Latvijas un Zviedrijas attiecības [08.04.2010]

Latvijas un Zviedrijas sadarbības pamatā ir kopīga vēlme nodrošināt stabilitāti, drošību un labklājību Baltijas jūras reģionā un Eiropā kopumā. Abu valstu sadarbība ir intensīva - regulārs ir valsts augstāko amatpersonu dialogs, noturīga un sekmīga ir praktiskā sadarbība starp parlamentiem, nozaru ministrijām, pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām. Zviedrija ir viena no nozīmīgākajām Latvijas ekonomiskās sadarbības partnervalstīm, cieši ir abu valstu sakari kultūras un izglītības jomā.

Diplomātisko attiecību hronoloģija

Zviedrija atzina Latvijas neatkarību 1991.gada 27.augustā. Latvijas Republikas un Zviedrijas Karalistes diplomātiskās attiecības atjaunotas 1991.gada 28.augustā. Zviedrijas vēstniecība Rīgā atklāta 1991.gada 29.augustā.

Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Zviedrijas Karalistē kopš 2010. gada 19.marta ir Maija Manika. Zviedrijas Karalistes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā kopš 2008. gada 19. augusta ir Matss Stafansons (Mats Staffansson).

Zviedrijā darbojas pieci Latvijas goda konsuli: Stīgs Tūršons (Stig Thorsson) Sēdermanlandes lēnī, Andris Nolendorfs Kalmāras lēnī, Egils Linge (Egil Linge) Gotlandes lēnī, Kristiāns Bille (Christian Bille) Halandes lēnī un Agrita Mārtiņsone Blēkinges lēnī.

Ekonomiskā sadarbība

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes informāciju 2009.gadā Zviedrija bija piektais lielākais Latvijas preču eksporta noieta tirgus un devītā lielākā importa partnervalsts.

Latvijas eksports uz Zviedriju 2009.gadā veidoja 289,3 milj. EUR (2008.gadā - 393,5 milj. EUR, kritums sasniedza 27%). Latvijas eksporta uz Zviedriju pamatā jau tradicionāli ir koksnes (neapstrādāti kokmateriāli) eksports, kas veido aptuveni pusi no kopējā Latvijas eksporta uz Zviedriju.

Latvijas imports no Zviedrijas 2009.gadā veidoja 202,3 milj. EUR (2008.gadā - 437,5 milj. EUR, kritums par 54%). Kopējais tirdzniecības apgrozījums ar Zviedriju, salīdzinot 2009.gada un 2008.gada datus, ir samazinājies par 41%.  

Stokholmā darbojas Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecība, kas Latvijas uzņēmējiem kalpo par tiltu uz Zviedrijas tirgu, kā arī Zviedrijas uzņēmējiem uz Latviju. Lai rastu konkrētus risinājumus Latvijas uzņēmumu eksporta apjomu palielināšanai un tirgu paplašināšanai, LIAA pārstāvniecība ciešā sadarbībā ar Latvijas vēstniecību Zviedrijā rīko regulāras Latvijas uzņēmēju tirdzniecības misijas, kontaktbiržas un citus pasākumus.

Tirdzniecības statistika 2009. gadā(avots: Centrālā statistikas pārvalde)

- Eksports:

1. Lietuva – 742 316 478 EUR jeb 15,52 % no kopējā Latvijas eksporta

2. Igaunija – 643 952 219 EUR jeb 13,46 %

3. Krievija – 450 498 191 EUR jeb 9,42 %

4. Vācija – 409 289 032 EUR jeb 8,56%

5. Zviedrija – 289 304 745 EUR jeb 6,05 %

- Imports:

1. Lietuva – 984 952 448 EUR jeb 16,63 % no kopējā importa Latvijā

2. Krievija – 719 575 612 EUR jeb 12,15 %

3. Vācija – 649 938 151 EUR jeb 10,98 %

4. Polija – 480 576 038 EUR jeb 8,12 %

5. Igaunija – 431 470 921 EUR jeb 7,29 %

9. Zviedrija – 202 292 388 EUR jeb 3,42%

2009.gadā Latvijai bija pozitīva tirdzniecības bilance ar Zviedriju 87 012 357 EUR apmērā.

