Māris Riekstiņš šorīt Latvijas Neatkarīgās televīzijas raidījumā "900 sekundes" informēja, ka Baltijas jūras valstu padomes samitā, kas rīt un parīt norisināsies Rīgā, rītvakar neformālo vakariņu laikā varētu tikt apspriesti jautājumi, kas saistīti ar enerģētiku. Ministru prezidents Ivars Godmanis pagājušajā nedēļā intervijā LNT teica, ka viena no iespējām, kā risināt ar degvielas sadārdzināšanos saistītās problēmas, ir degvielai piemēroto nodokļu pārskatīšana, taču šo soli Latvija var veikt tikai tad, ja tiek panākta vienošanās Eiropas līmenī. Riekstiņš savukārt norādīja, ka Latvija to vienpersoniski nevar izlemt. "Šādi jautājumi nav atrisināmi vienas valsts ietvaros. Ja Latvija nolems, ka būtu nepieciešamas kādas iniciatīvas tālāk virzīt apspriešanai Eiropas Savienības ietvarā, tad to mēs darīsim un meklēsim sabiedrotos," teica Riekstiņš. Ministrs gan uzsvēra, ka šāda vienošanās Eiropas līmenī ir diezgan maz ticama: "Es būtu samērā atturīgs patlaban izteikt tādus pozitīvus vērtējumus, ka tas ir vienkārši. Šeit jāmeklē sabiedrotie, jāskatās, kā tas izskatās ar Rietumu un citu valstu interesēm. Var jau šķist, ka tā ir visai vienāda sāpe. Tā jau tas arī ir, bet katra tāda rakstura politikas izmaiņa, tā veido zināmu precedentu. Bieži vien šādās situācijas tiek izvērtēts, kas ir labāk - šā brīža īstermiņa rezultātu sasniegšana vai tomēr kaut kādas darbības, kas ilgtermiņā var radīt vairāk zaudējumus." Francijas prezidents Nikolā Sarkozī nesen izteicis ierosinājumu apturēt Eiropā naftas aplikšanu ar pievienotās vērtības nodokli, lai palīdzētu valstīm tikt galā ar straujo cenu celšanos. Šim priekšlikumam jau atbalstu izteikusi arī Lietuva. Riekstiņš uzskata, ka pagaidām nav zināms, vai šī ideja paliks retorikas līmenī vai tiešām varētu tikt īstenota: "Man šķiet, ka mūsu valsts prezidents intervijā arī izteicis zināmas simpātijas šai idejai... Bet vēlreiz gribētu atgriezties pie iepriekš teiktā, ka tās būs tuvāko nedēļu un mēnešu debašu tēmas. Es arī pieņemu, ka šī sanāksme, kas notiks rīt un parīt Rīgā, arī ļaus uztaustīt citu Eiropas Savienības dalībvalstu vadītāju viedokļus par šo jautājumu. Tad mēs arī redzēsim, vai varam sagaidīt kādas tālākas praktiskas darbības vai tas paliks tikai retorikas līmenī." Latviešu filma "The Soviet Story" radījusi lielu ažiotāžu ārvalstīs. Eiropas Padomes deputāti atzinuši, ka tā ir ļoti vērtīga "vēstures apzināšanai". Turklāt šī filma sniedz informāciju ārvalstīs par mūsu un citu tautu ciešanām. Māris Riekstiņš informēja, ka ar šo filmu jau iepazīstinātas vairākas mūsu vēstniecības, kas filmu varētu izmantot savā informatīvajā darbā ārvalstīs. Tomēr vēl līdz galam nav zināms filmas autora viedoklis par to, vai filmu šādiem mērķiem varētu izmantot. "Domāju, ka zināmā mērā šīs protesta akcijas veicinājušas filmas popularitāti, un mēs saņemam interesantu jautājumu ārvalstīs par iespēju filmu noskatīties. Es domāju, ka tas ir vērtīgs, izzinošs materiāls, īpaši ļaudīm Rietumeiropā, kas daudzus pagājušā gadsimta vēstures notikumus otrpus dzelzs priekškara zina pavirši. Viņi daudz zina par nacisma zvērībām un holokaustu, bet par tām lietām, kas notika priekškara otrā pusē - Austrumos, Polijā, Ukrainā, Latvijā un citās Baltijas valstīs, tās zināšanas ir ļoti paviršas."