Latvijas Republikas Attīstības sadarbības politikas programma no 2006.gada līdz 2010.gadam

(Word dokumenta formātā)

(Ministru kabineta 2006.gada 9.februāra rīkojums Nr.76)

Kopsavilkums

Saīsinājumi un terminu definīcijas

1. Ievads.

2. Sasaiste ar valdības un ministrijas atbalstītajiem politikas dokumentiem.

3. Programmas mērķi, apakšmērķi, rīcības virzieni, rezultāti un to sasniegšanas rādītāji.

4. Galvenie uzdevumi un to rezultāti.

5. Uzdevumu izpildes laika plānojums.

6. Uzdevumiem atbilstošs piešķirtā un papildus nepieciešamā finansējuma plānojums.

7. Par uzdevumu izpildi atbildīgās institūcijas.

8. Pārskata sniegšanas un novērtēšanas kārtība.

Kopsavilkums

Ievērojot pieaugošo Latvijas lomu globālu problēmu risināšanā un saskaņā ar Latvijas Republikas (turpmāk – LR) ārpolitikas pamatvirzieniem pēc 2005. gada un LR Attīstības sadarbības politikas pamatnostādnēm, ir izstrādāta LR Attīstības sadarbības politikas programma no 2006.gada līdz 2010.gadam (turpmāk – Programma).

Šīs Programmas nepieciešamību un mērķus nosaka, no vienas puses, LR starptautiskās saistības pēc iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) un, no otras puses, iespējas nostiprināt Latvijas kā jaunā donora starptautisko lomu, veicinot aktīvāku ārpolitiku gan divpusējās aktivitātēs, gan daudzpusējo attiecību politikās.

Būtiska loma Programmā paredzēta sabiedrības iesaistīšanas pasākumiem, veicinot sabiedrības izpratni par attīstības sadarbību un nodrošinot sabiedrības iesaisti prioritāro jomu un virzienu noteikšanā.

Programma nosaka mērķus, politikas un darbības rezultātus, galvenos virzienu sasniegšanas uzdevumus, izpildes laika plānojumu, par uzdevumu izpildi atbildīgās iestādes un pārskatu sniegšanas kārtību.

Par Attīstības sadarbības politikas veidošanu un šīs programmas koordinēšanu ir atbildīga Ārlietu ministrija. Atsevišķu uzdevumu izpildē ir iesaistītas arī citas valsts pārvaldes iestādes.

Politikas dokumenta īstenošanai nepieciešams nodrošināt regulāru un pakāpeniski pieaugošu valsts budžeta finansējumu tām aktivitātēm, kas nav Latvijas dalības maksas starptautiskajās organizācijās un maksājumi ES budžetā/Eiropas Attīstības fondā. Finansējuma palielināšanas modeļi attīstības sadarbībai tiek noteikti Koncepcijā finansējuma palielināšanai no 2006.gada līdz 2010.gadam no valsts budžeta Latvijas Republikas Attīstības sadarbības politikas īstenošanai (koncepcijas projekts izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē 2005.gada 22.septembrī VSS-1274), uz kuru balstoties ar Ministru kabineta rīkojumu tiek apstiprināts pieņemamākais attīstības sadarbības finansējuma palielināšanas modelis.

Saīsinājumi un terminu definīcijas

NVS – Neatkarīgo valstu savienība

NATO – Ziemeļatlantijas līguma organizācija

ANO – Apvienoto Nāciju Organizācija

EAF – Eiropas Attīstības fonds

ES – Eiropas Savienība

LR – Latvijas Republika

MK – Ministru kabinets

NVO – Nevalstiskās organizācijas

NKP – Nacionālais kopprodukts

OECD DAC – Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Attīstības palīdzības komiteja (Organization for Economic Cooperation and Development, Development Assistance Committee).

Attīstības sadarbība (sadarbība attīstības jomā) – dažāda veida palīdzības sniegšana trūcīgām un mazāk attīstītām valstīm ar mērķi veicināt to ilgtermiņa sociālo un ekonomisko attīstību.

Attīstības (sadarbības) palīdzība un tās saņēmējvalstis – saskaņā ar OECD DAC statistisko atskaišu norādēm.

Oficiālā palīdzība un tās saņēmējvalstis – saskaņā ar OECD DAC statistisko atskaišu norādēm.

Konsultatīvā padome – padome, kas izveidota ar ārlietu ministra 2005. gada 24. novembra rīkojumu Nr. 418 "Par Konsultatīvās padomes attīstības sadarbības politikas jautājumos personālsastāvu".

Divpusējā palīdzība – Attīstības sadarbības projekts attīstības sadarbības saņēmējvalstī, kuru pilnībā vai daļēji finansē Latvijas Republika.

