2005. gada 1. jūnijā Latvijas un ASV divpusējās konsulārās darba grupas ietvaros notika Ārlietu ministrijas un ASV vēstniecības pārstāvju tikšanās, lai apspriestu jautājumus, kas saistīti ar "ASV bezvīzu programmas ceļa kartes Latvijai" (Visa Waiver Program Roadmap – Latvia) izpildi.
2005. gada 2. jūnijā Maskavā M.Cvetajevas muzejā notiks latviešu tēlotāju mākslai veltīts pasākums "Divi mākslinieki, divi gadsimti", kas veltīts divu latviešu mākslinieku, Vilhelma Purvīša un Aleksandra Drēviņa daiļradei un likteņiem. Pasākumā piedalīsies gleznotāji, mākslas zinātnieki, kritiķi, viesi, kam interesē latviešu tēlotāju māksla un Latvija kopumā.
Es apsveicu šodien notikušo Latvijas Saeimas balsojumu par Eiropas Konstitūcijas līgumu. Šis bija Eiropas nākotnes vērtību balsojums, kas skaidri parāda, kādu mēs redzam Latvijas vietu ES un Eiropas vietu pasaulē. Deputāti izvēlējās nostāties dinamiskas, vitālas, konkurētspējīgas un vienlīdzīgas Eiropas pusē. Šodien Latvija ir pārliecinoši parādījusi atbalstu stipras un vienotas Eiropas idejai.
2005. gada 2. jūnijā ārlietu ministrs Artis Pabriks tikās ar Eiropas Drošības un Sadarbības organizācijas (EDSO) augsto komisāru nacionālo minoritāšu jautājumos Rolfu Ekeusu, kurš ieradies divu dienu darba vizītē Latvijā.
2005. gada 7. jūnijā pulksten 11:00 Ārlietu ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju aicina masu mediju pārstāvjus uz preses brīfingu Valsts kancelejas 319. kabinetā, lai iepazīstinātu ar Latvijas pozīciju par Eiropas Savienības (ES) finanšu perspektīvu 2007. – 2013. gadam.
2005. gada 5. un 6. jūnijā Maskavā starptautiskā A. Čehova teātra festivāla ietvaros notiks Rīgas Krievu drāmas teātra viesizrādes. Latvija festivālā tiks pārstāvēta ar Krievu drāmas teātra bilingvālo projektu – E. Olbija lugu "Kam no Vulfa kundzes bail?"
2005. gada 6. jūnijā Ārlietu ministrija saņēma informāciju, ka 2005. gada 25. maijā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) darba grupa patvaļīgas aizturēšanas jautājumos noraidījusi Viktorijas Maliginas sūdzību par viņas iespējami patvaļīgu aizturēšanu. Komisija, izpētot Latvijas valdības komentārus un materiālus, ir secinājusi, ka V. Maliginas aizturēšana nav bijusi patvaļīga, neskatoties uz apcietinājuma un tiesas procesa ilgumu.
2005. gada 2. jūnijā Saeima ar pārliecinošu balsu vairākumu ratificēja Eiropas Konstitūcijas līgumu. Ārlietu ministrs Artis Pabriks uzskata, ka šī līguma ratifikācija ir Latvijas nostājas paušana par Latvijas vietu Eiropā, apliecinot, ka Latvija atbalsta dinamiskas, konkurētspējīgas, vienlīdzīgas un vienotas Eiropas ideju.
2005. gada 9. un 10. jūnijā ārlietu ministrs Artis Pabriks piedalīsies Baltijas Jūras valstu padomes dalībvalstu ministru sanāksmē, kas notiek Ščecinā, Polijā. Tikšanās laikā ministri apspriedīs organizācijas darbības tālākās perspektīvas un pieņems kopīgu paziņojumu par reģionālās sadarbības attīstīšanu šīs organizācijas ietvaros.
2005. gada 8. jūnijā Latvijas Republikas vēstniecība Zviedrijā iesniedza notu Zviedrijas Ārlietu ministrijai ar lūgumu tās valdībai veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu Latvijas uzņēmumu netraucētu darbību Zviedrijā. Latvijas Ārlietu ministrija lūdz Zviedriju ievērot notā minēto līdz Eiropas Kopienu tiesa pieņems nolēmumu par iespējamo pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežošanu Zviedrijā.
