"Viens iemesls, kāpēc Riekstiņš negrib aiziet" [23.04.2010]

Laikraksts: Latvijas Avīze

Datums: 23.04.2010

Autors: Māra Libeka

Rubrika: Redakcijas viesis

Tautas partijas ministru aiziešana no valdības ievilkusi rūpju rievas arī Māra Riekstiņa sejā. Ministrs nedaudz augumā un vaigā sakrities un noraizējies šķita arī mums laikraksta redakcijā. Māri Riekstiņu iztaujāja Voldemārs Krustiņš un Māra Libeka.

– Izskatās, ka esat mazliet zaudējis formu pēc Tautas partijas izstāšanās no koalīcijas?

M. Riekstiņš: – Nekādā gadījumā neesmu zaudējis formu, tieši otrādi – esmu ticis vaļā no desmit kilogramiem svara, bet ne jau dēļ portfeļa. Cīnoties ar gēnos ierakstīto risku iedzīvoties liekajā svarā, kopš Ziemassvētkiem trīs reizes nedēļā skrienu krosiņu, kā arī pievēršu vairāk uzmanības veselīgam uzturam.

Ceru, ka premjeram Dombrovskim izdosies pēc iespējas ātrāk atrast jaunu ārlietu ministru, lai varētu viņam nodot lietas. Ceru, ka manam pēctecim nebūs jāstāsta ārpolitisko aktualitāšu ābece no sākuma, ka viņš būs pieredzējis ārlietu profesionālis.

– Jūs taču neiesiet projām no diplomātiskā dienesta?

– Atklāti runājot, vēl nezinu, ko darīšu, bet ļoti gribētos savu divdesmit gadu lielo ārpolitisko pieredzi izmantot lietderīgi. Palīdzēšu savai partijai līdz vēlēšanām izstrādāt programmu drošības, aizsardzības un ārpolitikas jomā.

– Tautas partijas aiziešana no valdības nesamazina partijas atbildību���

– No atbildības nekad neesam baidījušies. Taču būtu vietā atgādināt, ka Kalvīša treknajos gados divos no trim budžetiem "Jaunais laiks" bija klāt.

– Nu, lai jau bija. Bet kāda ir jūsu motivācija, kāpēc jums no ārlietu viedokļa būtu jāiet projām no ministra amata? Ja vien par ministru nekļūs Urbanoviča kgs, tad kaut kādā citā veidā Latvijas ārpolitika nemainīsies pat tad, ja par ministru ieceltu Kalnieti vai Pabriku! Lai nāk kurš ministrs nākdams, viss būs mierīgi, saticīgi. Sak, nekaitināsim Krieviju, skatīsimies, ko teiks Amerikas vēstnieks, nav slikti palūkoties arī uz Vāciju��� Sadzīvosim ar visiem!

– Es piekrītu, ka, veidojot Latvijas ārpolitiku, jāzina, kas notiek apkārt. Vispārējais konteksts ir jāsaprot, jāzina, ko saka jūsu pieminēto valstu vadītāji. Bet es nepiekrītu, ka mēs kā tāds vējrādītājs griežamies tam visam pakaļ. Tas ātri vien varētu novest pie reiboņa.

Pēdējos pāris gados mēs esam spēruši lielu soli uz priekšu, attīstot ministrijas un uzņēmēju sadarbību, palīdzot viņiem strādāt jaunos eksporta tirgos un nepieciešamības gadījumā atrisināt konflikta situācijas. Arī attiecības ar Krieviju vienmēr esam centušies ievirzīt tādā gultnē, ko var dēvēt par mēģinājumu vienoties jautājumos, kur tas ir iespējams. Ja nespējam vienoties, mēs "neieciklējamies".

– Tas nu gan. Lūk, ļoti svaigs "NRA" virsraksts: "Par ārpolitiskajām kļūdām jāmaksā Latvijas uzņēmējiem". Par Latvijas ārpolitiku esot samaksājuši Latvijas ražotāji ar simtiem miljoniem nesaņemto ienākumu no eksporta, raksta žurnālists J. Paiders. Vai jūs varat atspēkot šo smagi publisko apsūdzību?