Trīspusējā palīdzība – Attīstības sadarbības projekts attīstības sadarbības saņēmējvalstī, kuru papildus Latvijas valdībai finansē kāda cita donorvalsts vai starptautiska organizācija, vai kurā ar līdzfinansējumu piedalās Latvijas valdība.

Grantu programma – plānots valsts atbalsts NVO, komersantu un publisko personu aktivitātēm ārvalstīs. Grantu programma tiek realizēta regulāru projektu konkursu veidā, kuru gaitā tiek izvērtēti ierosināto projektu atbilstība un ietekme uz izvirzītajiem attīstības sadarbības politikas mērķiem, un tiek pieņemts lēmums par granta piešķiršanu vai atteikšanu.

Grants – nekomerciāla rakstura tiešais maksājums granta saņēmējam (projekta īstenotājam), lai ieviestu projektu, kas palīdzētu sasniegt izvirzītos attīstības sadarbības politikas mērķus.

Tehniskā palīdzība – saskaņā ar OECD DAC definīciju, zināšanu (ekspertīzes) nodošana personāla, apmācību, izpētes un ar to saistīto izmaksu veidā.

Projekts – jebkura nekomerciāla aktivitāte attīstības palīdzības saņēmējvalstī, parasti stingri ierobežota laikā, ar skaidri izšķiramiem īstenotājiem, saņēmējiem, atbildīgajiem un prognozējamiem rezultātiem.

Programma – plašāks aktivitāšu kopums nekā projekts, bieži sastāvošs no vairākiem atsevišķiem projektiem ar kopējiem sasniedzamiem mērķiem.

1. Ievads

Pēc līdzšinējo nozīmīgāko ārpolitikas mērķu sasniegšanas Latvija definē turpmākos ārpolitikas pamatvirzienus, kas izriet no Latvijas jaunās lomas un pienākumiem gan iekšpolitiski, gan attiecībā uz starptautisko sabiedrību.

Ekonomiskās labklājības veicināšana un nacionālās drošības stiprināšana arī turpmāk būs vienas no nozīmīgākajām Latvijas ārpolitikas prioritātēm. Globalizācijas laikmetā būtiski ekonomiskās labklājības un nacionālās drošības stiprināšanas elementi ir demokrātisko reformu un ekonomiskās attīstības veicināšana kaimiņvalstīs, nabadzības mazināšana, kā arī attīstība pasaulē kopumā, sevišķi tās trūcīgākajos reģionos. Šie procesi tuvākajos reģionos tieši ietekmē situāciju Latvijā, tādēļ tie ir izvirzīti par prioritāriem ar Ministru kabineta 2003. gada 19. februāra rīkojumu Nr. 107 "Par Latvijas Republikas Attīstības sadarbības politikas pamatnostādnēm" (turpmāk tekstā – Attīstības sadarbības pamatnostādnes).

Latvijas pašreizējais statuss un nākotnes mērķi norāda uz pieaugošo Latvijas lomu globālu problēmu risināšanā. Programma ir veidota, apzinoties pieaugošo Latvijas lomu starptautiskajā līmenī, un tā atbilst Latvijas Republikas (turpmāk - LR) ārpolitikas pamatvirzieniem un Attīstības sadarbības pamatnostādnēm.

Attīstības sadarbības pamatprincipi ir nabadzības mazināšana, palīdzības efektivitāte, palīdzības saņēmējvalstu vajadzības, palīdzības sniedzēju un palīdzības saņēmēju līdzatbildība palīdzības izmantošanā un attīstības sadarbības politikas koordinēšana ar citiem palīdzības sniedzējiem. Attīstības sadarbības pamatprincipi balstās uz universālām vērtībām, kas noteiktas Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk – ANO) Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā un ANO Tūkstošgades deklarācijā. Sadarbojoties ar citām valstīm, ANO Tūkstošgades deklarācijā izvirzītie mērķi ir uzskatāmi par Latvijas Attīstības sadarbības politikas normatīvo pamatu.

