ASV Valsts departaments un valsts sekretāre Kondolīza Raisa centīsies pārliecināt ASV Kongresu par bezvīzu režīma ieviešanu ar Latviju.
Šādu solījumu, 14. jūnijā tiekoties ar K. Raisu, saņēmis ārlietu ministrs Artis Pabriks. Iepriekš šādi solījumi izteikti arī Vairai Vīķei-Freibergai.
Tikmēr Ārlietu ministrijas (ĀM) amatpersonas atzīst, ka par septiņu ES jauno dalībvalstu izredzēm uz bezvīzu režīmu Vašingtonā dzirdamas ļoti pretrunīgas versijas, sākot no tā, ka tas jāpiešķir pēc iespējas ātrāk, un beidzot ar to, ka to nevajag darīt tehnisku problēmu un drošības apsvērumu dēļ. "Ja tehniskajos jautājumos mēs esam tikuši skaidrībā, tad Amerikas galā tagad sāk lēnām parādīties politiska problemātika, vai vispār bezvīzu režīmu dot, un tas ir kongresmeņu un senatoru rokās," Neatkarīgajai pirms vairākām nedēļām atzina ĀM valsts sekretārs Normans Penke. "Ir pilnīgi skaidrs, ka mēs esam kvalificējušies, lai šo bezvīzu režīmu dabūtu," viņš uzskata.
Iepriekš lielākais pārmetums, kāpēc Latvijai bezvīzu režīms nepienākas, esot bijis procentuāli lielais Latvijas ceļotāju skaits, kuri pārsnieguši vīzas termiņu, ASV paliekot ilgāk. Latvija sākusi skaidrošanu savu iedzīvotāju vidū, bet arī norādījusi uz iespējamām nepilnībām ASV sistēmā, un amerikāņiem nācies atzīt, ka ne vienmēr tā saucamās izbraukšanas kartītes, ka cilvēks laikus pametis ASV, no lidsabiedrībām nogādātas šīs valsts imigrācijas dienestā. Latvija jau praktiski ir izpildījusi Šengenas prasības, kas nozīmē, ka mēs par 99% esam izpildījuši arī ASV prasības robežšķērsošanai, uzskata N. Penke.

K. Raisa, tiekoties ar Baltijas valstu ārlietu ministriem, paudusi arī atbalstu tam, ka septiņas jaunās ES dalībvalstis izmanto lobija kompānijas pakalpojumus, lai panāktu bezvīzu režīma atbalstu ASV Kongresā. Latvijas ĀM jau atzinusi, ka reālākās iespējas panākt kādu progresu ir amerikāņu kongresmeņu un senatoru pārliecināšana, jo lēmumu šajā jautājumā pieņems tieši ASV likumdevējs. Vašingtonā ierastā prakse rādot, ka tas visefektīvāk izdarāms, izmantojot lobiju sistēmu. Tāpēc Latvija līdz ar vēl sešām jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kam nav bezvīzu režīma ar ASV, – Čehiju, Poliju, Ungāriju, Lietuvu, Slovākiju un Rumāniju – pirms pāris mēnešiem nolēma uz pusgadu algot lobija kompāniju Dutko Worldwide. "Vai būs rezultāts, es nezinu, bet jēga ir. Jāizmanto visas iespējas, jo Vašingtonā aizvien vairāk nostiprinās pesimisms, atliekoša, nogaidoša pozīcija par vīzu režīma atvieglojumiem jaunajām ES valstīm," norāda N. Penke. Lobētāju algošana nenozīmējot, ka aktīvi nestrādā Latvijas diplomāti – vienkārši, zinot Vašingtonā ierastos spēles noteikumus, neesot prātīgi neizmantot visas iespējas. Turklāt aktīvi tiekot izmantota arī amerikāņu pārliecināšana kontaktos ar ASV vēstniecību Rīgā, arī divpusējo vizīšu laikā.
Katrai no valstīm, arī Latvijai, Dutko Worldwide algošana izmaksās aptuveni 15 000 latu. Tas bijis kolektīvs lēmums izvēlēties tieši šo kompāniju, tomēr Latvijai ar konkrēto kompāniju jau esot bijusi pieredze laikā, kad tika lobēta mūsu valsts iestāšanās NATO, un vēl pērnā gada novembrī alianses Rīgas samita organizēšanā, skaidro N. Penke. Toreiz par pakalpojumiem neesot maksāts, jo dažkārt lobija firmas vairāk esot ieinteresētas prominentā klientā, nevis samaksā.

Publicēts: "Neatkarīgā Rīta Avīze", Nr. 139 (4825), 2007. gada 16. jūnijs.