Latvijas un Vācijas attiecības [11.11.2011] |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Latvijas un Vācijas attiecības kvalitatīvi ir attīstījušās no "Baltijas valstu advokāta" līdz uzticamai partnerībai ES un NATO. Latvijas un Vācijas attiecībām raksturīga aktīva divpusējo vizīšu apmaiņa, dinamiskas ekonomiskās attiecības, regulāri starpparlamentārie kontakti, tieša sadarbība ar federālajām zemēm, kā arī plaša sadarbība starp dažādām institūcijām. Latvijas un Vācijas attiecības turpina attīstību ar kopīgu mērķi par vienotas un politiski stabilas Eiropas nākotni, kā arī drošu un ekonomiski attīstītu Baltijas jūras reģionu.
Diplomātiskās attiecības starp Latviju un Vāciju tika nodibinātas 1921. gada 1. februārī, kad Vācija de iure atzina Latvijas valsts pastāvēšanu. 1991. gada 28. augustā tika atjaunotas abu valstu divpusējās attiecības. Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas Vācijā akreditētie vēstnieki: Egīls Levits (06.07.92.- 28.10.93.) Andris Ķesteris (04.02.94.- 06.01.98.) Andris Teikmanis (04.02.98.- 29.07.02.) Mārtiņš Virsis (08.08.02.- 16.08.08.) Ilgvars Kļava (25.08.08.- Goda konsuli Vācijā darbojas 7 Latvijas Republikas goda konsuli: 1. Hamburgas konsulārais apgabals – Dr. Sabīne Sommerkampa-Homane (Dr. Sabine Sommerkamp-Homann) 2. Bavārijas konsulārais apgabals – Dr. Johaness Georgs Klāsens (Dr. Johannes Georg Claessens) 3. Ziemeļreinas-Vestfālenes un Reinzemes-Pfalcas konsulārais apgabals – Prof. Dr. Bruno O. Brauns (Prof. Dr. Bruno O. Braun) 4. Hesenes konsulārais apgabals – Prof. Dr. Rīdigers brīvkungs fon Rozens (Prof. Dr. Rüdiger Freiherr von Rosen) 5. Meklenburgas-Priekšpomerānijas un Šlēsvigas-Holšteinas konsulārais apgabals – Dr. Frics Šulce (Dr. Fritz Schulze) 6. Bādenes-Virtembergas konsulārais apgabals – Helmuts Verners Siglohs (Helmut Werner Sigloch). 7. Brēmenes un Lejassaksijas konsulārais apgabals – Lucs H. Pepers (Lutz H. Peper)
Vācijas Bundestāga un Latvijas Saeimas deputāti regulāri attīsta intensīvus starpparlamentāros kontaktus. Latvijas-Vācijas parlamentārā sadarbības grupa pirmoreiz dibināta 5. Saeimā un savu darbību turpina arī 10. Saeimā. Grupas sastāvā ir 33 deputāti, tās priekšsēdētājs ir Vitauts Staņa (ZZS), savukārt priekšsēdētāja vietnieks – Aleksejs Holostovs (SC). Grupas sastāvā ir 25 locekļi, tās priekšsēdētāja ir Solvita Āboltiņa (JL), savukārt priekšsēdētājas vietnieks – Uldis Ivars Grava (JL). Arī Vācijas Bundestāgā jau kopš 1991. gada pastāv Vācijas-Baltijas parlamentārā sadarbības grupa. Tās priekšsēdētāja kopš 2002. gada ir Dr. Kristela Hapaha-Kazana (Dr. Christel Happach-Kasan;FDP), vietnieki ir Marija- Luīze Deta (Marie-Luise Dött; CDU/CSU), Renē Respels (Rene Röspel; SPD)), Dr. Konstantīns von Nocs (Dr. Konstantin von Notz; Bündnis 90/ Grüne).
Latviju un Vāciju tradicionāli vieno aktīva ekonomiskā sadarbība. Vācija ir viens no lielākajiem Latvijas ārējās tirdzniecības partneriem.
