Valsts prezidenta Valda Zatlera, ārlietu ministra Māra Riekstiņa un aizsardzības ministra Imanta Viestura Lieģa video brīfings no NATO samita Strasbūrā - transkripts un video [04.04.2009]

Valsts prezidents: "Galvenais jautājums, kas tika pārrunāts gan vakardienas valstu vadītāju vakariņās, gan šodien NATO sesijā bija Afganistānas jautājums. Tas ir jautājums, kā palielināt gan finansiālo, gan civilo un militāro atbalstu Afganistānai. Otrs jautājums, par ko mēs runājām, protams, bija NATO nākotnes stratēģija. Ļoti svarīgi ir uzsvērt, ka NATO ir militāra organizācija, ka tā ir kolektīvās drošības un aizsardzības organizācija, un mēs esam ļoti ieinteresēti, lai 5.pants tiktu apaudzēts ar plānošanu, ar kopīgām mācībām, ar redzamu klātbūtni tajās vietās, kur tas ir nepieciešams, ieskaitot Baltijas valstis.

Diskusijas, protams, bija par visu plašo jautājumu spektru. Jāuzsver, ka, runājot par Afganistānu, bija dažādas attieksmes, tomēr visi bija vienisprātis, ka šis ir izaicinājums NATO un šī misija noteikti ir jāpabeidz ar efektīvu galarezultātu. Es uzsvēru, ka šajā procesā ir jāiesaista arī kaimiņvalstis, ka jābūt arī politiskajam risinājumam, jo katrai no kaimiņvalstīm ir savas intereses Afganistānā, un tas var palīdzēt. Nevajag šobrīd tikai koncentrēties uz Pakistānu un aizmirst, ka ir arī tadžiki un Tadžikistānas ietekme, tāpat arī Irānas ietekme.

Visbeidzot, bija arī jautājums, kādas ir NATO turpmākās attiecības ar Krieviju, kā NATO veido šīs attiecības. Katrā ziņā nobeiguma dokumentos Latvijas intereses ir pārstāvētas, un tie atbilst Latvijas šī brīža interesēm. Tika uzsvērts, ka ir vajadzīga gan labā griba, gan pacietība, gan arī vēlēšanās runāt līdz tiek panākts tāds rezultāts, kas apmierina abas puses.

Vēlreiz gribu atzīmēt, ka sarunu laikā es vairākas reizes uzsvēru, ka NATO paplašināšanās vienmēr ir bijis veiksmes stāsts. Veiksmīgāks tas ir bijis Centrāleiropā un Austrumeiropā, ieskaitot mūsu Baltijas valstis, kur ir pieaugusi ne tikai stabilitāte un drošība, bet iestāšanās NATO ir veicinājusi arī demokrātiskās reformas visā šajā reģionā. Lūzuma punkts, kas ir šodien, ir Balkāni. Albānija un Horvātija, kuras kā dalībvalstis šodien pirmo reizi sēdēja pie NATO galda, ir kā drošības un stabilitātes vēstnieki šajā Balkānu reģionā, un tas ir tikai pirmais solis, lai viss Balkānu reģions kļūtu stabils un drošs nākotnē. Nevajag aizmirst arī iespējamo paplašināšanos Ukrainas un Gruzijas virzienā. 

Ārlietu ministrs: Vēlos uzsvērt, ka šis no vienas puses ir jubilejas samits un arī samits, kurā tiek atzīmēti pozitīvi momenti kopējā alianses attīstībā - vispirms jau attiecībā uz jaunu dalībvalstu uzņemšanu – Albāniju un Horvātiju. Tāpat dalībvalstis sveica Franciju, kas pilntiesīgi atgriezusies NATO militārajās komandstruktūrās. Paralēli jautājumiem, kas attiecas uz alianses tālāko darbību, šī brīža galvenajiem izaicinājumiem - operāciju Afganistānā,- tas, ko Latvijas delegācija ļoti stingri uzsvēra, ir alianses "atvērto durvju politika", proti, atvērtība visām dalībvalstīm, kas vēlas kļūt par šīs organizācijas dalībvalsti. Protams, uzsverot to, ka lai kļūtu par sabiedroto, ir jāveic nepieciešamās reformas, ir jāklasificējas attiecīgiem kritērijiem. Mēs uzsvērām, ka balstoties uz mūsu pieredzi un uz iepriekšējiem paplašināšanās apļiem, jebkura iepriekšējo gadu paplašināšanās ir ar pozitīvu iznākumu. Nav neviena konkrēta gadījuma, kas liecinātu par pretējo. To mēs īpaši centāmies sarunās atzīmēt un man ir gandarījums, ka attiecīgi formulējumi ir iekļauti gala dokumentos, kas tikko tika pieņemti.

