3. un 4. maijā Latvijā oficiālā vizītē ieradīsies Spānijas Karalistes ārlietu un sadarbības lietu ministrs Migels Anhels Moratinoss (Miguel Angel Moratinos). Šī būs otrā Spānijas ārlietu ministra oficiālā vizīte Latvijā valstu attiecību vēsturē.
2.maijā ārlietu ministrs Artis Pabriks tikās ar Japānas vēstnieku Latvijā Seičiro Otsuku (Seiichiro Otskuka). Ministrs sarunā norādīja uz Latvijas plāniem visdrīzākajā laikā atvērt vēstniecību Japānā.
3.maijā ārlietu ministrs Artis Pabriks ar Spānijas ārlietu un sadarbības lietu ministru Migelu Anhelu Moratinosu (Miguel Angel Moratinos) viņa oficiālās vizītes laikā Rīgā parakstīs Saprašanās memorandu starp Latvijas Ārlietu ministriju un Spānijas Ārlietu un sadarbības lietu ministriju par Latvijas diplomāta nosūtīšanu uz Spānijas vēstniecību Meksikā (Memorandu).
2005. gada 3. maijā ārlietu ministrs Artis Pabriks sarunā ar Latvijas speciālo uzdevumu vēstnieku Irākas jautājumos Pēteri Kārli Elfertu apsprieda jautājumus par Irākas pārejas perioda valdību, kas tika apstiprināta 28. aprīlī. Ministrs pauda gandarījumu par notiekošo un uzsvēra, ka pirmās Irākas vēlētās valdības apstiprināšana ir nopietns solis Irākas politiskās pārveidošanās procesā ceļā uz pilnīgas varas pārņemšanu irākiešu rokās.
3.maijā ārlietu ministrs Artis Pabriks tikās ar Spānijas ārlietu un sadarbības lietu ministru Migelu Anhelu Moratinosu (Miguel Angel Moratinos), kas ieradies divu dienu ilgā oficiālā vizītē Latvijā.
2005. gada 3.maijā Latvijas Republikas vēstniecībā Beļģijas Karalistē, Briselē par godu Deklarācijas "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu" 15.gadadienai tika sarīkota svinīga pieņemšana. Tajā piedalījās Eiroparlamenta deputāti no Latvijas, Eiropas komisārs Andris Piebalgs ar sava biroja darbiniekiem, kā arī Briselē strādājošie Latvijas diplomāti.
Latvijas Republikas Ārlietu ministrija un Amerikas Savienoto Valstu vēstniecība Rīgā apstiprina, ka Latvijas mērķis ir pievienoties bezvīzu programmai saskaņā ar ASV likumdošanas kritērijiem un vienojas par šādu savstarpēji veicamo pasākumu ceļa karti šī mērķa sasniegšanai.
2005. gada 6. maijā Rīgā ASV prezidenta Džordža Buša vizītes priekšvakarā ārlietu ministrs Artis Pabriks kopā ar saviem Baltijas valstu kolēģiem – Lietuvas ārlietu ministru Antanu Vaļoni (Antanas Valionis) un Igaunijas ārlietu ministru Urmasu Paetu (Urmas Paet) starptautiskā konferencē kopīgi diskutēs par Baltijas valstu un Eiropas Savienības ieguldījumu demokrātisko vērtību stiprināšanā reģionā. Diskusiju vadīs bijušais ASV valsts sekretāra vietnieks Rons Asmus (Ronald D. Asmus).
No 2005. gada 2. līdz 8.maijam Taškentā notiek Eiropas filmu nedēļa "60 gadi pēc
2005. gada 9. maijā Kanādas Imigrācijas departaments publiskoja gadu ilgušā izvērtēšanas procesa rezultātus par bezvīzu režīma ieviešanu attiecībā uz Latviju, Lietuvu, Igauniju, Slovākiju, Ungāriju, Poliju un Čehiju. Pēc departamenta sniegtās informācijas pašlaik neviena no septiņām jaunajām ES valstīm neatbilst bezvīzu režīma ar Kanādu ieviešanas kritērijiem.
2005. gada 8. maijā Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vizītes laikā Maskavā Latvijas vēstniecības telpās notika pieņemšana, kurā Valsts prezidente tikās ar Latvijas uzņēmumu pārstāvjiem Krievijā. Pieņemšanā bija pārstāvēti tādi uzņēmumi kā "Dzintars", "Latvijas Keramika", "Baltic Style", "Aizkraukles Banka", "Spilva", "FIB Group" u.c.