Programmas darbības periodā Latvija stiprinās divpusējās attīstības sadarbības aktivitātes saskaņā ar pamatnostādnēs noteiktiem prioritāriem sadarbības reģioniem[1] un rīcības virzieniem. Ņemot vērā, ka, saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Attīstības palīdzības komitejas (turpmāk - OECD DAC) statistisko atskaišu norādēm Latvijas prioritāro valstu skaitā var būt Oficiālās palīdzības saņēmējvalstis, šīs programmas mērķiem tās netiek atsevišķi izdalītas, bet uz tām tiek attiecināti Attīstības sadarbības darbības virzieni šajā programmā. Ikgadējos plānos Ministru kabinets var izvirzīt par prioritārām noteiktas valstis un noteiktus sektorus, vadoties pēc sekojošiem kritērijiem:

• Latvijas nacionālās intereses;
• aktīva Latvijas NVO un/vai komersantu klātbūtne valstī;
• saņēmējvalsts sadarbība aizsardzības jomā ar NATO un Eiropas Savienību;
• attiecīgās valsts ārpolitiskā virzība, vispārējo demokrātisko vērtību, cilvēktiesību ievērošana un likuma vara;
• situācija korupcijas novēršanā un apkarošanā attiecīgajā valstī;
• citu valstu un organizāciju attīstības sadarbības programmu klātbūtne un jomas;
• vietējās kapacitātes stiprināšanas nepieciešamība un gatavība uzņemties saistības;
• programmu ilgtspēja;
• līdzšinējie izveidojušies kontakti, palīdzības redzamība saņēmējvalstī u.c.

Definējot Latvijas prioritātes attīstības sadarbības jomā, Latvija, tāpat kā citas pasaules valstis, vadīsies no ANO Tūkstošgades deklarācijā uzstādītajiem mērķiem. Latvija kopā ar citām pasaules valstīm jau 2000. gadā pievienojās ANO Tūkstošgades deklarācijai un ir uzņēmusies attiecīgās saistības. ANO tūkstošgades mērķi ir: novērst galēju nabadzību un badu, nodrošināt vispārēju pamatizglītību, veicināt vīriešu un sieviešu vienlīdzību, kā arī sieviešu tiesību un iespēju paplašināšanos, samazināt bērnu mirstību, uzlabot mātes un bērna veselību, ierobežot HIV/AIDS, tuberkulozi un citas slimības, nodrošināt vides ilgtspēju, un izvērst sadarbību attīstības jomā ar partneriem visā pasaulē.

Latvijas prioritāte darbībai ES politikā būs saskaņotas ES Attīstības sadarbības politikas veidošana, saskaņā ar izvirzītajiem starptautiskajiem mērķiem (ieskaitot EAF aktivitātes). Latvija, kā ES dalībvalsts nodrošinās savas attīstības sadarbības politikas koordinēšanu, papildināmību un saskaņotību[2] ar ES un citu ES dalībvalstu attīstības sadarbības politiku. Latvija piedāvās savu reformu pieredzi, lai caur ES iniciatīvām palīdzētu īstenot politiskās un ekonomiskās reformas reģionos, kur tas nepieciešams.

Lai sasniegtu definētos mērķus, programmas darbības periodā Latvija stiprinās dalību daudzpusējās attīstības sadarbības iniciatīvās. Viens no būtiskākajiem uzdevumiem ir adekvāta koordinācijas mehānisma izveide starp atbildīgām valsts iestādēm Latvijā. Tāpat svarīga ir efektīva koordinācijas mehānisma izveide starp Latviju un starptautiskām organizācijām un citiem sadarbības partneriem.

Lai izveidotu efektīvu Latvijas attīstības sadarbības sistēmu, programmas darbības laikā Latvija stiprinās NVO un komersantu iesaistīšanos Latvijas attīstības sadarbības politikas definēšanā un aktivitāšu īstenošanā. Tāpat Latvija stiprinās publisko personu, NVO un komersantu kapacitāti pilnvērtīgi piedalīties starptautisku attīstības sadarbības programmu un projektu izstrādē un īstenošanā.

2. Sasaiste ar valdības un ministrijas atbalstītajiem politikas dokumentiem

Programma izstrādāta saskaņā ar LR ārpolitikas pamatvirzieniem pēc 2005. gada un pamatojoties uz Attīstības sadarbības pamatnostādnēm. Saskaņā ar Attīstības sadarbības pamatnostādnēm, Ārlietu ministrija izstrādā ikgadējos attīstības sadarbības politikas plānus. Pirmais šāds plāns 2005. gadam tika apstiprināts ar 2004. gada 31. augusta MK rīkojumu Nr. 594 "Par Attīstības sadarbības politikas plānu 2005. gadam". 2005. gada 30. novembrī ar Ministru kabineta rīkojumu Nr.771 ""Par Attīstības sadarbības politikas plānu 2006.gadam" tika apstiprināts plāns 2006. gadam.

Programma ir starpsektorāla jautājumos par starptautisko saistību izpildi un ārpolitisko aktivitāšu veicināšanu attīstības sadarbības jautājumos, jo uzliek par pienākumu valsts pārvaldes iestādēm regulāri informēt par no valsts budžeta līdzekļiem atbalstītām attīstības sadarbības aktivitātēm, kā arī ietver plašu jautājumu loku par Latvijas darbību starptautiskajās organizācijās un jautājumos, kas ir dažādu valsts pārvaldes iestāžu kompetencē. Papildus tam, liela uzmanība programmas darbības periodā tiek veltīta finansējuma attīstības sadarbībai palielināšanai.

