Kopš pārejas uz tirgus ekonomiku procesa uzsākšanas pēdējo 12 gadu laikā Latvija ir uzkrājusi ievērojamu pieredzi, kas ir unikāla un ir uzskatāma par Latvijas priekšrocībām salīdzinājumā ar līdzšinējām donorvalstīm, kurās šādas pārejas procesa pieredzes nav. Jau šobrīd Latvija ir uzsākusi savas bagātīgās pieredzes nodošanu tuvākām un tālākām valstīm. Latvijas ekspertu palīdzība līdz šim ir sniegta pensiju reformas un sociālās aizsardzības sistēmas jomā, pašvaldību finanšu sistēmas jautājumos, dabas aizsardzības jomā, muitas, informācijas tehnoloģiju pielietošanas un vadības sistēmu, kā arī enerģētikas un transporta statistikas jautājumos. Plānojot tālākās attīstības sadarbības aktivitātes, tiek ņemts vērā apsvērums, ka Latvijas pārejas perioda pieredze ir būtiska tām valstīm, kas atpaliek no mums reformu procesa virzībā.

Saskaņā ar Ministru kabineta (turpmāk ��� MK) 19.02.2003 Rīkojumu Nr. 107 "Par Latvijas Republikas Attīstības sadarbības politikas pamatnostādnēm" un tam sekojošajiem grozījumiem, ir noteikti sekojoši rīcības virzieni Attīstības sadarbības politikas mērķu un rezultātu sasniegšanai:

• Latvijas dalība ES attīstības politikā;
• divpusējā sadarbība ar attīstības valstīm, kā arī ar valstīm, kuras atrodas pārejas periodā no plānveida ekonomikas uz brīvā tirgus ekonomiku;
• sadarbība ar trešajām valstīm - aktīvām attīstības politiku īstenotājām;
• dalība starptautisko organizāciju pasākumos, programmās un politikās, kā arī sadarbība humānās palīdzības programmu realizēšanā;
• publiskās informācijas kampaņas un informatīvi pasākumi par Attīstības sadarbības politikas mērķiem un prioritātēm.

Ņemot vērā to, ka:

1. Latvijas dalība ES attīstības politikā - Latvijas prioritāšu un interešu pārstāvība ES Ministru Padomes darba grupās un komitejās šobrīd tiek organizēta saskaņā ar 2003.gada 3.jūnija MK noteikumiem ���Pagaidu kārtība, kādā tiek koordinēta Latvijas nacionālo pozīciju Eiropas Savienības jautājumos izstrāde, apstiprināšana un pārstāvēšana��� un par katru aktuālo jautājumu tiek gatavotas pozīcijas, kas tiek apstiprinātas MK,
2. līdz divpusējās politikas izveidošanai un specifisku Latvijas interešu attīstībai nav iespējams izstrādāt un realizēt noteiktu politiku attīstības sadarbības jautājumos starptautiskajās organizācijās un to programmās, kā arī realizēt dalību pilnā apjomā ES attīstības politikā,

Attīstības sadarbības politikas plāns 2005. gadam (turpmāk ��� Plāns 2005. gadam) par prioritāti izvirza divpusējās un trīspusējās sadarbības projektu uzsākšanu, kā arī publisko informācijas aktivitāšu par Attīstības sadarbības politikas mērķiem, prioritātēm un Latvijas aktivitātēm iedzīvotāju pilsoniskās apziņas un atbalsta veidošanai Attīstības sadarbības politikas veiksmīgai attīstībai un realizācijai.

Attīstības sadarbības politika kopumā ir jauna koncepcija gan valsts pārvaldei, gan sabiedrībai kopumā, tādēļ 2005. gadā un tuvākajos gados, papildus pamatnostādnēs uzskaitītajiem rīcības virzieniem, liela uzmanība tiks veltīta pētniecības darbu par Latvijas palīdzības potenciālajām saņēmējvalstīm atbalstīšanai, normatīvi tiesiskās bāzes un administratīvās kapacitātes attīstīšanai.

Palīdzība krīzes situācijās un humānā palīdzība netiek uzskaitīta starp divpusējās Attīstības sadarbības prioritātēm 2005. gadā.