2005. gada 9. maijā, tiešraidē atspoguļojot valstu un valdību vadītāju ierašanos uz Uzvaras svētku svinīgo pasākumu Kremlī, sasveicināšanās laikā ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, Krievijas televīzijas RTR diktors kļūdaini nosauca Latvijas prezidenti par Jaunzēlandes ģenerālgubernatoru.
2005. gada 8. maijā Latvijas vēstniecībā Maskavā notika Maskavas latviešu diasporas tikšanās ar Latvijas valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu un prezidentes dzīvesbiedru Imantu Freibergu. Tikšanos atklāja Latvijas vēstnieks Krievijā Andris Teikmanis.
2005. gada 11. maijā ārlietu ministrs Artis Pabriks uz tikšanos aicinājis darba grupu, lai apspriestu Eiropas Padomes (EP) Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību ratifikācijas iespējas Saeimā tuvākā mēneša laikā. Darba grupai būs jāvienojas par priekšlikumiem mazākumtautību definīcijai un konvencijas pantu atrunām.
2005. gada 10. maijā Latvijas Republikas Ārlietu ministrija nosūtījusi notu Krievijas vēstniecībai sakarā ar vairākiem gadījumiem, kad traucēta Latvijas plašsaziņas līdzekļu pārstāvju darbība Krievijas Federācijā.
2005. gada 11.maijā Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Nīderlandes Karalistē Baiba Braže svinīgā ceremonijā Latvijas vēstniecībā Hāgā bijušajam Nīderlandes aizsardzības ministram Albertam Korthalsam (Albert Hendrik KORTHALS) pasniegs LR aizsardzības ministra apbalvojumu - piemiņas medaļu "Sekmējot Latvijas dalību NATO".
2005. gada 16. maijā no pulksten 10 līdz 17 LR konsulātā Bonnā sakarā ar LR Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 15. gadadienu, kā arī neseno konsulāta atklāšanu paredzēta atvērto durvju un informācijas diena.
2005. gada 11. maijā Latvijas vēstniecība Berlīnē organizē Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 15. gadadienai veltītu "Latvijas Radio" kora grupas koncertu un tam sekojošu pieņemšanu. "Latvijas Radio" kora grupa diriģenta Kaspara Putniņa vadībā atskaņos latviešu komponistu skaņdarbus. Koncerts notiks vienā no Berlīnes skaistākajām koncertzālēm Meistersaal am Potsdamer Platz.
2005. gada 11. maijā ārlietu ministrs Artis Pabriks kopā ar mazākumtautību jautājumu ekspertiem, ministriem un Saeimas deputātiem apsprieda Eiropas Padomes (EP) Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību ratifikācijas iespējas. Klātesošie bija vienisprātis, ka mazākumtautību konvencija ir jāratificē Saeimā pēc iespējas drīzākā laikā, vēlams līdz Jāņiem.
No 2005. gada 10. līdz 13. maijam Vācijā, Hallē, noris starptautiska konference, kas veltīta vācu teologa un Bībeles tulkotāja latviešu valodā Johanna Ernsta Glika 300. nāves gadadienas atcerei. Konferences organizatori ir Mārtiņa Lutera Halles-Vitenbergas universitātes Starpdisciplinārais piētisma pētniecības centrs (Interdisziplinäres Zentrum für Pietismusforschung der Martin-Luther-Universität Halle-Wittenberg) sadarbībā ar fondu Franckesche Stiftung zu Halle/Saale un Bambergas universitātes Vācu valodas vēstures mācību centru (Arbeitsstelle für die Geschichte des Deutschen als Fremdsprache).
2005. gada 13. maijā ārlietu ministrs Artis Pabriks apmeklēs Preiļus, lai piedalītos "Latvijas Avīzes" vadītā publiskā diskusijā ar Preiļu pilsētas iedzīvotājiem par Latvijas ārpolitikas aktualitātēm. Diskusija notiks Preiļu novada Kultūras centrā pulksten 15.00 Preiļu rajona 4. grāmatu svētku ietvaros.
2005. gada 12. maijā pāvests Benedikts XVI rīkoja audienci diplomātisko pārstāvniecību vadītājiem, kas akreditēti pie Svētā Krēsla. Audiencē piedalījās arī Latvijas vēstnieks pie Svētā Krēsla Alberts Sarkanis.