Programma sasaucas ar pamatnostādņu un valsts programmas "Pilsoniskās sabiedrības stiprināšana. 2005. – 2009. gads" (apstiprināta ar 2005. gada 4.marta MK rīkojumu Nr.141) projektiem un valdības komunikāciju politikas pamatnostādnēm (apstiprinātas ar 2001. gada 4. decembra MK protokolu Nr. 59, 17§). Programma skar Deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto darbību 2.15., 2.19. un 2.32. punktus.

3. Programmas mērķi, apakšmērķi, rīcības virzieni, rezultāti un to sasniegšanas rādītāji.

Programmas mērķis Nostiprināt Latvijas, kā jaunā donora starptautisko lomu, nodrošinot plašas valsts pārvaldes un sabiedrības iesaisti politikas prioritāšu noteikšanā un mērķu sasniegšanā
Programmas I apakšmērķis: Plānotas divpusējās/trīspusējās palīdzības sniegšanas mehānismu veidošana, veicinot Latvijas ārpolitiskās aktivitātes attīstības sadarbības jautājumos Starptautiski atzītas un nacionālajai likumdošanai atbilstošas prakses izveidošana palīdzības programmu plānošanā un pārvaldē (administrēšanā), koordinējot to ar citu donoru aktivitātēm
Rīcības virzieni palīdzības sniegšanas mehānismu izveidošanai	Divpusējās palīdzības sniegšanas politikas rezultāti		Rezultātu sasniegšanas rādītāji
1.1. Izveidot plānotas divpusējās/trīspusējās palīdzības sniegšanas mehānismus 1.2. Nostiprināt Latvijas lomu starptautiskās palīdzības struktūrā	Tiek veicināta aktīvāka daudzpusējo attiecību politika jautājumos par jaunattīstības un pārejas ekonomikas valstīm Tiek veicināta aktīvāka ārpolitika divpusējās attiecībās un dialogs ar jaunattīstības un pārejas ekonomikas valstīm Tiek apzināta Latvijas ekspertīze un salīdzinošās priekšrocības – Latvijas loma starptautiskās palīdzības struktūrā Latvijas finansētā palīdzība tiek koordinēta ar citu donorvalstu palīdzību, lai sasniegtu maksimālo efektivitāti Tiek izveidota prakse, kas atbilst labas pārvaldes principiem Sabiedrība un organizācijas vairāk iesaistās pilsoniskas sabiedrības aktivitātēs un valsts politikas veidošanā NVO un komersanti iegūst iespējas piedalīties attīstības sadarbības projektu īstenošanā Individuāli eksperti un publiskas personas iegūst iespējas piedalīties attīstības sadarbības projektu īstenošanā		Palielinās sabiedrības atbalsts valsts finansētai attīstības sadarbības programmai Palielinās NVO un komersantu skaits, kas iesaistās attīstības sadarbības projektu īstenošanā Palielinās individuālo ekspertu skaits, kas piedalās attīstības sadarbības projektu īstenošanā Latvijas sniegtā palīdzība kļūst efektīvāka Latvijas sniegtā palīdzība atbilst saņēmējvalsts attīstības nepieciešamībām
Programmas II apakšmērķis: Sabiedrības atbalsta veicināšana attīstības sadarbības mērķiem un politikai Veicināt sabiedrības atbalstu valsts attīstības sadarbības politikas prioritātēm
Rīcības virzieni sabiedrības atbalsta veicināšanai		Sabiedrības iesaistes politikas rezultāti	Rezultātu sasniegšanas rādītāji
2.1. Veicināt sabiedrības izpratni par attīstības sadarbību 2.2. Nodrošināt sabiedrības iesaisti prioritāro jomu un virzienu noteikšanā		Sabiedrība saprot attīstības sadarbības politikas mērķus Sabiedrība vairāk iesaistās pilsoniskas sabiedrības aktivitātēs Sabiedrība redz ieguvumus un rezultātus no valsts finansētas attīstības sadarbības politikas	Palielinās sabiedrības atbalsts attīstības sadarbības palīdzības sniegšanai Palielinās Konsultatīvās padomes un plašāku diskusiju un viedokļu apmaiņu loma valsts prioritāšu noteikšanā Palielinās to cilvēku skaits, kas iesaistās sabiedriskajās organizācijās un attīstības sadarbības projektu realizācijā Palielinās NVO un komersantu skaits, kas piedalās attīstības sadarbības projektu realizācijā
Programmas III apakšmērķis: Latvijas, kā jaunās donorvalsts pieaugošā loma un starptautiskās saistības attīstības sadarbībā Starptautisko saistību izpilde un Latvijas ārpolitisko aktivitāšu veicināšana attīstības sadarbības jautājumos
Rīcības virzieni		Donorvalsts politikas rezultāti	Rezultātu sasniegšanas rādītāji
3.1. Palielināt finansējuma apjomu attīstības sadarbības mērķiem 3.2. Nostiprināt Latvijas lomu starptautiskās palīdzības struktūrā		Latvija pilda donorvalstu starptautiskās politiskās saistības palielināt finansējumu attīstības sadarbībai Attīstības sadarbība nostiprina savu lomu, kā neatņemama Latvijas ārpolitikas sastāvdaļa Latvija iegūst instrumentus un mehānismus savu interešu aizstāvībai un veicināšanai ārpolitikā Latvija nostiprina veiksmīgu reformu veikušas valsts (donorvalsts) statusu Pieaug Latvijas sniegtās palīdzības efektivitāte	Kopējais finansējums attīstības sadarbībai sasniedz ES jauno dalībvalstu vidējo līmeni Pieaug kopējā finansējuma daļa, kas nav Latvijas dalības maksas starptautiskajās organizācijās un maksājumi ES budžetā/EAF; palielinās divpusējās/trīspusējās palīdzības budžets Pieaug programmu īpatsvars divpusējā/trīspusējā palīdzībā (iepretim projektu īpatsvaram) Tiek ieviestas daudzgadu saistības attīstības sadarbības programmu un projektu finansēšanā Tiek veiktas regulāras finansēto programmu un projektu izvērtēšanas aktivitātes