Plāns 2005. gadam ir pirmais solis, uzsākot divpusējo attīstības sadarbības projektu programmu, lai pārskatāmā laika periodā nodrošinātu Latvijas, kā Eiropas Savienības (turpmāk ��� ES) dalībvalsts saistības, kas ietvertas ES Barselonas Padomes deklarācijā[1] ��� palielināt finansējumu attīstības sadarbības mērķiem, vienlaicīgi izpildot Latvijas saistības nodrošināt Latvijas Attīstības sadarbības politikas savstarpēji papildinošu raksturu ar Kopienas un citu ES dalībvalstu sniegto palīdzību.

Plāns 2005.gadam ir izstrādāts prioritāšu reģionam (kas noteikts ar MK 2003. gada 17. februārī MK apstiprinātajām pamatnostādnēm) ��� NVS un Balkānu valstīm, par prioritārām izvirzot Gruziju, Moldovu, Ukrainu un Uzbekistānu, ņemot vērā līdz šim izveidojušos kontaktus, attiecīgo valstu ārpolitisko virzību, Latvijas vēstniecību esamību šajās valstīs un citus aspektus. Latvijas interesēs ir veicināt sadarbību arī ar Baltkrieviju, tomēr šī sadarbība šobrīd var notikt tikai atsevišķās nozarēs, kā, piemēram, demokrātiskas un pilsoniskas sabiedrības veicināšanā, kravu transporta jomā, vides aizsardzībā u.c. Būtisks elements plāna izstrādē ir ES Jauno kaimiņu politika, kas daļēji aptver šo Latvijas prioritāšu reģionu, konkrēti šīs valstis ir Ukraina, Moldova, Gruzija un Baltkrievija.

1. Attīstības sadarbības mērķi un rīcības virzieni

1.1.Prioritārie mērķi:

1.1.1. 2005. gadam divpusējai un trīspusējai sadarbībai tiek noteiktas sekojošas prioritārās jomas Attīstības sadarbības projektiem:

• demokrātiskas un pilsoniskas sabiedrības veicināšana;
• tautsaimniecības attīstības veicināšana;
• atbalsts valsts pārvaldes, pašvaldību un aizsardzības sistēmas reformu procesā;
• vides aizsardzība;
• izglītība, sociālā attīstība, veselība;
• iekšlietas un tieslietas.

1.1.2. Citi mērķi Attīstības sadarbībai 2005. gadā:

• pētniecības darbu finansēšana par attīstības sadarbības un Jauno kaimiņu iniciatīvas jautājumiem NVS valstīs;
• komunikāciju aktivitātes, informatīvais nodrošinājums.

1.1.3. Latvijas pieredze un normatīvā bāze Attīstības sadarbības politikas veidošanai un projektu administrēšanai ir tikai veidošanās sākumposmā. Tādēļ pie prioritārajiem mērķiem 2005. gadā ir pieskaitāma normatīvi tiesiskās bāzes attīstība, administratīvās kapacitātes Ārlietu ministrijā nostiprināšana un konsolidētas sistēmas Attīstības sadarbības politikas jomā izveidošana.

1.2. Rīcības virzieni mērķu sasniegšanai:

1.2.1. Divpusējai un trīspusējai sadarbībai:

• atbalsts valsts, pašvaldību, privātā sektora un nevalstisko organizāciju (turpmāk ��� NVO) projektiem 1.1.1. punktā uzskaitītajās prioritārajās jomās;
• pēc citu valstu pieprasījuma Latvijas ekspertu finansēšana, lai dalītos ar Latvijas pieredzi pārejas periodā un sniegtu konsultācijas reformu veikšanai;
• Latvijas Attīstības sadarbības normatīvi tiesiskās bāzes un administratīvās kapacitātes attīstīšana Ārlietu ministrijā

1.2.2. pētniecības darbiem, komunikāciju aktivitātēm un informatīvajam nodrošinājumam:

• atbalsts izpētes projektiem un pētniecības darbu pasūtīšana attīstības sadarbības un Jauno kaimiņu iniciatīvas jautājumos;
• publiskās informēšanas aktivitātes, sabiedriskā viedokļa izpēte;
• dalība citu institūciju un NVO organizētās publiskās informēšanas aktivitātēs, viedokļa veidošanai par Attīstības sadarbību, atbalsts informatīvā nodrošinājuma veidošanai.

