Fragmenti no 5.-9. klašu skolēnu esejām "Mans Latvijas karoga stāsts"

10.11.2009

Pirmo reiz mani apbrīnoja ģimenes svētkos. Tiku apvīts ar smaržojošu ozolkoka kātu un iestiprināts pie mājas durvīm. Cilvēki nāca un slavēja saimnieci par čaklajām rokā, un rūpīgo darbu. Tajā dienā es iemīlējos šajā sajūtā – būt Latvijas karogam!

Ramona Sunepa Majoru pamatskolas 9. klase


Atceros mammas stāstīto anekdoti, ko viņai izstāstījis reiz vectēvs.

"... Kāds vīrs pastaigājies pa pilsētu, vērodams izkārtos padomju laika zīda karogus. Saticis kaimiņu. Tas izbrīnītajam vīram jautājis: "Ko brīnies, galvu grozīdams?"
Vīrs atbildējis: "Plāna drēbe, ilgi neturēs!"
Pēc gadiem šī anekdote izrādījās patiesa, jo 1990.gada 27.februārī Valsts karoga statuss tika atjaunots.  Pirmās Latvijas Valsts laikos karogs tiešām bijis no laba vilnas auduma.

Pēteris Dzintars J.Čakstes Liepājas pilsētas 10. vidusskolas 6.b klase



Tomēr pati lielākā nozīme visās spēlēs ir karogam. Tas visus spēlētājus uzmundrina un dod spēku, sparu spēlēt līdz uzvarai. Ne velti karogs ir valsts dārgākais, svarīgākais simbols. Lai mūs visus vieno karogs!

Keitija Krastiņa Inčukalna pamatskolas 7.a klase


Svarīgākajās cīnās par Latvijas brīvību cīnījās mūsu drosmīgie Latvijas strēlnieki, un divi no tiem bija mani mammas vectētiņi. Tā, ka arī manī ir kaut kas no cīnītāja. Es uzskatu, ka šie vīri bija paši prasmīgākie un drošsirdīgākie cilvēki, kādi jebkad dzīvojuši.

Mārcis Lazdiņš Jaunjelgavas vidusskolas 8. klase



Manuprāt, tas bija netaisni, ka padomju vara aizliedz mums savu karogu, savu simbolu un pilnīgu brīvību. Mūsdienās, kad Latvija ir brīva jau tik daudzus gadus,  diemžēl karogam nav par ko lepoties, jo vairumam cilvēku cerības nav piepildījušās.

Reinis Kvēps Odzienas pamatskolas 7. klase


Šis karogs iededz manī tādu kā uguni, liek man neapstāties un mīlēt savu zemi, jo Latviju varam saliedēt tikai mēs paši, neviens cits nepacels roku, lai mums palīdzētu, un šis karogs man stāsta šo stāstu.

Emīls Garjānis Balvu Valsts ģimnāzijas 9.a klase


Lai mēs varētu stāstīt mazbērniem un mazmazbērniem, ka Latvijā bija krīze, un citi par mums domāja zemāk par zemi, bet mēs izķepurojāmies un parādījām, ka Latvija nav tukša vieta.

Ervīns Žagars Balvu Valsts ģimnāzijas 8.a klase


Cilvēkiem ir jācīnās par savu vārdu un viedokli, galvenais ir jācīnās par Latvijas godu, par īstu karogu – sarkanbaltsarkano.

Kaspars Vereskovs Blīdenes pamatskolas 7. klase


Vai jūs nekad neesat izjutuši to īpašo sajūtu, braucot cauri kādai pilsētai svinīgā dienā? Manuprāt, tā ir vienkārši burvīga sajūta. Liekas, ka tu brauc caur karogu aleju, nevis pa ielu.

Anete Rudzīte Limbažu 3.vidusskolas 9.b klase


Kad dzirdu vārdus Latvijas karogs, man uzreiz prātā nāk mīļās mājas, kurās jūtos vislabāk.

Zane Priede Odzienas pamatskolas 9. klase


Neskatoties uz to, ka latvieši diezgan bieži ir pamanījušies uzsvērt sevi kā cietēju tautu, mūsu senčos tomēr ir bijis gana daudz spēka, spīts un gribas, lai atbrīvotos gan no 700 vācu jūga gadiem, gan stātos pretī divām lielvarām, kas centās arī Latviju saberzt kā starp diviem dzirnakmeņiem..

Krista Dūmiņa Odzienas vidusskolas 5. klase


Latvijas karoga krāsas ir ideālas, tās uzreiz izstaro mīlestību.

Kārlis Lagzdkalns Inčukalna pamatskolas 9.a klase



Arēnā ierodas katras valsts pārstāvji, nesot savas valsts karogu, un tad, sēžot starp afrikāņiem, brazīliešiem un meksikāņiem, gribas skaļi saukt: "TAS IR MANS KAROGS!"

Eva Emīlija Česle Limbažu 3.vidusskolas 7.a klase



Viss šķiet tik pacilājoši, kad citā valstī uz ielas, mašīnu numuros vai veikalu skatlogos pamanu sarkanbaltsarkano simboliņu..

Elza Noriņa Limbažu 3.vidusskolas 8. klase



Mani var dabūt kā mantiņu, kā suvenīru un par mani ir daudz grāmatu.
Galvā iedomājaties mani ar manu balto svītru. Tā svītra ir jūsu dzīves ceļš.

Madlēna Ūdre Eiropas skolas Luksemburgā 5. klase



Visi cilvēki par tevi domā tavā īpašajā dienā, jo tā ir diena, kad tev paliek 730gadu. Kaut vai tu esi viens no miljoniem karogu, kas eksistē pasaulē, mēs par tevi lepojamies.

Tomass Dravnieks Eiropas skolas Luksemburgā 5. klase



Turot rokās Latvijas karogu, man bija dīvaina sajūta. Man likās, ka man rokās ir ieraususies maziņa Latvija, kas guļ manās siltajās plaukstās.

Rūta Dadze Blomes pamatskolas 5. klase



Vai tā ir taisnība, nezinu, nekur jau nav uzrakstīt, kā īsti viss bija, topot Latvijas karogam, bet, ja arī ir cits stāsts, tad, viss viens, tas noteikti vēstīs to pašu, ko šis – par varonību, drosmi, uzdrīkstēšanos, ticību... par latvieti!

Ričards Dzalbs Krapes pamatskolas 7. klase


Svešas varas vienmēr tīkojušas manu Tēvu zemi, bet tad, kad tautai jāsaņemas un jācīnās par savu brīvību un neatkarību, vienmēr kā vienojošais ir sarkan-balt-sarkanais karogs.

Andris Rudzītis Krapes pamatskolas 5. klase



Mūsu karogam piemīt mistiska burvība – lai kā arī latviešus neapspiestu, agri vai vēlu tie cēlās ar karogiem rokās un darīja mūsu Latvija brīvu.

Andrejs Krastiņš Krapes vidusskolas 5. klase



Latvijas karoga biogrāfija ir pilna ar stāstiem par varoņiem, kuri, riskējot ar dzīvību, mēģināja izmainīt dzīves iekārtu un modināt cilvēkos nacionālo pašapziņu. Viens no tādiem drosminiekiem ir manas vecmātes bijušais audzēknis Jānis Rasnačs. 1977. gada 18. novembra naktī Jānis ar karogu rokās ieradās pie Daugavpils Pedagoģiskā institūta ēkas. Neviena nemanīts, viņš, pārvarot visas grūtības, uzrāpās uz nama jumtu. Noskaitījis Tēvreizi, Jānis nostiprināja valsts neatkarības zīmi un nolaidās uz zemi. Protams, nākamajā rītā karogs bija norauts un iznīcināts, toties vajadzīga reakcija tika panākta – vietējas varas iestādes bija satrauktas ar vēl neredzētu "huligānismu", bet daudzu cilvēku acīs iedegās cerības un lepnuma liesma.