Lielākie Vācijas investori Latvijā (pēc investīcijām Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos):
Divpusējā tirdzniecība (avots: Centrālā statistikas pārvalde) 2011. gada 1.pusgads
· Eksports: 1. Lietuva –622 924 883 EUR jeb 16.69 % no kopējā Latvijas eksporta 2. Igaunija – 510 092 983 EUR jeb 13.66 % 3. Krievija – 406 574 742 EUR jeb 10.89 % 4. Vācija – 306 374 872 EUR jeb 8.21% 5. Zviedrija – 245 368 223 EUR jeb 6.57 %
· Imports: 1. Lietuva – 712 254 088 EUR jeb 16.79 % no kopējā importa Latvijā 2. Vācija – 483 313 106 EUR jeb 11.40 % 3. Krievija – 480 125 253 EUR jeb 11.32 % 4. Polija – 296 856 700 EUR jeb 7.00 % 5. Igaunija – 262 391 121 EUR jeb 6.19 %
Latvijas un Vācijas tirdzniecības dinamika laika posmā no 2004. līdz 2011.gada Q2, EUR
Eksporta preces uz Vāciju sadalījumā pa preču veidiem 2011.gada 1.pusgadā, EUR
Importa preces no Vācijas sadalījumā pa preču veidiem 2011.gada 1.pusgadā, EUR
Sadarbība balstīta uz 1993. gada 20. aprīlī parakstīto nolīgumu par sadarbību kultūras jomā un 2003. gadā parakstīto saprašanās memorandu par sadarbību zinātnē, tehnoloģijās un izglītībā. 2006. gada 21. martā Bonnā tika noslēgts Profesionālās izglītības administrācijas sadarbības līgums ar Vācijas Profesionālās izglītības institūtu. Savukārt 2007. gada 29. novembrī Profesionālās izglītības administrācija noslēdza sadarbības līgumu ar Šverīnas Inovācijas un pētniecības institūtu Vācijā, kura ietvaros kopīgi tiek īstenots sadarbības projektos par profesionālās izglītības attīstību un regulāri notiek arī Latvijas pārstāvju dalība „Profesionālās izglītības dienās“ Meklenburgā-Priekšpomerānijā. Latvijas Zinātņu akadēmija noslēgusi sadarbības līgumus ar Berlīnes Zinātņu akadēmiju un Saksijas Zinātņu akadēmiju, kas dod iespēju gan Latvijas, gan ārvalstu zinātniekiem iepazīties ar partneru darbību un jaunākajām tehnoloģijām, veidojot kopīgas zinātnisko pētījumu programmas un veicot kopīgu zinātnisko darbu. Jau vairākus gadus Vācijas Bundestāgs piedāvā iespēju jauniešiem vecumā līdz 32 gadiem piedalīties Starptautiskajā Parlamenta stipendiju programmā (Internationales Parlaments-Stipendium). Latvija šajā programmā iesaistījās 1992. gadā un līdz šim jau vairāk nekā 40 jaunieši no Latvijas šīs programmas ietvaros guvuši pieredzi un zināšanas par Bundestāgu, tikušies ar dažādām amatpersonām, piedalījušies zinātniskajās papildprogrammās Berlīnes universitātēs un apmeklējuši Eiropas Parlamentu. Lai popularizētu Starptautiskās parlamenta stipendijas programmu, skaidrotu tās uzdevumus un mērķus, kā arī veicinātu sadarbību starp Latvijas un Vācijas parlamentārajām un akadēmiskajām aprindām, ir izveidota sabiedriska organizācija „Bundestāga praktikantu biedrība”. 2010. gada rudenī LR Saeima plāno sākt pilotprojektu, kura laikā vairāki Vācijas jaunieši praksē iepazīsies ar Saeimas darbu. Atsaucoties uz Bundestāga vicespīkeres Gerdas Hasselfeldes un Vācijas vēstnieku aicinājumu, Saeimas prezidijs atbalstījis Latvijas iesaistīšanos šajā programmā. Plānotais prakses laiks ir trīs nedēļas. Septembrī Saeimu varētu apmeklēt divi vai trīs jaunieši, kas vēlas tuvāk iepazīt parlamenta ikdienas darbu un iegūt priekšstatu par dzīvi Latvijā. Jauniešu prakses vietas būs Saeimas deputātu birojos, taču līdztekus darbam parlamentā viņi varēs iepazīties arī ar Latvijas augstskolu mācību piedāvājumu un nevalstisko organizāciju un politisko partiju aktualitātēm. Savu līdzdalību pilotprojektā jau apstiprinājusi Latvijas Universitāte un Rīgas Stradiņa universitāte, kas jauniešiem varētu piedāvāt akadēmisku ieskatu Latvijas kultūrvēsturē, kā arī aktuālajās politikas un kultūras norisēs. Latvijas studentu un mācību spēku vidū populāras ir Vācijas Akadēmiskā apmaiņas dienesta (DAAD) piedāvātās stipendijas, kuru piešķiršanu administrē Vācijas Akadēmiskās apmaiņas dienesta Informācijas centrs Rīgā. Tāpat arī Latvijas Universitātē gandrīz nepārtraukti strādā kāds DAAD lektors. Īpaši aktīva Latvijas un Vācijas sadarbība augstākās izglītības jomā tiek īstenota, pamatojoties uz augstākās izglītības iestāžu savstarpējiem divpusējās sadarbības līgumiem un Mužizglītības programmas apakšprogrammas Erasmus ietvaros. Latvijas Universitāte noslēgusi divpusējas sadarbības līgumu ar 14 Vācijas augstskolām, bet programmas Socrates/Erasmus līgumus ar 54 Vācijas augstskolām, kā arī divus sadarbības līgumus UNICA ietvaros un divus programmas Campus Europae ietvaros. Veiksmīga sadarbība ar Vācijas augstskolām izveidojusies Vidzemes Augstskolai, piemēram, ar Berlīnes Humboldta universitāti, Koblencas-Landauas Universitāti, Manheimas Universitāti u.c., gan ar vairākiem uzņēmumiem Vācijā, kuri nodrošina prakses vietas Vidzemes Augstskolas studentiem. Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) sadarbojas ar Oberfrankenas apgabala Baireitas psihiatrijas un psihoterapijas klīniku. Kopīgi ar Fridriha Šillera Universitāti Jēnā veikti dažādi pētījumi. RSU arī sadarbojas ar Koburgas Lietišķo zinātņu universitāti fizioterapijas, logopēdijas un ergoterapijas jomā. RSU sadarbība ar Šlesvigas-Holšteinas Universitātes klīniku Ķīlē sekmē bērnu kardioloģijas attīstības veicināšanu Latvijā. Savukārt Erasmus programmas ietvaros RSU sadarbojas ar Lībekas Universitāti un Berlīnes Brīvās Universitātes Medicīnas fakultāti. Latvijas Kultūras Akadēmija (LKA) piedāvā maģistra apakšprogrammu „Mediju un kultūras menedžments”, kas veidota sadarbībā ar Hamburgas Mūzikas un teātra augstskolu. Ņemot vērā, ka iesaistīti vairāki mācībspēki no Vācijas, daudzas lekcijas, eksāmeni un diplomdarbu aizstāvēšana šajā programmā notiek vācu valodā. LKA bakalaura programmā ir apakšprogramma „Starptautiskie kultūras sakari Latvija – Vācija”, kurā studējošie apgūst vācu valodu augstākajā līmenī, kā arī starpkultūru komunikāciju un kompetenci, iemācās pārzināt un orientēties vāciski runājošo Eiropas valstu kultūras vēsturē un mūsdienu aktualitātēs. Studējošie šajā studiju programmā tiek uzņemti reizi divos gados un studijas ilgst četrus gadus. Šīs programmas ietvaros LKA ik gadu strādā vismaz viens mācībspēks no Vācijas. LKA ir ieinteresēta arī turpmāk cieši sadarboties ar Vācijas augstskolām un cer piesaistīt arī citas Vācijas programmas, kas paredzētas vācu pasniedzēju darbības atbalstam ārzemēs un ir saistītas ar vācu valodas un kultūras apmācību ārvalstu augstskolās. Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolai ir divpusējās sadarbības līgumi psiholoģijas un pedagoģijas jomā ar 12 Vācijas augstskolām, t.sk. ar Veingartenes Pedagoģisko augstskolu, Freiburgas Pedagoģisko augstskolu, Braunšveigas Tehnisko universitāti, Leipcigas Universitāti, Flensburgas Universitāti, Ferenca Lista Veimāras Mūzikas augstskolu, Hamburgas Mūzikas un teātra augstskolu u.c. Daugavpils Universitātei izveidojusies īpaši plaša sadarbība ar tādām Vācijas augstskolām kā Fehtas Universitāte, Germersheimas Universitāte, Justusa Lībiga Universitāte Gīsenē, Hamburgas universitāte, Rostokas Universitāte, Fehtas Augstskola, Berlīnes Brīvā universitāte, Hamburgas Lietišķo zinātņu universitāte u.c. Šīs sadarbības ietvaros notiek regulāra studentu un mācībspēku apmaiņa, kā arī kopīgu sadarbības projektu īstenošana. Vienlaikus Daugavpils Universitātē tiek īstenotas arī vācu filoloģijas programmas un darbojas vācu valodas un Vācijas novadmācības reģionālais tālākizglītības centrs, kurš tapis ar Roberta Boša fonda, Gētes Institūta Rīgā un Daugavpils Universitātes finansiālo atbalstu. Centra mērķis ir sniegt vācu valodas skolotājiem daudzpusīgas tālākizglītības un pieredzes apmaiņas iespējas, veicināt Latvijas un Vācijas kultūru sakarus un sekmēt vācu valodas un kultūras izplatīšanu Baltijas valstīs, kā arī sniegt informāciju par jautājumiem, kas saistīti ar Vācijas puses piedāvātajām stipendijām, uzturēšanos Vācijā un dažādiem kopīgi īstenotajiem projektiem. Rēzeknes augstskola Erasmus programmas ietvaros sadarbojas ar vairākām Vācijas augstākās izglītības iestādēm – ar Maincas Universitāti valodniecības jomā, Oldenburgas Universitāti pedagoģijas jomā, Zīgenas Universitāti valodniecības un pedagoģijas jomā, Greifsvaldes Universitāti valodniecības jomā, Minsteres Universitāti pedagoģijas un bionikas jomā, Dortmundes Tehnisko universitāti pedagoģijas jomā, Vormsas Augstskolu tūrisma uzņēmējdarbības jomā, Harcas Augstskolu uzņēmējdarbības un inženierzinātņu jomā u.c.