2005. gada 12. maijā I. Repina vārdā nosauktajā Sanktpēterburgas Valsts akadēmiskajā glezniecības, skulptūras un arhitektūras institūtā atklāja Latvijas Mākslas akadēmijas pedagogu un studentu gleznu, grafiku un instalāciju izstādi. Tās atklāšanā uzrunas teica abu mākslas augstskolu rektori - Jānis Osis un Alberts Čarkins.
2005. gada 13. maijā ārlietu ministrs Artis Pabriks tikās ar Gruzijas parlamenta spīkeri Nino Burdžinadzi, kas ar Gruzijas parlamentāriešu delegāciju ieradusies vizītē Latvijā, lai pārrunātu Latvijas pieredzi eiroatlantiskās integrācijas procesos.
2005. gada 14. maijā Latvijas Republikas vēstniecība Krievijas Federācijā un Latvijas Tūrisma attīstības valsts aģentūra kopā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstu vēstniecībām piedalīsies Eiropas studentu dienas pasākumos Gorkija parkā Maskavā.
2005. gada 14. maijā Minskā, atzīmējot Eiropas dienu un Eiropas Savienības pēdējās paplašināšanās gadadienu, tika atklāts Eiropas Savienības filmu festivāls, kuru organizē vienpadsmit Baltkrievijā akreditēto Eiropas Savienības dalībvalstu vēstniecības. Festivāls ilgs līdz 2005. gada 19. maijam, filmas tiks izrādītas ne tikai Minskā, bet arī Vitebskā, Grodņā un Brestā. Atšķirībā no pagājušā gada, kad pēdējā brīdī tika izjaukta Eiropas dienas svinēšana, šoreiz Baltkrievijas varas iestādes nelika šķēršļus festivāla organizēšanai.
No 2005. gada 16. līdz 17. maijam Varšavā, Polijā, norisinās Eiropas Padomes trešais sammits, kur pulcējušies valstu vadītāji un valdības pārstāvji no 46 Eiropas Padomes dalībvalstīm, lai kopīgi definētu Eiropas Padomes lomu un tālākās darbības mērķus.
No 2005. gada 18. maija līdz 21. maijam ārlietu ministrs Artis Pabriks pēc Kipras ārlietu ministra Georga Jakova (George Iacovou) uzaicinājuma uzturēsies oficiālā vizītē Kiprā, lai stiprinātu abu valstu politisko dialogu, kā arī pārrunātu ekonomisko sadarbību, īpaši tūrisma jomā. Šāda līmeņa vizīte pēdējo reizi notika 2001. gadā, kad Kipru oficiālajā vizītē apmeklēja ārlietu ministrs Indulis Bērziņš.
2005. gada 17. maijā pulksten 18:00 (pēc Maskavas laika) Krievijas klasiskās mūzikas radiostacija "Orfejs" pārraidīs Latvijas jaunās komponistes Santas Ratnieces skaņdarbu "Sens nacre" (Perlamutra sajūta). Minētais skaņdarbs 2004. gadā kļuvis par vienu no diviem uzvarētājiem starptautiskajā klasiskās mūzikas konkursā "Starptautiskā komponistu tribīne", kurš tiek organizēts ar UNESCO atbalstu.
2005. gada 10. maijā Uzbekistānā, Ferganas ielejas Andižānas pilsētā, kura atrodas apmēram 300 km attālumā no Taškentas, Kirgizstānas pierobežā, vietējie iedzīvotāji sarīkoja protesta demonstrāciju, atbalstot 23 uzņēmējus, kuriem tiek izvirzīta apsūdzība par piederību islama ekstrēmiskai organizācijai Hizbu Tahrir. Andižānā, kas ir ceturtā lielākā pilsēta Uzbekistānas Republikā un kurā dzīvo 350 tūkstoši cilvēku, ielās izgāja ap 50 tūkstošiem demonstrantu.
2005. gada 17. maijā Latvijas Republikas konsulāta Bonnā vadītāja Daiga Krieva ar uzrunu piedalās izstādes "Latvija atgriežas Eiropā" atklāšanā Minsteres pilsētas bibliotēkā. Izstādi organizē Okupācijas muzejs sadarbībā ar Latviešu centru Minsterē, un tā būs apskatāma līdz 4. jūnijam.
No 2005. gada 22. līdz 27. maijam ārlietu ministrs Artis Pabriks pēc Ķīnas ārlietu ministra Li Džaosjins (Li Zhaoxing) uzaicinājuma uzturēsies oficiālā vizītē Ķīnā. Vizītes laikā ministrs tiksies ar Ķīnas ārlietu ministru, Ķīnas parlamenta Ārlietu komisijas vadītāju Dzjang Endžu (Jiang Enzhu), kā arī Pekinas, Guiļinas un Šanhajas pilsētu pašpārvaldes vadītājiem.