Alīna Ozuna Dauvgavpils Saskaņas vidusskolas 9.b klase



Mēs, latvieši, esam skaisti un stipri, un drosmīgi, un strādīgi, un mūsu karogs arī ir skaists.

Andra Lagzdiņa Blīdenes pamatskolas 6. klase



Sarkans, balts, sarkans,
Ko tas nozīmē?
Sarkans, balts, sarkans nozīmē
Mūsu Latviju.

Kristīne Volfa Blīdenes pamatskolas 6. klase



Pie ārdurvīm apstājos. Mājas... Šim vārdam ir liela nozīme. Mājas nav tikai šis dzīvoklis, nē. Manas mājas ir Latvija. Zeme, kur plīvo sarkanbaltsarkanais karogs.

Veronika Baltmane Ilūkstes 1.vidusskolas 9.a klase



Mūsu Latvijas karogs ir gatavs, tā ir zīme, ka Latvija ir brīvībā no svešām valstīm.

Adrija Ligija Kūna Blīdenes pamatskolas 6. klase


Kādā dzimšanas dienā īsi pirms kara manai omītei uzdāvināja mazu piespraužamu nozīmīti ar Latvijas karoga attēlu. Tā viņai ļoti patika, un viņa to nēsāja pie sava apģērba..

Simona Zeņķe Zaubes pamatskolas 6. klase


Mūsu vecvecmāmiņa un vecmāte ir ļoti daudz pārdzīvojušas, lai aizstāvētu Latvijas karogu, mūsu vectēvs gāja bojā, vecvecmāmiņu un vecomāti izsūtīja uz Sibīriju.

Airita Rende Zaubes pamatskolas 6. klase



Ar Lepnumu rakstu manu Latvijas karoga stāstu, veltītu Viesītē dzimušai, bet Mazzalvē ieaugušai un izaugušai Latvijas un pagasta patriotei, Triju zvaigžņu ordeņa kavalierei, vēstures skolotājai, novadpētniecei Emīlijai Varkalei.

Marta Zālīte Mazzalves pamatskolas 7. klase


Es varu aizbraukt uz citu valsti, bet ,manas domas un sirds vedīs atpakaļ pie tevis, un es atgriezīšos pie tava sarkanbaltsarkanā karoga.

Anitra Štoka Dursupes pamatskolas 9. klase


Redzot, kā, himnai skanot, mastā paceļas saules apspīdētais, vējā plīvojošais un mūžīgi sarkanbaltsarkanais, Latvijas karogs, reizēm pat acīs sariešas asaras, - šīs izjūtas, kas aptver tevi, - šis lepnums, šī sajūta, ka TU PIEDERI Latvijai, ka šī IR tava tēvzeme. Šīs sajūtas ir neaprakstāmas. Ar tādām es vēlētos piecelties katru rītu.

Diāna Miķelsone Dursupes pamatskolas 9. klase


Karogs – mūsu tautas dziesma. Dziedāsim visi kopā zem sava karoga. Dziedot karogs pieņemsies spēkā. Es jūtos droša, kad mani sargā karoga spēks. Tās ir spēcīgas jūtas, tā ir kopības sajūta.

Undīne Biksāne Dursupes pamatskolas 9. klase


Tad es nokļuvu lielā ūdens straumē, kura mani izmazgāja tīru un spožu. Paskatījos, - es atkal biju pārvērties par mīļo, labo, balto galdautiņu. Kādā dienā es mierīgi gulēju uz galda, līdz pēkšņi sajutu kutinošu sajūtu abās malās. Pamodos un ieraudzīju otas, krāsas un cilvēku ar dīvainu cepurīti. Tas bija mākslinieks! Es atkal biju izkrāsots par sarkanbalti sarkano karogu!

Lāsma Rutmane Stacijas pamatskola


Taču ļoti gribas ticēt brīnumpasakām un cerēt, ka mana Latvija būs viens vienīgs sarkanbaltu rožu dārzs, un tai pāri lepni plīvos karogs.

Zigmārs Kalvāns Jūrmalas sākumskolas "Taurenītis" 5. klase



Daugavas mala vairs nebija pelēka, tā bija sarkanbalta. Cilvēki dziedāja un dejoja, un man likās, ka visi mani brāļi bija sadevušies rokās un veido sarkanbaltu vilni.

Rihards Kudiņš Jūrmalas sākumskolas "Taurenītis" 6. klase



Visiem Latvijas karogs saistās ar kaut ko aizkustinošu un patriotisku. Man Latvijas karogs saistās ar Latvijas vēsturi un arī ar sportu.

Lauris Kristopanovs Balvu Valsts ģimnāzijas 7.a klase


Es esmu laimīgs un pagodināts būt vienam no tiem cilvēkiem, kas ietilpst visā Latvijas valstī, Latvijas karogā.

Eduards Lipāns Balvu Valsts ģimnāzijas 8.a klase


Cik dārgu šie cilvēki turējuši šo karogu, ja saglabājuši cauri visiem skarbajiem kara un okupācijas gadiem! Tie ir klusie un kautrīgie mūsu dzimtenes patrioti, kas savu valsti mīl dziļi sirdī bez skaļiem vārdiem un izrādīšanās.

Anna Dūviņa Balvu Valsts ģimnāzijas 9.a klase



Ja kārtīgi ieskatīsies Latvijas karogā, tu saskatīsi pašu Latviju. Tas ir neaprakstāmi liels skaistums.

Sandis Supe Balvu Valsts ģimnāzijas 7.a klase



Artūrs izstāstīja, ka viņš zina sarkanbaltsarkano karogu. Bet Karogu Ķēniņš tādu nezināja un sāka to zīmēt. Nu Artūrs priecīgs devās mājās, taču pēc pāris minūtēm atcerējās, ka aizmirsis pilī telefonu, un gāja tam pakaļ. Viņš atrada telefonu, bet redzēja, ka karogs ir nepareizi uzzīmēts. Viņš Ķēniņam izstāstīja, kādam īstenībā karogam jābūt, un tikai tad devās mājās.

Lauris Kalvis Ozoliņš Inčukalna pamatskolas 5.a klase


Tas viss notika pie Latves upes. Lai mūžīgi visi atcerētos šo vietu, to nosauca par Latviju. Iedzīvotājiem turpmāk piemita spējas kā fēniksiem.

Mārtiņš Pomerancis Blīdenes pamatskolas 6. klase


Okupanti brīnījās, kā tik mazā, niecīgā valstiņā visiem ir maize, visiem ir, kas nepieciešams. Bet tas bija tikai tāpēc, ka latvieši bija vienoti, bija ļoti sīksti garā, un latvju ģimenes no sirds lūdzās Dievu, ar lepnumu dziedāja himnu un cienīja savu karogu.

Mārtiņš Pundurs Balvu Valsts ģimnāzijas 8.a klase


Līdz ierunājās vēl viens vīrs:
"Es domāju, ka mums būtu jāparāda mūsu latviešu cilvēku stingrā griba, uzņēmība un dzīves gudrība, ko mēs varētu apzīmēt sarkanā krāsā, bet vidū likt baltu – cerības, tīrības un svētuma krāsu. Tas tāpēc, ka latviešu ļaudis cauri tik gadsimtiem un tik daudzu svešu valstu varām ir palikuši stingri savās saknēs, savās domās un darbos."

Artis Ikaunieks Varakļānu vidusskolas 6. klase


Bet karogs pland, šalc vējā un piepilda karavīra sirdi ar mieru, cerību un spēku, ko viņam vajadzēs tik daudzus gadu desmitus, vēl vajadzēs, līdz karogs atkal plīvos pār brīvu Latviju.

