Augsti godātais Valsts prezidenta kungs!

Baltijas Asamblejas prezidentes kundze!

Godātie deputāti!

Ekselences!

Dāmas un kungi!

Man ir prieks jūs visus šodien sveikt Rīgā un sniegt tradicionālo ziņojumu par paveikto Latvijas prezidentūras Baltijas Ministru padomē ietvaros. Taču vispirms es vēlos izteikt pateicību Baltijas Asamblejas prezidentei, deputātiem un sekretariātam par konstruktīvo sadarbību, kas nodrošināja Baltijas valstu izpildvaras un likumdevējvaras institūciju ciešu sadarbību visa gada garumā.

Uzsākot savu prezidentūru Baltijas Ministru padomē, Latvija definēja  prioritātes Baltijas valstu sadarbībai 2007. gadā, iezīmējot gan jaunus uzdevumus, gan turpinot iepriekšējos gados uzsāktos. Šodienas ziņojumā vēlos informēt par būtiskākajām jomām: 

Latvijas BMP prezidentūras ietvaros tika turpināts 2006. gadā iesāktais darbs enerģētikas jomā. Mēs visi labi apzināmies, ka mūsu valstu enerģētikas politika nav iespējama bez reģionālās sadarbības. Šogad trīs valstu attiecīgās jomas eksperti pabeidza darbu pie kopīgās enerģētikas stratēģijas izstrādes, kas dos Baltijas valstīm papildus iespēju koordinēt atsevišķās enerģētikas politikas. Es vēlos pateikties ekspertiem par aktīvo darbu un izteikt pārliecību, ka stratēģijas apstiprināšana Baltijas valstu valdību vadītāju līmenī notiks jau vistuvākajā laikā.

Gada laikā notikusi aktīva sadarbība, attīstot jauno atomelektrostacijas projektu, kas ir svarīgs priekšnosacījums mūsu valstu elektroenerģijas deficīta mazināšanai nākotnē. Domāju, ka nevienam no klātesošajiem nav šaubu par šī projekta nozīmību visam mūsu reģionam, tajā pašā laikā apzinoties visu ar projekta izstrādi saistīto aspektu sarežģītību. Uzskatu, ka šim projektam arī turpmāk jābūt vienam no būtiskākajiem  Baltijas valstu sadarbības jautājumiem, nodrošinot tā īstenošanu atbilstoši iecerētajam grafikam.

Attiecībā uz iekšlietu jomu ar gandarījumu apsveicu mūs visus ar Šengenas līguma topošo dalībvalstu novērtēšanas procedūru noslēgumu un vēl šogad plānoto robežkontroles atcelšanu uz iekšējām ES sauszemes un jūras robežām. Šengenas līguma pievienošanās procesā īpaša nozīme bija Baltijas valstu trīspusējai sadarbībai Šengenas Task force ietvaros, kas sniedza ekspertiem iespēju regulāri apmainīties ar informāciju un koordinēt kopīgas aktivitātes. Latvijai tāpat kā Igaunijai un Lietuvai pievienošanās Šengenas zonai bija nākamais lielākais izaicinājums līdzvērtīgai dalībai Eiropas Savienībā. Vienlaikus ir jāapzinās, ka Šengenas sniegtās priekšrocības ir saistītas ar pienākumiem un atbildību, kas balstās uz ciešu dalībvalstu un jo īpaši kaimiņvalstu savstarpējo sadarbību. 

Satiksmes jomā šogad pastiprināta uzmanība tika pievērsta Rail Baltica un Via Baltica projektu tālākai attīstībai. Baltijas valstu satiksmes ministrijas panākušas vienošanos par Baltijas valstu esošās dzelzceļa infrastruktūras attīstības plānu laika periodam līdz 2013. gadam, kā arī par kopīga rīcības plāna izstrādi kravu un pasažieru pārvadājumu attīstībai.