2005. gada 8. jūnijā Solveiga Silkalna, Latvijas vēstniece Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) pastāvīgajā pārstāvniecībā Ņujorkā, iesniedza akreditācijas rakstu ANO ģenerālsekretāram Kofi Annanam.
2005. gada 9. jūnijā Hamburgā, Vācijā, Hypovereinsbank AG telpās notika Ventspils brīvostas prezentācija. Tajā piedalījās Ventspils brīvostas pārvaldes vadītājs Imants Sarmulis. Pasākuma atklāšanā klātesošos uzrunāja Latvijas vēstniecības Vācijā padomniece Iveta Sers.
2005. gada 9. jūnijā Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Normans Penke uzaicināja uz Ārlietu ministriju Krievijas vēstnieku Latvijā Viktoru Kaļužniju. Valsts sekretārs vērsa Krievijas vēstnieka uzmanību uz viņa 3. jūnija tikšanās ar ārvalstu diplomātiem un Latvijas žurnālistiem izteikumu atreferējumu Krievijas Ārlietu ministrijas mājaslapā.
2005. gada 9. jūnijā Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk tekstā - Tiesa) ir pasludinājusi spriedumu lietā "Baklanovs pret Krieviju". Tiesa konstatē, ka Krievijas Federācijas tiesas, pieņemot lēmumu par Latvijas pilsonim Viktoram Baklanovam piederošo 250,000 ASV dolāru konfiskāciju, ir pārkāpušas viņa Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 1. protokola 1. pantā garantētās tiesības uz īpašumu, jo tajā laikā spēkā esošie Krievijas likumi nepiešķīra tiesām pilnvaras konfiscēt mantu, kas izmantota kā nozieguma objekts.
Pēc 2005. gada 7. jūnijā Ārlietu un Finanšu ministrijas rīkotā preses brīfinga par Eiropas Savienības finanšu perspektīvu 2007. – 2013. gadam, plašsaziņas līdzekļos ir parādījusies neprecīza informācija par Latvijas nostāju par ES finanšu perspektīvu 2007. – 2013. gadam. Ārlietu ministrija uzsver, ka Luksemburgas prezidentūras piedāvājums ir labs pamats diskusijai Eiropadomē. Tajā ir pielietota Latvijai izdevīga aprēķina metodoloģija, tādējādi palielinot Latvijai pieejamo finanšu apjomu kohēzijas politikai.
Mēs apsveicam Latvijas ratificēto Eiropas Padomes Vispārējo nacionālo minoritāšu aizsardzības konvenciju. Mēs esam pārliecināti, ka Latvija darīs visu iespējamo, lai nodrošinātu šīs konvencijas pilnīgu un patiesu ieviešanu visu Latvijas iedzīvotāju interesēs. Kā izteicās ASV prezidents Bušs savā nesenajā vizītē Rīgā, iecietības un iekļaujošas attieksmes veicināšana nodrošina mūsu demokrātiju vienotību un spēku.
2005. gada 9. jūnijā Latvijas vēstniecībā Zviedrijā, Stokholmā, tika prezentēta goda doktora vēsturē Leonīda Siliņa grāmata Östersjön – Vägen till frihet 1943 – 1945 (''Baltijas jūra – ceļš brīvībā 1943 – 1945''). Grāmata par latviešu demokrātisko pretošanās kustību Otrā pasaules kara laikā ir pēdējā L. Siliņa mūžā sastādītā – Zviedrijā dzīvojošais latvietis no dzīves šķīrās šī gada pavasarī. Klajā nākusī grāmata drukāta par autora līdzekļiem. Tās tulkojumu no latviešu uz zviedru valodu nodrošinājis liberālā laikraksta Upsala Nya Tidning komentētājs Niklāvs Lapukins.
2005. gada 13. jūnijā ārlietu ministrs Artis Pabriks piedalīsies Eiropas Savienības (ES) Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomē (VLĀAP) Luksemburgā. Vispārējo lietu padomē Eiropas Savienības prezidentūra ir paredzējusi diskusiju par gatavošanos 16. un 17. jūnijā plānotajai Eiropadomei. Paredzams, ka galvenie jautājumi būs finanšu perspektīva 2007.- 2013. gadam un Līguma par Konstitūciju Eiropai nākotne. Darba kārtībā ir plānots izskatīt arī ekonomikas, sociālos un vides jautājumus, ES paplašināšanos, kā arī jautājumus par brīvības, drošības un tiesiskuma telpu.