4. Galvenie uzdevumi un to rezultāti.

Nr.p.k.	Galvenie uzdevumi programmas rezultātu sasniegšanai	Darbība	Darbības rezultāti	Rādītāji uzdevumu rezultātu sasniegšanai
I Starptautiski atzītas un nacionālajai likumdošanai atbilstošas prakses izveidošana palīdzības programmu plānošanā un pārvaldē (administrēšanā), koordinējot to ar citu donoru aktivitātēm
1.1. rīcība Izveidot plānotas divpusējās/trīspusējās sadarbības mehānismus
1.1.1.	Izveidot funkcionējošu administratīvo kapacitāti Ārlietu ministrijā un to pastāvīgi pilnveidot divpusējās/trīspusējās sadarbības programmu vadīšanai. Atbildīgā – Ārlietu ministrija. Pirmais darbības virziens saskaņā ar Attīstības sadarbības politikas plānu 2005. gadam, pārējie – pastāvīgi.	Administratīvo procedūru izveide, atbilstoši pieņemtai starptautiskai praksei Regulāras konsultācijas ar ieinteresētajām pusēm par nepieciešamajām izmaiņām esošajās procedūrās Regulāras publiskās informācijas nodrošināšana Iesaistīšanās trīspusējos projektos (nolūkā gūt pieredzi un pārņemt esošo citu valstu praksi)	Tiek izveidota prakse, kas atbilst labas pārvaldes principiem, līdz ar to tiek veicināta pilsoniskās sabiedrības iesaiste valsts politikas veidošanā	Pieaugs valsts finansēto, t.sk. trīspusējo sadarbības projektu skaits, kas tiks izraudzīti un izstrādāti saskaņā ar plānotām un MK apstiprinātām politikas prioritātēm un specifiskām procedūrām
1.1.2.	Valsts finansiālā atbalsta divpusēju/trīspusēju projektu realizācijai administrēšana. Atbildīgā – Ārlietu ministrija, pastāvīgi.	Grantu programmu izveidošana Tehniskās palīdzības programmu izveidošana	NVO un komersanti, kā arī individuāli eksperti iegūst iespējas piedalīties valsts finansētos attīstības sadarbības projektos	Latvijas NVO, komersanti un individuāli eksperti iegūs pieredzi, kas nepieciešama, lai kvalificētos starptautiski finansētajos attīstības sadarbības projektos
1.2. rīcības virziens: Nostiprināt Latvijas lomu starptautiskās palīdzības struktūrā
1.2.1.	Sniegtās palīdzības koordinācija ar saņēmējvalsti, citiem donoriem, iesaistīšanās trīspusējos projektos. Atbildīgā – Ārlietu ministrija, pastāvīgi.	Izvērtējot grantu projektu pieteikumus un ierosinājumus tehniskās palīdzības projektiem, izvērtēt citu donoru iesaisti, kā arī saņēmējvalsts iesaisti, interesi un tās attīstības nepieciešamības Iesaistīties trīspusējos projektos (nolūkā koordinēt sniegto palīdzību)	Tiek apzināta Latvijas ekspertīze un salīdzinošās priekšrocības Latvijas finansētā palīdzība tiek saskaņota ar citu donorvalstu finansēto palīdzību Latvijas sniegtā palīdzība kļūst efektīvāka un atbilst saņēmējvalsts attīstības nepieciešamībām	Latvijas sniegtā palīdzība nepārklājas ar citu donoru sniegto palīdzību Latvijas sniegtā palīdzība atstāj paliekošu pozitīvu efektu saņēmējvalsts attīstībai
1.2.2.	Pētījumi, pozīcijas un novērtējumi par palīdzības saņēmējvalstu problēmu jautājumiem, Latvijas vietu un lomu starptautiskās palīdzības struktūrā. Atbildīgā – Ārlietu ministrija, pastāvīgi.	Veikt regulārus pētījumus par prioritārajām valstīm Veikt pēc projektu/ programmu novērtēšanas pētījumus	Tiek apzināta Latvijas ekspertīze un salīdzinošās priekšrocības Latvijas finansētā palīdzība tiek koordinēta ar citu donorvalstu palīdzību Latvijas sniegtā palīdzība kļūst efektīvāka un atbilst saņēmējvalsts attīstības nepieciešamībām	Balstoties uz efektivitātes novērtējumiem, tiek definētas Latvijas salīdzinošās priekšrocības, kas kalpo par pamatu attīstības sadarbības politikas prioritāšu noteikšanā