2. Pasākumi izvirzīto mērķu un uzdevumu sasniegšanai.

2.1. Divpusējai un trīspusējai sadarbībai:

2.1.1.     atbalstam valsts, pašvaldību, privātā sektora un NVO projektiem Ārlietu ministrija uzsāk grantu programmu:

• pēc nepieciešamības Ārlietu ministrija izstrādā grozījumus un jaunu likumdošanas aktu projektus attīstības sadarbības programmu efektīvai funkcionēšanai;
• attīstības sadarbības programmu administratīvai vadībai Ārlietu ministrija izveido Projektu ieviešanas vienību/sekretariātu un apstiprina Attīstības sadarbības padomi (turpmāk - Padome);
• līdz 2005. gada februārim Ārlietu ministrija izstrādā un pieņem grantu programmas vadlīnijas;
• līdz 2005. gada februārim Ārlietu ministrija izstrādā un pieņem Projektu konkursa vadlīnijas un izsludina projektu konkursu; nepieciešamības gadījumā Padome var lemt par atkārtotu vai papildus konkursu;
• projektu pieteikumu izvērtēšanai Ārlietu ministrija izveido Vērtēšanas komitejas, pēc iespējas pieaicinot nepieciešamos ekspertus;
• projektu uzraudzību veic Ārlietu ministrija;
• par katru projektu tiek sastādīti novērtējumi, kuri tiek izmantoti  informatīvā ziņojuma MK sastādīšanā (skat. 6. punktu).

2.1.2.     Latvijas ekspertu finansēšana tehniskās palīdzības projektos:

• Ārlietu ministrija regulāri konsultējas ar prioritātēs uzskaitīto valstu valdībām par to interesi Latvijas pieredzes un palīdzības saņemšanā un nepieciešamās palīdzības jomām;
• pēc saņēmējvalsts pieprasījuma saņemšanas, Ārlietu ministrija organizē un finansē priekšprojekta izpēti ar mērķi izstrādāt tehniskās palīdzības projekta darba uzdevumu;
• pēc priekšprojekta izpētes/darba uzdevuma izstrādes un ekspertu atlases, Ārlietu ministrija finansē tehniskās palīdzības projektu, kura nobeigumā tiek sastādīts novērtējums.

2.2. pētniecības darbiem, komunikāciju aktivitātēm un informatīvajam nodrošinājumam:

2.2.1.     Padome lemj par atbalstu izpētes projektiem un pētniecības darbu pasūtīšanu attīstības sadarbības un Jauno kaimiņu iniciatīvas jautājumos;

2.2.2.     Ārlietu ministrija apstiprina Komunikāciju stratēģiju attīstības sadarbības jautājumos un veic atbilstoši nepieciešamībai sabiedrības viedokļa aptauju; balstoties uz sabiedrības viedokļa aptaujas rezultātiem, komunikāciju stratēģiju un attīstības sadarbības politikas aktualitātēm, Padome lemj par publiskās informēšanas aktivitātēm, kuras tiek organizētas likumdošanā paredzētajā kārtībā;

2.2.3.     Ārlietu ministrija sadarbojas ar citām institūcijām un NVO sabiedrības viedokļa veidošanai, kapacitāšu attīstīšanai un atbalstot informatīvo nodrošinājumu. Par finansējuma piešķiršanu lemj Padome.

3. Prognozējamie rezultāti.

3.3. Prognozējamie rezultāti:

3.3.1.  Uzsākot un izveidojot divpusējo un trīspusējo sadarbību ar valstīm attīstības posmā palīdzības sniegšanas jomā, Latvija nodrošinās sekmīgāku savu interešu pārstāvniecību šajās valstīs, attīstot izdevīgu sadarbību ekonomikā, zinātnē un kultūrā, veicinās reģionālās drošības stiprināšanu u.c. Vienlaikus tiks radīti priekšnosacījumi parādīt Latviju kā sekmīgu reformu valsti un palīdzības sniedzēju citām valstīm.

