Latvijas Republikas un Zviedrijas Karalistes attiecības [04.01.2012] |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Latvijas un Zviedrijas sadarbības pamatā ir kopīga vēlme nodrošināt stabilitāti, drošību un labklājību Baltijas jūras reģionā un Eiropā kopumā. Abu valstu sadarbība ir intensīva - regulārs ir valsts augstāko amatpersonu dialogs, noturīga un sekmīga ir praktiskā sadarbība starp parlamentiem, nozaru ministrijām, pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām. Zviedrija ir viena no nozīmīgākajām Latvijas ekonomiskās sadarbības partnervalstīm, cieši ir abu valstu sakari kultūras un izglītības jomā. 11.Saeimā izveidota Deputātu grupa sadarbībai ar Zviedrijas parlamentu – Riksdāgu, kas sastāv no 9 Saeimas deputātiem. Grupas vadītāja ir Lolita Čigāne.
1921.gada 5.februārī Zviedrija atzina Latvijas valsti de iure. Abu valstu diplomātiskās attiecības tika atjaunotas 1991.gada 28.augustā. Zviedrijas vēstniecība, kas Rīgā tika atklāta 1991.gada 29.augustā, bija viena no pirmajām ārvalstu vēstniecībām Latvijā. Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Zviedrijas Karalistē kopš 2010. gada 19.marta ir Maija Manika. Zviedrijas Karalistes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā kopš 2008. gada 19. augusta ir Matss Stafansons (Mats Staffansson). Zviedrijā darbojas septiņi Latvijas goda konsuli: Stīgs Tūršons (Stig Thorsson) Sēdermanlandes lēnī, Andris Nolendorfs Kalmāras lēnī, Egils Linge (Egil Linge) Gotlandes lēnī, Kristiāns Bille (Christian Bille) Hallandes lēnī, Agrita Mārtiņsone Blēkinges lēnī, Jūnass Stēns (Jonas Steen) Rietumjētelandes lēnī (Gēteborgā) un Stafans Nordstrēms (Staffan Nordström) Ērebrū lēnī.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes informāciju 2011.gada pirmajā pusgadā Zviedrija bija piektais lielākais Latvijas preču eksporta noieta tirgus un astotā lielākā importa partnervalsts. 2011.g. 1.pusgadā Latvijas un Zviedrijas preču tirdzniecības apgrozījums sasniedz 404,59 milj. EUR, Zviedrijai ieņemot 6.vietu Latvijas tirdzniecības partneru vidū. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu Latvijas un Zviedrijas preču tirdzniecības apgrozījums ir palielinājies par 40,75% jeb 117,13 milj. EUR (t.sk. eksports ir palielinājies par 36,42% jeb 65,50 milj. EUR, bet imports – par 47,98% jeb 51,63 milj. EUR). 2011.g. 1.pusgadā Latvijai ir pozitīva preču tirdzniecības bilance ar Zviedriju 86,15 milj. EUR apmērā. 2011.g. 1.pusgadā Latvijas pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums ar Zviedriju sasniedz 69,7 milj. LVL (eksports – 48,1 milj. LVL, imports – 19,9 milj. LVL). Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums ir samazinājies par 2,44% jeb 1,7 milj. LVL (t.sk. pakalpojumu eksports ir samazinājies par 5,69% jeb 2,9 milj. LVL, bet imports ir palielinājies par 6,42% jeb 1,2 milj. LVL). 2011.g. 1.pusgadā Latvijai ir pozitīva pakalpojumu tirdzniecības bilance ar Zviedriju 28,2 milj. LVL apmērā. Stokholmā darbojas Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecība, kas Latvijas uzņēmējiem kalpo par tiltu uz Zviedrijas tirgu, kā arī Zviedrijas uzņēmējiem uz Latviju. Lai rastu konkrētus risinājumus Latvijas uzņēmumu eksporta apjomu palielināšanai un tirgu paplašināšanai, LIAA pārstāvniecība ciešā sadarbībā ar Latvijas vēstniecību Zviedrijā rīko regulāras Latvijas uzņēmēju tirdzniecības misijas, kontaktbiržas un citus pasākumus. Tirdzniecība (avots: Centrālā statistikas pārvalde) 2011.gada 1.pusgadā