Galvenās eksporta preces uz Zviedriju sadalījumā pa preču veidiem

2009.gada I pusgadā, milj. EUR

Galvenās importa preces no Zviedrijas sadalījumā pa preču veidiem

2009.gada I pusgadā, milj. EUR

Latvijas un Zviedrijas tirdzniecības dinamika laika posmā no 2004. līdz 2009.gadam, EUR

Investīcijas (avoti: Latvijas Banka un Lursoft)

Saskaņā ar Latvijas bankas informāciju, Zviedrija ir otrais lielākais investors Latvijā (aiz Igaunijas). 2009. gada ceturtā ceturkšņa beigās Zviedrijas tiešās investīcijas Latvijā (atlikumi) veidoja 788,1 milj. LVL. Apjomīgākā Zviedrijas investīciju daļa nonākusi finanšu starpniecības sektorā (317,3 milj. LVL) un nekustamā īpašuma sektorā (239,7 milj. LVL). 2010.gada 22.martā Zviedrijas uzkrātās investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos sastādīja 266,35 milj. LVL. (avots: Lursoft).

Investīciju plūsma no Zviedrijas nav vienvirziena. Lai arī mazākos apjomos, arī Latvijas uzņēmēji veic investīcijas Zviedrijā. Latvijas tiešās investīcijas Zviedrijā (atlikumi) 2009. gada ceturtā ceturkšņa beigās veidoja 8,3 milj. LVL, no kurām lielākā daļa (4,7 milj. LVL) ieguldītas apstrādes rūpniecībā (avots: Latvijas Banka). 

Kultūras saiknes

Sadarbība ar Zviedriju kultūras jomā ir ļoti attīstīta, galvenokārt starp atsevišķām kultūras un mākslas organizācijām, ar Zviedrijas vēstniecības Latvijā, Ziemeļu Ministru padomes biroja, Latvijas Kultūras akadēmijas Nordistikas centra starpniecību un atbalstu.

Nozīmīga loma zviedru kultūras popularizēšanā ir Latvijas Kultūras akadēmijai, kurā studenti izglītojas starptautisko kultūras sakaru "Latvija –Zviedrija" apakšprogrammas ietvaros. Latvijas Kultūras akadēmijas paspārnē darbojas Nordistikas centrs, kurā iespējams apgūt zviedru valodu, rast plašu informatīvo materiālu par Zviedriju (un citām Ziemeļvalstīm), lasīt grāmatas zviedru valodā un skatīties zviedru filmas. Latvijas Kultūras akadēmijai izveidojusies laba sadarbība ar Zviedrijas Institūtu Stokholmā.

Par regulāru tradīciju Latvijas kino dzīvē kļuvušas Ziemeļvalstu filmu dienas. 2009.gada oktobrī Rīgā jau desmito reizi notika Ziemeļvalstu filmu dienas, skatītājiem piedāvājot iespēju iepazīties ar Ziemeļvalstu reģiona izcilāko novitāšu izlasi. 

2009.gada septembrī, noslēdzoties Latvijas nacionālajam atlases konkursam, Rīga tika pasludināta par to Latvijas pilsētu, kas kopā ar Zviedrijas pilsētu Ūmeo kļūs par 2014.gada Eiropas Kultūras galvaspilsētām.

Nozīmīgs 2008.gada notikums bija Latvijas dalība galvenās viesu valsts statusā Gēteborgas grāmatu gadatirgū. Latviju pārstāvēja ap 70 Latvijas kultūras un inteliģences pārstāvju, gadatirgus ietvaros notika dažādi semināri par dažādām tēmām saistībā ar Latviju. Zviedriski izdotas daudzas latviešu autoru grāmatas, prozas un dzejas izlases.

Citas sadarbības jomas: tautas māksla, arhīvi, bibliotēku zinātne, muzeji, kultūrizglītība, kultūrmantojums, pieminekļu aizsardzība.

Izglītības un zinātnes joma

Saistībā ar Zviedrijas izglītības sistēmas augsto decentralizācijas pakāpi sadarbība izglītības un zinātnes jomās notiek galvenokārt atsevišķu izglītības iestāžu un ekspertu starpā, kā arī ar rajonu un pilsētu skolu valžu starpniecību.

Ievērojams Zviedrijas ieguldījums Latvijas un Baltijas izglītības attīstībā ir Rīgas Ekonomikas augstskolas (2009.gadā apritēja 15 gadu kopš augstskolas darbības uzsākšanas Latvijā) un Rīgas Juridiskās augstskolas izveide. 

Virkne Latvijas augstskolu (Latvijas Universitāte, Daugavpils Universitāte, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Vidzemes augstskola, Rīgas Ekonomikas augstskola, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskola, Rēzeknes augstskola) Eiropas studentu apmaiņas programmu (Socrates/Erasmus) ietvaros sadarbojas ar vairākām Zviedrijas augstskolām.

