Briselē notiek ES ārlietu ministru sanāksme

22.janvārī Briselē notika Eiropas Savienības (ES) Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes (VLĀAP) sanāksme. Latvijas delegāciju sanāksmē vadīja Latvijas pastāvīgais pārstāvis Eiropas Savienībā, ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Eduards Stiprais.

Vispārējo lietu padomē notika viedokļu apmaiņa par Eiropas Komisijas (EK) Ikgadējo progresa ziņojumu par Lisabonas stratēģijas izaugsmei un nodarbinātībai īstenošanu. Latvija diskusijā par šo ziņojumu pauda atbalstu Eiropas Tehnoloģiju institūta izveidei, vienlaikus atgādinot, ka ir nepieciešamas plašākas diskusijas par institūta struktūru un finansējumu. Pārrunājot uzņēmējdarbības vides uzlabošanas iespējas ES, Latvija atbalstīja EK priekšlikumu par t.s. vienas pieturas aģentūras izveidošanu jaunajiem uzņēmumiem, kas tiem ļauj reģistrēties vienā vietā, un jauna uzņēmuma sākšanas laika noteikšanu, kas nav ilgāks par vienu nedēļu.

Jautājumā par enerģētiku un klimata izmaiņām Latvija aicināja siltumnīcas efekta gāzu emisiju izmešu ierobežošanu risināt saskaņā ar Kioto protokolā nospraustajiem mērķiem un līdzsvarā ar tautsaimniecības izaugsmi, un tādēļ neatbalstīja EK ziņojumā paredzēto emisiju tirdzniecības shēmas pārskatīšanu.

Diskusijā par enerģētiku ES ārējās attiecībās, balstoties uz šā gada 10.janvārī EK publicēto ES Stratēģisko enerģētikas pārskatu, vēstnieks Eduards Stiprais uzsvēra, ka attiecībās ar enerģijas resursu piegādājvalstīm, tai skaitā - ar Krieviju, ir nepieciešams attīstīt precīzu juridisko ietvaru un nostiprināt tirgus ekonomikas principus. Atgādinot par energoresursu piegāžu diversifikācijas un reāla tirgus funkcionēšanas nozīmi ES iekšienē, Latvija izcēla divu EK priekšlikumā minēto elektrības starpsavienojumu - Estlink un PowerLink svarīgumu. Latvija apliecināja, ka ir gatava sniegt savu ieguldījumu ES iekšējās solidaritātes nodrošināšanā, piedāvājot izmantošanai tās nozīmīgo pazemes gāzes krātuvju potenciālu.

ES ārlietu ministru sanāksmē komisāre Benita Ferrero-Valdnere (Benita Ferrero-Waldner) iepazīstināja ar komisijas priekšlikumiem Eiropas kaimiņu politikas stiprināšanā. Lai nodrošinātu tālāku atbalstu Ukrainas politisko un ekonomisko reformu procesam un ņemot vērā tās eirointegrācijas centienus, ES ārlietu ministri apstiprināja sarunu mandātu komisijai ar Ukrainu par jaunu padziļinātas sadarbības līgumu.

ES ārlietu ministri pārrunāja aktuālo situāciju Rietumbalkānos pēc 21.janvāra parlamenta vēlēšanām Serbijā un sagaidot ANO īpašā pārstāvja Marti Ahtisāri (Martti Ahtisaari) rekomendācijas par Kosovas statusu. Ministri aicināja Serbiju pēc vēlēšanām veidot demokrātisku valdību, kas turpinātu reformu procesu un sekmētu valsts tuvināšanos integrācijai ES. Padome apstiprināja Eiropas partnerību ar Melnkalni, kurā ir noteiktas īstermiņa un vidēja termiņa prioritātes, lai Melnkalni tuvinātu ES.

Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers (Frank-Walter Steinmeier) informēja kolēģus par ES prezidentūras ieplānoto konsultāciju gaitu par Līguma par Konstitūciju Eiropai nākotni un Berlīnes deklarācijas sagatavošanu. Minēto deklarāciju ir plānots pieņemt 2007.gada 25.martā Berlīnē saistībā ar Romas līguma noslēgšanas 50.gadadienu.

Ārējo attiecību sanāksmē vēl notika diskusija par ES attiecībām ar Irānu, par pašreizējo situāciju Tuvo Austrumu miera procesā, Somālijā, Darfūras reģionā Sudānā, kā arī tika pārrunāta Itālijas iniciatīva par globālu nāves soda moratoriju.

ES ārlietu ministri pauda nopietnas bažas par Lībijas krimināltiesas spriedumu par nāves sodu bulgāru medmāsām un palestīniešu ārstam saistībā ar AIDS lietu Bengāzi slimnīcā un pauda cerību, ka Lībijas valsts iestādes garantēs lietas pozitīvu, taisnīgu un ātru risinājumu.

(teksta beigas)