2005. gada 12. jūnijā dziesmu spēles "Eslingena" dalībnieki un atbalstītāji pulcējās uz pieņemšanu Latviešu centrā Toronto, ko rīkoja Latvijas vēstnieks Kanādā Atis Sjanīts. Pieņemšana bija kopā sanākšanas brīdis sešdesmit dalībnieku lielajam aktieru ansamblim un daudzajiem tā atbalstītājiem pirms došanās uz viesizrādēm Latvijas Nacionālajā teātrī, kur dziesmu spēli plānots izrādīt deviņas reizes laikā no 8. līdz 16. jūlijam.
2005. gada 13. jūnijā Maskavas Valsts konservatorijas S. Rahmaņinova zālē noslēdzās III starptautiskais P. Jurgensona vārdā nosauktais jauno komponistu konkurss, kur pirmo vietu ieguva Latvijas pārstāvis Andris Dzenītis. Konkursā piedalījās 100 dalībnieku no 26 pasaules valstīm. Starp laureātiem un konkursa diplomandiem ir jaunie komponisti no Japānas, Itālijas, Dienvidkorejas, Spānijas, Krievijas un Irānas. A. Dzenītis konkursā piedalījās ar skaņdarbu kameransamblim un mecosoprānam - "Septiņi E. E. Kamingsa madrigāli".
2005. gada 11. jūnijā Sanktpēterburgas Sv. Marijas baznīcā notika Komunisma genocīda upuru piemiņas dienai veltīts ekumēnisks dievkalpojums. 1937. - 53. gada represijās bojā gājušos latviešus, igauņus un lietuviešus pieminēt bija sanākuši vairāki desmiti pilsētā dzīvojošo baltiešu. Klātesošie pieminēja Baltijas tautu genocīda un represiju upurus un solīja jaunajai paaudzei mācīt vēsturi, lai nekad neatkārtotos mūsu tautu pagātnes traģiskās lapaspuses.
1941. gada 14. jūnijs iezīmēja šausminošu lappusi Latvijas vēsturē. Vairāk nekā 15 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju vaigu vaigā saskārās ar Staļina represijām - viņi tika vardarbīgi sadzīti lopu vagonos un nolemti iznīcībai. Izvestie cilvēku tūkstoši un viņu ģimenes locekļu salauztie likteņi ir ne tikai Latvijas sāpe - līdzīgi datumi ir mūsu brāļiem igauņiem un lietuviešiem, un daudzām citām tautām, kas bija spiestas dzīvot aiz dzelzs priekškara.
2005. gada 14. jūnijā, Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā, Kopenhāgenā notika Dānijā dzīvojošo latviešu un Latvijas vēstniecības Dānijā rīkots atceres pasākums. Kopenhāgenas latviešu kopienas priekšsēdētājs Gvido Grīnvalds un Latvijas vēstnieks Dānijā Andris Razāns uzrunāja vietējās latviešu kopienas pārstāvjus, kā arī nolika ziedus Vestres kapsētas Latviešu kapos pie pieminekļa trimdā mirušajiem tautiešiem.
2005. gada 15. jūnijā ārlietu ministrs Artis Pabriks tiksies ar 28 Latvijas vēstniecību diplomātiem, kā arī deviņiem Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvjiem (LIAA), kas atbild par Latvijas eksporta veicināšanas un investīciju piesaistīšanas jautājumiem, un ieradušies Rīgā uz gadskārtējām ekonomisko diplomātu mācībām.
2005. gada 14. jūnijā, Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā, Latvijas vēstnieks Krievijā Andris Teikmanis un citi vēstniecības diplomāti apmeklēja Butovas poligonu Maskavas nomalē, kur Staļina represiju laikā tika nogalināti vairāk nekā 20 tūkstoši cilvēku. Viņu vidū vairāk nekā tūkstoš trīssimt latviešu.
2005. gada 16. jūnijā Eiropas Cilvēktiesību tiesa pasludināja spriedumu Sisojevu ģimenes lietā. Ar piecām balsīm pret divām Tiesa atzina, ka ir noticis Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 8. panta (tiesības uz ģimenes un privāto dzīvi) pārkāpums, savukārt ar sešām balsīm pret vienu - Latvija ir ievērojusi savas saistības, kas izriet no konvencijas 34. panta (tiesības netraucēti sazināties ar Tiesu). Tiesa piesprieda sūdzības iesniedzējiem kompensāciju morālā kaitējuma atlīdzībai, taču noraidīja viņu prasību atlīdzināt materiālos zaudējumus un tiesāšanās izdevumus.
