Baltijas Asamblejas pārstāvji, Baltijas valstu ārlietu ministri un Ziemeļvalstu parlamentu pārstāvji tikās Baltijas Asamblejas rīkotajā konferencē "Cilvēkresursu attīstība darbaspēka migrācijas apstākļos" šā gada 18.maijā Siguldā, lai apspriestu jautājumus par darbaspēka migrāciju, cilvēkresursu reemigrāciju un cilvēkkapitāla atdeves paaugstināšanu Baltijas valstīs.

Baltijas Asamblejas rīkotās konferences dalībnieki ņem vērā, ka Eiropā noris iedzīvotāju novecošanās un darbaspēka samazināšanās process, savukārt citos daudzmiljonu reģionos un kontinentos, piemēram, Āzijā, iedzīvotāju skaits strauji pieaug un ir liels gados jaunu cilvēku – potenciālā darbaspēka īpatsvars. Tas nozīmē, ka visām Baltijas reģiona valstīm ir jāapvieno spēki ģimenes nostiprināšanas, dzīves līmeņa celšanas, cilvēkresursu kvalitātes un to darbspēju palielināšanas jautājumu risināšanā, lai spētu konkurēt globālajā darba tirgū. Investīcijas cilvēkresursos un tehnoloģijās ir visu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu konkurētspējas pamatā un viens no mūsu būtiskākajiem ilgtermiņa uzdevumiem.

Darbaspēka migrācija

Baltijas Asamblejas konference:  

• atzīst, ka darbaspēka brīva pārvietošanās no jaunajām ES valstīm, tai skaitā no Baltijas valstīm, ir būtisks ES pamatbrīvību jautājums, bet vienlaikus arī sociāls, ekonomisks un politisks jautājums, jo rada pārmaiņas valstu darbaspēka struktūrā, kvalificēta darbaspēka aizplūšanu, pastiprina darbaroku trūkumu atsevišķās tautsaimniecības nozarēs un veicina strauju algas pieaugumu, kas ne vienmēr ir atbilstošs darba produktivitātei, kā arī izraisa sociālo spriedzi un apdraud mūsu valstu sociālās aizsardzības sistēmas ilgtspēju;
• uzsver, ka ir īpaši svarīgi visupirms katrā zemē valstiskā līmenī izstrādāt savlaicīgus un ilgtspējīgus risinājumus migrācijas politikas veidošanā, kā arī koordinēt migrācijas politikas jautājumu risināšanā iesaistīto institūciju sadarbību;
• rosina pastiprināt starpvalstu sadarbību migrācijas jautājumu risināšanā, īstenojot informācijas apmaiņu un risinot konkrētus uzdevumus Baltijas, Ziemeļvalstu reģiona un Beniluksa valstīs, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību, sekmīgi izmantojot ieguvumus, ko sniedz darbaspēka brīva pārvietošanās.

Cilvēkresursu reemigrācija

Baltijas Asamblejas konference:

• mudina uzturēt un stiprināt saikni ar diasporu tās mītnes zemēs, tādējādi nezaudējot saikni ar potenciālajiem reemigrantiem;
• atbalsta iniciatīvas, kas veicina aizbraukušo iedzīvotāju atgriešanos dzimtenē un reintegrāciju vietējā darba tirgū;
• uzsver, ka dalībvalstīs ir īpaši svarīgi īstenot līdzsvarotu reģionālās attīstības politiku, sekmējot uzņēmējdarbības, infrastruktūras un transporta sistēmas attīstību, un veicināt darbaspēka mobilitāti valsts ietvaros;
• atzīmē, ka elastīgāks profesionālo zināšanu un augstākās izglītības pielietojums ļautu atbilstoši reaģēt uz darba tirgus prasībām un vajadzībām;
• ieteic pievērst lielāku uzmanību atsevišķām iedzīvotāju grupām – jauniešiem un pirmspensijas vecuma cilvēkiem, kurus vissāpīgāk skar strukturālā bezdarba problēmas savās valstīs.

Cilvēkkapitāla atdeves paaugstināšana

Baltijas Asamblejas konference:

• atzīst, ka cilvēkresursu produktivitātes celšana ir viens no galvenajiem garantiem katras valsts līdzsvarotai attīstībai un dzīves līmeņa straujākai paaugstināšanai, un aicina ES fondu līdzekļus mērķtiecīgi ieguldīt cilvēkresursu attīstībā un produktivitātes kāpināšanā;
• atbalsta zinātnes un privātā sektora ciešāku sadarbību uz zināšanām balstītas inovatīvas ekonomikas stiprināšanā un aicina valdības veicināt tādas uzņēmējdarbības attīstību, kura piedāvā jaunus produktus un pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību;
• īpaši uzsver, ka aizvien pieaugošās iespējas veikt darbu ar interneta starpniecību, pieejamās informācijas apjoma straujā palielināšanās un citi mūsu modernā laikmeta apstākļi liek valstīm nemitīgi palielināt un paaugstināt cilvēkpotenciālu, kā arī dažādot prasmes un iemaņas, mācoties un pilnveidojoties visā aktīvās dzīves periodā, tas ir, nodrošināt atbilstošu mūžizglītības iespēju;
• aicina Baltijas reģiona valstis izvērtēt, kādas izmaiņas ir nepieciešamas izglītības sistēmas dinamiskā pārveidē atbilstoši darba tirgus vajadzībām, kā arī izstrādāt un ieviest optimālākos cilvēkkapitāla realizācijas modeļus.