Imigrācijas likuma grozīšana Amerikas Savienotajās valstīs (ASV) pašlaik ir jautājums numur viens, jo paredz ASV pilsonības iegūšanu daļai valstī esošo nelegālo imigrantu, kuru skaits tiek lēsts ap 12 miljoniem. Taču likuma izskatīšana ir aktuāla arī Latvijai, jo no tā pieņemšanas būs atkarīgas jauno ES dalībvalstu izredzes uz pagaidu bezvīzu režīmu.

Spēcīga poļu lobija rezultātā grozījumi pagaidām gan ir labvēlīgi tikai Polijai, tāpēc pārējo valstu - Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Čehijas, Ungārijas un Slovākijas - vēstnieki jau nosūtījuši īpašu vēstuli ASV Kongresam, kā arī iedarbinājuši citus lobija instrumentus.

Latvijas vēstnieks ASV Māris Riekstiņš Neatkarīgajai stāstīja, ka nākamnedēļ pēc uzstāšanās ASV Kongresā par šo jautājumu ar kongresa spīkeru Denisu Haspertu un, iespējams, arī ASV valsts sekretāri Kondolīzu Raisu runās arī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Latvijas izredzes drīzumā tiešām panākt bezvīzu režīmu ar ASV M. Riekstiņš tēlaini salīdzina ar galda spēli Cirks. "Mēs patlaban esam tuvi 100. lauciņam. Ir tikpat liela iespējamība uz tā tikt, kā nošļūkt pa to žirafes kaklu atkal lejā," sacīja M. Riekstiņš. Viņš skaidroja, ka vēstnieku nosūtītajā vēstulē norādīts, ka Imigrācijas likumā šobrīd ieteiktie grozījumi par pagaidu bezvīzu režīmu pēc būtības ir atbalstāmi, tomēr sadala ASV sabiedrotos, kas nebūtu vēlams. Proti, labojumi paredz piešķirt pagaidu bezvīzu režīmu uz diviem gadiem valstij, kas atbilst trim kritērijiem - tai jābūt ES dalībniecei, tā nedrīkst atbalstīt terorismu un jāpiedalās misijās Irākā un Afganistānā ar vismaz 300 karavīru lielu kontingentu. No jaunajām ES valstīm visiem šiem kritērijiem atbilst tikai Polija, jo pārējām ir krietni mazāks karavīru skaits. Izmantot šādus kvantitatīvos kritērijus, pēc M. Riekstiņa teiktā, nebūtu korekti, jo katrai valstij tas nozīmē pavisam kaut ko citu.

Aizstāvot Baltijas valstu intereses, ASV Kongresa Pārstāvju palātā par to runājis arī lietuviešu izcelsmes kongresmenis Džons Šimkuss, vēsta The Baltic Times. Pēc viņa teiktā, nav salīdzināmas mazu valstu armijas, kurās nav daudz iedzīvotāju (Lietuvā - 3,5 miljoni, Latvijā - 2,3 miljoni un Igaunijā - 1,3 miljoni) ar Polijas 38 miljoniem iedzīvotāju, kas ir par 30 miljoniem vairāk nekā Baltijas valstīs kopā. Dž. Šimkus sacījis - lai gan Baltijas valstis atpaliek prasībās par grozījumos noteikto karavīru skaitu, labākais veids, kā novērtēt piemērotību bezvīzu režīmam, ir noteikt, vai valsts ir labs sabiedrotais Savienotajām Valstīm. Viņš arī uzsvēris, ka 27 valstis, ar kurām jau tagad ir bezvīzu režīms, vispār nepiedalās misijās.

Galīgajā balsojumā Senātā likumprojektu apstiprināja jau pagājušajā ceturtdienā, taču tas vēl jāsaskaņo ar Pārstāvju palātu. Līdz ar to par visiem grozījumiem vēl gaidāmas asas debates. To laikā tad arī būs redzams, vai kongresmeņi un senatori būs ieklausījušies šajos argumentos. M. Riekstiņš skaidroja, ka debatēs Imigrācijas likuma grozījumus skatīs 12 pārstāvji no Senāta un 14 no Kongresa. Paredzēt iznākumu, kā arī laiku līdz likuma galīgajai pieņemšanai esot praktiski neiespējami. Sākotnēji bijis plānots, ka jau maija beigās ASV prezidents Džordžs Bušs to varētu parakstīt, taču tagad uz drīzu iznākumu neviens vairs necerot. "Izteikt prognozes tagad ir ļoti grūti. Ir pat tādas spekulācijas, ka pēc vairākiem mēnešiem," Neatkarīgajai atzina M. Riekstiņš.

Ārpolitikas eksperte Žaneta Ozoliņa sprieda, ka jebkurā gadījumā Latvijas izredzes uz bezvīzu režīmu nav lielas. Viņasprāt, pat ja Latvijai būtu spēcīgs lobijs, diez vai tas drīzumā notiktu. Bezvīzu režīma ieviešanai ir vairāki kritēriji - iekšpolitiskā stabilitāte, tirgus, ekonomiskā situācija -,kuri varētu nebūt par labu Latvijai. "Kad tomēr tas varētu notikt, nekādas prognozes neuzdrošinos paust. Te ir iesaistīti faktori, kurus nav iespējams ne prognozēt, ne izmērīt," viņa piebilda.

Savukārt Saeimas Ārpolitikas komisijas vadītāja Vaira Paegle norādīja, ka arī "mūsu pašu pilsoņu bezatbildība" esot vainojama, kādēļ jau gadiem ilgās sarunas par bezvīzu režīmu līdz šim nav vainagojušās ar reāliem panākumiem. V. Paegle uzskata, ka nepieciešamas informatīvs darbs uz vietas.

***

Vīzas uz ASV Latvijā pieprasījuši

2003. gadā vairāk nekā 10 200 cilvēku

2004. gadā vairāk nekā 10 300

2005. gadā vairāk nekā 11 400

2006. gadā (pirmajos piecos mēnešos) 4300

Aptuveni 15 procentiem cilvēku, kas pieprasa, vīzas nav izsniegtas

AVOTS: ASV vēstniecība Latvijā

Liene BARISA

Publicēts: "Neatkarīgā Rīta avīze", 2006. gada 1. jūnijs

Rubrika: Latvijā (1. lpp.)