– Ārlietu ministrija ļoti rūpīgi seko, ko par šīm tēmām raksta un runā ne tikai pašmāju, bet arī ārvalstu medijos. Šo te "NRA" publisko apgalvojumu es vērtēju kā mutes bajārību, kurai nav nekāda pamata. Tas ir mediju un nereti arī politiķu vidē iecienīts stils pārspīlētā formā runāt bez konkrēta faktu seguma. Arī šī raksta autors nav parādījis, kā viņš aprēķinājis minētos zaudējumus miljonu apmērā.

Atceros, kā līdzīgā sakarā mums bija saturīga diskusija par to, vai Latvijai, nostājoties Gruzijas pusē, nevarētu sarežģīties attiecības ar Krieviju, kas ietekmētu nelabvēlīgā virzienā abu valstu ekonomisko sadarbību. Es neesmu dzirdējis no mūsu uzņēmējiem, ka Latvijas pozīcija Gruzijas kara gadījumā būtu viņiem skādējusi.

– Ne reizi vien jums ir aizrādījuši, piemēram, Šlesera un Savicka kgi. Kustība "Par labu Latviju" atkal par to pašu skaļi runā Šķēles klātbūtnē un atkal TP izliekas nesaprotam. Kāda ir jūsu reakcija uz šiem uzņēmēju pārmetumiem?

– Tās ir trīs pilnīgi dažādas personas – Paiders, Savickis, Šķēle. Ja jūs man kā ārlietu ministram vaicājat, kā Ārlietu ministrija ir veicinājusi sadarbību ar uzņēmējiem, es pārmetumus, kas ir grābti no gaisa, nepieņemu un nepieņemšu.

– Mūsu valdība runā, uzmanās un pa daļai reizēm pareizi uzmanās, ka nevajag runāt to, kas lielajam kaimiņam nepatīk. Ko mēs viņus tur kaitināsim! Bet cik ilgi Krievija var bez mūsu valsts augsto amatpersonu pretošanās klāstīt pa visiem stūriem, cik slikti ir Latvijā, kā te moka krievus. Sakarā ar kara beigu 65. gadadienu tika laista klajā viena grāmata pēc otras, nerunājot par masu medijos rakstīto un stāstīto. Krievijas prezidenta nodibinātajā institūtā, kura uzdevums ir apgādāt Krievijas valsts iestādes ar oficiālo informāciju, izdeva divu sējumu melu grāmatas par Latviju ("Latvijas Vēsture"), kas uzrakstītas Staļina laiku garā. Bet mēs nedzirdam, ka kāda mūsu valsts amatpersona būtu pat iepīkstējusies par šo faktu. Jūs stāstāt, ka ar Krieviju jāveido pragmatiskas attiecības. Viens spļauj virsū, un jūs pragmatiski noslaukāties?

– Mēs zinām, ko un kas publicē un cik tālu tas tiek vai netiek atbalstīts no Krievijas oficiālās varas. Arī mēs paši publicējam. Vēsturnieku komisija pie Valsts prezidenta uzrakstījusi ne vienu vien sējumu, par kuru otrajā robežas pusē nav sajūsmā. Tā vietā, lai mēģinātu apkarot publikācijas krievvalodīgajā presē, sūtot protesta vēstules uz Krievijas Ārlietu ministriju, daudz lietderīgāk ir koncentrēties kopā ar Eiropas parlamentāriešiem no Latvijas un citu valstu pārstāvjiem, piemēram, uz Eiropas Vēstures muzeja izveidi Briselē līdz 2014. gadam. Pirms pusotra mēneša saņēmām oficiālu vēstuli, kur Latvijas vēsturnieki aicināti pieteikties darbā šajā muzejā dažādos amatos. Muzejs ir labākā atbilde meliem, ko dzirdam no dažiem tā sauktajiem Krievijas vēsturniekiem. Latvijas pārstāvju līdzdalība muzeja izveidē ir svarīga arī tādēļ, ka joprojām gan vecajā Eiropā, gan arī pāri okeānam zināšanas par mūsu kontinenta vēsturi ir ļoti virspusējas.

