Raidījums: LTV-1 "100.pants"
Raidījuma vadītājs: Gundars Rēders
Datums: 11.05.2010
Šodien presē ir parādījušies dokumenti, kas nosaukti par jauno Krievijas ārpolitisko doktrīnu. Tajā, cita starpā teikts, piemēram, par Baltiju, ka šobrīd Baltijā krītas ES valstu investoru interese un tāpēc mums Krievijai jāpārdomā, kā iegādāties uzņēmumus Baltijas valstīs. Runa ir par enerģētiku, IT, transportu, loģistiku. Jauno KF ārpolitisko doktrīnas daļu, kas attiecas uz Baltiju "Newsweek" nodēvējuši par Baltijas ekonomiskās iekarošanas plānu. Vai, Jūsuprāt, tā tas ir?
Pirmkārt, mēs nezinām vai tas ir autentisks dokuments, vai tā autors tiešām ir Krievijas valdība, vai autori ir paši "Newsweek" vai kāda domu institūcija, kas ražo šāda veida rekomendējošus rakstus, līdz ar to es atturētos komentēt par to, bet, protams, tā ir ļoti interesanta lasāmviela. Kas attiecas uz ekonomiskās situācijas vērtējumu Baltijas valstīs, es domāju, ka publikācijā minētais vērtējums ir tuvu realitātei. Bet vai mums būtu nepieciešams teikt, ka Krievijas uzņēmumu intereses par mūsu uzņēmumiem vai resursiem ir slikti, es domāju, ka nē, es domāju, ka tas nebūtu viennozīmīgi negatīvi vērtējams. Bet es atturētos šo interesanto lasāmvielu komentēt, jo es nezinu, vai tā ir Krievijas oficiālā ārpolitika vai nav.
Protams, bet vai mums ir jāņem vērā Krievijas valsts vai investoru intereses par stratēģiskiem uzņēmumiem Baltijā?
Esmu jau vairakkārt teicies, ka neatkarīgi no tā, vai Krievijas valdībai un uzņēmējiem ir interese par mūsu stratēģiskajiem resursiem, mums pašiem noteikti un perspektīvā arī Baltijas valstīm būtu jādomā par to, kā mēs šos savus stratēģiskos resursus konsolidējam un stiprinām, jo tie ir ārkārtīgi svarīgi mūsu valsts izaugsmei ilgtermiņā, tie ir svarīgi arī mūsu ekonomiskās konkurētspējas atjaunošanai, un arī mūsu drošībai.
Kā Jūs to domājat – konsolidēt un stiprināt?
Es domāju, ka perspektīvā Baltijas valstīm šajās stratēģiskajās jomās, kas ir pieminētas arī šajā rakstā, piemēram, enerģētika, transports, sakari, var minēt arī mežus, pārtikas ražošanas un vēl citas jomas, mēs redzam, ka tajās notiek nevajadzīga konkurence ne tikai Latvijas iekšējā tirgū starp dažādiem Latvijas uzņēmējiem, bet arī starp Baltijas valstu uzņēmējiem šajās jomās. Kopīgi konsolidējot resursus, apvienojoties un, protams, par pamatu ņemot privātā sektora ieinteresētību, mēs varam palielināt savu konkurētspēju ne tikai paši savā iekšējā tirgū, bet arī reģionā, kā arī palielināt starptautisko konkurētspēju plašākā mērogā.
Kā Jums šķiet, vai šobrīd nav laiks pārrakstīt Latvijas ārpolitikas pamatnostādnes, kas šobrīd ir spēkā līdz 2010.gadam?
Es domāju, ka ņemot vērām manu nelielo pieredzi piedaloties rakstīt rekomendācijas NATO stratēģiskajai koncepcijai, pasaule ir tik mainīga un neparedzama, ka šāda veida ilgtermiņa dokumentu rakstīšanas laiks, man šķiet, vienai valstij ir pagājis. Es domāju, ka mums vajadzētu izmantot tās pašas valdības deklarācijas, kurās valdības, sākot pildīt pienākumus, ir apņēmušās kaut ko darīt ārpolitikā, ekonomikā, aizsardzībā. Un tad arī katru gadu valdība varētu sabiedrībai un parlamentam atskaitīties par to, kas ir bijis paveikts un kādi plāni ir nākamajam gadam. Uzskatu, ka šādu stratēģisku, lielu doktrīnu vietā mūsu valstī būtu vajadzīga ikgadēja ārlietu ārpolitikas analīze un pārskatīšana.
