Iesniedzējs lūdza Tiesu piešķirt viņam taisnīgu atlīdzību 7 000 eiro apmērā kā kompensāciju par viņam nodarīto morālo kaitējumu, kā arī LVL 235,50 par tiesāšanās izdevumiem. Tiesa iesniedzējam piešķīra kompensāciju tikai par morālo kaitējumu 5 000 eiro apmērā.

Komentējot iesniedzēja sūdzību par Konvencijas 3.panta pārkāpumu, Tiesa sākotnēji noraidīja Latvijas valdības argumentu par sūdzības noraidīšanu kā nepieņemamu izskatīšanai pēc būtības sakarā ar nacionālo tiesību aizsardzības līdzekļu neizsmelšanu. Proti, valdība norādīja, ka iesniedzējs nebija sūdzējies ne prokuratūrā, ne Ieslodzījuma vietu pārvaldē par viņa konvojēšanas apstākļiem no Grīvas cietuma uz Daugavpils cietumu un no Daugavpils cietuma uz Rēzeknes policijas īslaicīgās aizturēšanas izolatoru. Tiesa uzsvēra, ka iesniedzējam bija jāizsmeļ tikai pieejami, efektīvi un adekvāti nacionālie tiesību aizsardzības līdzekļi. Šajā sakarā Tiesa norādīja, ka, lai gan Prokuratūras likuma 16.panta pirmās daļas 2.punkts pilnvaro prokuroru iejaukties gadījumā, ja ieslodzīto tiesības ir bijušas pārkāptas, tajā pašā laikā neviens normatīvais akts nenoteica konkrētu kārtību, kādā šāda sūdzība ir jāiesniedz. Savukārt, atbildot uz iesniedzēja sūdzību Tieslietu ministrijai, ministrija sadarbībā ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi norādīja, ka ierobežoto budžeta līdzekļu dēļ nav iespējams nodrošināt normatīvajos aktos noteiktos minimālos ieslodzījuma standartus. Pie šādiem apstākļiem Tiesa atzina, ka iesniedzēja rīcībā nebija efektīvi tiesību aizsardzības līdzekļi, kas viņam būtu bijis jāizsmeļ.

Izvērtējot iesniedzēja sūdzību pēc būtības, Tiesa atzina iesniedzēja aprakstītos viņa konvojēšanas apstākļus un apstākļus brīvības atņemšanas vietās par necilvēcīgiem un cieņu pazemojošiem.

Komentējot iesniedzēja sūdzību par Konvencijas 6.panta 1.punkta pārkāpumu, Tiesa atzīmēja, ka Kriminālprocesa kodeksa 458.pants garantēja apcietinātajiem tiesības piedalīties kasācijas instances tiesas sēdē, kas turklāt viņiem bija īpaši jānodrošina, ja viņi to lūdz. Šajā lietā iesniedzējs no šīs tiesības nebija atteicies; tieši pretēji, īsi pirms Augstākās tiesas Senāta tiesas sēdes viņš bija lūdzis cietuma administrāciju nodrošināt viņam iespēju tajā piedalīties. Pie tam, iesniedzēju Senāta tiesas sēdē nepārstāvēja advokāts un viņa līdzapsūdzētajam A.V. bija nodrošināta iespēja piedalīties minētajā tiesas sēdē.

Saskaņā ar Konvencijas 43.pantu trīs mēnešu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas pusēm ir tiesības lūgt, lai lieta tiktu nodota izskatīšanai Tiesas Lielajā palātā 17 tiesnešu sastāvā. Šādā gadījumā lūgumu vispirms izskatīs piecu Tiesas Lielās palātas tiesnešu kolēģijā, kas lems par to, vai lieta skar būtiskus Konvencijas vai tās protokolu interpretācijas jautājumus, vai arī tā skar svarīgu jautājumu, kam ir vispārēja nozīme, lai to izskatītu Tiesas Lielajā palātā. Kolēģija var pieņemt lietu izskatīšanai Lielajā palātā vai arī to noraidīt.

Pilns 2009.gada 1.decembra Tiesas sprieduma teksts franču valodā ir pieejams Tiesas mājas lapā. Lai atrastu spriedumu, jāievada sūdzības iesniedzēja uzvārds (JERONOVIČS), atbildētāja valsts (LETTONIE), iesnieguma numurs (547/02), sprieduma pasludināšanas datums (01/12/2009).  

Papildus informācijai:

• Fakti lietā "Jeronovičs pret Latviju"