– Jūs domājat par to, kā informēt parīziešus, beļģus un citus, un labi, ka tā, bet itin kā neliekaties zinām par simtiem tūkstošu cittautiešu, kas šeit dzīvo un barojas no meliem. Krievijas propaganda varbūt neietekmēs Parīzes krievus, bet Rīgas krieviem ir avīzes "Vesti", "Telegraf" un "Čas". Vēlēšanās rudenī balsos nevis amerikāņi vai beļģi, bet šejienes naidīgas propagandas izskolotie, ietekmētie cittautieši.

– Es jums piekrītu, ka situācija ir pietiekami sarežģīta. Liels darbs te darāms arī Izglītības ministrijai, piemēram, veicot pietiekami stingru pārbaudi, kādā veidā tiek īstenotas mācību programmas, īpaši Latvijas vēsturē. Aktuāls jautājums ir piekļuve Latvijas informācijas kanāliem. Māris Kučinskis pirms krietna laika kā deputāts vērsās ar aicinājumu, ka nepieciešams steigšus meklēt risinājumu, lai cilvēki, īpaši Latgalē, tiktu nodrošināti ar dekoderiem un nepaliktu bez televīzijas. Tāpēc valdībai būtu jānāk palīgā. Ja Latgalē, kur ir augsts bezdarbs, labklājības līmenis, ar kuru nevar lepoties, nebūs iespējams iegūt informāciju no Latvijas ziņu kanāliem, tad ar veco antenu palīdzību būs iespēja uztvert Baltkrievijas un Krievijas raidstacijas. Pierobežas iedzīvotāji acīmredzot atradīsies šo valstu informācijas telpā. Diemžēl Kučinska piedāvājums joprojām nekādu atsaucību no valdības puses nav guvis. Tas nenozīmē, ka mēs metīsim plinti krūmos. Strādājot opozīcijā, šo iniciatīvu neaizmirsīsim.

– Varbūt TP var uzdāvināt tos dekoderus? Valsts prezidents gatavojas braukt uz Maskavu. Kaimiņvalstij 9. maijā būs svētki, bet parasti aiz tā velk vēlēšanos kaut ko vēl sakārtot, nokārtot, parakstīt��� Vizīte esot jāpiepilda ar saturu?

– Devītajā maijā šāda uzdevuma nebūs. Tas būs tikai un vienīgi atceres pasākums.

Runājot par Krieviju, ir jāatgādina viena lieta, kāpēc nožēloju, ka man ir jānoliek ministra portfelis. Sakarā ar izmaiņām valdībā nenotiks aprīļa beigās plānotā Krievijas ārlietu ministra Lavrova vizīte Latvijā, un līdz ar to mēs neparakstīsim līgumus, kuri jau ir sagatavoti parakstīšanai. Tajā skaitā līgumu par izvairīšanos no aplikšanas ar dubultiem nodokļiem.

– Ja šo līgumu noslēgtu, kāds būtu Latvijas uzņēmēju ieguvums vai ietaupījums? Paidera kungs raksta, ka ārpolitiķi ir nodarījuši simtiem miljonu zaudējumus. Vai šā līguma noslēgšana dos simtiem miljonu ietaupījumu?

– Labvēlīgāki savstarpējās ekonomiskās sadarbības nosacījumi pamudinās arī citus uzņēmumus raudzīties uz Krievijas darba tirgus iespējām. Jo vairāk starpvalstu līgumu Latvija noslēgs, jo mums labāk un drošāk.

– Partijas "Saskaņas centrs" līderis Urbanovičs sola pārstrādāt attiecības ar Austrumiem. Viņi ("SC") zinot, kā atvērt Krievijas tirgu, viņiem esot labas iestrādes. Uzmanīgs un dziļš formulējums partijai, kura pēc vēlēšanām, visticamāk, ārlietu vadībai stāvēs vistuvāk.