Roberts Rasmus Inčukalna pamatskolas 9.a klase


Kad es izaugšu, es arī kalpošu savai valstij, cik ilgi vien varēšu. Es uzturēšu tradīcijas, kā tās ir turējuši mani vecāki. Es kopšu Latvijas zemi, lai tā būtu vēl skaistāka un krāšņāka nekā tagad, kā arī mīlēšu Latvijas karogu, kā mīlu sevi.

Kārlis Lagzdkalns Inčukalna pamatskolas 9.a klase


Monikai Zariņai karogs kalpoja kā identitātes zīme, kā aizsardzības zīme, jo tos triecienus, kurus viņa bija saņēmusi savās dzīves gaitās, varēja izturēt garīgi un fiziski stiprs cilvēks, kam līdzi nāk neredzams, simbolisks spēks. Kā pati dzejniece atzina, "tieši latviskais mani uzturēja". Vēlreiz uzjautāta par karogu pie mājas, viņa pamatoja, ka tas vienmēr bijis labākas dzīves meklējumu sabiedrotais.

Kristers Zariņš Burtnieku novads, Rencēnu pamatskolas 7. klase


Man šķiet, ka Latvijas iedzīvotāji spēs aizstāvēt savu valsti un karogu jebkurā situācijā kā sev tuvu lietu, kā pašu dārgāko. Tēvzeme un dzimtā vieta nekad nemainīsies, lai kur arī cilvēku aizvestu liktenis. Ir jātic, ka arī tauta un šī zeme nevienam citam nepiederēs, jo tas mūs dara stiprus.

Annija Liene Austruma Smiltenes Trīs pakalnu pamatskola 6.b klase

Latvija nav tā lielākā valsts, taču man tā patīk. Tajā nav liels skaits iedzīvotāju, salīdzinot ar Krieviju vai kādu citu lielāku valsti. Latvijā mēs katrs esam kā šūniņa, kas apdzīvo kādu Latvijas daļiņu. Tieši tāpēc, ka neesam liela valsts, mēs visi esam vienoti un draudzīgi. Maza daļiņa no Latvijas ir katrā latvieša sirdī.

Anete Rozenberga Salacgrīvas vidusskolas 7.b klase


Manuprāt, katram ir savas izjūtas un atmiņas skatoties uz Latvijas karogu, bet ne jau visi tās saprot un vēlas saprast. Īstam latvietim ir jāsaprot kāda vērtība ir Latvijas karogam un ne jau tā ir karoga cena, bet sajūtas, kuras gūtas.

Amanda Ķūse  Rucavas pamatskolas 7. klase


"Dzintaru" saimniekiem Ādolfam un Austrai sālsmaizes reizē īpašu sarkanbaltsarkano valsts karogu uzdāvināja onkulis Žoržs - ģimnāzijas franču valodas skolotājs – Ādolfa brālis. Par Žoržu viņu sauca brāļa ģimenē, vārds viņam bija Jānis un viņš bija saimnieku meitas Astrīdas krusttēvs. Skaistais karogs lepni plīvoja mastā "Dzintaru" pagalmā kā valsts, tā ģimenes svētkos. Tas bija 20. gadsimta 30. gados.

Elīna Logina Mārupes vidusskolas 6. c klase


Arī mana ģimene šogad pirms Līgo svētkiem iegādājās divus Latvijas karodziņus un svētku vakarā braucām uz Užavu pie jūras. Piestiprinātie karodziņi tā īpaši vieno latviešus, jo sveši cilvēki viens otram signalizē un tas rada tādu kopības sajūtu.

Mārcis-Kārlis Balodis Kuldīgas Alternatīvās sākumskolas 6.b klase 


Es savus vecvecākus nekad neesmu redzējis. Rakstot šo darbu es vērsos pie vecmāmiņas un sāku interesēties par to, kādi bija mani vecvecāki un kā viņi gāja bojā.

Manuprāt, agrāk laiki bija ļoti grūti un lai izturētu bija jābūt ļoti izturīgam. Ko, manuprāt, nevarētu teikt par šiem laikiem!

Edgars Mielavs Rucavas pamatskola 7. klase

  

Karogs nav tikai auduma gabals. Karogs ir ar sirdi veidots. Tur ir ielikts siltums un visa rūpība. Karogs parāda, kādi mēs esam. Tas liecina, ka latviešiem ir silta sirds un viņi ir gatavi palīdzēt, ja vien tas būs vajadzīgs. Es ļoti lepojos ar savu valsti un karogu, jo tas parāda, kādai man jābūt un kāda es esmu.

Elvita Logina Ķekavas vidusskolas 7.b klase

  

Mēs esam viena liela laimīga ģimene ar visādiem drūmiem piedzīvojumiem pa vidu. Mana mamma un mans tētis ir bagāti cilvēki, jo viņiem ir desmit kopīgi bērni un nu jau ir gaidāms desmitais mazbērns."

Emīlija Leiškalne Majoru pamatskolas 9.a klase

  

Bērnībā redzot pirmo reizi  mūsu karogu, nesapratu, kam tāds ir domāts, bet, paaugoties lielākai, teicu mammai, ka mums ir visskaistākais karogs Pasaulē.  

Terēze Cābele   Pāvilostas vidusskolas 7. klase

  

Sveiciens Tev Īrijā!

Nu re, es atkal Tev rakstu. Latvijā jau rudens. Drīz  nokritīs pēdējās lapas kokiem, sāks salt. Novembris, ko var gribēt. Pie jums gan jau laikam ir siltāks-kā nekā zaļā sala, okeāna vēji, migla.

Arī Īrijas karogs ir trīsdaļīgs. Zini, es Tev novēlu-vienmēr, kad Tu redzi spirgtajos Atlantijas okeāna vējos plīvojam zaļbaltdzelteno, atceries par sarkanbaltsarkano!

Šoreiz ar gluži patriotiskiem sveicieniem Tev no Latvijas-

                                                                       Elīza

Elīza Anete Ošiņa, Slokas pamatskolas 8.a klase.


Tāds, lūk, ir manas tantes Ivetas Spēlmanes ( dzimušas Erdmanes) stāsts par savu vecāku ģimeni, par viņu mīlestību pret savu valsti, par cieņu pret valsts karogu, par ticību visam labajam, par cerību, ka Latvijas valsts reiz būs brīva. Nevienu vārdu no viņas stāstījuma neuzdrošinājos izlaist, jo tad stāstījums būtu nepilnīgs. Mums, jaunajiem ir jāmaina attieksme pret visām šīm svētajām vērtībām. Mūsu Latvija ir pelnījusi, ka mēs izaugam atbildīgi par savu valsti

Arvis Slūtiņš  Kursīšu pamatskolas 7. klase


Mūsu valsts pamazām grims padibenī, un ja tā nogrims, tad nebūs mūsu tautas karoga – tas izgaisīs no mūsu domām un prātiem, bet vecie ļaudis, pensionāri, skatīsies un klausīsies ar šaubu pilnām acīm un atcerēsies, ka mūsu valstij bija viens no vissenākajiem un skaitākajem karogiem, ko sāka lietot pasaulē, un kas liecināja par šādu mazu, bet tomēr katram latvietim mīļu valsti – Latviju

Aļona Stepanova Liepnas internātpamatskola 9. klase



Latvijas Valsts karogs tika uzdāvināts maniem vecākiem kā kāzu dāvana. Tas notika tālajos astoņdesmitajos. Līdz šim karogs ir nedaudz zaudējis savu sākotnējo krāsu, un tam ir izirusi vīle, bet tas, ko šis sarkanbaltsarkanais karogs simbolizē, nekad neizbālēs un nezaudēs nozīmi.