II Veicināt sabiedrības atbalstu valsts attīstības sadarbības politikas prioritātēm
2.1. rīcības virziens: Veicināt sabiedrības izpratni par attīstības sadarbību
2.1.1.	Informēšanas pasākumi par starptautiskajiem attīstības sadarbības mērķiem un prioritātēm. Atbildīgā – Ārlietu ministrija, iesaistītas citas valsts pārvaldes iestādes sadarbībai ar starptautiskajām organizācijām	Sadarbība ar NVO un komersantiem, skaidrojot attīstības sadarbības mērķus un darbības virzienus Sadarbība ar citiem donoriem/starpt. organizācijām, skaidrojot attīstības sadarbības mērķus un darbības virzienus	Sabiedrībā tiek veicināta izpratne par vispārējiem attīstības sadarbības mērķiem un darbības virzieniem Sabiedrībā palielinās atbalsts Latvijas veiktajām attīstības sadarbības aktivitātēm	Palielinās sabiedrības izpratne par attīstības sadarbības mērķiem un prioritātēm
2.1.2.	Informēšanas pasākumi par Ārlietu ministrijas/valdības aktivitātēm attīstības sadarbības jomā. Par Ārlietu ministrijas Komunikāciju stratēģiju atbildīgā Ārlietu ministrija, pastāvīgi, citas valsts pārvaldes iestādes nodrošina regulāru sabiedrības informēšanu par savām attīstības sadarbības aktivitātēm, kas tiek finansētas citādi, kā no Ārlietu ministrijai piešķirtā budžeta līdzekļiem."	Ārlietu ministrija realizē Komunikāciju stratēģiju Attīstības sadarbības jautājumos Ministrijas un citas valsts pārvaldes iestādes informē sabiedrību par veiktajām attīstības sadarbības aktivitātēm	Sabiedrībā tiek veicināta izpratne par Latvijas valdības prioritātēm attīstības sadarbībā Sabiedrība tiek informēta par valsts budžeta līdzekļu izlie- tojumu attīstības sadarbībai Sabiedrība tiek informēta par iespējām piedalīties valdības atbalstītās attīstības sadarbības aktivitātēs	Palielinās individuālu ekspertu, NVO un komersantu skaits, kas iesaistās attīstības sadarbības aktivitātēs
2.2. rīcības virziens: Nodrošināt sabiedrības iesaisti prioritāro jomu un virzienu noteikšanā
2.2.1.	Veicināt dialogu ar sabiedrību par Latvijas iesaisti un iespējamo devumu attīstības sadarbības mērķu sasniegšanā. Atbildīgā – Ārlietu ministrija, pastāvīgi, iesaistītas visas valsts pārvaldes iestādes.	Sadarbība ar NVO un komersantiem, veicinot sabiedrības dialogu	sabiedrībā tiek veicināta izpratne par Latvijas valdības prioritātēm attīstības sadarbībā tiek veidots sabiedrības viedoklis par Latvijas vietu un lomu attīstības sadarbības mērķu sasniegšanā	Palielinās sabiedrības atbalsts Latvijas ieguldījumam attīstības sadarbībā
III Starptautisko saistību izpilde un Latvijas ārpolitisko aktivitāšu veicināšana attīstības sadarbības jautājumos
3.1. rīcības virziens: Palielināt finansējuma apjomu attīstības sadarbības mērķiem
3.1.1.	Pakāpeniski palielināt finansējumu attīstības sadarbībai līdz ES jauno dalībvalstu vidējam līmenim. Atbildīgā – Ārlietu ministrija.	Pakāpeniski (katru gadu) palielināt attīstības sadarbības finansējumu divpusējiem/trīspusējiem projektiem un programmām	Latvija pilda donorvalstu starptautiskās saistības finansējuma palielināšanai Attīstības sadarbība nostiprina savu lomu, kā ārpolitikas sastāvdaļa	Finansējums divpusējām/trīspusējām aktivitātēm ir noteikts vairākiem gadiem uz priekšu un programmēšanu var veikt vairākgadu projektiem/ programmām. Programmēšanu un projektu konkursus var rīkot savlaicīgi, pirms kārtējā finanšu gada sākuma Kopējais Latvijas finansējums attīstības sadarbībai sasniedz ES jauno dalībvalstu vidējo līmeni.