2005. gada 16. jūnijā Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Amerikas Savienotajās Valstīs Māris Riekstiņš tikās ar Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) parlamentārās asamblejas (PA) prezidentu, ASV kongresmeni Elsiju Heistingsu (Alcee L. Hastings).
No 2005. gada 20. līdz 23. jūnijam 15 žurnālistu no Latvijas rajonu un reģionālajiem laikrakstiem viesosies Briselē, lai iepazītos ar Eiropas Savienības (ES) institūciju, Latvijas pastāvīgās pārstāvniecības ES un Latvijas vēstniecības Beļģijā darbu, kā arī redzētu praktiskus lauku saimniekošanas piemērus, kur piesaistīts arī ES finansējums.
2005. gada 20. un 21. jūnijā darba vizītē Latvijā uzturēsies Norvēģijas ārlietu ministrs Jans Petersens (Jan Petersen). Vizītes laikā 21. jūnijā J. Petersens tiksies ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi - Freibergu, ārlietu ministru Arti Pabriku un Saeimas priekšsēdētāju Ingrīdu Ūdri. Valsts prezidente J. Petersenam pasniegs Trīs Zvaigžņu ordeni par īpašiem nopelniem Latvijas labā un abas amatpersonas pārrunās aktuālus starptautiskus jautājumus, tai skaitā drošības politiku, Eiropas Kaimiņu politiku un attīstības sadarbību.
Gruzija ir atcēlusi vīzu režīmu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu, tajā skaitā Latvijas, kā arī Amerikas, Japānas, Kanādas, Izraēlas un Šveices pilsoņiem.
2005. gada 18. jūnijā Latvijas vēstniecības Baltkrievijā darbinieki ielīgoja Jāņus kopā ar latviešu diasporas pārstāvjiem. Pasākuma dalībnieki dziedāja Līgo dziesmas, dejoja un līksmoja pie ugunskura. Sarīkojumā tika stāstīts par ornamentiem, to nozīmi un vērtību latviešu kultūrā, kā arī latviešu tautas rituāliem un tradīcijām. Sanākušie baudīja Jāņu sieru un alu. Pasākumu atbalstīja Sabiedrības integrācijas fonds.
2005. gada 20. jūnijā ārlietu ministrs Artis Pabriks atklāja Pasaules Latviešu biedrību 5. konferenci "Tradīcijas latviešu biedrību darbā". Pasaules Latviešu biedrību konferences ik gadu apmeklē vairāk nekā simts dalībnieku no desmit valstu latviešu biedrībām pasaulē, tai skaitā no Amerikas, Austrālijas, Lielbritānijas, Krievijas, Zviedrijas.
Ārlietu ministrija pozitīvi vērtē Eiropas Savienības (ES) valstu un valdību vadītāju pieņemto Deklarāciju attiecībā uz Līguma par Konstitūciju Eiropai ratifikāciju. Referenduma rezultāti Francijā un Nīderlandē ir radījuši nepieciešamību rūpīgi izvērtēt pilsoniskās sabiedrības paustās bažas.
2005. gada 22. jūnijā ārlietu ministrs Artis Pabriks Briselē piedalīsies starptautiskā konferencē par Irākas atjaunošanas aktuālajiem jautājumiem, īpaši attiecībā uz starptautiskās sabiedrības atbalsta stiprināšanu Irākas pagaidu valdībai.
2005. gada 21. jūnijā Reinbekā pie Hamburgas notika diskusija "Darba nākotne – nākotnes darbs" ("Zukunft der Jobs – Jobs der Zukunft"), ko organizēja Brīvās un Hanzas pilsētas Hamburgas Ekonomikas un darba lietu pārvalde (Behörde für Wirtschaft und Arbeit).
2005. gada 27.jūnijā ārlietu ministrs Artis Pabriks un Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Vitālijs Gavrilovs parakstīs Sadarbības protokolu, lai stiprinātu Ārlietu ministrijas un Darba devēju konfederācijas centienus valsts biznesa interešu pārstāvēšanai ārvalstīs.