Ieva Ķīkule Naukšēnu vidusskolas 9. klase


Kad pirmo reizi kopīgi ar vectēvu izkārām karogu, biju bez gala lepns, staigāju ap māju un skatījos kā tas vējā plīvo. Es biju lepns un man likās, ka mūsu mājās ir visskaistākais karogs pasaulē un kaimiņam tāda nav.

Jānis Manušs Vecumnieku novada Stelpes pamatskolas 8. klase



Arī šogad mūsu mājās 18.novembrī plīvos Latvijas karogs. Es ceru, ka Latvijas karogs paliks mūžīgi kā Latvijas simbols. Mūsu ģimenes tradīcija ir uzvilkt karogu 18.novembrī, karogs tiek uzvilkts arī Jāņos un citos valsts svētkos. Jāņi ir nozīmīgi mūsu ģimenes svētki, jo mani sauc Jānis, manu vecotēvu sauca Jānis un manu vecvectēvu sauca Jānis.

Jānis Duncītis Blomes pamatskolas 8. klase


Pēc iznākšanas no meža viņai ar mīļoto nebija vēl neviena Latvijas karoga, arī nepieminēja svētkus un bērniem nestāstīja par Latviju, lai tie, skolā iedami, neizpļāpātos citiem un neiegāztu ne sevi, ne pārējo ģimeni, jo viņa ļoti baiļojās no padomju varas un tās bailes vēl joprojām ir redzamas viņas sejā.

Kitija Kalcenava Naukšēnu novada vidusskolas 9. klase


Karogs bija, ir un būs liecinieks manas, Kalvenes skolas, skolēnu, skolotāju darba dzīvei.

Ance Ziobrovska Aizputes novada, Kalvenes pamatskolas 8. klase 


Ja cilvēki nepacels svētku dienās karogu, tad svētku sajūtas pazudīs, un mazie skolnieki neiemācīsies šī simbola svarīgo nozīmi.

Anda Goršanova Kuldīgas Alternatīvā sākumskolas, 6. a klase


Es zinu, ka pienāks laiks, kad arī  Latvija varēs ar mani lepoties.  

Ieva Belova Salacgrīvas vidusskolas 7. b klase


Un karogs mūsu sirdīs ir tikai viens. Cits vairs nevar mūs pārņemt. Vieta ir tikai vienam.

Ilze Usāne Ķekavas vidusskolas 8.a klase


Bet Dievs saklausīja mūsu čukstus, un sarkanbaltsarkanais tautas brīvības simbols ar neapvaldāmu lepnumu un spēku atkal pacēlās un droši plīvoja virs mūsu galvām.

Kristaps Muste Salacgrīvas vidusskolas 7. b klase


Karogs ir simbols, ar kādu mūs atpazīst pasaulē. Karogs ir mūsu "firmas zīme". Tas, cik ļoti mēs cienām karogu, arī nosaka citu attieksmi. Mēs esam Latvijas pilsoņi. Mūsu pienākums par valsti ir teikt to labāko un darīt to labāko.

Lelde Vozņesenska Vecpiebalgas novads Inešu pamatskolas 9. klase


Es uzskatu, ka karogam pie mājas jāatrodas daudz biežāk, tad gan latvieši, gan ieceļotāji sapratīs Latvijas tautas vienotību, redzēs, ka latvieši ir gudri, draudzīgi, saticīgi, jo karogs simbolizē mieru, brīvību un atklātību.

Dāvis Gorbačovs, Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas 7.a klase,


Mums karogiem katram ir sava ģimene- valsts, un mēs sevi uzskatām par šīs ģimenes spēka avotiem. Mēs jūtam līdzi bēdām, likstām un neveiksmēm, bet vēl jo vairāk – mēs ļoti, ļoti priecājamies par Latvijas veiksmēm un uzvarām.

Sandris Kļaviņš Cēsu pilsētas Pastariņa pamatskolas 6.b klase


Daudzi šodien tā kā nosoda to, ka karogs nu jau tiekot valkāts vai ik dienas – gan  hokeja un basketbola līdzjutēju , gan mūziķu fanu rindās, tas tiek sprausts pie mašīnām un zīmēts uz vaigiem, bet mamma saka, ka labi vien ir, jo ,ar laiku arī sirdī tas iekrāsosies, -ne jau bez iemesla un lepnuma to darām, bet gan tāpēc, ka lepojamies ar savu piederību savai Latvijai, kuras sarkanbaltsarkanais karogs liecina par to, cik daudz asiņu liets un, cik daudz sirdīm likts sāpēt.

Andris Kupčs  Raunas vidusskolas 9. klase

Mūsu karogs ir radies Cēsīs. Un es varu lepoties ar to, ka dzīvoju ļoti tuvu Cēsīm un esmu dzimusi Cēsu slimnīcā.

Madara Podniece Raunas vidusskolas 6. klase


..pasaule ir plaša un mēs tajā esam mazi, grūti citiem pamanāmi. Tāpēc jārāda un jāstāsta citiem, ka arī mēs pastāvam un, ka mums ir ar ko lepoties. Karogs ir kā zīmols mūsu nācijai.

Lelde Veinberga Jaunjelgavas vidusskolas 9. klase


Tomēr mēs, paaudze, kura šobrīd vēl sēž skolas solā, esam tie, kam ir jāvar Latvijas karogu nest augstu pār galvām plīvojošu un reizē sirdī izauklētu, un jālepojas par iespēju būt latviešiem. Lai tas būtu hokejs, basketbols, himna vai kopības sajūta Dziesmu svētkos, karogam ir mūs jāsaviļņo. Un ikdienā tam jāplīvo pie katras mājas, lai mēs apzinātos – šeit ir Latvija un dzīvo latvieši.

Eva Sokolova Ādažu Brīvās Valdorfa skolas 9. klase


 "Ak, Milda," no debesīm nolaidās sudraba grifs un piebiedrojās raudošajam lauvam. Viņu asaras bija mazas – niecīgas. Kā maza bērna asaras. Tikai sarkanas. Tās lija pār viņu vaigiem un pakšķēja uz Mildas baltās kleitas gabaliņa. Viņu abu asaras veidoja divas sarkanas svītras. Asins sarkanas. Auduma gabals viegli atdalījās no pārējās kleitas. Paņēmuši to katrs savā rokā, viņi kopīgi devās ozola lapu slēptuvē un sargāja tālāk Pasakaino dārzu.

Emīls Sietiņš Iecavas vidusskolas 8.a klase 


Mūsdienās karogu izmanto arī, piemēram, iekarojot kāda kalna virsotni, aizbraucot uz Mēnesi vai nokļūstot Antarktīdā. Ceļotājs atstāj tur savas valsts karogu, un katrs nākamais ceļotājs varēs redzēt, kuras valsts iedzīvotājs pasteidzies pirms viņa.

Ilze Rence Salaspils 1. vidusskolas 7.c klase 


Manuprāt, Mūsu karogam ir dvēsele. Viņš jūt, ko mēs domājam par viņu, tādēļ nekad viņu nedrīkst apsmiet un zaimot. Nekad!

Juris Gailis Salaspils 1. vidusskolas 8.c klase

  

Es domāju, ka katram cilvēkam ir savs Latvijas karogs. Bieži karogs ir līdzīgs savam saimniekam. Piemēram, man kaimiņos dzīvo viena veca sieviete. Viņa bija veca, sirma un bāla. Tāpat arī viņas karogs bija izbalējis no laika un saules pieskārieniem, tas nevarēja tik skaisti un bezrūpīgi plīvot vējā.

