2005. gada 25. maijā pulksten 16.30  Lielajos kapos Rīgā tiks atklāts Grosvaldu ģimenes piemineklis. 

Pieminekļa uzstādīšanas un kapavietas iekārtošanas projektu realizējis Oļģerts Tālivaldis Auns sadarbībā ar LR Ārlietu ministriju, Rīgas Latviešu biedrību un Latvijas Mākslinieku savienību.

Pasākuma organizētāji aicina piedalīties pieminekļa atklāšanā.

Latvijas ārlietu dienesta vēsturē, sākot no pirmsākumiem 1919. gadā līdz mūsdienām, atzīmējams tikai viens gadījums, kad seši vienas ģimenes locekļi ir bijuši ārlietu resora darbinieki. Tie ir: Fridrihs Grosvalds (1850 – 1924), viņa dzīvesbiedre Marija Grosvalda (1857 – 1936; dzim. Pakalniece), meitas Līna Grosvalda (1887 – 1974) un Margarete Grosvalda (1895 – 1982; no 1940. gada – Ternberja), dēli Oļģerds Grosvalds (1884 – 1962) un Jāzeps Grosvalds (1891 – 1920).

Grosvaldu ģimenes devums Latvijas ārlietu resora darbībā no tā izveidošanas sākumiem daudzu gadu garumā, Latvijas ārpolitikas valdlīniju izstrādē un īstenošanā ir nenoliedzams. Par to liecina sūtņu Fridriha un Oļģerda Grosvaldu  ziņojumi Latvijas Ārlietu ministrijai Latvijas Valsts vēstures arhīva fondos. Tāpat par to liecina Oļģerda Grosvalda sarakste ar sūtni Londonā Kārli Zariņu, kas uz Ministru kabineta 1940. gada 17. maija  ārkārtējo pilnvaru pamata vadīja  Latvijas diplomātisko un konsulāro dienestu okupācijas gados.

Informācija par Grosvaldu ģimeni un viņu devumu ārlietu resora darbībā

Grosvaldu ģimenes pieminekļa atrašanās vieta Lielajos kapos: