Eiropas Komisijas ekspertu grupas ziņojuma kopsavilkums |
|
||||
Lisabonas stratēģijas pieņemšana 2000. gadā veicināja Eiropas pētniecības telpas izveides procesu. Eiropas pētniecības telpa nav izolēta, bet atrodas regulārā mijiedarbībā ar citam valstīm, reģioniem un organizācijām. Šodien arvien lielāka loma zinātnē ir tādām valstīm kā Ķīna un Indija, savukārt pētniecības programmas piedāvā virkne starptautisko organizāciju – ES, ANO, NATO. Tādēļ Eiropas Komisijas izveidotās ekspertu grupas mērķis bija noskaidrot, kā globalizācijas process iespaido zinātnes pārvaldību, zinātnes un sabiedrības attiecības, kā arī zinātnieku kopienas. Pirmajā nodaļā ziņojums pievēršas pārvaldības jēdzienam zinātnes kontekstā. Zinātne ir sociāls institūts, kas rada zināšanas. Savukārt zināšanas vairo rīcības brīvību dažādās dzīves jomās, kalpojot sabiedrības un valsts attīstībai. Zinātnes pārvaldība nacionālā līmenī ir ierasta parādība, lai gan tas nenozīmē efektīvu un labu pārvaldību visos gadījumos. Taču aktuāls ir jautājums, kā panākt, lai pārvaldība darbotos arī globālā līmenī un lai lokālos ietvaros radītās zināšanas kalpotu kopīgam labumam. Zinātnes globālajai pārvaldībai jāpievēršas trim stūrakmeņiem: resursu un infrastruktūras radīšana, zināšanu izplatīšana un pētniecības procesa regulēšana. Pārvaldības procesā jāpiesaista arī nevalstiskās organizācijas un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji. Otrajā nodaļā ziņojums aplūko zinātnieku sabiedrību. Tā tradicionāli ir veidojusi noslēgtu, patstāvīgu "zinātnieku republiku", nodrošinot domas neatkarību. Globalizācija mudina šo "republiku" kļūt atvērtākai, paškritiskākai, pievērsties godīguma un ētikas principiem. Zinātnieku kopiena pēc savas būtības ir starptautiska, un tajā pastāv iekšēji regulēšanas mehānismi. Tomēr tie nav bijuši pietiekami, lai novērstu krāpšanu, plaģiātismu, negodīgumu un citas negatīvas parādības. Zinātnieki nav vienmēr gatavi saskarsmei ar citām kultūrām un tajās pastāvošajām zinātniskajām praksēm. Trešā nodaļa uzmanību vērš uz zinātnes un sabiedrības attiecībām. Mūsdienu laikmetā paplašinās zinātnes ģeogrāfija, dalībnieku loks, pētnieciskā dienas kārtība. Vienlaicīgi palielinās sabiedrības un politiskās elites spiediens uz zinātniekiem. Abi vēlas ātrus rezultātus un minimālas izmaksas. Zinātnieku interesēs ir darboties tā, lai pastāvētu regulārs dialogs starp zināšanu radītājiem, patērētājiem, pārvaldītājiem un politisko lēmumu pieņēmējiem. Globalizācijas apstākļos uz zinātnieku pleciem gulstas atbildība par zināšanu pielietojuma rezultātiem globālā mērogā un iespējamajām sekām. Zinātnieki ir bijuši tie, kas veidojuši politisko globālo dienas kārtību, aktualizējot klimata pārmaiņu, veselības, nabadzības, bruņojuma un citus jautājumus. Tādēļ zinātnieku atbildība nebeidzas laboratorijās un kabinetos, bet turpinās politiskajās debatēs un lēmumos. Nākotnē būs jārēķinās ar iespējamām sadursmēm starp universālām zinātnes radītām zināšanām un vispārējiem ētikas principiem, kā arī lokālām zināšanām un tradicionālām vērtībām. Noslēdzošajā ziņojuma daļā tiek piedāvāti svarīgākie ieteikumi, kas aicina zinātniekus un zinātnes politikas veidotājus Eiropā un citviet pasaulē diskutēt par globālās pārvaldības jautājumiem. Pirmkārt, zinātnieku kopienas ietvaros nepieciešams veicināt ētikas pārvaldības praksi, izmantojot grantu shēmas, izglītības programmas, pētniecības projektus, konferences un citus līdzekļus globāla mērogā. Ētikas principu piemērošana pētniecībā vēl nav kļuvusi par globālu parādību. Otrkārt, zinātnes kopienas pārstāvjiem jākļūst paškritiskiem un jāveicina sadarbība ar citām zinātņu nozarēm un citu kopienu pārstāvjiem, apzinoties to lielo atbildību sabiedrības priekšā. Treškārt, zinātniekiem jāpanāk zinātnisko pētījumu rezultātu publiska pieejamība, pieņemot publikāciju atvērtās pieejas kodeksu. Ceturtkārt, visiem Eiropas pētniecības telpas projektiem, arī tiem, kuros iesaistīti citu valstu speciālisti, jāievēro cilvēku pamattiesību normas. Lai veicinātu izlīgumu starp atšķirīgajām tradīcijām, jāapgūst citu valstu un sabiedrību sociālais un kultūras konteksts. Piektkārt, Eiropas pētniecības telpas ietvaros jāveicina un jāattīsta diskusijas par zinātnes mērķiem un līdzekļiem. Turklāt nepieciešams atbalstīt starpdisciplinārus projektus ar plašu pilsoņu līdzdalību. Sestkārt, ES, ievērojot labas pārvaldības principus, jāveicina pētījumi un diskusijas par zinātnes globālo pārvaldību un jāmeklē veidi, kā izstrādāt atbilstošus protokolus un to pielietojumu globālajā sadarbībā. Konferences prezentācijas angļu valodā (PowerPoint formāts)
| |||||
|
 |
|
||||||||||||||||||||
|
|
|
||||||||||||||||||||||