Jekaterina Timermane J. Raiņa Daugavpils 6. Vidusskolas 8a. klase

  

Tagad Latvijā pienākuši tādi laiki, kad cilvēki uztraucas par iztiku, par darbu un par mācību iestādēm.
Pašlaik ir aizvērtas vairākas skolas un tāpēc es skumstu, jo nerotāju daudzas lauku skolas Kurzemē, Zemgalē, Latgalē un Vidzemē. Es mazāk dzirdu bērnu smieklus un čalas.

Agnese Krista Voldeka, Baldones mūzikas pamatskolas 8. klase

  

Es ticu, ka Latviju sajutīs arī tie tūkstoši, kas jau aizbraukuši. Jo varbūt vilciens ir aizgājis, bet tas vienmēr apstāsies jaunā stacijā. Un tad es tur, ar karogu rokā, būšu un gaidīšu. Gaidīšu latviešus. Latviju. 


Emīls Lukjanskis Cēsu Valsts ģimnāzijas 9.b klase



..jo katrā kaujā katram latvietim bija sarkanbaltsarkanais karogs uz krūtīm, un tie, kuri to nēsāja tāpat kā Jānis, bija gatavi ziedot dzīvību Latvijai.

Kaspars Ločmelis Baltinavas vidusskolas 9. klase 


Ļoti mīļas un patīkamas atmiņas man saistās ar karoga izkāršanu. Atceros, kā man kopā ar tēti no rītiem patika doties izkārt karogu. Kad biju vēl pavisam maza, tētim neizpratnē jautāju "Kāpēc karogs nevar būt izkārts visu laiku. Vai tad mums abiem nebūtu vienkāršāk darīt tā?" Tad tētis sāka smieties un izstāstīja par karoga izkāršanas nozīmi

Krista Soste, Siguldas Valsts ģimnāzijas 9.a klase.

 

Ir jauka vasaras diena, čalo putniņi, spoži spīd saulīte, es kā katru dienu dodos pastaigā pa savu dzimto pilsētu Siguldu. Jauka diena, pie mājām plīvo sarkanbaltsarkanie Latvijas Republikas karogi, skatoties, cik skaisti un lepni tie plīvo vējā, nāk prātā vecvecmāmiņas stāsts garajos ziemas vakaros par to, kā radies Latvijas karogs, ar ko tik ļoti lepojamies.

Kristaps Tilla Siguldas Valsts ģimnāzijas 9.A klase

 

Vecā tante, lai savā sirdī godinātu Latvju svētku dienās, kuras vairāk neatzīmēja vienmēr uzvilka svārkus, kuros bija iešūts Latvijas karogs. Un pārējās dienās viņa svārkus glabāja dziļi skapī. Tādā veidā viņa godināja Latviju svētkos.

Kristīne Liparte Rucavas pamatskolas 7. klase

 

Manuprāt, sākotnēji Latvija bija tikai balta, tukša lapa, kura gaidīja, kad kāds tai savu laiku un tinti veltīs; bet tolaik latvieši bija drosmīgāki un patriotiskāki – ar tinti viņiem nepietika, izmantoja pašu asinis, kuras tika izlietas kauju laikā. Latvijas karogs – brīvības cīņu, latviešu drosmes un patriotisma simbols. Tas palicis mums kā atgādinājums par kādreizējo Latviju, kas tagad pārvērtusies par valsti, kas, manuprāt, ne ar ko neatšķiras no citām.

Agate Kaķerāne Ziemeļvalstu ģimnāzijas 9. klase

 

Tēva māsa 50 gadus glabāja mazu Latvijas karodziņu termometra ietvarā kā savu lielāko dārgumu. Kad Latvija ieguva brīvību, šo ilgi glabāto svētumu Līna atdāvināja manai vecmāmiņai.

Edgars Cīrulis Inčukalna pamatskolas 8.a klase

 

Kādā koncertā Ogrē Latvijas atmodas laikā skatītāju rindās plīvoja ložu caururbts, izbalojis karogs. Tas gan daudz varētu pastāstīt par vēsturi, par cīņām un uzvarām!

Artūrs Jānis Karelis Cēsu pilsētas Pastariņa pamatskolas 6.a klase 


Pati to neredzēju, bet esmu dzirdējusi no saviem vecākiem, ka1991. gada janvāra manifestācijas laikā bija pulcējušies ap pusmiljona Latvijas iedzīvotāju, un ikvienam rokās bija Latvijas karogs, gan liels, gan mazs. Pusmiljons sarkanbaltsarkano karogu plīvoja Daugavas krastā. Tas tik bija viens varens skats, blakus zilajiem Daugavas ūdeņiem līgoja sarkanbaltsarkana karogu upe.

Velta Purviņa Jūrmalas sākumskolas " Atvase" , 6.b. klase

  

Es lepojos ar tiem cilvēkiem, kas rūpējas par savas valsts simbolu – karogu un ir īsti patrioti, kas pārzina savas valsts simbola vēsturi, raksta par to grāmatās, sacer dzejoļus.

Natālija Misiņa  Ziemeļvalstu ģimnāzijas 9. klase

  

Mana vecvectēva mājas piespiedu kārtā nonāca kolhoza īpašumā un tajā iemitināja kolhozā strādājošos. Nikolajs, sauktu par Koļu, karogu mājas bēniņos atrada 70. gadu beigās. Tajā laikā viņš saprata, ka karoga atklāšana citiem viņam draudētu ar ļoti lielām nepatikšanām, bet aiz cieņas pret latviešu tautas vēsturi riskēja to turpināt glabāt.

Kristers Lauriņš Kuldīgas alternatīvā sākumskolas 6.a klase

 

Man karoga krāsas asociējas ar: sarkanais- dzērvenēm, dzērvenes ir skābenas, jo Latvijas valsts iedzīvotāji ir stipri un viņi cīnīsies par savu valsti. Baltais- ar balto sniegu, jo bija auksts laiks, bet latvieši cīnījās pret ienaidniekiem.

Linda Zaķe Raunas vidusskolas 7. klase

 

Ja tu karogu uztver kā lietu, priekšmetu, tas klusē, bet , ja tu ļaujies garīgām acīm skatīties tajā, tad ap to dejo vesels, neredzams spēka lauks, kas izgaismo labu un gudru cilvēku darbus, arī viņi liekas kā svētie.

Nauris Magonītis Burtnieku novads, Rencēnu pamatskolas 6. klase


Es negribēju, lai viņš aiziet, un karogs palika, tepat, manā istabā, virs gultas. Tur viņam ir labi. Katru dienu es ar viņu runāju, prasu viņam dažādus jautājumus gan par mācībām, gan par dzīvi. Tagad, rakstot šo stāstu tev, lasītāj, mēs ar karogu sēžam kopā tajā pašā krēslā un smejamies. Tagad man mājās ir neparasts draugs – Latvijas Republikas karogs. Lepns un drošs tas plīvo pār manas mājas jumtu.

Deinis Grigorjevs, Rēzeknes 5. vidusskolas 7.b klase


Ir pagājis laiks, un atkal latviešu tauta vai nu pēc savas gribas, vai piespiedu kārtā dodas prom no šīs valsts. Un nevajag nosodīt viņus, jo tik un tā viņi kādreiz atgriezīsies savā dzimtenē un to neaizmirsīs.
Jebkuram no mums sirdī ir cerība, ka kādreiz mēs visi satiksimies atkal zem viena karoga , dziedot vienu himnu. Zem Latvijas karoga , dziedot Latvijas himnu.

Laura Daugaviete Ulbrokas vidusskolas 9.b klase


Mana vecvecmāmiņa padomju laikā sarkanbaltsarkano karogu glabāja šķūņa augšā virs sijas, kur to nevarēja atrast padomju varas sargi. No savas ģimenes es mācos visu to labāko arī patriotismu un tēvzemes mīlestību. Kad Neretā atklāja pieminekli genocīda upuru piemiņai, man bija gods stāvēt godasardzē blakus mūsu valsts karogam.

