Ārlietu ministrs Māris Riekstiņš pārrunājis sadarbības jautājumus ar Igaunijas un Lietuvas kolēģiem

15.-16.novembrī ārlietu ministrs Māris Riekstiņš uzturējās darba vizītēs Igaunijā un Lietuvā. Tikšanās laikā ar Igaunijas ārlietu ministru Urmasu Paetu (Urmas Paet) un Lietuvas ārlietu ministru Petru Vaitekūnu (Petras Vaitiekūnas) tika pārrunāti gan divpusējās sadarbības intensificēšanas mehānismi, gan aktuālās problēmas Baltijas jūras reģiona valstīs un Eiropas Savienībā. M.Riekstiņš aicināja visas trīs Baltijas valstis sadarboties bezvīzu režīma ar ASV jautājuma tālākā virzībā un turpmāka politiskā atbalsta nodrošināšanā.

Abās tikšanās reizēs ārlietu ministri atzīmēja valstu savstarpējās sadarbības intensitāti un viedokļu līdzību. Gan Igaunijas, gan Lietuvas puse atzinīgi novērtēja, ka savās pirmajās vizītēs pēc stāšanās amatā Latvijas ārlietu ministrs ir devies tieši uz kaimiņvalstīm, kas ir papildus apliecinājums valstu ciešajai partnerībai.

Vizīšu laikā tika pārrunāta gan iekšpolitiskā situācija Latvijā, gan starptautiskās politikas aktualitātes. Runājot par attiecībām ar Krieviju, Igaunijas ārlietu ministrs U.Paets pauda cerību, ka Latvijas un Krievijas robežlīguma ratifikācijas procesa pabeigšana varētu dot pozitīvu stimulu arī Igaunijas un Krievijas attiecībās. Ārlietu ministri vienojās par nepieciešamību visām trijām Baltijas valstīm sadarboties Eiropas Savienības un Krievijas robežšķērsošanas jautājumu risināšanā gan Eiropas Savienības institūciju ietvaros, gan sarunās ar Krievijas amatpersonām. 

Pārrunājot aktualitātes Eiropas Savienības kaimiņvalstīs, ārlietu ministri atzina, ka nepieciešams atbalstīt Gruzijas centienus tuvoties NATO. M.Riekstiņš norādīja, ka Latvija ir gandarīta par lielo atsaucību no izpildvaras pārstāvju, parlamentāriešu, kā arī politikas ekspertu puses, kas piedalīsies 23.novembrī Rīgā rīkotajā konferencē "Baltijas valstis un Eiropas Savienības kaimiņu politika". M.Riekstiņš atzīmēja, ka priecāsies sveikt savus Baltijas kolēģus 13.Baltijas Padomes sesijā un konferencē.

Reģionālās sadarbības kontekstā ministri pauda kopīgu nostāju, ka Baltijas jūras reģiona stratēģijai jānodrošina lielāks atbalsts Eiropas Savienības ietvaros. Latvijas un Igaunijas ārlietu ministri vienojās, ka Eiropas Savienības Reformu līguma ratifikācijas process jāuzsāk visdrīzākajā laikā pēc tā parakstīšanas – jau 2008.gada sākumā.

Igaunijas puse aicināja Latviju aktīvi atbalstīt Igaunijas iniciatīvas kiberaizsardzības jomā. Igaunijas ārlietu ministrs informēja, ka 15.novembrī Igaunijas valdība ir pieņēmusi lēmumu par valdības komisijas izveidi, lai risinātu jautājumus saistībā ar līgumu par konvencionālajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā. 

Savukārt, Latvijas un Lietuvas ārlietu ministri divpusējās sadarbības kontekstā atzina, ka jācenšas turpmāk pilnvērtīgi izmantot Latvijas-Lietuvas foruma potenciālu. Lietuvas ārlietu ministrs ierosināja veidot trīs Baltijas valstu vienotu informācijas telpu sabiedriskajos medijos, lai informētu par aktualitātēm Igaunijā, Latvijā, Lietuvā.