1. Lietuva – 990 712 964 EUR jeb 15,68 % no kopējā Latvijas eksporta 2. Igaunija – 800 101 883 EUR jeb 12,66 % 3. Krievija – 716 863 944 EUR jeb 11,35 % 4. Vācija – 537 682 718 EUR jeb 8,51% 5. Zviedrija – 399 784 227 EUR jeb 6,33 %
1. Lietuva – 1 227 406 833 EUR jeb 16,36 % no kopējā importa Latvijā 2. Krievija – 858 941 774 EUR jeb 11,45 % 3. Vācija – 823 362 678 EUR jeb 10,97 % 4. Polija – 552 397 536 EUR jeb 7,36 % 5. Igaunija – 498 006 752 EUR jeb 6,64 % … 8. Zviedrija – 159 219 721 EUR 3,75% Galvenās eksporta preces uz Zviedriju sadalījumā pa preču veidiem 2011.gada 1.pusgadā
Galvenās importa preces no Zviedrijas sadalījumā pa preču veidiem 2011.gada 1.pusgadā
Latvijas un Zviedrijas tirdzniecības dinamika laika posmā no 2004. līdz 2011.gada 1.pusgadam, EUR
Investīcijas (avots: Latvijas Banka un Lursoft) 2011. gada otrā ceturkšņa beigās Zviedrijas tiešo investīciju atlikumi Latvijā sastādīja 952,2 MLVL (1.vieta). (avots: Latvijas Banka) Apjomīgākā investīciju daļa nonākusi nekustamo īpašumu sektorā (42% jeb 400,8 MLVL), finanšu starpniecības sektorā (33% jeb 313,9 MLVL) un apstrādes rūpniecībā (7% jeb 68,2 MLVL). Latvijas tiešo investīciju atlikumi Zviedrijā 2011. gada otrā ceturkšņa beigās – 4,7 MLVL. (avots: Latvijas Banka) Apjomīgākā investīciju daļa nonākusi finanšu starpniecības sektorā (60% jeb 2,8 MLVL), apstrādes rūpniecībā (26% jeb 1,2 MLVL) un būvniecībā (11% jeb 0,5 MLVL). 2011.gada 10.novembrī Zviedrijas investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos sastādīja 447,5 MLVL (2.vieta), kā arī Uzņēmumu reģistrā bija reģistrēti 690 Zviedrijas – Latvijas kopuzņēmumi. (avots: Lursoft)
Sadarbība ar Zviedriju kultūras jomā ir ļoti attīstīta, galvenokārt starp atsevišķām kultūras un mākslas organizācijām, ar Zviedrijas vēstniecības Latvijā, Ziemeļu Ministru padomes biroja, Latvijas Kultūras akadēmijas Nordistikas centra starpniecību un atbalstu. Nozīmīga loma zviedru kultūras popularizēšanā ir Latvijas Kultūras akadēmijai, kurā studentiem tiek piedāvāts apgūt studiju virzienu „Starptautiskie kultūras sakari Latvija – Zviedrija”. Latvijas Kultūras akadēmijas paspārnē darbojas Nordistikas centrs, kurā iespējams apgūt zviedru valodu, rast plašu informatīvo materiālu par Zviedriju (un citām Ziemeļvalstīm), lasīt grāmatas zviedru valodā un skatīties zviedru filmas. Latvijas Kultūras akadēmijai izveidojusies laba sadarbība ar Zviedrijas Institūtu Stokholmā. Par regulāru tradīciju Latvijas kino dzīvē kļuvušas Ziemeļvalstu filmu dienas, skatītājiem piedāvājot iespēju iepazīties ar Ziemeļvalstu reģiona, tostarp Zviedrijas, izcilāko novitāšu izlasi. Zviedru filmas regulāri tiek iekļautas arī starptautiskā kino foruma „Arsenāls” programmā. Virkne augstvērtīgu kultūras pasākumu un daudzveidīgu sadarbības projektu noritēs 2014.gadā, kad par Eiropas Kultūras galvaspilsētām kļūs Rīga un Zviedrias pilsēta Ūmeo. Regulāra ir Latvijas un Zviedrijas ekspertu sadarbība mākslas, kultūras pieminekļu aizsardzības, muzeju, literatūras, bibliotēku, mūzikas un teātru jomās.