Jānis Sarmis Bajinskis Neretas J.Jaunsudrabiņa vidusskolas 7. klase


Man tirpas pa kauliem skrēja,  kad mūsu sportisti ienesa sarkanbaltsarkano karogu Pekinas olimpiskajā stadionā! Cik skaists tas izskatījās!

Anna Losāne Kuldīgas Alternatīvās sākumskolas 5.a klase


Vasarā es biju aizbraukusi ar to atbalstīt mūsu basketbolistes, kas sacentās ar daudzām Eiropas komandām. Spēles bija ļoti saspringtas. Es jutu līdzi komandai no visas sirds. Kad viņas uzvarēja, skanēja mūsu valsts Himna, un tika pacelts sarkanbaltsarkanais karogs, es biju patiesi laimīga.

Evelīna Eglīte Kuldīgas Alternatīvās sākumskolas 5.a klase


Kādu dienu audzinātāja mums teica, lai uzzīmējam savu māju. Manējā ir tumši sarkana ,un es sāku rūpīgi  krāsot no augšas. Bet nepabeidzu, jo biju vēl maza, un man ātri pietrūka pacietība. Tad es sāku krāsot no apakšas un tiku līdz pusei. Kad nevarēju vairs pakrāsot, es audzinātājai teicu, ka pabeidzu, kaut gan darbiņš vēl nebija gatavs. Taču audzinātāja mīļi pasmaidīja un teica: ,,Cik skaista māja! Tā kā Latvijas karogs!''

Sindija Celma Kuldīgas Alternatīvās sākumskolas 5.a klase


Latvieši zina, ka viss patīkamais nāk ar lielu darbu un centību. Tāpēc ir ļoti patīkami, ka Latvijas karogs tiek pacelts dažādās sporta spēlēs pēc izcīnītas uzvaras. Var sajust, ka latvieši ir lepni par savu karogu, jo tā krāsas apliecina latviešu cīnītāj spēku un gribu uzvarēt.

Dace Terēze Ābrama Raunas vidusskolas 7. klase


Bet viņa apmierinātais kaimiņš nobeigumā teica: "Esmu bezgala laimīgs, ka plīvoju Latvijā! Es lepojos ar mūsu cilvēkiem, kuri prot svinēt tik skaistus un brīnišķīgus svētkus, tik skanīgi dziedāt, tik aizrautīgi dejot, tik pašaizliedzīgi strādāt, kopt savu tēvu zemi un laukus! Tauta, kura māk tik raženi strādāt un tik saturīgi atpūsties, nekad neiznīks! Tā pastāvēs mūžam! Es lepojos ar to, ka esmu Latvijas karogs!"

Raivis Dubrovskis Rēzeknes 5. vidusskolas 7.c klase.


Bet es, Vairis Brīvulis, zinu, ka pēc dažiem gadiem dienēšu Dzimtenes sargu rindās un došu zvērestu šim sarkanbaltsarkanajam karogam.

Vairis Brīvulis Lādezera pamatskolas 8. klase


Ja arī dzīve mani piespiedīs pamest Latviju, tad, lai kur es arī dotos, Latviju nekad neaizmirsīšu, tā paliks vienmēr manā sirdī. Un mēs, latvieši, nesalūzīsim pie katras Latvijas neveiksmes, jo mīlam šo zemi. Un mūsu sarkanbaltsarkanais karogs vienmēr lepni plīvos pār Latviju!

Sigita Rāviča Raunas vidusskolas 9. klase


Uzskatu, ja kāds karogu kaut kādā veidā nozaimo vai nomelno par to pienākas sods. Man mūsu Latvijas karogs vienmēr būs svēts, jo es esmu dzimis Latvijā un esmu savai valstij piederīgs.

Markuss Druziks Jūrmalas sākumskolas " Atvase"  6. klase


Katru gadu 18.novembrī pie mana vectēva Ignata sapulcējas visa lielā radu saime. Viņam ir divi dēli, divas meitas un ļoti daudz  mazbērnu un mazmazbērnu. Katru gadu viņa dzimšanas dienā- 18. novembrī - pie Ignata mājas plīvo sarkanbaltsarkanais karogs, kā simbols Latvijai, tā arī mūsu lielajai dzimtai. Bez Latvijas karoga Latvijas svētki nebūtu tik nozīmīgi. Ir jauki, ka mans vectēvs vieno mūsu dzimtu, un Latvijas karogs vieno visus Latvijas iedzīvotājus. 

Anna Lucijanova  Rēzeknes poļu vidusskolas 9. klase


Katrs 18. novembris ir bijis skaists un īpašs. Atceros to dienu, kad es biju vēl maza. Pieceļoties agri no rīta un paskatoties ārā pa logu, es nesapratu, kas noticis. Pie manas mājas uzvilkts plīvoja sarkanbaltsarkanais. Mani pārņēma brīnumainas sajūtas, jo tas taču bija mūsu karogs. Bija saulaina diena, karogs lēni plandījās, un ap to dejoja no koka krītošās lapas. Tas bija brīnumains skats, taču es nevarēju saprast, kāpēc karogs ir uzvilkts pie manas mājas. Izbrīnīta pasaucu vecākus un sāku viņiem uzdot jautājumus.

Kristīne Vagele Ulbrokas vidusskolas 9.b. klase


Zēna sirds strauji pukstēja satraukumā par piedzīvoto un karogu stāstīto. Šodien zēns saprata, kāpēc ir svarīgi mācīties savas valsts vēsturi, izrādījās viņš to nemaz nezināja, pirms viņam uzdeva rakstīt eseju par Latvijas karogu. Viņš atklāja, ka vēsture ir interesanta un saistoša, un tagad viņam bija ko pastāstīt klases biedriem. Zēns bija lepns par savu valsti un tautu: nav svarīgi cik tā ir liela, bet gan tas, cik tā ir vienota un uzticīga savam karogam.

Signija Kaļva Tirzas pamatskolas  8. klase


Kā jau jaunībā, puišiem prātā radās traka ideja -  tumšākajā nakts stundā Latvijas karogu pakārt augstu mastā. Pēteris bija Jāņa mazdēls, viņš pajautāja vectēvam par karogu, paņēma to. Puiši naktī aizgāja uz Bauskas centru, kur bija karoga masts. Tur, protams, plīvoja Padomju Savienības karogs. Puiši to noņēma, bet tā vietā uzvilka Latvijas karogu.

Dace Bukša Baltinavas vidusskolas 9. klase

Lai kur arī es nākotnē dzīvotu, un, lai kāda arī būtu Latvijas valdība, es vienmēr turēšu godā Latvijas karogu un būšu šīs valsts patriots, jo šeit ir mana Dzimtene.

Visvaldis Elksnītis Jaunjelgavas vidusskolas 9. klase


Latvijas karogs katru no mums bieži uzrunā, jo to var redzēt pie mājām, televīzijā, grāmatās... Tas viss ir, lai mēs neaizmirstu, kas mēs tādi esam.

Mārcis Lazdiņš Jaunjelgavas vidusskolas 8. klase


Reiz kādai meitai ienāca prātā doma uzaust ko īpašu, tādu, ko varētu pamanīt pa gabalu gan vīri pļavās, gan sievas, no ganiem govis dzenot. Viņa teica: "Varbūt noaust karogu? Mūsu puses ļaudis tad labāk apzinātos savas dzimtās mājas."

