Baltijas valstu finanšu ministri tikšanās laikā Rīgā ceturtdien, 30.augustā apsprieda reģionam aktuālākos finanšu jautājumus un atsevišķus aspektus Baltijas valstu sadarbībā ES jautājumos.

Kā preses konferencē pastāstīja Latvijas finanšu ministrs Oskars Spurdziņš, tikšanās laikā tika spriests par Eiropas Komisijas (EK) jauno iniciatīvu palielināt pašreizējo ES minimālo akcīzes nodokļa likmi dīzeļdegvielai. Baltijas valstu pozīcija par šo iniciatīvu pašlaik ir negatīva, jo ministri uzskata, ka primāri ir jāizpilda iestāšanās ES sarunās panāktās vienošanās sasniegt šobrīd spēkā esošo minimālo likmju līmeni, ievērojot valstīm piešķirtos pārejas periodus, ja tās izvēlas šo iespēju izmantot. Turklāt tālāka minimālo likmju dīzeļdegvielai paaugstināšana šobrīd ir uzskatāma par neproporcionālu un ekonomiski neizdevīgu. Lietuvas finanšu ministrs Rimants Šadžus norādīja, ka Baltijas valstīm, atšķirtībā no ES vidienē esošajām valstīm, papildus ir jārēķinās arī ar tādu faktoru kā daudzkārt zemākais akcīzes nodoklis un lētākā degviela kaimiņvalstīs – Krievijā, Baltkrievijā un Ukrainā.

Ministri pievērsās arī ES pašlaik noritošajai diskusijai par kopējas konsolidētā uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzes noteikšanu. Visas Baltijas valstis uzskata, ka, pirmkārt, nacionālo nodokļu sistēmu struktūra ir dalībvalstu suverēna lieta, un, otrkārt, tās atbalsta uzlabojumus nodokļu administrēšanas jomā, kas mazinātu administratīvo slogu gan uzņēmējiem, gan dalībvalstu nodokļu administrācijām. Tādēļ visas Baltijas valstis turpinās piedalīties ekspertu darba grupās par šo jautājumu un, ja iespējams, sadarbosies kopīgu risinājumu un priekšlikumu izstrādē.

Nodokļu jomā vēl viens apspriestais jautājums bija EK iniciatīva automašīnu aplikšanā ar nodokļiem atkarībā no izdalītā CO2. Baltijas valstis atbalsta ideju par zaļāku Eiropu, tādēļ EK iniciatīva iekļaut reģistrācijas nodoklī vides komponenti būtībā ir atbalstāma, tomēr sistēmai jābūt proporcionālai, skaidrai, viegli administrējamai un caurskatāmai, kāda tā pašlaik vēl netiek piedāvāta.

Sarunās par ES budžeta un finanšu jautājumiem lielākā uzmanība tika pievērsta visās Baltijas valstīs aktuālajai problēmai ar ES Kohēzijas fonda un struktūrfondu 2004.-2006.gada perioda projektu sadārdzināšanos. Pēc vispusīgas situācijas analīzes tika secināts, ka problēmas iespējamais risinājums ir jādala divās daļās. Pirmkārt, katra valsts iekšienē strādās ar tiem finanšu un citiem instrumentiem, kas ir tās rīcībā. Otrkārt, ministri tomēr vienojās kopīgi vērsties EK, aicinot rast iespēju vienotam risinājumam.

Preses konferencē ministri atbildēja arī uz jautājumiem par inflācijas līmeni Baltijā, skaidrojot, kādēļ Latvijā tas ir augstāks nekā pārējās valstīs. Ministri uzsvēra, ka, lai gan Baltijas valstīs ir kopēji attīstības faktori un daudzi tās uztver kā vienotu veselumu, ir arī pietiekami daudz atšķirīgā. Tā Lietuvas finanšu ministrs R.Šadžus norādīja, ka Lietuvā ir atšķirīga enerģētikas bilance no Latvijas, tāpat arī atšķirīga lauksaimniecības atbalsta politika un citas lietas. Savukārt Igaunijas finanšu ministrs Ivari Padars uzsvēra cilvēku psiholoģijas nozīmi inflācijas pieaugumā un samazinājumā – ja vienu mēnesi ir augsta inflācija, cilvēki jau psiholoģiski sagaida, ka tāda tā būs arī nākamajā periodā, un šo cilvēku domāšanu ir visai grūti lauzt.

Atbildot uz jautājumiem par Baltijas valstu iestāšanos eirozonā, ministri norādīja, ka katras valsts atbilstība Māstrihtas kritērijiem tiks vērtēta atsevišķi, tādēļ nav nepieciešama un arī iespējama pilnīgi vienota politika un laika grafiks ceļā uz eiro Baltijas valstīs, tomēr "būtu labi, ja tās virzītos daudzmaz kopā," norādīja O.Spurdziņš. Līdzīgi kā Latvija (pēc 2011.gada), arī Lietuva kā iespējamo termiņu iestājai eirozonā ir definējusi laika periodu pēc 2010.gada, teica Lietuvas ministrs R.Šadžus. Savukārt Igaunijas finanšu ministrs I.Padars norādīja, ka Igaunija nemin konkrētu datumu, kad tā plāno ieviest eiro.

Baltijas valstu finanšu ministru tikšanās ir regulārs ikgadējs pasākums, kurš rotācijas kārtībā tiek organizēts kādā no Baltijas valstīm. Šogad tas notika Latvijā, bet nākamgad savus kolēģus uz sarunām Viļņā uzaicināja Lietuvas finanšu ministrs.

Finanšu ministrija