2005. gada 19. maijā ārlietu ministrs Artis Pabriks oficiālās vizītes laikā Kiprā tikās ar Kipras ārlietu ministru Georgu Jakovu (George Iacovou). Abu valstu ārlietu ministri apliecināja, ka šī vizīte ir svarīga, jo tā stiprina abu valstu attiecības politiskās, ekonomiskās un kultūras sadarbības jomā.
2005. gada 19. maijā Maskavā pie Latvijas vēstniecības Krievijā notika sankcionēts pikets, kuru organizēja Krievijas liberāldemokrātiskā partija.
2005. gada 23. un 24. maijā Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Normans Penke piedalīsies Eiropas Savienības Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomē (VLĀAP) Briselē.
2005. gada 19. maijā ANO galvenajā mītnē Latvijas pagaidu pilnvarotā lietvede ANO Ņujorkā Aiga Liepiņa parakstīja ANO Pretkorupcijas konvenciju (United Nations Convention against Corruption).
2005. gada 18. maijā Latvijas Republikas vēstnieks Amerikas Savienotajās Valstīs Māris Riekstiņš tikās ar Vašingtonas mēru Entoniju Viljamsu (Anthony Williams).
2005. gada 20. maijā Ārlietu ministrijas Valsts protokols organizē Latvijā rezidējošo ārvalstu diplomātisko pārstāvniecību vadītāju izbraukumu uz Cēsīm.
2005. gada 25. maijā pulksten 16.30 Lielajos kapos Rīgā tiks atklāts Grosvaldu ģimenes piemineklis. Pieminekļa uzstādīšanas un kapavietas iekārtošanas projektu realizējis Oļģerts Tālivaldis Auns sadarbībā ar LR Ārlietu ministriju, Rīgas Latviešu biedrību un Latvijas Mākslinieku savienību.
Igaunijas Republikas ministru prezidents Andruss Ansips, Latvijas Republikas ministru prezidents Aigars Kalvītis un Lietuvas Republikas ministru prezidents Aļģirds Brazausks tikās Rīgā 20. maijā, lai apspriestu nostāju sarunās par Eiropas Savienības (ES) finanšu perspektīvu 2007.-2013. gadam.
2005. gada 16. - 21. maijā Latvijā uzturējās Gruzijas pilsoniskās integrācijas ministre Zinaida Bestajeva (Zinaida Bestaeva), kā arī Pilsoniskās integrācijas ministrijas vadītājs Davits Pitskelauri (Davit Pitskhelauri), izglītības ministra vietniece Bela Tsipurija (Bela Tsipuria), Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) augstā komisāra nacionālo minoritāšu programmas (HCNM) vadītāja asistente Tata Kuntsarija (Tata Khuntsaria). Delegācija iepazinās ar Latvijas pieredzi mazākumtautību integrācijas un izglītības jautājumos.
2005. gada 26. un 27. maijā Luksemburgā notiks XII Eiropas Savienības (ES) un Rio Grupas ministru tikšanās. Ārlietu ministrija ir saņēmusi ES Ministru padomes prezidenta ielūgumu ārlietu ministram Artim Pabrikam piedalīties XII ES- Rio Grupas ārlietu ministru darbā 27. maijā.
2005. gada 23. maijā ārlietu ministrs Artis Pabriks oficiālās vizītes laikā Ķīnā tikās ar Ķīnas Tautas Republikas augstākajām amatpersonām, lai pārrunātu aktuālos abu valstu sadarbības jautājumus. Vizīte ir loģisks turpinājums prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas valsts vizītei uz Ķīnu pagājušā gada aprīlī, kuras laikā tika aktualizēts abu valstu attiecību potenciāls politiskā, ekonomiskā un kultūras sadarbības jomā. Šī ir pirmā Latvijas ārlietu ministra oficiālā vizīte uz Ķīnu.
Līgumam par konstitūciju Eiropai (turpmāk tekstā - Līgums) ir būtiska loma gan Eiropas Savienības (ES), gan arī Latvijas attīstībā. Tādēļ ir svarīgi, lai iedzīvotāji tiktu informēti par šī Līguma mērķiem un nozīmi, kas ļautu katram veidot savu viedokli par minēto Līgumu. Latvijas Republikas Ārlietu ministrija sadarbībā ar Eiropas Savienības informācijas aģentūru, Saeimas ES informācijas centru, Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā, Eiropas Parlamenta informācijas biroju un nevalstiskajām organizācijām kopš 2004.gada septembra rīko informējošus un izglītojošus pasākumus par šo svarīgo tēmu.