Meitām bija tikai pelēka dzija. To tālumā būs grūti saskatīt, jo bija jau rudens. Purvos savus sārtos vaigus saulē gozēja dzērvenes. Meitas trīs dienas lasīja tumši sarkanās ogas. Vēlāk tajās tika krāsota dzija. Pavediens sanāca tik sārts! Vajadzēja vēl iegūt baltu dziju. Meitas to velēja, līdz rokas bija tulznās. Kaut plaukstas smeldza, tomēr bija prieks par koši balto dziju. Nu vairs atlika paveikt vieglāko -  noaust pašu karogu.

Aizveru acis un mēģinu saskaitīt, cik sarkano dzērveņu podziņu sarindotos uz karoga sārtajām joslām. Viena, divas, ..., simt piecas, ..., tūkstoš simt astoņdesmit ...

Kitija Puriņa Cēsu pilsētas pamatskolas 6.b klase


Pētera Pravarņa mazmeita ir mana mamma Baiba. Mammas ģimene bija aktīvi atmodas atbalstītāji. Es esmu lepna, ka mana mamma un viņas brālis piedalījās "barikāžu laikā" Rīgā. Mana mamma tajā laikā dzīvoja un strādāja Rīgā. Ārpus sava darba, visas savas brīvdienas viņa dežūrēja Domu baznīcas medicīnas punktā. Mamma vēl joprojām atceras lielo tautas vienotību, kas valdīja visā Rīgā. Cilvēki gāja uz Barikādēm, jo viņi to uzskatīja par savu pienākumu un  daudziem no viņiem līdzās bija arī Latvijas karogs.

Lauma Elza Miezīte Raunas vidusskolas 6. klase


Tā atkal top nākamais jautājums, uz kuru neviens nevar atbildēt. Cilvēks mira mokošā nāvē, un pēdējā lieta, kam viņš pieskāries bija šis palags, asiņains palags, palags bija kā apliecinājums tam, ka kāds ir miris briesmīgā nāvē. Taču kāpēc kā karogu izvēlējās šo moku apliecinājumu? Man liekās, ka šis karogs ir kā apliecinājums tam, ka Latvija ir piedzīvojusi lielas grūtības. Jā, cilvēka mokas nedrīkst salīdzināt ar Latvijas mokām, bet karogs...tas nedod mieru, visu laiku gribas domāt- bet kāpēc? Tikpat labi Latvijas karogs varētu būt zaļš ar dzeltenu un zilām svītrām. Taču tas tāds nav.

Ketija Batņa Raunas vidusskolas 8. klase



Mēs katrs esam radušies ar domu, pat Latvijas karogs ir radies ar domu.

Marta Volosova Raunas vidusskolas 7. klase.


Man šķiet, ka karogs ir kā liels rožu dārzs, kurš pārklājies pār visu Latviju. Latvijas kartes robežas ir karmīnsarkano rožu krāsā, bet Latvijas vidusdaļa ir cēla un balta.

Ivonna Bļudnika Ludzas novads Nirzas pamatskolas 5. klase


Ar karogu mēs atšķiramies no citām valstīm. Būsim lepni un izrādīsim cieņu pret Latvijas Valsts karogu!

Arta Ābrama Raunas vidusskolas 8. klase


Visas šīs muļķības par krīzi un tautas sašķelšanos vajadzētu izskaust ar minūti skatīšanos uz karogu. Ja reizi dienā visi šie nomāktie un degradējušies īgņas aiztaupītu brīdi sevis žēlošanai ar vienkāršu skatu uz karogu, daudz kas varētu mainīties. Visi varbūt beidzot apjēgtu, ka mums ir nepieciešama sava valsts, un, protams, tās piederības simbols.

Edgars Klētnieks Cēsu Valsts ģimnāzijas 7.a klase


Tagad, to atceroties, es skaidri zinu arī to, ko man būtu vajadzējis atbildēt meitenītei Polijā .Man vajadzēja sacīt:,, Es esmu latviete, tādēļ nelīdzinos nevienam citam uz pasaules. To vajadzētu atbildēt mums visiem. Tādēļ, ka mēs varam būt pilnīgi viss. Mēs jau esam latviešu dainas, tautasdziesmas un citas vērtības. Mēs esam Latvijas kultūra un izglītība. Mēs esam pat Latvijas daba. Kāpēc?
Tikai tāpēc, ka MĒS ESAM LATVIJA. Tādēļ MĒS ESAM TIEŠI MĒS.

Lelde Rasnace , Baldones mūzikas pamatskola


Tad vecmāmiņa paņēma karogu rokās, noglāstīja to, iztaisnoja un izklāja uz galda. Viņa sameklēja šūšanas piederumus un pielaboja karoga kožu saēstās vietas. Pēc tam kopā ar mājiniekiem uzvilka sarkanbaltsarkano karogu mastā pie mājas. Karoga atkal atradās savā vietā. Viņam atkal bija sajūta, ka viņš ir vajadzīgs, svarīgs un nav aizmirsts. Viņš ir, bija un būs...

Evita Rīdere Smiltenes Trīs pakalnu pamatskolas 6.c klase


Lielākā karoga daļa palika piemiņai nākošajām paaudzēm. Šis karogs jau ir nonācis piektās paaudzes rokās. Vēlētos, lai karogs ar lepnumu varētu stāstīt arī par mani un mazo brālīti. Mēs rakstīsim savu dzīvesstāstu tā, lai neaptraipītu karoga godu.

Aiga Karelsone Vecumnieku novada Skaistkalnes vidusskolas 9. klase


Kad es kādu laiku dzīvojos ārzemēs, un tad uz kādas kastes, kurā bija iesaiņotas elektropreces, redzēju Latvijas valsts simbolu – sarkanbaltsarkano karogu, tad biju laimīga un lepna par savu valsti. Uz šīs kastes, pretī karogam, bija rakstīts teksts latviski, to lasot biju priecīga, jo pat tādā lielā valstī kā Francijā, ir zināms par mūsu mazo, mīļo valstiņu – Latviju.

Baiba Linde Sikšņu pamatskolas 9. klase


Tēvs sarīkoja viesības, kurās  brāļi ilgi strīdējās, kādās krāsās karogs būs un kur ir tas vidus, kur to liks. Strīda karstumā  Rīdziņš apgāza vīna glāzi un aplēja balto galdautu. Vīns iztecēja kā divas upes. Brāļiem iepatikās šīs krāsas. Baltais galdauts, kas tagad izskatījās pavisam citādāks kā sākumā, atgādināja, ka ap to notikusi rosība, tāpēc brāļi vēlējās to izmantot kā karogu. Tas izskatījās sarkanbaltsarkans. Un bija simbols dzīvīgumam un kustībai.

Kārlis Murāns Ādažu Brīvās Valdorfa skolas 8. klase


Tas notika tad, kad cilvēki vairs neticēja pasakām. Viņi zināja, ka tikai pašu spēkiem panāks to, ko vēlas. Un cilvēku kopējais domu un ticības spēks ir lielāks nekā desmit tūkstošu bruņotu vīru. Protams, ir reizes, kad liekas, ka ir zudusi pēdējā cerība, nekas vairs nav glābjams. Bet mēs kļūdāmies, vienmēr ir izeja un risinājums. Vienmēr. Arī latviešu tautai bija pienācis tāds brīdis, kad likās, ka nav vairs par ko cīnīties.

Elīna Zelča  Baltinavas vidusskolas 9. klase


Mani uzrunāja sens notikums no 20.gs. 50.gadu sākuma, kad skolotāja Olga Trekše strādāja Cesvaines vidusskolā. Šīs skolas jaunieši, zēni, viņas audzēkņi, skolas internātā sašuva Latvijas karogu, lai paslepus uzkārtu virs skolas jumta. Naktī Elmārs Kuba un vēl trīs 9. klases zēni - Tālivaldis Ukermarks, Jānis Vīgants un Laimonis Bruģis uzkāpa pils tornī. Padomju varas vēlēšanu rītā sarkanbaltsarkanais karogs plīvoja virs Cesvaines. Jauniešus arestēja un notiesāja uz 25 gadiem. Es iztēlojos, kā pašdarinātais karogs plīvo virs Cesvaines pils, tikpat cēls un lepns, kā tagad tas plīvo virs Latvijas valsts prezidenta pils.

