Latvijas vēstnieks ANO Jānis Kārkliņš rīko Pasaules informācijas sabiedrības sammitu
Ne visiem pa prātam ir pašreizējais internets. To var secināt, interneta visatļautību salīdzinot ar to cenzūru, kas ir dažu valstu plašsaziņas līdzekļos. Interneta pārvaldes un citi ar to saistītie jautājumi tiks pārrunāti no 16. līdz 18.novembrim Tunisā, kur notiks ANO organizētais Pasaules informācijas sabiedrības sammits, kas iezīmēs interneta politiku vismaz nākamo desmit gadu garumā.
Latvijai ir privileģēta loma šajā sammitā — Jānis Kārkliņš, Latvijas vēstnieks ANO, ir samita sagatavošanas komitejas priekšsēdētājs. "Man galvenais mērķis bija pierādīt, ka arī vienas mazas valsts pārstāvis var vadīt ANO sammita sagatavošanas procesu," viņš saka pa tālruni no Ženēvas. Tiesa, šoreiz viņš darbojas vairāk kā vidutājs. "Šajā sammitā esmu nomainījis nacionālo cepuri uz neitrālu, un mans uzdevums ir darīt visu, lai stimulētu kopsaucēja atrašanu un lai palīdzētu dažādām valstīm vienoties un tuvināt pilnīgi pretējās pozīcijas," norāda J.Kārkliņš, kuru šajā amatā izvirzīja austrumeiropieši pēc tam, kad viņa kandidatūru ieteica Latvijas Ārlietu ministrija.
Cīņas par internetu
Sammita sagatavošanas procesā Jānis Kārkliņš ir jau no paša sākuma. Viņš ir arī piedalījies Durbanas pretrasisma un Johannesburgas ilgspējīgās attīstības sammitu sagatavošanā, redzējis, kādas kļūdas tiek pieļautas.
"Tā dēvētā ciparu plaisa," skaidro J.Kārkliņš, "ir ne vien atšķirība interneta izplatībā starp attīstītākajām un nabadzīgajām zemēm, bet arī fakts, ka pilsētnieki ar datoriem jūtas komfortablāk nekā laucinieki un ka ģimenē jaunieši ir uz "tu" ar datoru, kamēr vecākā paaudze — ne vienmēr. Tāpat — kādā veidā, izmantojot modernās tehnoloģijas, var palīdzēt sasniegt mērķus, īpaši veselības aizsardzībā, izglītībā, infrastruktūrā, pieejā internetam, interneta aplikāciju izveidošanā vietējās valodās."
ANO bieži tiek apsūdzēts neefektīvu lēmumu pieņemšanā. J.Kārkliņš uz to atbild: "Protams, lēmumi par interneta pārvaldi nav izlemjami šā sammita ietvaros. Tie ir pieņemami ekspertu lokā. Bet šis sammits ir viennozīmīgi svarīgs, lai valdības izteiktu savas bažas un izpratni par pašreizējo attīstības līmeni." Liela loma interneta pārvaldē pieder neatkarīgai bezpeļņas organizācijai ICANN jeb Internet Cooperation of Assigned Names and Numbers, kas nodarbojas ar interneta ikdienas pārvaldību — koordinē domēnu vārdus, uztur adrešu grāmatu, kas atļauj visiem interneta lietotājiem pasaulē atrast vienam otru. Šī organizācija darbojas saskaņā ar līgumu ar ASV valdību. Ne visām valstīm tas tīk un tās vēlas nodot interneta pārvaldību ANO rokās, uz ko kritiķi atbild, ka tas nebūs efektīvi.
"Internets attīstījās aptuveni pirms 15 gadiem. Toreiz neuzskatīja par nepieciešamu veidot starptautisku interneta pārvaldības metodi, jo internets nebija tik būtisks nedz pārvaldības funkciju veikšanai, nedz arī ekonomikai. Tāpēc viņi saka, ka principi, kas derēja pirms 10—15 gadiem, vairs neatbilst šodienas situācijai. Tā ir tā sāls visai diskusijai," saka J.Kārkliņš, kas pats pirms 20 gadiem beidza Rīgas Tehniskās universitātes Radiotehnikas fakultāti un ārlietu dienestā nonāca ar Māra Gaiļa palīdzību, ar ko reiz strādāja vienā darbavietā — Rīgas Videocentrā.
Kas interesē valstis
Interneta pārvaldes jautājumi ir ļoti kompleksi. Katrai valstij ir savi mērķi un motivācija, kāpēc tā vēlas mainīt interneta pārvaldes sistēmu.
"Viens dzenulis ir iegūt apdrošināšanas polisi, ka internets tajā valsti nekad nepazudīs politisku vai citu apstākļu dēļ un tajā ir vērts ieguldīt līdzekļus un attīstīt dažādas lietderīgas aplikācijas. Citā gadījumā valsts var vēlēties kontrolēt informācijas plūsmu internetā un filtrēt nevēlamu informāciju. Vēl citā gadījumā valstis var vēlēties kontrolēt interneta aplikāciju izplatību, lai pasargātu savas sakaru kompānijas monopolu. Vēl, iespējams, ir vēlme mazināt ASV ietekmi pasaules politikā un ekonomikā," stāsta J.Kārkliņš.
"Parastais interneta lietotājs nedomā, kā ir organizēta adresācijas sistēma vai kas uztur interneta adrešu grāmatu. Viņu interesē, lai internets ir lēts, ātrs un pieejams."
Viestarts Gailītis
Publicēts: "Diena", 2005. gada 14. novembris
Rubrika: (Dienas cilvēks)