NRA, Agnese Margēviča: "Mans jautājums ir par 5.panta aktualizēšanu. Vai Jūs sajutāt, ka šis jautājums, kas ir Latvijas un arī citu jauno dalībvalstu raižu objekts, tiks uzklausīts tālākajās diskusijās par šo jauno stratēģisko konceptu?"

Valsts prezidents: Katrā ziņā es savā runā ļoti precīzi akcentēju 5.panta apaudzēšanu ar konkrētiem darbiem, un savā priekšā es redzēju saprotošas sejas un saprotošus galvas mājienus. Protams, tas ir tikai sākums, bet mēs arī deklarācijā redzam, ka mūsu intereses ir ievērotas.

Ārlietu ministrs: Gala dokumentā, kas šodien tika pieņemts, mūsu ieskatā ir pietiekami labi izbalansētas divas fundamentāli svarīgas lietas aliansei kopumā: tās ir NATO operācijas ārpus alianses teritorijas robežām un tie drošības pasākumi, kas attiecas uz klasisko mūsu teritorijas aizsardzību.

Vakar par šo tematu diskutēja ārlietu ministru vakariņās. Tie nebija tikai Centrāleiropas un Austrumeiropas kolēģi, kas izteicās par šo jautājumu. Par to runāja arī kolēģi no Norvēģijas, ASV. ASV Valsts sekretāre Hilarija Klintone īpaši uzsvēra, ka 5.paragrāfs ir būtisks nevis tāpēc, ka atrodas starp 4. un 6.paragrāfu, bet tāpēc, ka tas ir 5.paragrāfs ar savu saturu, kas ir svarīgs; tas ir pamats visai alianses darbībai. Tas ir labs pamats, lai tālākie dokumenti, tātad šis stratēģiskais koncepts, kas tiks izstrādāts uz nākošo samitu, tiešām atspoguļotu mūsu intereses šajā sakarībā.

NRA, Agnese Margēviča: "Kā Jūs raksturotu attiecību klimatu starp Krieviju un aliansi? Te ir jāpiemin NATO ģenerālsekretāra Shēfera šajās dienās dotā intervija krievu laikrakstam, kur viņš norāda, ka ir ļoti grūti NATO rast kaut kādu pozitīvu izrāvienu attiecībās ar Krieviju, jo šie viedokļi alianses dalībvalstu vidū ļoti atšķiras. Pieņemu, ka tas ir mājiens jauno dalībvalstu, arī Latvijas, virzienā. Vai Jūs esat sajutis mājienus, ka jaunajām dalībvalstīm, arī Latvijai, vajadzētu kaut kādā veidā piebremzēt savu aizdomu pilno attieksmi pret Krieviju, respektīvi, ka mūsu pozīcija aliansei traucē?"

Valsts prezidents: Domāju, ka šis jautājums lielā mērā balstīts uz konsensus pamata. Ir vēlēšanās atsākt dialogu ar Krieviju. Droši vien NATO-Krievijas padome atsāks savu darbu, jo šis ir tas formāts, kas jau ir bijis, un ar to droši vien ir jāatsāk. Bet visi ir arī ļoti pieredzējuši iepriekšējās sarunās, kuras ir bijušas ar Krieviju – ar to rezultātiem. Laba griba ir, sarunas tiks sāktas un tās būs balstītas vienotā pozīcijā NATO valstu vidū un, protams, gan Latvija, gan Baltijas valstis savu interešu vārdā šo pozīciju arī ietekmēs.

TV5, Skirmante Balčiute: "Kāds, Jūsuprāt, varētu būt Latvijas ieguvums no šī samita?"

Valsts prezidents: Samits man vēl nav beidzies, un pēc dažām minūtēm es jau došos turpināt sarunas.

Ārlietu ministrs: Tas ir jautājums, ko man žurnālisti jautā arī Rīgā, piesaucot nu jau par slavenu kļuvušo tanti Bauskā, proti, kāds viņai ieguvums no šī pasākuma. Šī alianse ir veiksmīgākā organizācija visā cilvēces vēsturē attiecībā uz savu dalībnieku drošības garantēšanu. Bez drošības garantēšanas nav iespējama jebkāda izaugsme ilgtermiņā attiecībā uz labklājību. Latvija kopš savas dalības aliansē pirms pieciem gadiem ir noņēmuši no dienaskārtības jebkādas diskusijas par drošības vakuumu, par pelēkajām zonām. Nav vairs spekulāciju par to, kāda ir mūsu vispārējā drošības izjūta. Un tas ir labs pamats, lai mēs darītu citas lietas, kas svarīgas valstij un iedzīvotājiem.