2005. gada 21. jūnijā Latvijas vēstniecībā Krievijā tika nodibināts Uzņēmēju klubs. Atklājot pasākumu, Latvijas vēstnieks Krievijā Andris Teikmanis uzsvēra, ka vēstniecība būs vienmēr gatava palīdzēt un atbalstīt Latvijas uzņēmējus, kas uzņēmējdarbību saistījuši ar Krieviju.
2005. gada 21. jūnijā notika Latvijas un Izraēlas ekonomiskās un politiskās konsultācijas. Izraēlas delegāciju vadīja Izraēlas Ārlietu ministrijas ģenerāldirektora vietnieks Marks Sofers. Sarunās par ekonomikas jautājumiem Latvijas delegāciju vadīja Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Maija Manika un politisko jautājumu apspriedē - valsts sekretāra vietnieks Ilgvars Kļava. Tika pārrunāti ANO reformu jautājumi, sadarbība starptautiskajās organizācijās, attiecības ar Krieviju, reģionālā drošības situācija, kā arī sadarbība Barselonas procesa ietvaros.
No 2005. gada 23. jūnija līdz 3. jūlijam Francijas pilsētā Nansī notiek filmu festivāls AYE AYE FILM FESTIVAL, kurā tiks demonstrētas latviešu dokumentālās un mākslas filmas – H.Franka "Par desmit minūtēm vecāks" un "Augstākā tiesa", L.Pakalniņas "Pitons" un "Papa Gena", A.Saulīša "Keep smiling!", A.Bley "Daudz laimes", kā arī divas animācijas filmu programmas – K.Vītola "Trofeja" un studijās "Rija" un "Animācijas Brigāde" tapušās multfilmas. Festivāla konkursam izvirzīta V.Leščova animācijas filma "Bezmiegs".
2005.gada 22. jūnijā Strasbūrā Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas (EPPA) sesijā tika pieņemta rezolūcija par Krievijas Federācijas neizpildītajām iestāšanās saistībām.
2005.gada 27. un 28.jūnijā Moldovas galvaspilsētā Kišiņevā uzturas Latvijas eksperti, kas konsultēs Moldovas valsts pārvaldes un nevalstiskā sektora pārstāvjus par Latvijas pieredzi ES integrācijas lietu koordinācijas modeļa izveidē.
2005. gada 27. jūnijā ārlietu ministrs Artis Pabriks un Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Vitālijs Gavrilovs parakstīja Sadarbības protokolu, kas paredz ciešāku Ārlietu ministrijas un LDDK sadarbību Latvijas uzņēmēju konkurētspējas veicināšanai ārvalstu tirgos.
Līdz 2005. gada 25. jūlijam pagarināts pieteikumu iesniegšanas termiņš konkursam uz Eiropas Savienības (ES) jauno valodu, tajā skaitā latviešu, vecāko tulku vietām ES institūcijās. Šādu informāciju Ārlietu ministrija saņēmusi no Eiropas Savienības Padomes. Pieteikumu iesniegšanas termiņš pagarināts, jo uz latviešu valodas tulku vietām līdz šī gada 13. jūnijam bija pieteikušies tikai astoņi pretendenti. Jāatgādina, ka Eiropas Kopienu Personāla atlases dienests izsludināja atklātu konkursu uz Eiropas Savienības jauno valodu vecāko tulku vietām ES institūcijās 19. maijā.
2005. gada 30. jūnijā ārlietu ministrs Artis Pabriks dosies darba vizītē uz Somiju. Vizītes laikā ministrs tiksies ar Somijas ārlietu ministru Erki Tuomioju (Erkki Tuomioja), kā arī apmeklēs Somijas ES lietu sekretariātu, kur paredzēta tikšanās ar valsts sekretāru Anti Peltomaki (Antti Peltomäki).
2005.gada 30.jūnijā ārlietu ministrs Artis Pabriks darba vizītes Somijā laikā tikās ar Somijas ārlietu ministru Erki Tuomioju (Erkki Tuomioja). Amatpersonas apsprieda Eiropas Savienības (ES) aktuālos jautājumus. Attiecībā uz Eiropas konstitucionālo līgumu ministri apmainījās viedokļiem par līguma ratifikācijas gaitu ES dalībvalstīs un bija vienisprātis, ka valstu vadītājiem jāpārdomā un rūpīgi jāizvērtē radusies situācija, tomēr nav jāpārspīlē tās ietekme uz ES nākotnes attīstību.