Tādā gadījumā Ārlietu ministrijai nebūtu nekas īpašs jāraksta?
Tādā gadījumā Ārlietu ministrijai noteikti būtu ik gadus jāatskaitās sabiedrībai un parlamentam, lai Saeimā arī notiktu diskusija par to, cik adekvāti ir šie mērķi un valdības izvirzītie uzdevumi Latvijas interesēm.
Kādai Jūsuprāt jābūt politikai attiecībā uz Krieviju? Vismaz iepriekšējās nostādnēs Krievija ir bijusi minēta šaurās, mazās rindkopās un nepiešķirot lielu vērību?
Šīs šaurās, mazās rindkopas ir saturīgas un ļoti dziļas. Es domāju, ka mums vajadzētu turpināt to ārpolitiku, kāda mums ir bijusi ar Krieviju līdz šim, kas ir devusi, man šķiet, ļoti pozitīvus rezultātus, kas ir šie pakāpeniskie soļi attiecību uzlabošanai. Lai mūsu attiecības tiešām atspoguļotu to, kādas šobrīd ir kaimiņvalstu attiecības visur citur Eiropā.
Kā jūs vērtējat Zatlera vizīti Maskavā? 9.maijs noslēdzies.
Prezidents pats savu vizīti ir vērtējis ļoti pozitīvi un es viņam piekrītu.
Kāpēc?
Pirmkārt, tādēļ, ka viņš atsaucās uz mūsu kaimiņvalsts vadītāja uzaicinājumu, bija kopā ar Krievijas tautu, viņiem īpaši svarīgā dienā un pasākumā un tas ir tas, kā kaimiņi viens pret otru izturas.
Ko jūs sakāt par tiem, kas interneta portālos ir izteikuši tādu viedokli, ka tas ir liekulīgi, ka valsts prezidents dodas uz Maskavu, bet tepat pasākumā Rīgā pie Uzvaras pieminekļa nav nevienas Latvijas amatpersonas?
Es domāju, tas ir labs jautājums, tas noteikti ir jautājums mūsu politiskajām partijām. Cik es saprotu, tomēr deputāti ir bijuši arī pie pieminekļa. Domāju, ka valsts amatpersonām līdz šim 9.maijs Latvijā nav bijusi svinamā diena. Ir 8.maijs un mēs vēsturiski zinām, kāpēc ir 8.maijs un 9.maijs. Līdz ar to Latvijā to, ko Krievijā svin 9.maijā kaut ko līdzīgu pie mums piemin un arī atzīmē II Pasaules kara beigas 8.maijā.
Un ar to, Jūsuprāt, būtu pietiekami?
No amatpersonu līdzdalības viedokļa tas noteikti ir politisks jautājums un labs jautājums politiskajām partijām.
Kā jūs vērtējat tos izteikumus, kas izskanēja 9.maija priekšvakarā no Krievijas līdera puse – diezgan ass nosodījums PSRS bijušajam režīmam? Vai tas var veicināt izmaiņas Latvijas, Baltijas un Krievijas attiecībās?
Es domāju, ka nosodīt Staļinu ir labi, tas ir arī pareizi, tas ir humāni, tas parāda vēstures izpratnes dziļumu, un šis paziņojums noteikti ir tuvinājis Krievijas prezidentu un viņa vēstures izpratni mūsu vēstures izpratnei un citu Centrāl- un Austrumeiropas tautu izpratni. Un es domāju, ka viņa secinājums, izteikumi atspoguļo arī desmitiem miljonu Krievijas iedzīvotāju viedokli.
Cik tālu šobrīd ir vizītes gatavošana? Valsts prezidents tepat studijā teica, ka viņš brauks oficiālā vizītē uz Krieviju šogad pavisam noteikti?
Darbs pie vizītes gatavošanas notiek, Mēs ļoti ceram, ka tāds varētu notikt un tas noteikti būs ieguldījums abu valstu attiecību veidošanā.
Tā varētu būt rudenī?
Mēs ceram, ka tas varētu būt rudenī.
Jums ir pieci mēneši ārlietu ministra amatā? Kas ir tās prioritātes, ko jūs gribat paveikt?
Pirmkārt, saglabāt vismaz to finansējumu, kāds šobrīd ir ārlietu ministrijai un ārpolitikai.
Vai Jums kāds ir teicis, ka šo piecu mēnešu laika varētu būt kādas izmaiņas?