Latvijas Zinātņu akadēmijas partnerorganizācijas ir Zviedrijas Karaliskā zinātņu akadēmija un Zviedrijas Karaliskā humanitāro zinātņu, vēstures un senlietu akadēmija.

Nordistikas centrs īsteno Latvijas, Zviedrijas un citu Ziemeļvalstu sadarbību kultūras jomā, veicinot nordistikas studijas un pētniecību Latvijā.

2009.gada 5.maijā LR Ministru kabinets apstiprināja noteikumu projektu "Latvijas Republikas valdības un Zviedrijas Karalistes valdības saprašanās memorands par Starptautisku platformu Eiropas infrastruktūru neitronu atskaldīšanai", tādējādi paužot Latvijas Republikas valdības atbalstu Zviedrijas valdības iniciatīvai par Eiropas infrastruktūru neitronu atskaldīšanai būvniecību Zviedrijā, Lundā. Īstenojot šo projektu Zviedrijā, Latvijai pavērsies iespējas attīstīt savu zinātnisko darbību, stiprināt Latvijas zinātnieku pozīciju starptautiskos projektos, īpaši – šķidro metālu sūknēšanas tehnoloģiju jomā.

Sadarbība iekšlietu un tieslietu jomā

LR Iekšlietu ministrijas padotības iestādēm ar Zviedrijas Karalistes radniecīgiem dienestiem ir izveidojusies sekmīga sadarbība un stabili kontakti.

Prioritāras jomas Latvijas un Zviedrijas sadarbībā iekšlietu jomā ir cīņa ar organizēto noziedzību, sadarbība robežkontroles jomā, migrācijas, vīzu un patvēruma lietu jautājumos.

Valsts robežsardzei pastāv cieša sadarbība ar Zviedriju ostu robežkontroles punktiem. Pastāv regulāra informācijas apmaiņa ceļošanas dokumentu, viltotu pasu, pasažieru pārbaudes jomā. 

Valsts policija sadarbojas ar Zviedrijas kolēģiem organizētās noziedzības apkarošanas, tostarp narkotisko vielu nelegālas aprites apkarošanas un finanšu noziegumu izmeklēšanas jomā. Starptautiskās Kriminālpoliciju Organizācijas ietvaros Interpola Latvijas birojam ir izveidojusies veiksmīga sadarbība ar Interpola Zviedrijas biroju.

Latvijas Tiesu administrācijai kopš tās izveides pirmsākumiem izveidojusies laba sadarbība ar Zviedrijas Nacionālo Tiesu administrāciju. Valsts zemes dienests sadarbojas ar Zviedrijas Nacionālo zemes dienestu, organizētas pieredzes apmaiņas vizītes, īstenoti sadarbības projekti. Naturalizācijas pārvaldei ir regulāra sadarbība ar Zviedrijas Migrācijas pārvaldi, Zviedrijas Integrācijas pārvaldi, Bēgļu un imigrantu lietu biroju pilsonības, valodas prasmes pārbaužu, un integrācijas jautājumu risināšanas jomās.

Sadarbība labklājības, sociālās nodrošināšanas un veselības aprūpes jomās

Zviedrija ir viena no tām valstīm, kas ir sniegusi vislielāko finansiālo atbalstu projektu īstenošanai labklājības jomā Latvijā.

Valsts darba inspekcija sadarbībā ar Zviedrijas Darba aizsardzības pārvaldi īstenojusi vairākus projektus par darba higiēnas un drošības jautājumiem, kā arī par likumdošanas piemērošanu ES prasībām. Regulāra sadarbība ar Zviedrijas Darba tirgus pārvaldi izveidojusies Nodarbinātības valsts aģentūrai. 

Zviedrija sniedz finansiālu palīdzību abu valstu sadarbības projektam "Dzīvesprieks", kas ir dzīvesvieta un arodapmācības centrs bāreņiem un jauniešiem no nelabvēlīgām ģimenēm. Ar Zviedrijas Pestīšanas armijas palīdzību 1994.gadā Skangaļu muižā Cēsu rajonā nodibināts bērnu atbalsta un sociālās aprūpes centrs – internāts. Zviedrijā darbojas īpaša tā atbalstītāju kopa "Skangaļu draugi", kura kopā ar citiem palīdzības sniedzējiem bērnu namam sniedz regulāru finansiālu un materiālu (apģērbs, inventārs u.c.) palīdzību.     