3.1.2.	Nodrošināt valsts atbalstīto divpusējo/ trīspusējo projektu un programmu regulāru izvērtējumu. Atbildīgā – Ārlietu ministrija.	Regulāras lielāko finansēto programmu un projektu izvērtēšanas aktivitātes	Tiek izvērtēta Latvijas finansēto projektu un programmu efektivitāte un iespaids Izvērtējums tiek ņemts vērā tālākā aktivitāšu plānošanā Pieaug Latvijas sniegtās palīdzības efektivitāte	Tiek izveidota sistēma, saskaņā ar kuru konkrētā valstī atbalstīto lielāko programmu un projektu, kā arī atsevišķu projektu grupas noteiktā sektorā, rezultātus un iespaidu izvērtē neatkarīgi vērtētāji un šie rezultāti tiek ņemti vērā turpmākā palīdzības programmēšanā
3.1.3.	Uzlabot statistiskās informācijas apkopošanu par valsts iestāžu decentralizēti atbalstītām attīstības sadarbības aktivitātēm. Visas valsts pārvaldes iestādes, regulāri divas reizes gadā.	Visas valsts pārvaldes iestādes līdz katra gada 31. janvārim un 31. jūlijam informē Ārlietu ministriju par iepriekšējā pusgadā no valsts budžeta līdzekļiem atbalstītiem projektiem saistībā ar attīstības sadarbības valstīm (OECD DAC statistisko atskaišu norādes) Analoģiski – informē par veiktajiem maksājumiem starptautiskajās organizācijās, kas kvalificējas kā attīstības sadarbības finansējums atbilstoši OECD DAC statistisko atskaišu norādēm	Katru gadu gatavojot informāciju starptautiskajām organizācijām par Latvijas sniegto palīdzību, tiek precīzāk novērtēts sniegtās palīdzības apjoms	Tiek precizēta Latvijas sniegtā palīdzība no valsts budžeta līdzekļiem ārpus īpaši tam paredzētā finansējuma
3.2. rīcības virziens: Nostiprināt Latvijas lomu starptautiskās palīdzības struktūrā
3.2.1.	Sniegt Latvijas ieguldījumu Tūkstošgades mērķu sasniegšanā. Atbildīgā – Ārlietu ministrija.	Palielināt kopējā finansējuma daļu, kas nav Latvijas dalības maksas starptautiskajās organizācijās un maksājumi ES budžetā/EAF Palielināt divpusējās/ trīspusējās palīdzības apjomu	Latvija iegūst instrumentus un mehānismus divpusējo attiecību veidošanai ar jaunattīstības un pārejas ekonomikas valstīm Attīstības sadarbība nostiprina savu lomu kā ārpolitikas sastāvdaļa	Pieaug kopējā finansējuma daļa, kas nav Latvijas dalības maksas starptautiskajās organizācijās un maksājumi ES budžetā/EAF Palielinās divpusējās/ trīspusējās palīdzības finansējums
3.2.2.	Nostiprināt attīstības sadarbības politiku, kā būtisku mehānismu ārpolitisko mērķu sasniegšanai; Veidot attīstības dimensiju divpusējās attiecībās ar jaunattīstības un pārejas ekonomikas valstīm, kā arī darbībai starptautiskajās organizācijās. Atbildīgā – Ārlietu ministrija, iesaistītas visas valsts pārvaldes iestādes, pastāvīgi.	Dalība ES attīstības sadarbības politikas veidošanā Dalība starptautisko organizāciju attīstības sadarbības politiku veidošanā Attīstības sadarbības politikas veidošana Latvijas divpusējās attiecībās	Latvija nostiprina veiksmīgas reformas veikušas valsts (donorvalsts) statusu Latvija iegūst efektīvus instrumentus un mehānismus divpusējo attiecību veidošanai ar jaunattīstības un pārejas ekonomikas valstīm	Tiek nodrošināta aktīva Latvijas līdzdalība ES attīstības sadarbības politikas veidošanā un starptautisko organizāciju darbībā Attīstības sadarbības mērķi tiek ņemti vērā, veidojot divpusējās attiecības ar jaunattīstības un pārejas ekonomikas valstīm

