|
Šodien, 1.februārī, notika piektā Latvijas-ASV konsulārā darba grupas sanāksme augstākajā līmenī. Latvijas darba grupu vadīja Ārlietu ministrijas (ĀM) valsts sekretārs Normans Penke, savukārt ASV delegācijas vadītāja bija ASV valsts sekretāres palīdze konsulārajās lietās, vēstniece Mora Hārtija (Maura Harty). Latvijas delegācijā bija arī Ārlietu un Iekšlietu ministrijas pārstāvji.
ĀM valsts sekretārs vēlreiz apliecināja Latvijas vēlmi kļūt par ASV bezvīzu programmas dalībvalsti. Darba grupas sanāksmes ietvaros tika pārrunāti aktuālie jautājumi saistībā ar ASV bezvīzu programmu, ASV īstenoto vīzu politiku un atteikuma iemesliem, atteikumu statistiku. Tāpat tika pārrunāts paveiktais, informējot sabiedrību par jautājumiem saistībā ar ASV bezvīzu programmas "ceļa karti". ASV puse aicināja Latvijas studentus izmantot iespējas studēt ASV. Savukārt Iekšlietu ministrijas pārstāvji informēja par aktualitātēm saistībā ar robežkontroli un pasu drošību. Abas puses pārrunāja arī jautājumus par abu valstu pilsoņu aizsardzību ārvalstīs.
Lai arī kritērijus attiecībā uz Latvijas pievienošanos ASV bezvīzu programmai nosaka ASV likumdošana, abas puses vienojās par konkrētiem un reāli izpildāmiem soļiem "ceļa kartes" nosacījumu īstenošanā. Tikšanās laikā ASV valsts sekretāres palīdze konsulārajās lietās informēja par pētījuma rezultātiem, kura ietvaros tika noteikti Latvijas pilsoņu veiktie uzturēšanās atļauju pārkāpumi 2004. un 2005.gadā.
Latvijas puse aicināja Valsts departamenta pārstāvjus par tikšanās rezultātiem informēt arī ASV Tēvzemes drošības departamentu. Valstis, kuras tiek izvirzītas ASV bezvīzu programmai, nosaka ASV Tēvzemes drošības ministrs, konsultējoties ar ASV valsts sekretāru. Abas puses pārrunāja iespēju nākotnē organizēt ASV Tēvzemes drošības departamenta pārstāvju vizīti Latvijā.
Latvija ir viena no desmit Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm [1], kura vēlas tikt iekļauta ASV bezvīzu programmā. Šis jautājums tiek regulāri pārrunāts ES un ASV dialogā, tai skaitā 2005.gada 18.oktobrī, kad Vašingtonā tikās Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu un ASV prezidents Džordžs Bušs.
Latvijas-ASV konsulārā darba grupa pirmo reizi tikās 2005.gada 17.martā. Pēdējā sanāksme notika 2005.gada 31.oktobrī Vašingtonā, kad ĀM valsts sekretārs Normans Penke tikās ar ASV valsts sekretāres palīdzi Moru Hārtiju un vienojās par M. Hārtijas Latvijas apmeklējumu, kuras laikā valsts sekretāres palīdze tiekas arī ar Latvijas masu mēdiju pārstāvjiem, lai pārrunātu jautājumus saistībā ar ASV vīzu politiku.
Ārlietu ministrija uzsver, ka Latvijas pievienošanās ASV bezvīzu programmai ir tostarp atkarīga no tā, cik godprātīgi Latvijas pilsoņi ievēros pašreizējos ieceļošanas un uzturēšanās noteikumus ASV: izmantos ieceļošanas vīzu tikai atļautajam ieceļošanas mērķim, nepārsniegs atļauto uzturēšanās termiņu un nepārkāps citus ASV likumus.
Plašāka informācija par ASV bezvīzu programmas "ceļa karti": http://www.mfa.gov.lv/lv/KonsularaInformacija/celotajiem/ASV-bezvizas/programma/
[1] Čehijas Republika, Grieķija, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Slovākija Ungārija
(teksta beigas)
|