2005. gada 24. maijā Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Normans Penke tikās ar Taizemes Karalistes vēstnieci Čitriju Pintongu (Chitriya Pinthong), kura bija ieradusies Rīgā akreditācijas vizītē. Tikšanās laikā tika apspriestas Latvijas un Taizemes divpusējās sadarbības iespējas dažādās jomās, kā arī sadarbība reģionālo organizāciju ietvaros.
2005. gada 24. maijā Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Normans Penke tikās ar Šrilankas Demokrātiskās Sociālistiskās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Nagorpičaju Sikkanderu (Nagoorpitchai Sikkander), kas ir ieradies Rīgā akreditācijas vizītē.
2005. gada 29. maijā pulksten 14. 30 notiks Īrijas latviešu bērnu skolas pirmā nodarbība. Skola izveidota pēc LR vēstniecības Īrijā iniciatīvas, ņemot vērā Īrijā dzīvojošo latviešu interesi sūtīt savus bērnus latviešu skolā. Skolas izveidē nozīmīgu atbalstu sniegusi Īrijas Evaņģēliski luteriskā baznīca, kura atvēlējusi telpas Dublinā.
2005. gada 17. un 18. maijā Latvijas vēstnieks Spānijā Mārtiņš Perts piedalījās nevalstiskās organizācijas "Foro de la Nueva Economia" organizētajā seminārā par Baleāru ekonomiku Palmas de Maljorkas salā, kura ietvaros tikās ar Baleāru autonomijas (comunidad) prezidentu Haumi Matasu (Jaume Matas) un Palmas de Maljorkas mēru Katalinu Sireri (Catalina Cirer).
No 2005. gada 24. līdz 27. maijam vizītē Maskavā uzturas Latvijas satiksmes ministrs Ainārs Šlesers. Ministrs piedalījās Eiropas Transporta ministru konferences (ETMK) 89. sesijā.
Ārlietu ministrs Artis Pabriks oficiālās vizītes laikā Ķīnā tikās ar uzņēmēju delegāciju no Latvijas, kas ieradušies vairāku dienu vizītē Ķīnā, lai izvērtētu biznesa attīstības iespējas. Uzņēmēju delegāciju organizē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Ministrs apsveica klātesošos uzņēmējus arī ar tikko noslēgto sadarbības līgumu starp Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un Šanhajas starptautisko tirdzniecības palātu, un izteica cerību, ka tas nākotnē ļaus veidot daudz dinamiskākus biznesa sakarus starp abām valstīm.
Ārlietu ministrs Artis Pabriks paziņo, ka kategoriski nosoda un norobežojas no pēdējā laikā masu medijos izskanējušajiem izteikumiem, kuru mērķis ir attaisnot vai mīkstināt Otrā pasaules kara laikā izdarītos kara noziegumus, noziegumus pret cilvēci, īpaši holokaustu, kā arī reabilitēt šos noziegumus pastrādājušās personas.
2005. gada 28. maijā triju dienu oficiālā vizītē Latvijā ieradīsies ASV Senāta delegācija senatora Miča Makkonela (Mitch McConnell ) vadībā. Delegācijas sastāvā būs arī ASV senatori Maiks Karpo (Mike Carpo) un Džims Demints (Jim DeMint).
2005. gada 26. maijā Saeima ratificēja Eiropas Padomes Vispārējās nacionālo minoritāšu aizsardzības konvenciju. Konvencijas ratifikācija kļuvusi par vēl vienu nozīmīgu soli pie nacionālām minoritātēm piederošu personu tiesību aizsardzības jomā - jau kopš neatkarības atgūšanas Latvija garantē mazākumtautībām plašu tiesību apjomu. To nodrošina gan 1991. gadā pieņemtais likums "Par Latvijas nacionālo un etnisko grupu brīvu attīstību un tiesībām uz kultūras autonomiju", gan arī citi tiesību akti.
2005. gada 27. maijā Berlīnē ar desmit jauno Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu intelektuāļu piedalīšanos diskusijā "Korespondences. Pārdomas par Eiropu" ("Korrespondenzen. Nachdenken über Europa") noslēgsies kultūras projekts "Kulturjahr der Zehn". Latviju diskusijā pārstāvēs Latvijas Kultūras fonda valdes priekšsēdētājs Pēteris Bankovskis. Diskusiju vadīs Berlīnes Mākslas akadēmijas prezidents Ādolfs Mušgs (Adolf Muschg).
