Latvija eiropeiskam saturam un simboliem.

Tautas partija savulaik nāca klajā ar ideju izkārt Latvijas karogu pie skolām. Es domāju, ka tagad ir pienācis laiks, lai Eiropas Savienības karogs plīvotu gan pie Latvijas skolām, gan visām valsts un pašvaldību institūcijām.

Tuvojoties piektajai gadadienai kopš esam kļuvuši par ES dalībvalsti, man nav saprotams, kāpēc mūsu televīzijas kanālos oriģinālvalodā joprojām ir iespējams skatīties tikai latviešu un krievu programmas. Tajā pašā laikā filmas un televīzijas pārraides Eiropas Savienības valodās tiek dublētas.

Pareizi un izglītojoši būtu, ja ārvalstu filmas Latvijas televīzijā mēs aizvien vairāk varētu skatīties oriģinālvalodā ar latviešu subtitriem, apzinoties, ka valodu zināšanas ikvienam iedzīvotājam ir pamatkapitāls konkurencei darba tirgū.

Aicinu šo jautājumu iekļaut Nacionālās Radio un Televīzijas padomes dienaskārtībā un turpmākās attīstības plānos.

Es patiešām esmu gandarīts, ka Tautas partija Latvijas saiknes ar Eiropu var sekmēt ne tikai valdības politikas līmenī, bet arī pašvaldībās.

Mūsu pilsētas spēj ne tikai sekmīgi izlietot Eiropas naudu būtiskiem infrastruktūras projektiem. Daudzas Tautas partijas vadītās pašvaldības ir nodibinājušas kontaktus ar sadraudzības pilsētām citviet Eiropā.

Cēsis sociālajā jomā sadarbojas ar Tireso pilsētu Zviedrijā, bet Eiropas Savienības un izglītības nozares projektu īstenošanā – ar Ahimas pilsētu Vācijā. Pašvaldības cilvēki par sevišķi izdevušos uzskata kultūras apmaiņu ar Venafro pilsētu Itālijā.

Kultūras vecpilsētas plānošanā un infrastruktūras jautājumu risināšanā daudz ir devusi sadarbība ar Gēsthaktes pilsētu Vācijā. Notiek arī skolēnu apmaiņas braucieni. Tāpat Kuldīgai ir sadarbības līgums ar Overaiseles pilsētu Nīderlandē, kas palīdz darbā pie attīstības plānošanas.

Sevišķs stāsts būtu par Valku, kuras galvenā sadarbības pilsēta Eiropas Savienībā, protams, ir Valga. Atzīmēšanas vērta ir viņu sadarbība ar līdzīgām Zviedrijas un Somijas pilsētām.

Uzskaitījumu ar labas un eiropeiskas sadarbības piemēriem varētu turpināt ilgi.  

Taču sadarbība nedrīkstētu aprobežoties ar Eiropas kontinentu. Tādēļ ceru, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidenta vakardienas paziņojums par 7 valstu, tostarp Latvijas, pievienošanos ASV bezvīzu programmai, pavērs jaunas iespējas sadarbībai ar partneriem viņpus okeāna.

Pieredze, kas tiek pārņemta šādas horizontālās sadarbības ceļā, ir daudz vērtīgākā, nekā jebkādas norādes "no augšas".

Esmu gandarīts, ka mūsu partijā ir cilvēki, kuri ir ļoti izteikti eiropeiskā attīstības ceļa ideologi. Viņu vidū ir gan ministri, gan deputāti, gan pašvaldību cilvēki.

Īpašu pateicību es gribētu izteikt gan Saeimas Eiropas lietu komisijas vadītājai Vairai Paeglei, gan Eiroparlamenta deputātam Rihardam Pīkam par eiropeiskuma 'sludināšanu', šī vārda vispozitīvākajā nozīmē.

Dāmas un kungi!

Mums ir nepieciešama konservatīva un eiropeiska politika, kas rēķinās ar krīzēm, bet nepazaudē stratēģisku skatījumu nākotnē.

Ārlietu ministrijas ēku rotā uzraksts "Mazas lietas vienotībā zeļ". Šāds koncepts ir bijis Latvijas ārpolitikas virzības pamatā. Latvijas ārpolitiskie panākumi ir nostiprinājuši Latvijas drošību un likuši stabilus pamatus mūsu attīstībai nākotnē.

Par to ir gandarījums, tāpat kā par to, ka Tautas partijai ir bijusi un būs ievērojama loma Latvijas panākumu kaldināšanā.

Paldies!