Fakti

Iesniedzēja Raisa Miholapa ir Latvijas nepilsone, dzimusi 1953.gadā. Līdz 1997.gada 12.maijam iesniedzējai bija izveidojies ievērojams dzīvokļa komunālo maksājumu parāds, tāpēc 1997.gada 12.maijā, kad bija stājies spēkā tiesas spriedums, saskaņā ar kuru no iesniedzējas bija piedzenams komunālo maksājumu parāds,  iesniedzējai piederošais dzīvoklis tika pārdots publiskajā izsolē. Dzīvokli savā īpašumā ieguva S.B. 1997.gada 3.jūnijā Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa apstiprināja izsoles rezultātus un S.B. tika ierakstīta Zemesgrāmatā kā jaunā dzīvokļa īpašniece.

Neskatoties uz to, iesniedzēja labprātīgi dzīvokli neatbrīvoja un turpināja tajā dzīvot, nemaksājot arī komunālos maksājumus. 1998.gada 17.februārī S.B. Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā iesniedza prasību pret iesniedzēju par dzīvokļa lietošanas tiesību izbeigšanu. 1998.gada 21.augustā tiesu izpildītājs veica iesniedzējas piespiedu izlikšanu no dzīvokļa. Pēc izlikšanas no dzīvokļa iesniedzēja pārcēlās uz citu dzīvesvietu,  neinformējot nevienu, tai skaitā tiesu, par savas jaunās dzīvesvietas adresi.

1998.gada 24.augustā S.B. Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā iesniedza prasību pret iesniedzēju par zaudējumu atlīdzināšanu, kas bija radušies sakarā ar iesniedzējas nelikumīgo uzturēšanos dzīvoklī. Prasībai pievienojās arī dzīvokļu īpašnieku kooperatīvs "Pleskodāle", kas sniedza iesniedzējai komunālos pakalpojumus.

No 1998.gada septembra līdz decembrim Zemgales priekšpilsētas tiesa centās sazināties ar iesniedzēju, nosūtot vairākas tiesas pavēstes ar aicinājumu uz trijām tiesas sēdēm uz pēdējo zināmo dzīvesvietu. Visas pavēstes tika atsūtītas atpakaļ ar paziņojumu, ka iesniedzēja ir mainījusi dzīves vietu un viņas jaunā dzīves vieta nav zināma. Iesniedzējas neierašanās dēļ visas trīs tiesas sēdes tika atliktas.

1998.gada 29.decembrī iesniedzēja rakstiski vērsās Zemgales priekšpilsētas tiesā, kurā informēja par valsts nodevas nomaksu civillietā par dzīvokļa lietošanas tiesību izbeigšanu, kā arī centās attaisnot valsts nodevas nomaksas termiņa nokavējumu.  Vēstules rekvizītos bija norādīta arī iesniedzējas jaunā adrese.

1999.gada 5.janvārī Zemgales priekšpilsētas tiesa rakstiski atbildēja iesniedzējai, ka viņas sniegtais attaisnojums valsts nodevas nomaksas termiņa nokavējumam ir neattaisnojošs.

1999.gada 7.janvārī Zemgales priekšpilsētas tiesa ievietoja sludinājumu oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", aicinot iesniedzēju uz tiesas sēdi 1999.gada 14.janvārī. Uz šo tiesas sēdi iesniedzēja neieradās. Tāpat uz tiesas sēdi nebija ieradušies S.B. un dzīvokļu īpašnieku kooperatīva "Pleskodāle" pārstāvis, kas bija lūguši izskatīt lietu bez viņiem. Attiecīgi Zemgales priekšpilsētas tiesa apmierināja S.B. un dzīvokļu īpašnieku kooperatīva "Pleskodāle" prasības pret iesniedzēju. Iesniedzēja iesniedza apelācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesā, kurā sūdzējās par to, ka nebija saņēmusi paziņojumu par pret viņu celto prasību, kā arī pretējo pušu prasības pieteikumus. Iesniedzēja atsaucās arī uz Zemgales priekšpilsētas tiesas 1999.gada 5.janvāra vēstuli saistībā ar valsts nodevas savlaicīgu nenomaksāšanu, uzskatot, ka Zemgales priekšpilsētas tiesai bija zināma viņas jaunā adrese. Rīgas apgabaltiesa noraidīja iesniedzējas apelācijas sūdzību. Iesniedzēja iesniedza kasācijas sūdzību Augstākās Tiesas Senātā, kas rīcības sēdē noraidīja iesniedzējas kasācijas sūdzību kā neatbilstošu kasācijas sūdzības prasībām, nevirzot lietu izskatīšanai uz tiesas sēdi.