2005. gada 29. maijā Vācijas pilsētā Unteruldingenē pie Bodenezera notiks projekta "Delphi – House of Questions"' pirmās ēkas un projekta mājaslapas svinīgā atklāšana. Projekta atklāšanā uzrunu teiks Bādenes - Virtembergas federālās zemes Valsts un Eiropas lietu ministrijas ministrs Ulrihs Millers (Ulrich Müller), Latvijas vēstnieks Vācijā Dr. Mārtiņš Virsis un Nīderlandes Karalistes goda ģenerālkonsuls Jergs Štefans Cīglers (Jörg Stephan Ziegler).
2005. gada 2. un 3. jūnijā darba vizītē Latvijā uzturēsies Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) augstais komisārs nacionālo minoritāšu jautājumos Rolfs Ekeuss. Vizītes laikā augstajam komisāram paredzētas tikšanās ar ārlietu ministru Arti Pabriku, izglītības un zinātnes ministri Inu Druvieti, īpašo uzdevumu ministru sabiedrības integrācijas lietās Ainaru Latkovski, Naturalizācijas pārvaldes priekšnieci Eiženiju Aldermani un citām valsts amatpersonām.
Francijas "nē" Eiropas konstitucionālajam līgumam nedrīkst kavēt Latvijas virzību uz priekšu. Francūžu skepsi lielā mērā noteikušas iekšpolitiskās problēmas, nevis stipras un vienotas Eiropas ideja.
2005. gada 27. un 28. maijā Ļeņingradas rajonu un Sanktpēterburgu Krievijas Federācijā apmeklēja Alojas delegācija, kuru vadīja Limbažu rajona padomes priekšsēdētājs Ziedonis Rubezis un Alojas pilsētas mērs Aloizs Koļesņikovs. Delegāciju pavadīja Alojas pilsētas koris, kas sniedza koncertu vietējās mūzikas skolas audzēkņiem.
2005. gada 27. maijā Ārlietu ministrija sadarbībā ar Vidzemes augstskolu un Kanādas vēstniecību Latvijā organizēja apaļā galda diskusiju par iesaistīto pušu lomu attīstības sadarbības politikas īstenošanā un sabiedrības informēšanu Latvijā. Šīs diskusijas mērķis bija noteikt dažādu iesaistīto pušu ieguldījumu un lomu attīstības sadarbības politikas īstenošanā, tai skaitā sabiedrības informētības veicināšanā par attīstības sadarbības jautājumiem.
2005. gada 31. maijā Latvijas vēstniecība Krievijā uzņem desmit Beslanas iedzīvotāju, kas cietuši pilsētā notikušajā terora aktā. Dienu viesi pavada vēstniecībā Maskavā, kur Svētdienas skolā ir iespēja iepazīties ar Latviju un latviešu tautas tradīcijām. Vēstniecība ir noorganizējusi arī ekskursiju pilsētā, nodrošinājusi bezmaksas vīzas braucienam uz Latviju, ēdināšanu un atpūtas iespējas, lai vēstniecībā pavadītā diena paliktu viesu atmiņā un dotu pamatzināšanas par Latvijas valsti.
2005. gada 29. maijā Latvijas vēstnieks Zviedrijā Artis Bērtulis Stokholmas reģiona Skugosas centrā atklāja ar vēstniecības atbalstu tapušo Zviedrijā dzīvojošo jaunās un vidējās paaudzes latviešu mākslinieku izstādi. Izstādē, kuras organizatore ir māksliniece Loretta Nīgale, kopumā pārstāvēti 16 latviešu mākslinieku – gan pēc Otrā pasaules kara Zviedrijā patvērumu atradušo latviešu bērni un mazbērni, gan pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas uz Zviedriju pārcēlušies latvieši.
2005. gada 30. maijā Ārlietu ministrijas (ĀM) valsts sekretāra vietnieks Pēteris Vaivars tikās ar Ķīnas Tautas Republikas Ārlietu institūta (Chinese People's Institute of Foreign Affairs) delegāciju, kas bija ieradusies Latvijā pēc Latvijas Ārlietu ministrijas ielūguma. Ķīnas Ārlietu institūta galvenie uzdevumi ir starptautiskās situācijas analīze, semināru un vizīšu organizēšana, ka arī valstu un tautu sadarbības veicināšana.
