Ministrs iesaka Krievijas vēstniekam paplašināt redzējumu
Ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis uzskata, ka lietas ierosināšanai par ziedojumu vākšanu kara noziedznieku piemineklim ir juridisks pamats.
Pirmdien Rīgā ne tikai svinēja "uzvaru", bet arī vāca ziedojumus kara noziedznieka Kononova piemineklim. Idejas autors ir Jānis Kuzins, kurš sevi dēvē par Apvienotās daudznozaru arodbiedrības pārstāvi, bet agrāk bijis saistīts ar partijām "PCTVL" un "Dzimtene". Ziedojumu vākšanu atbalstot arī Latvijas Antifašistiskā komiteja. Iesniegumu Drošības policijai par šo faktu uzrakstījis žurnālists Ivars Āboliņš, bet Latvijas politiķi to atstājuši bez ievērības. Tomēr ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis uzskata, ka lietas ierosināšanai ir juridisks pamats, jo Kononova vaina atzīta starptautiski. Ministrs komentēja arī Krievijas vēstnieka Aleksandra Vešņakova attieksmi pret Otrā pasaules kara upuru piemiņas pasākumiem.
Ģ. V. Kristovskis: – Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielās palātas spriedums notiesātā Vasilija Kononova lietā ir galīgs un nav pārsūdzams.
Ja kāda nevalstiska organizācija izsaka aicinājumus, kas ir pretrunā ar mūsu valsts likumiem, tad te ir darbs mūsu Drošības policijai. Ārlietu ministrija šādus jautājumus nekomentē.
Kā politiķis varu tikai atgādināt, ka Krimināllikuma 74.1 pants paredz, ka par genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma publisku slavināšanu vai īstenotā genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma publisku noliegšanu vai attaisnošanu tiek piemērots sods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar piespiedu darbu.
Kā vērtējat faktu, ka Krievijas vēstnieks piedalījās 9. maija svinībās, bet nebija klāt 8. maija pasākumā Brāļu kapos?
No mūsu valstī akreditētajiem vēstniekiem mēs sagaidām cieņu gan pret oficiāliem pasākumiem, ko rīko valsts vadība, gan pret karos bojāgājušiem karavīriem, kas apbedīti šajā valstī.
Vēstnieka darbs ir specifisks dienests valsts interešu labā, un it īpaši tas izpaužas protokolāros jautājumos. Tie jārespektē neatkarīgi no vēstnieka personiskā viedokļa vai simpātijām, jo vēstnieks pārstāv ne tik daudz sevi, cik visu savu valsti un tās vadītāju – šajā gadījumā Krievijas prezidentu Dmitriju Medvedevu.
Ceru, ka Krievijas vēstnieka attieksme neatspoguļo Krievijas valsts viedokli par 8. maija vēsturisko nozīmi Eiropā. Iesaku vēstniekam nebūt vienpusīgam un paplašināt savu redzējumu par Otrā pasaules kara jautājumiem, jo šajā karā cīņā pret nacismu kopā ar Krieviju piedalījās arī citas Eiropas valstis.
Varu atgādināt, ka Latvijas pārstāvji ir piedalījušies protokolāros pasākumos Sarkanajā laukumā neatkarīgi no tā, kādas pretrunīgas personības tur ir apglabātas!
Autors: Māris Antonevičs
Publicēts: "Latvijas avīze", Nr 90 (4276), 2011. gada 11. maijs
Rubrika: Politika (4 lpp.)