Nē, es runāju par nākamā gada budžetu. Tāpat mums jādara viss, lai nākamajā gadā mēs varam pildīt savas starptautiskās saistības, kas ir ārējās palīdzības nauda. To es arī redzētu kā netiešu atbalstu mūsu uzņēmējiem, kas strādā ārpus Eiropas tirgiem valstīs, kas var kvalificēties palīdzības saņemšanai. Bet, protams, būtu ļoti liela nepieciešamība papildināt šo budžetu, lai ārlietu dienests ir spējīgs atbalstīt arī mūsu ekonomisko interešu īstenošanu, gan apkalpojot tādas mūsu industrijas kā tūrismu, transportu, aviāciju, gan arī palīdzot mūsu pilsoņiem ārvalstīs, kuru skaits diemžēl vairākās valstīs ir pieaudzis. Viņiem ārvalstīs gadās visādas vajadzības iepretim Latvijas valsts iestādēm un vienīgā iestāde, ka tajā brīdī ir viņu tuvumā, ir Ārlietu ministrija, vēstniecība un konsulārie darbinieki. Tātad, vismaz saglabāt ĀM finansējumu tādu, kāds tas ir šobrīd.
Otrkārt, resursu piesaiste Ārlietu dienestam. Ārpolitika ir spējīga palīdzēt piesaistīt valstij resursus gan mūsu privātuzņēmējiem, gan arī palīdzēt identificēt un atrast veidus, kā mēs varam piesaistīt līdzekļus mūsu ekonomikai, kura šobrīd cieš no tā, ka ir liels naudas daudzums izņemts no mūsu ekonomikas.
Nu, lūk, mēs lasām dokumentos, ka Krievija ir gatava piedāvāt investīcijas.
Mums ir nepieciešams piesaistīt resursus no tām, valstīm, kas ir kvalificējamas Eiropā un mūsu tuvumā tādas ir vairākas, piemēram, no ārzemēs investējošam valstīm ir Skandināvijas valstis, Vācija. Un mūsu izdevums ir šos resursus mūsu ekonomikai piesaistīt.
Vai Jūs būtu gatavs doties vizītē uz šīm valstīm?
Protams, savu pilnvaru laikā esmu gatavs doties vizītēs uz šīm valstīm, ja tas būs neieciešams, tomēr, protams, es labāk gribētu redzēt gan Skandināvijas valstu valdību pārstāvjus, gan Vācijas valdības pārstāvjus, ierodamies vizītē Latvijā, tādējādi simbolizējot un arī publiski pasakot, ka Latvija ir bijis viens no pionieriem Eiropā, valsts, kas ir izgājusi šos budžeta konsolidācijas pasākumus, kur sabiedrība ir izgājusi cauri ļoti daudzām sāpīgām reformām, ka Latvija ir vieta, kur šobrīd var investēt.
Skatītāja jautājums. Lūdzu ārlietu ministra vērtējumu: mūsu valsts prezidents 8.vai 9. maijā atrodoties vizītē Maskavā sniedza interviju galvenajam krievu propagandas kanālam "Rossija 24". Interviju viņš sniedza krievu valodā, un viņš bija vienīgais valsts vadītājs, kas šim kanālam interviju sniedza krievu valodā, kaut gan to zināja arī Merkele, Peress. Žurnālists, kas viņu intervēja, pēc tam pasmējās, ka ekonomiskais stāvoklis Latvijā ir tik bēdīgs, ekonomikas kritums ir vairāk kā 20 procentu, ka valsts prezidents jau ārpus protokola ir sācis runāt krievu valodā.
Tas noteikti ir jautājums prezidentam, kāpēc viņš ir izvēlējies sniegt interviju vienā vai otrā valodā. Es domāju, ja mums ir valodas zināšanas un iespējas uzrunāt auditoriju tieši un nepastarpināti, bez tulkojuma, un šāda izvēle acīmredzot prezidentam bija, es domāju, ka tas varbūt ir pareizi, jo bieži vien tulkojumā pazūd nianses. Un mums ir tā priekšrocība, ka mēs zinām valodas, kas nelielai tautai ir nepieciešams, tad es neredzu tur neko īpaši nosodāmu, ja valsts prezidents tiešā veidā tai tautai saprotamā valodā viņus arī izrunā.
Latvijas ģenerālprokuratūra no Kirgizstānas ir saņēmusi pagaidu apcietinājuma lūgumu izdot gāztā Kirgizstānas prezidenta dēlu Maksimu Bakijevu. Ģenerālprokuratūra ir šo lūgumu nosūtījusi atpakaļ, pamatojot, ka šī dokumentu pakete ir pretrunīga un neskaidra. Kas tur ir pretrunīgs un neskaidrs šajā paketē?