Ir jāatzīmē trīspusējā sadarbība, koordinējot nostājas ES - Krievijas Transporta dialoga ietvaros, it īpaši risinot robežšķērsošanas problēmas uz robežas ar Krieviju. Nākas secināt, ka mums nav izdevies panākt situācijas normalizāciju robežšķērsošanas jautājumā. Tādēļ jo īpaši būtiski ir turpināt aktīvi un savstarpēji saskaņoti sadarboties gan ES ietvarā, gan divpusējā dialogā ar Krieviju.

Baltijas valstu sadarbība aizsardzības jomā joprojām ir stratēģiski svarīga Latvijai, Lietuvai un Igaunijai. Šogad ir panāktas trīspusējas vienošanās par Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas nosacījumiem un Baltijas Bataljona dalību NATO reaģēšanas spēku 14. rotācijas sastavā. Ir notikuši uzlabojumi Baltijas valstu jūras eskadra (BALTRON) projekta ietvaros un attīstījusies jūras spēku sadarbība, panāktas vienošanās par kopīgām militārām iegādēm. Baltijas valstis ir veiksmīgi organizējušas otro ikgadējo Baltijas Aizsardzības konferenci, kas šogad tika veltīta Afganistānas tematikai.

Vides jomā ir notikušas konsultācijas un panāktas vienošanās par ciešāku praktisko sadarbību ES finansēto projektu, Baltijas jūras vides aizsardzības un post-Kioto mehānismu jautājumos. Ir saskaņota trīs valstu atjaunojamo energoresursu atbalsta politiku veidošana, notikusi lietderīga viedokļu apmaiņa emisiju kvotu tirdzniecības jautājumos.

Dāmas un kungi!

Sadarbība Baltijas valstu starpā nav iedomājama bez konstruktīva dialoga starp izpildvaru un parlamentāriešiem. Tādēļ, īpaši vēlētos atzīmēt ciešo un veiksmīgo sadarbību starp Baltijas Asambleju un Baltijas Ministru padomi, kuras rezultātā sekmīgi īstenotas divas nozīmīgas konferences. Šī gada 18. maijā Siguldā notika konference "Cilvēkresursu attīstība darbaspēka migrācijas apstākļos", kas saveda kopā Baltijas Asamblejas pārstāvjus, Baltijas valstu ārlietu ministrus un nozares ekspertus, sniedzot viedokļu apmaiņas iespēju par trīs valstu politikas perspektīvu aktuālajos darbaspēka migrācijas un cilvekresusrsu reemigrācijas jautājumos. Kopīgās sadarbības rezultātā tapušās otrās konferences liecinieki esam mēs visi klātesošie, kuriem būs iespēja piedalīties Baltijas Padomes tematiskajā konferencē "Baltijas valstis un Eiropas Savienības kaimiņu politika". Baltijas valstu sadarbība ES Kaimiņpolitikas ietvaros šogad tika izvirzīta kā Baltijas Ministru padomes ārlietu prioritāte. Esmu pārliecināts, ka konferences ietvaros plānotās diskusijas dos mums visiem ne tikai intelektuālu gandarījumu, bet vēl jo būtiskāk - veicinās ES Kaimiņpolitikas praktisko attīstību.

Izmantojot šo iespēju, vēlētos pateikties arī tiem, kuri ar savām zināšanām un kontaktiem ir tieši atbildīgi par Baltijas Ministru padomes sadarbības sekmīgu norisi - Baltijas valstu nozaru ministrijām un tām pakļautajiem dienestiem, kā arī personīgi sadarbības sektoru komiteju vecākajām amatpersonām.

Noslēgumā, dāmas un kungi, atļaujiet man novelēt sekmes Igaunijai un manam kolēģim Urmasam Paetam, nākamajā gadā pārņemot prezidentūru Baltijas Ministru padomē. 2008. gads būs īpaši svarīgs mūsdienu Eiropai un trīs Baltijas valstīm. Tā būs 90. gadadiena vairāku Eiropas, t.sk. Baltijas valstu neatkarībai un 1. Pasaules kara beigām. Lai šī notikuma gaisotnē sekmējas Baltijas valstu praktiskā sadarbība nākamajā gadā!

Pateicos par uzmanību.