– Es domāju, ka Latvijai nekas nav jāpārstrādā. Attiecības ar Austrumiem ir uz pareizā ceļa, tur remonts nav nepieciešams.

– Ārējās attiecības ir cieši saistītas ar mūsu iekšējām attiecībām. Sarunāsim pilsonības jautājumu un vēl šo to���

– Tautas partija neiestājas un neiestāsies par Pilsonības likuma atvieglojumiem, jo mēs uzskatām, ka Latvijā ir pietiekami laba naturalizācijas kārtība. Iepriekšējo gadu skaļā Krievijas retorika šajā jautājumā patlaban ir aizgājusi ekspertu un diplomātu diskusijā dažādās starptautiskajās organizācijās. Bet, pateicoties mūsu sadarbībai ar starptautiskajiem partneriem, Krievija tur negūst dzirdīgas ausis.

– Šlesera partijas lozungs ir izdalīt pilsonību. Plaudes kdze no jaunā politiskā spēka "Par labu Latviju" grib veidot jaunu nāciju. Šīs prasības uzstāda ar tendenci, ka tās vajadzētu īstenot.

– Ja runājam "Par labu Latviju", tad jādod iespēja šai kustībai attīstīties. Tur sanākušas kopā personas, kurām par vienu, otru vai trešo jautājumu ir diametrāli pretēji viedokļi, arī par jūsu pieminēto Plaudes kdzes paziņojumu. Laiks rādīs, vai šī kustība izveidosies par politisku partiju. Mani pārsteidz, ka, tiklīdz izveidojās šī kustība, parādījās ļaudis no cita politiskā flanga, kas sāka to visu kritizēt, jo, lūk, uzņēmēji diktēšot noteikumus politiķiem.

– Neviens no šiem uzņēmējiem nav strādājis aktīvajā politikā. Izklausās diezgan vientiesīgi, ja cilvēks, kurš to nekad nav darījis, sāk uzstāties par politiskiem jautājumiem. Sabiedrībai būtu saprotamāk, ja šie uzņēmēji runātu skaidru valodu – lūk, šeit mēs esam un mūs reprezentēs partijas! Tad būtu saprotams un spēlītes beigtos. Patlaban izskatās, ka viņi mēģina piesegt divas partijas.

– Viena otra persona no uzņēmēju vidus noteikti varētu darboties aktīvajā politikā, un gan jau viņi ātri apgūs arī politiskās retorikas prasmes.

– Bet ies tad, ja ir švaki ar paša biznesu���

– Katram pašam ir tiesības izlemt, kādu iemeslu dēļ iet politikā.

– Vai jums ir vajadzība taisīt amatnieciskā veidā velosipēdu, ja jums ir mašīnas?

– Tas viss noderēs.

– Jūsu jaukie uzņēmēji jau sadalījušies divās daļās. "Grindeks" izstājies no Latvijas Darba devēju konfederācijas. Lielākais šā uzņēmuma īpašnieks Lipmana kgs ir neapmierināts, ka Gavrilova kgam piederošās akcijas pārdotas Krievijas uzņēmumam "Farmstandart". Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja Jaunzeme-Grende nesen atklāti sacīja, ja zūd vara partijām, kurām maksājuši "resnie runči", viņiem zudīšot iespējas tikt pie izdevīgiem pasūtījumiem���

– Tā ir liela nelaime mūsu valstī, ka ir cilvēki, kas mēģina savu politisko kapitālu taisīt uz otra apsaukāšanu.

– Vai Ārlietu ministrija ir sniegusi kādas rekomendācijas Valsts prezidentam pirms brauciena uz Maskavu?

– Valsts prezidentam ir padomnieks ārlietu jautājumos – Andris Pelšs. Starp padomnieku un Ārlietu ministriju notiek komunikācija, tostarp arī par Valsts prezidenta braucienu uz Maskavu.