Tas jums ir jājautā mūsu Ģenerālprokuratūrai, es neesmu redzējis šo dokumentu pieprasījumu.
Vai Maksims Bakijevs ir Latvijā?
To es nezinu, es patiešām nezinu.
Viņam ir šeit labas biznesa intereses, mēs jau to prasījām Riekstiņa kungam. Viņš strādā kopā ar Valēriju Belakoņu. Un arī Jūs strādājat ar V.Belakoņu. Vai Jūs neesat ar V.Belakoņu aprunājies, šeit ir vai nav gāztā prezidenta dēls?
Es neesmu jautājis Valērijam Belakoņam, vēl jo vairāk es vairs nestrādāju LAFF un es neesmu jautājis V.Belakoņam vai M.Bakijevs ir vai nav Latvijā. Tas jums ir jājautā Valērijam Belakoņam, vai viņš zina.
Bet Latvijas Ārlietu ministram nevajadzētu zināt šādas lietas?
Šobrīd šis jautājums nav Latvijas Ārlietu ministrijas kompetencē. Mēs esam, protams, saziņā nepārtraukti ar Latvijas Iekšlietu ministriju, viņi ir izdarījuši to, kas no viņiem tika prasīts attiecībā uz Interpola pieprasījumu, bet Latvijas Ārlietu ministrijai šobrīd nav jāinteresējas par vienu no daudzajiem Interpola meklēšanā izsludinātajiem cilvēkiem. Tas nav Latvijas Ārlietu ministrijas pienākums. Es arī nevaru komentēt Kirgizstānas likumdošanu. Esmu savā iepriekšējā pieredzē esmu bieži saskāries, ka šajās valstīs – Centrālāzijā un citas valsts reģionā, kriminālsodāmas ir tādas darbības, par kurām Eiropas Savienībā cilvēki saņem ordeņus vai viens otru uzslavē.
Mēs varam arī pie šī reģiona pakavēties. Afganistāna un Jūs arī nupat esat ticies ar ASV ģenerāli, kuram Jūs esat piedāvājis kvalitatīvu un konkurētspējīgu mūsu uzņēmēju produkciju ASV armijas vajadzībām. Kā Jūs domājat, ko ASV karaspēks varētu izmantot Latvijā ražotu?
Ir vairākas lietas, ko ASV armija, bruņotie spēki iepērk savu karavīru vajadzībām visā pasaulē: kokmateriāli, pārtika, celtniecības materiāli, visdažādākās lietas, kas ir vajadzīgi karabāzu uzturēšanai. Šobrīd amerikāņi tās iepērk dažādās pasaules valstīs. Un tas būtu izdevīgāk mums un viņiem, ja vismaz dažas no šīm lietām varētu iepirkt šeit.
Pagaidām tad nekas tāds nenotiek?
Es saprotu, ka mēs pašlaik esam sarunu procesā ar amerikāņiem, par to, ka Latvijas uzņēmējiem varētu būt pieejama iepirkšanas procedūra, vismaz iepazīšanās ar šo iepirkšanas procedūru, kā arī līdzdalība iepirkumu konkursos.
Ir runa par to, ka Latvijas karavīri varētu tikt pārvietoti no viena Afganistānas rajona uz otru. Kāpēc?
Tas jums jājautā mūsu Bruņotajiem spēkiem un AizM, jo militārā plānošana ir viņu kompetence un acīmredzot operācijas vajadzībām ir nepieciešama šāda pārdislokācija.
Jūs turpināt darbu arī pie jaunās NATO Stratēģiskās koncepcijas izstrādes, kur Jūs pārstāvat Baltijas valstis? Vai tā ir pabeigta un jau nodota?
Es uzrakstīju atlūgumu M.Olbraitai un arī NATO ģenerālsekretāram, nestrādāt vairs šajā grupā, jo es esmu kļuvis par ārlietu ministru un šīs divas lietas nav savienojamas.
Tai pat laikā grupa jau gandrīz pabeidza savu darbu pie ieteikumiem NATO ģenerālsekretāram par to, ko vajadzētu iekļautam nākamajā NATO Stratēģiskajā konceptā. Tuvākajās dienās M.Olbraita un NATO ekspertu grupa iesniegs NATO ģenerālsekretāram šo ziņojumu.
Kas jauns un svarīgs tur varētu būt, kas attiecas uz Baltijas valstīm?