Saistībā ar Zviedrijas izglītības sistēmas augsto decentralizācijas pakāpi sadarbība izglītības un zinātnes jomās notiek galvenokārt atsevišķu izglītības iestāžu un ekspertu starpā, kā arī ar izglītības pārvalžu starpniecību. Ievērojams Zviedrijas ieguldījums Latvijas un Baltijas izglītības attīstībā ir Rīgas Ekonomikas augstskolas (2009.gadā apritēja 15 gadu kopš augstskolas darbības uzsākšanas Latvijā) un Rīgas Juridiskās augstskolas izveide. Virkne Latvijas augstskolu (Latvijas Universitāte, Daugavpils Universitāte, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Vidzemes augstskola, Rīgas Ekonomikas augstskola, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskola, Rēzeknes augstskola) Eiropas studentu apmaiņas programmu (Socrates/Erasmus) ietvaros sadarbojas ar vairākām Zviedrijas augstskolām. Latvijas Zinātņu akadēmijas partnerorganizācijas ir Zviedrijas Karaliskā zinātņu akadēmija un Zviedrijas Karaliskā humanitāro zinātņu, vēstures un senlietu akadēmija. Nordistikas centrs īsteno Latvijas, Zviedrijas un citu Ziemeļvalstu sadarbību kultūras jomā, veicinot nordistikas studijas un pētniecību Latvijā. Latvija, paužot atbalstu Eiropas Atskaldīto neitronu avota būvniecības projektam Zviedrijas pilsētā Lundā, ir sekmējusi mūsu valsts zinātnisko darbību, stiprinot Latvijas zinātnieku pozīciju starptautiskos projektos, īpaši – šķidro metālu sūknēšanas tehnoloģiju jomā.
Prioritāras jomas Latvijas un Zviedrijas sadarbībā iekšlietu jomā ir cīņa ar organizēto noziedzību, sadarbība robežkontroles jomā, migrācijas, vīzu un patvēruma lietu jautājumos. Iekšlietu ministrijas padotības iestādēm ar Zviedrijas Karalistes radniecīgiem dienestiem ir izveidojusies sekmīga sadarbība un stabili kontakti. Valsts robežsardzei pastāv cieša sadarbība ar Zviedriju ostu robežkontroles punktiem. Pastāv regulāra informācijas apmaiņa ceļošanas dokumentu, viltotu pasu, pasažieru pārbaudes jomā. Valsts policija sadarbojas ar Zviedrijas kolēģiem organizētās noziedzības apkarošanas, tostarp narkotisko vielu nelegālas aprites apkarošanas un finanšu noziegumu izmeklēšanas jomā. Starptautiskās Kriminālpoliciju Organizācijas ietvaros Interpola Latvijas birojam ir izveidojusies veiksmīga sadarbība ar Interpola Zviedrijas biroju. Latvijas Tiesu administrācijai kopš tās izveides pirmsākumiem izveidojusies laba sadarbība ar Zviedrijas Nacionālo Tiesu administrāciju. Valsts zemes dienests sadarbojas ar Zviedrijas Nacionālo zemes dienestu, organizētas pieredzes apmaiņas vizītes, īstenoti sadarbības projekti. Naturalizācijas pārvaldei ir regulāra sadarbība ar Zviedrijas Migrācijas pārvaldi, Zviedrijas Integrācijas pārvaldi, Bēgļu un imigrantu lietu biroju pilsonības, valodas prasmes pārbaužu, un integrācijas jautājumu risināšanas jomās.