NRA, Agnese Margēviča: "Mans jautājums ir par NATO un Centrālāzijas valstu attiecībām. Prezidenta kungs, ņemot vērā, ka mūsu valsts, arī Jūsu personā, ir intensificējusi dialogu ar Centrālāzijas valstīm – ir bijušas abpusējas vizītes, vai Latvija varētu šajā procesā spēlēt nozīmīgu lomu? Vai mēs piedāvājam savu kā dialoga vedēja lomu?"

Valsts prezidents: Pēdējā gada laikā esmu saticies ar visu Afganistānas kaimiņvalstu vadītājiem, izņemot Irānu, ar kuras pārstāvjiem man tikšanās ir bijusi tikai vēstnieku līmenī. Un ir divi tādi secinājumi, kurus esmu ieguvis. Pirmkārt, visu valstu vadītāji saka, ka NATO misija Afganistānā ir jāturpina, tātad kaimiņi ir pārliecināti, ka šī misija nodrošina zināmu stabilitāti Afganistānā. Otrs secinājums ir diametrāli pretējs – ne vienmēr alianses spēki un arī citi sabiedrotie rīkojas visoptimālākajā veidā. Tādēļ es arī savā runā uzsvēru, ka īpaši svarīgi ir nekoncentrēties tikai uz kādu no kaimiņiem. Šobrīd visi koncentrējas uz Pakistānu tā, it kā atslēga Afganistānas situācijas risinājumam ir Pakistānā, aizmirstot tadžikus. Mēs runājam tikai par puštuniem, bet aizmirstam, ka etniskie tadžiki un uzbeki bija pamatā Ziemeļu aliansei, kas faktiski sāka Afganistānas atbrīvošanu no talibiem. Katrs kaimiņš, iekaitot Irānu, Turkmenistānu, Uzbekistānu un Tadžikistānu, var dot savu ieguldījumu, un mums ir jādomā par to, kā pievērst uzmanību tam, lai politiskais risinājums tiek meklēts tieši šajā reģiona valstu sanāksmē vai samitā. Šajā procesā vajadzētu mēģināt iesaistīt arī Indiju, kurai ir zināmas problēmas ar Pakistānu, un piesaistīt arī Ķīnu, kurai ir tieša robeža ar Afganistānu. Tas ir mans uzstādījums, un es domāju, ka mana personiskā pieredze, tiekoties ar visu šo valstu līderiem, noder man, lai spētu izdarīt spriedumus, un es esmu gatavs iesaistīties diskusijās par šo jautājumu.

Ārlietu ministrs: NATO organizācija ir demokrātisku valstu organizācija un tas, ka tās ietvaros vai diskusijās parādās dažādi viedokļi vienā vai otrā jautājumā, tas ir dabiski un normāli. Pirms dažiem mēnešiem NATO ārlietu ministri vienojās par dialoga atsākšanu NATO – Krievijas Padomes ietvaros, vienlaikus arī pietiekoši skaidri pasakot, ka šī sadarbības forma ir paredzēta, lai runātu par visiem jautājumiem, kas ir svarīgi gan NATO dalībvalstīm, gan arī Krievijai. Tai skaitā ir jautājumi, kur, kā zināms, viedokļi starp NATO dalībvalstīm un Krieviju atšķiras. Kā klasisks piemērs pēdējos mēnešos tiek minēts Gruzijas – Krievijas konflikts ar pēcākiem soļiem no Krievijas puses, atzīstot Abhāzijas un Dienvidosetijas neatkarību, izvietojot tur papildus militāros formējumus, kas ir pretrunā ar tām saistībām, ko Krievija uzņēmās pagājušā gada augustā un septembrī. Vienlaikus ir jautājumi, kuros NATO un Krievijai ir kopīgas intereses; šodien jau plaši preses konferencē diskutētā Afganistānas tēma. Acīmredzot tā būs viena no tām tēmām, kur NATO ar Krieviju spēs vienoties par kopīgu stratēģiju un rīcību. Jau tagad Krievija devusi piekrišanu izmantot savu teritoriju dažādu nemilitāru sūtījumu transportēšanai, kas paredzēti NATO karaspēku vienību vajadzībām. Kā redzam, ir atsevišķi elementi, kur sadarbība attīstās samērā veiksmīgi.  

Prezidenta preses dienests