Es atturēšos to komentēt, jo nevienas citas NATO dalībvalsts ārlietu ministrs vēl nav iepazinies ar šo dokumentu. Būtu nekorekti komentēt, pirms M.Olbraita ir iepazīstinājusi NATO ģenerālsekretāru ar šo dokumentu un ģenerālsekretārs, savukārt, pārējās NATO dalībvalstis.
NATO Parlamentārā asambleja ir gaidāma Rīgā maija beigās. Kādi svarīgi lēmumi varētu tikt pieņemti un kādus augstus viesus mēs gaidām ierodamies?
Tā ir NATO dalībvalstu parlamentāriešu tikšanās, kuras ietvaros parasti tiek apspiesti pasaules drošības politikas jautājumi, NATO dienaskārtība, tā ir iespēja NATO parlamentāriešiem gan tikties savā starpā, gan arī ar NATO amatpersonām, uzdot jautājumus un saņemt atbildes. Tā ir zināmā veidā NATO kā organizācijas saikne ar NATO dalībvalstu vēlētājiem caur parlamentiem. Cik es saprotu, Rīgā arī ieradīsies NATO partnervalstu parlamentu pārstāvji un parasti notiek diskusijas, viedokļu apmaiņas, kas noteikti uzlabo savstarpējās attiecības un izpratni ne tikai starp NATO dalībvalstu parlamentiem, bet arī īpaši ar partnervalstīm.
Atgriežamies pie Krievijas un partnervalstīm. Varēt būt, ka Krieviju pārstāv arī Žirinovskis.
Jā, viņš būs iekļauts delegācijā.
Tāpat arī Krievijas vēstnieks D.Rogozins, kas kādreiz ir bijušas persona non grata Latvijā? Interesanta sakritība.
Viņi varēs uzlabot attiecības ar tiem, ar kuriem viņi vēlas.
Jums ir paredzētas arī tikšanās šajā NATO asamblejas laikā?
Man ir paredzēta uzruna asamblejas delegātiem.
Jūs zināt, ko teiksiet?
Vēl nezinu. Es noteikti strādāšu pie savas runas.
Pieci mēneši, kas Jums ir jāpavada šajā amatā, vai jūs esat pilnīgi skaidri izlēmis, ko jūs darīsiet pēc tam?
Esmu jau vairakkārt teicis, ka es esmu izlēmis atgriezties tajā darbā, kurā es strādāju pirms es kļuvu par ārlietu ministru.
Pat, ja politiskajām partijām liksies, ka jūs esat labi veicis pienākumus un izteiks piedāvājumu palikt amatā?
Es būšu ļoti pateicīgs par pozitīvu novērtējumu, bet, kā jau es teicu, es atgriezīšos tajā darbā, kurā es strādāju pirms es kļuvu par ārlietu ministru.
Latvija ir valsts, kas varētu būt piemērs citām valstīm, kā veiksmīgi pārvarēt krīzi. Cik tas ir reāli, ka te varētu ierasties citu valstu pārstāvji, izteikt atzinīgus vārdus.
Es to arī uzskatītu par uzdevumu sev kā ārlietu ministram, šajos piecos mēnešos, lai šo valstu līderi, ja ne atbrauktu, tad vismaz viņi izteiktu publisku atbalstu un solidaritātes apliecinājumus mūsu tautai. Un iedrošinātu uzņēmējus no savām valstīm investēt Latvijā.
Vai, Jūsuprāt, mūsu kaimiņvalsts Igaunija izpildīs savu mērķi un varēs pievienosies Eirozonai? Ir dažādi viedokļi, Barrozu ir izteicies, ka tas ir vajadzīgs, ir citi politiķi, kas kuluāros saka, ka nē, ka Grieķijas un citu valstu dēļ šo procesu vajadzētu bremzēt.
Mēs viennozīmīgi atbalsts ir šajā jautājumā un mēs ceram, ka noteikti Igaunijai izdosies to izdarīt.
Kāds labums no tā būtu Latvijai?
Pirmkārt, tas būtu labums pašai eiro zonai un labs signāls Eiropas un pasaules tirgiem, ka Eiropa, neskatoties uz krīzi, neskatoties nestabilitāti, kas ir bijusi tirgū, ir spējīga soli pa soli sekot pašu izlemtajam un nemaina spēles noteikumus spēles laikā. Es domāju, ka tas būtu signāls tam, ka Eiropa ir spējīga ar sevi tikt galā. Savukārt attiecībā uz Baltijas valstīm - tas būtu ļoti labs signāls par mūsu reģionu, tas būtu ļoti labs signāls pārējai Eiropai un mūsu kaimiņvalstīm, ka šis ir izaugsmes reģions.