Paula Grīnvalde Tirzas pamatskolas 9. klase


Mans Latvijas karogs
Ikviena cilvēka veidotam Latvijas karogam varbūt ir atšķirīgas krāsas, jo katrs mēs citādi iztēlojamies savu Latviju . Mans Latvijas karogs būtu gaišsarkanā un baltā krāsā, jo man šīs krāsas nes mieru un mīlestību. Sadraudzība un miers būtu galvenā šīsdienas Latvijas karoga nozīme.

Viktorija Lavrenova Nirzas pamatskolas 8. klase


Es uzskatu, ka katrai valstij ir vajadzīgs savs, atšķirīgs un vēstures notikumu pilns karogs, kurš parādītu to, ka šī valsts ir daļa no visas lielās pasaules, ka tā ir civilizēta un attīstīta, atšķirīga no citām valstīm gan kultūras ziņā, gan reliģiskā ziņā. Karogs valstis padara vienotas, un tajā pašā laikā individuālas.

Ilze Lapko Liezēres pamatskolas 9. klase


Tā kā es pats dzīvoju tuvu Cēsīm, man ir ļoti liels pagodinājums rakstīt par šo karogu. Un zinot to, kāda vēsture ir šim karogam, es varu lepoties ar to.

Ingus Krievs Raunas vidusskolas 9. klase


Katrs cilvēks izrāda patriotismu citādāk, kaut vai to nezinot. Reizēm neaizdomājamies par karoga nozīmīgumu, svētumu. Ja atkal nāktu sveša vara, kas neatzītu latviešu sarkanbaltsarkano karogu, cilvēki ar to nesamierinātos, un darītu visu, lai saglabātu sarkanbaltsarkano karogu, tāpat kā manas vecmāmiņas paaudze.

Mārcis Birznieks Aizputes novada Kalvenes pamatskolas 7. klase


... meitenīte raudāja, man nebija īsto vārdu, ar ko viņu mierināt, bet tad, starp viņas šņukstiem izlauzās vārdi- skaidri un tieši izteikti: " es...es...cīnīšos...nepieļaušu, ka viss kā dēļ cilvēki, kādreiz, ir cietuši un...miruši...lējuši asinis un rūgtas asaras..., tagad tiks nicināts un nemīlēts...es mīlēšu, cienīšu un aizstāvēšu šo zemi...kā vien varēšu un cik vien stipri spēšu! " To pateikusi viņa aizskrēja. Es zināju, ka šī mazā meitene, savas zemes patriote, paveiks daudz un lielas liets savas zemes labā...bet tas jau būs cits stāsts!

Mārīte Kiselevska Andrupenes pamatskolas 9.a klase


Manuprāt, ikvienam cilvēkam garīgajā plāksnē jābūt amuletam, kas virza viņa patriotisko domāšanu un tieksmi  būt latviskam, un viens no tā veidiem varētu būt valstiskuma simbols - sarkanbaltsarkanais karogs. Tas nav jāpiesauc nepārtraukti, bet tam jāatdod cieņa un gods svētbrīžos un ikdienā, lepnums par savu latviskumu jāglabā sirds kambarīšos, lai vajadzīgajā brīdī caur jūtām un attieksmi izteiktu vārdos nepasakāmo.

Kristiāna Levija Munce Burtnieku novads, Rencēnu pamatskolas 8. klase


Tur uzzināju, ka brālis 18.novembrī ar krāsu baloniņu uzpūtis uzrakstu "Nost krievus! Latvijai – 59".  Nākošgad notika tas pats "Nost krievus! Latvijai – 60". Brālis zināja, ka par šādu izdarību var dabūt bargu sodu. Tā arī notika, bet, kad sākās kratīšana, viņa mājās atrada Latvijas sarkanbaltsarkano karogu. Tas bija noslēpts diezgan viltīgā vietā, bet karogu tāpat atrada, nu brālim vajadzēja izciest lielāku sodu. Viņš tika izsūtīts uz Urāliem , bet, kad viņš atgriezās, bija pavisam cits cilvēks. Seja vairs nebija tā priecīgā, ko biju parasti redzējusi. Un acīs – tajās vairs nekad neiemirdzējās tā jautrā dzirkstelīte, kuru vienmēr visi gaidīja.

Dāvis Pulkstenis Cēsu pilsētas Pastariņa pamatskolas 6.a klase


Ap 1960. gadu, kad Latvijas valsts karogs bija aizliegts mana vecmāmiņa, viņas māsa un vecāki slēpa Valsts karogu. Viņi to glīti salocījuši, ielikuši no koka darinātā kastē un paslēpuši zem mājas grīdas dēļiem. Uzlauzuši mājas grīdu, zemēs izrakuši nelielu bedri un tajā ieguldījuši kasti ar svarīgu valsts simbolu, aprakuši kasti un sakārtojuši mājas grīdu, uzklājuši tai vietai paklāju visi noskaitīja Lūgšanu un cerēja, ka to neatradīs. Omīte stāsta, ka vienmēr pārejot tai vietai pāri bija jūtama silta, starojoša enerģija – viens no Latvijas valsts neatkārtojamajiem simboliem.

Sanda Ošeniece Sikšņu pamatskolas 8. klase


Kad es piedzimu, tikko bija beidzies karš par Latvijas brīvību. Latvija cīnījās ļoti braši, bet tika izliets daudz asiņu. Gāja bojā simtiem cilvēku un karavīru vēl vairāk-izdzīvoja stiprākie. Latvija, protams, uzvarēja un ieguva brīvību. Tad kad Latvija jau bija ieguvusi sen kāroto un gaidīto brīvību, cilvēkiem radās nepieciešamība pēc sava simbola- karoga. Sarkanas asinis, balta, gaiša uzvara- tās arī bija mūsu karoga krāsas. Sarkans, balts, sarkans. Sarkanās krāsas bija vairāk, jo tomēr asiņu tika izliets ļoti daudz dzimtenes labā.

Sanita Kiselevska Andrupenes pamatskolas 7.a klase


..jaunizvēlētais karavadonis nāca klajā ar savu priekšlikumu, ka viņš uzvilks baltu audeklu kā apmetni un dosies kaujā. Pēc cīņas tāds, kāds būs šis apmetnis, būs arī latviešu karogs. Visi tam piekrita un gāja kaujā, kur pārsteigtos vāciešus bija viegli uzvarēt.
Pēc kaujas karavadonis novilcis apmetni un to skatījis.
Gar malām tas bija asinssarkans, bet vidū, kur asinis nebija tikušas, bija balta svītra.
Tā cēlies latviešu karogs.

Svens Eduards Kāknēns Ķekavas vidusskolas 6.a klase


Es secināju, ka mans Latvijas karoga stāsts bija par to, cik stipri es mīlu savu valsti, zemi un karogu.

Maiga Uzare Pāvilostas vidusskolas 7. klase


Lielu sirsnību es sajutu šovasar Baltijas ceļa skrējienā, kad visa tauta bija tik saliedēta un vienota. Tik daudz Latvijas karogus vienlaicīgi es nebiju redzējusi. Tie visi plīvoja vējā kā putni, kas ir atgriezušies mājās un ir pilni sirds siltuma.

Zane Ozola Siguldas Valsts ģimnāzijas 9.a klase


Lasīt vairāk: