|
25.janvārī Ārlietu ministrijā (ĀM) notikušajā preses konferencē, kas saistīta ar ASV valsts sekretāres palīdzes konsulārajās lietās Moras Hārtijas (Maura Harty) paredzēto vizīti Latvijā un tās laikā plānoto Latvijas – ASV konsulārās darba grupas tikšanos, tika uzsvērti gaidāmo notikumu svarīgākie akcenti.
Latviju konferencē pārstāvēja ĀM valsts sekretāra vietnieks divpusējos jautājumos Edgars Skuja, ministrijas Konsulārā departamenta Šengenas nodaļas vadītāja-padomniece Vija Buša, ĀM Informācijas un sabiedrisko attiecību departamenta direktors Atis Lots, savukārt no ASV – Amerikas Savienoto Valstu vēstniecības Latvijā konsuls Landons Teilors (Landon Taylor) un preses un kultūras atašejs Timotijs Mūrs (Timothy Moore).
E. Skuja informēja, ka šī gada 1.februārī notiks otrā Latvijas- ASV konsulārās darba grupas sanāksme augstākajā līmenī. Latvijas delegāciju vadīs ĀM valsts sekretārs Normans Penke, savukārt ASV – Amerikas Savienoto Valstu delgāciju - valsts sekretāres palīdze konsulārajās lietās M. Hārtija, kas Rīgā darba vizītē uzturēsies no 31.janvāra līdz 1.februārim. Iepriekšējā konsulārās darba grupas sanāksme notika 2005.gada 31.oktobrī Vašingtonā, kad ĀM valsts sekretārs N. Penke tikās ar ASV valsts sekretāres palīdzi M. Hārtiju un vienojās par M. Hārtijas Latvijas apmeklējumu. Latviju 1. februārī darba grupā pārstāvēs Ārlietu un Iekšlietu ministrijas pārstāvji, tai skaitā eksperti no Konsulārā departamenta, Valsts policijas, Robežsardzes, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes.
Preses konferencē E. Skuja uzsvēra ļoti veiksmīgo sadarbību ar ASV dažādos jautājumos saistībā ar ASV bezvīzu programmu. V. Buša papildināja, ka paredzētajā darba grupas sanāksmē plānots pārrunāt Latvijas progresu dažādos jautājumos, kā piemēram biometrisko pasu, robežu kontroles, nelegālās migrācijas, patvēruma meklētāju, izsniegto vīzu uz Latvijas robežām, cilvēku tirdzniecības un citos jautājumos.
ASV vēstniecības konsuls akcentēja, ka ASV ir gandarīta par ciešo sadarbību ar Latviju, kas izveidojusies Latvijas – ASV konsulārās darba grupas ietvaros. L. Teilors atzīmēja, ka šādā veidā ASV var palīdzēt Latvijai izpildīt nepieciešamos kritērijus dalībai ASV bezvīzu programmā un minēja, ka ASV ir ļoti būtiski, lai Latvijas iedzīvotāji dotos uz ASV tūrisma vai mācību nolūkos. L. Teilors informēja, ka pagājušajā gadā Latvijā par 10 procentiem ir palielinājies vīzu pieprasījumu skaits un izteica cerību, ka tas turpinās pieaugt arī šajā gadā. Tāpēc ASV vēstniecība strādā arī pie uzlabojumiem, kas palīdzētu cilvēkiem vieglāk saņemt ASV vīzu. Ar šiem uzlabojumiem sīkāk ASV puse iepazīstinās Latvijas delegāciju 1.februāra sanāksmē. T. Mūrs piebilda, ka ASV vēlas iedrošināt studentus mācībām Amerikā.
L. Teilors informēja, ka 2005.gadā ASV vēstniecība Rīgā saņēma vairāk nekā 11.000 pieteikumus ASV vīzām un 85% no šiem cilvēkiem saņēma vīzas, kas ir krietni vairāk nekā iepriekš. Būtisks kritērijs dalībai ASV bezvīzu programmā ir tieši vīzu atteikumu skaits, ko ir nepieciešams samazināt no 15 līdz 3 procentiem.
Taču, kā uzsvēra L. Teilors un arī A. Lots, Latvijas pievienošanās ASV bezvīzu programmai ir tieši atkarīga no tā, cik godprātīgi Latvijas pilsoņi ievēros pašreizējos ieceļošanas un uzturēšanās noteikumus ASV: izmantos ieceļošanas vīzu tikai atļautajam ieceļošanas mērķim, nepārsniegs vīzā norādīto uzturēšanās termiņu un nepārkāps citus ASV likumus.
(teksta beigas)
|