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcai izveidojusies laba un ilgstoša sadarbība ar Karolinskas institūtu un Upsalas universitāti. Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības fakultāte, sadarbojoties ar ES veselības skolu asociāciju, projekta ietvaros konsultējas ar Ziemeļvalstu Sabiedrības veselības skolu Gēteborgā.

Tūrisms

Zviedrija ir Latvijai augsti prioritārs tūrisma mērķa tirgus. Ar katru gadu tūristu skaits starp abām valstīm pieaug, pateicoties attīstītiem un regulāriem transporta savienojumiem – avio reisiem un prāmju satiksmei.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic turpina paplašināt maršrutu tīklu Zviedrijā. Tiešie reisi tiek nodrošināti ar Zviedrijas pilsētām Gēteborgu, Stokholmu, Linšēpingu, Ūmeo. 2010.gada vasaras sezonā savienojumi tiks paplašināti, atklājot jaunus reisus arī uz Visbiju un Luleu.

Kopš 2009.gada maija maršrutā Rīga - Stokholma kursē AS Tallink Grupp kruīza prāmis M/S Romantika, kopīgi ar prāmi M/S Silja Festival turpinot nodrošināt ikdienas satiksmi starp Rīgu un Stokholmu. Šajā maršrutā apkalpotais pasažieru skaits uzrāda visstraujāko procentuālo pieaugumu. No 2009.gada 1.septembra līdz 30.novembrim maršrutā tika apkalpoti 116 804 pasažieri (+19% pieaugums). AS Tallink Grupp Rīgas līnija ir visstraujāk augošais maršruts pēc pasažieru apgrozījuma un, tuvojoties vasaras sezonai, tai ir liels pasažieru pieauguma potenciāls.  

Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) sadarbībā ar Latvijas vēstniecību Zviedrijā regulāri organizē daudzveidīgus tūrisma mārketinga pasākumus, kas veicina Latvijas kā tūrisma galamērķa atpazīstamību Zviedrijā. Mārketinga aktivitātes Zviedrijā ietver žurnālistu vizītes, sadarbojoties ar lielākajiem Zviedrijas plašsaziņas līdzekļiem. Zviedrijas tūrisma operatori un žurnālisti regulāri saņem Latvijas tūrisma aktualitāšu vēstkopas. Regulāri tiek plānoti darba semināri tūrisma profesionāļiem.

Nozīmīgākās vizītes:

Latvijas Republikas divpusējie līgumi ar Zviedrijas Karalisti, kas noslēgti kopš 1990. gada 4. maija:

• Līgums starp Latvijas Republikas valdību un Zviedrijas Karalistes valdību par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību (spēkā kopš 1992)
• Latvijas Republikas un Zviedrijas Karalistes līgums par sadarbību vides aizsardzības jomā (1992)
• Latvijas Republikas Valdības un Zviedrijas Karalistes valdības līgums par gaisa satiksmi (1994)
• Latvijas Republikas valdības un Zviedrijas Karalistes valdības līgums par pasažieru un kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu (1993)
• Latvijas Republikas un Zviedrijas Karalistes konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu (1994)
• Latvijas Republikas Valdības un Zviedrijas Karalistes valdības līgums par gaisa satiksmi (1994)
• Latvijas Republikas valdības un Zviedrijas Karalistes valdības līgums par savstarpēju palīdzību muitas jautājumos (1996)
• Latvijas Republikas valdības un Zviedrijas Karalistes valdības līgums par personu atpakaļuzņemšanu (1997)
• Latvijas Republikas valdības un Zviedrijas Karalistes valdības līgums par Rīgas Juridiskās augstskolas dibināšanu (1997)
• Latvijas Republikas valdības un Zviedrijas Karalistes valdības līgums par vīzu atcelšanu (1997)
• Latvijas Republikas valdības un Zviedrijas Karalistes valdības nolīgums par sadarbību jūras un aviācijas meklēšanā un glābšanā (1999)
• Latvijas Republikas valdības un Zviedrijas Karalistes valdības līgums par klasificētās informācijas aizsardzību (2002)
• Latvijas Republikas valdības un Zviedrijas Karalistes valdības līgums par sadarbību ārkārtēju situāciju novēršanas, gatavības un reaģēšanas jomā (2002)
• Latvijas Republikas valdības un Zviedrijas Karalistes valdības līgums par Rīgas Juridisko augstskolu (2005)     

Noderīgas saites