Zviedrija ir viena no tām valstīm, kas ir sniegusi vislielāko finansiālo atbalstu projektu īstenošanai labklājības jomā Latvijā. Zviedrija sniedz finansiālu palīdzību abu valstu sadarbības projektam "Dzīvesprieks", kas ir dzīvesvieta un arodapmācības centrs bāreņiem un jauniešiem no nelabvēlīgām ģimenēm. Ar Zviedrijas Pestīšanas armijas palīdzību 1994.gadā Priekuļu novada Skangaļu muižā nodibināts bērnu atbalsta un sociālās aprūpes centrs – internāts. Zviedrijā darbojas īpaša tā atbalstītāju kopa „Skangaļu draugi”, kura kopā ar citiem palīdzības sniedzējiem bērnu namam sniedz regulāru finansiālu un materiālu (apģērbs, inventārs u.c.) palīdzību. Valsts darba inspekcija sadarbībā ar Zviedrijas Darba aizsardzības pārvaldi īstenojusi vairākus projektus par darba higiēnas un drošības jautājumiem, kā arī par likumdošanas piemērošanu ES prasībām. Regulāra sadarbība ar Zviedrijas Darba tirgus pārvaldi izveidojusies Nodarbinātības valsts aģentūrai. Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcai izveidojusies laba un ilgstoša sadarbība ar Karolinskas institūtu un Upsalas universitāti. Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības fakultāte, sadarbojoties ar ES veselības skolu asociāciju, projekta ietvaros konsultējas ar Ziemeļvalstu Sabiedrības veselības skolu Gēteborgā.
Saskaņā ar Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) izstrādāto Latvijas tūrisma mārketinga stratēģiju 2010.-2015.gadam Zviedrija ir atzīta par augsti prioritāru mērķa tirgu. Ar katru gadu tūristu skaits starp abām valstīm pieaug, pateicoties attīstītiem un regulāriem transporta savienojumiem – avio reisiem un prāmju satiksmei. Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic attīsta maršrutu tīklu Zviedrijā, nodrošinot tiešos lidojumus ar virkni pilsētām Zviedrijā. AS Tallink Grupp kuģniecības kompānijas prāmji kopš 2006.gada nodrošina regulāru satiksmi Baltijas jūrā starp Rīgu un Stokholmu. Šajā maršrutā apkalpotais pasažieru skaits uzrāda visstraujāko procentuālo pieaugumu. Piecu gadu laikā pasažieru skaits ir palielinājies 3,6 reizes; līdz ar to līnija Latvija – Zviedrija šobrīd ir visstraujāk augošais Tallink maršruts. Piecu gadu laikā šajā maršrutā ir apkalpoti 2,12 miljoni pasažieri un pārvadāti gandrīz 300 000 transporta līdzekļi un 60 000 kravas vienības (avots: AS Tallink Grupp informācija medijiem, 06.04.2011).
Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) sadarbībā ar Latvijas vēstniecību Zviedrijā regulāri organizē daudzveidīgus tūrisma mārketinga pasākumus, kas veicina Latvijas kā tūrisma galamērķa atpazīstamību Zviedrijā. Mārketinga aktivitātes Zviedrijā ietver žurnālistu vizītes, sadarbojoties ar lielākajiem Zviedrijas plašsaziņas līdzekļiem. Zviedrijas tūrisma operatori un žurnālisti regulāri saņem Latvijas tūrisma aktualitāšu vēstkopas, notiek darba semināri tūrisma profesionāļiem.
Latvijas Republikas divpusējie līgumi ar Zviedrijas Karalisti, kas noslēgti kopš 1990. gada 4. maija:
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
 |
|
||||||||||||||||||||
|
|
|
||||||||||||||||||||||