3.3.2. pētniecisko darbu, komunikāciju aktivitāšu finansēšana un atbalsts informatīvajam nodrošinājumam:

• izpētes darbu finansēšana par attīstības sadarbības un Jauno kaimiņu iniciatīvas jautājumiem veicinās dziļāku izpratni par potenciālo palīdzības saņēmējvalstu vajadzībām un problemātiku, kas tiks izmantots attīstības sadarbības programmēšanai;
• komunikāciju aktivitātes veicinās plašākas sabiedrības informētību par Attīstības sadarbības politikas principiem un Latvijas aktivitātēm, veicinās Latvijas NVO informētību un iesaisti Latvijas Attīstības sadarbības politikas jautājumos, tai skaitā NVO piedalīšanos Latvijas Attīstības sadarbības politikas veidošanā;
• veicinās Latvijas NVO dalību starptautiskos projektos, nodrošinās konsultatīvu palīdzību Latvijas NVO dalībai starptautiskos projektos.

3.3.3. Latvija jau līdz šim ir sniegusi un turpina sniegt attīstības sadarbības palīdzību. Tomēr līdz šim Latvijas sniegtā palīdzība ir bijusi nekoordinēta, netika plānota un saskaņota ar ārpolitikas mērķiem. Tiesiskās bāzes un administratīvās kapacitātes pilnveidošana un konsolidētas sistēmas izveidošana radīs priekšnosacījumus rezultatīvākai darba organizācijai un efektīvākai palīdzības sniegšanai ��� Latvijas ārpolitikas mērķu sasniegšanai.

4. Papildus nepieciešamais finansējums.

Plāna izpildei šobrīd līdzekļi nav piešķirti. Koordinētas, plānotas un ārpolitikas prioritātēs pamatotas palīdzības sniegšanai attīstības un pārejas ekonomikas valstīm, Ārlietu ministrijā ir jāizveido budžeta programma attīstības sadarbības un kaimiņu politikas projektiem ar kopējo papildus finansējuma budžetu 2005. gadam LVL 250.000,00, kas tiks iesniegta izskatīšanai MK kopējā Ārlietu ministrijas budžeta pieprasījumā un apstiprināts ar likumu ���Par valsts budžetu 2005. gadam���. Ja papildus finansējums netiks piešķirts, plānu nebūs iespējams īstenot.

Indikatīvs budžeta programmas attīstības sadarbības un kaimiņu politikas projektiem sadalījums (par budžeta sadalījumu un jebkurām izmaiņām tajā lemj Padome):

Kopā LVL 250 000, no tā:

• komunikāciju aktivitātes, informatīvais nodrošinājums LVL 10 000
• izpētes darbu finansējums LVL 25 000
• grantu programma LVL 140 000
• tehniskās palīdzības projektu programma LVL 75 000, tai skaitā:
• projektu priekšizpēte LVL 8 000
• tehniskā palīdzība LVL 67 000.

5. Atbildība.

Par plāna ieviešanu atbildīgā institūcija ir Ārlietu ministrija.

6. Atskaitīšanās kārtība.

Saskaņā ar MK 19.02.2003 Rīkojuma Nr. 107 ���Par Latvijas Republikas Attīstības sadarbības politikas pamatnostādnēm��� 3.3. punktu Ārlietu ministrijai līdz 2006. gada 1. aprīlim iesniegt MK informatīvu ziņojumu par plāna īstenošanas gaitu 2005.gadā

[1] Barselonas Padomē ES dalībvalstis nāca klajā ar deklarāciju, kurā tās apņēmās palielināt attīstības sadarbībai veltīto finansējumu, līdz 2006. gadam sasniedzot vidēji 0,39% no katras dalībvalsts NKP, katrai dalībvalstij atsevišķi nodrošinot vismaz 0,33% no NKP. Šī deklarācija ir uzskatāma par t.s. ���soft acquis��� un ir saistoša arī jaunajām ES dalībvalstīm.