5. Uzdevumu izpildes laika plānojums

Saskaņā ar Ministru kabineta 2003. gada 19. februāra rīkojumu Nr. 107 (grozīts ar 2003. gada 28. maija rīkojumu Nr. 339 un 2003. gada 29. oktobra rīkojumu Nr. 691) "Par LR Attīstības sadarbības politikas pamatnostādnēm", Ārlietu ministrija katru gadu sagatavo un iesniedz apstiprināšanai Ministru kabinetā gada plānu attīstības sadarbības pasākumu realizēšanai. Pēc pārskata gada beigām, līdz nākamā gada 1. aprīlim Ārlietu ministrija sagatavo un iesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā ziņojumu par attiecīgā gada plāna realizēšanu un rezultātiem.

Atbilstoši 4. sadaļas 1.1.1. punkta uzdevumam un saskaņā ar Attīstības sadarbības politikas plānu 2005. gadam un tajā noteiktajiem termiņiem, Ārlietu ministrija uzsāk grantu programmu un tehniskās palīdzības plānošanu un sniegšanu. Šim nolūkam Ārlietu ministrija izveido atbilstošu administratīvo struktūru un izstrādā un apstiprina grantu programmas vadlīnijas, projektu konkursa vadlīnijas, izsludina projektu konkursu. Projektu izvērtēšanu organizē un vēlāko projektu uzraudzību veic Ārlietu ministrija. Ārlietu ministrija pastāvīgi konsultējas ar prioritātēs uzskaitīto valstu valdībām par to interesi Latvijas tehniskās palīdzības saņemšanā un par nepieciešamās palīdzības jomām. Attiecīgi, Ārlietu ministrija organizē un finansē priekšprojektu izpētes aktivitātes, kā arī tehniskās palīdzības projektus. Analoģiski – pārējās 1.1.1. punktā uzskaitītās aktivitātes tiek veiktas pastāvīgi.

Pārējie programmas uzdevumi – saskaņā ar 4. sadaļas tabulā norādīto.

6. Uzdevumiem atbilstošs piešķirtā un papildus nepieciešamā finansējuma plānojums

Latvijai ir būtiski demonstrēt politisko apņemšanos, pakāpeniski palielinot kopējo finansējumu attīstības sadarbībai programmas darbības laikā. Finansējuma attīstības sadarbībai palielināšanas modeļi tiek noteikti Koncepcijā finansējuma palielināšanai no 2006.gada līdz 2010.gadam no valsts budžeta Latvijas Republikas Attīstības sadarbības politikas īstenošanai (koncepcijas projekts tika izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē š.g. 22.septembrī, VSS-1274), uz kuru balstoties ar Ministru kabineta rīkojumu tiek apstiprināts pieņemamākais finansējuma palielināšanas modelis.

7. Par uzdevumu izpildi atbildīgās institūcijas

Saskaņā ar Ministru kabineta 2003. gada 19. februāra rīkojumu Nr. 107 "Par LR Attīstības sadarbības pamatnostādnēm" par atbildīgo iestādi Latvijas Republikas Attīstības sadarbības politikas pamatnostādņu īstenošanā ir noteikta Ārlietu ministrija. Tomēr attīstības sadarbības aktivitātes veic arī citas valsts pārvaldes iestādes, izmantojot to budžeta līdzekļus, atbilstoši 4. sadaļā norādītajam.

8. Pārskata sniegšanas un novērtēšanas kārtība

Par programmas izpildi un novērtējumu Ārlietu ministrija iesniedz Ministru kabinetā starpposma informatīvo ziņojumu līdz 2008.gada 15.jūnijam un gala informatīvo ziņojumu līdz 2011.gada 31.decembrim.

10.01.2006 10:19

3463

A.Mertena

7016202, aiga.mertena@mfa.gov.lv

Ārlietu ministrs                          A.Pabriks

[1] saskaņā ar 2003. gadā apstiprinātajām Attīstības sadarbības pamatnostādnēm, par prioritāriem reģioniem ir noteiktas NVS un Balkānu valstis.

[2] ES attīstības sadarbības politikas mehānisma pamatprincipi ir koordinācija (coordination), papildināmība (complementarity) un saskaņotība (coherence).