Latviju un Vāciju vieno gadsimtiem ilgas kultūrvēsturiskās saites. 2008. gads iezīmēja jaunu lappusi Latvijas un Vācijas kultūras attiecībās, kad norisinājās gan Baltijas valstu kultūras gads Vācijā „Essentia Baltica 2008”, gan Vācijas kultūras festivāls “O!Vācija” Latvijā. Ieceri rīkot Baltijas valstu kultūras gadu izteica LR Ministru prezidents Aigars Kalvītis 2006. gada martā Berlīnē, tiekoties ar Vācijas Federālo kancleri Angelu Merkeli (Angela Merkel). Kultūras gada „Essentia Baltica 2008” ietvaros Vācija tika iepazīstināta ne tikai ar Latvijas izcilībām – kamerorķestri „Kremerata Baltica” un Jauno Rīgas teātri, bet arī ar vispusīgu vēsturisko izziņas materiālu – valsts apbalvojumiem, Latvijas naudu, kultūrvēsturiskajiem abu valstu sakariem un saulgriežu tradīcijām. Essentia Baltica 2008 atklāšana notika 15. martā Berlīnes Filharmonijā, piedaloties pasaulslavenajam māksliniekam Gidonam Krēmeram un orķestrim „Kremerata Baltica”. Atklāšanas koncertu apmeklēja arī Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers, Vācijas Federālais prezidents Horsts Kēlers, Lietuvas Republikas prezidents Valts Adamkus un Igaunijas parlamenta priekšsēdētāja Ene Ergma. Ar šo koncertu vienlaikus tika svinēta Latvijas Republikas proklamēšanas 90-ā gadadiena. Festivāls „O!Vācija” 2008. gada maijā sniedza unikālu iespēju gūt Vācijas kultūras ainas kopskatu. Festivāla 60 pasākumos piedalījās vairāk kā 300 Vācijas mākslinieki. Festivāla augstākais punkts bija Berlīnes Filharmoniķu koncerts un vācu ekspresionisma grafikas izstāde. Festivāla ietvaros notika izstādes, dejas izrādes, koncerti, literāri pasākumi, konferences un vieslekcijas, pasākumi Muzeju nakts ietvaros, Ostas svētki, kā arī vairāki sarīkojumi citās kultūras nozarēs, tai skaitā gastronomijā un politikā.
No 2005. gada 28. novembra līdz 3. decembrim notika Latvijas dienas Rostokā. Latvijas dienu ietvaros notika Latvijas Ziemassvētku tirdziņa atklāšana, Rostokas Jūras ostas apmeklējums, transporta uzņēmuma Rostocker Straßenbahn AG un Rostokas-Lāges lidostas apmeklējums, Rostokas Mūzikas un teātra augstskolas svētku koncerts par godu Latvijas dienām Hanzas pilsētā Rostokā, Vācijas-Latvijas Ekonomikas diena ar LR Satiksmes ministra Aināra Šlesera piedalīšanos, Māra Briežkalna džeza kvinteta koncerts, latviešu literatūras lasījumi, skolēnu konference, latviešu vakars Meklenburgas-Priekšpomerānijas Herdera biedrībā un labdarības koncerts „Latviešu Ziemassvētki” Nikolaja baznīcā. 2006. gadā no 29. augusta līdz 2. septembrim Hamburgā notika Rīgas dienas. Papildus kultūras pasākumiem Hamburgas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā notika seminārs „Rīga – pilsēta ar nākotni. Investīcijas Baltijas metropolē”, kur ar uzrunām uzstājās Vācijas un Latvijas amatpersonas. Levantehaus namā tika atklāta Leona Baloža fotoizstāde „Mana Rīga”, kinoteātrī Metropolis projekta „Rīgas naktis Hamburgā” ietvaros norisinājās Latvijas filmu nedēļa, savukārt Hamburgas Amatniecības kameras izstāžu zālē notika Latvijas tekstilmākslas izstādes prezentācija. Vācijas-Latvijas sadraudzības pilsētu tīkla attīstīšanai 2006. gada 31. maijā pēc LR Ģenerālkonsulāta iniciatīvas Bonnā notika Vācijas-Latvijas sadraudzības pilsētu pārstāvju tikšanās. Nākamā sadraudzības pilsētu pārstāvju tikšanās bija 2007. gada augustā Villihā, Vācijas Smiltenes sadraudzības pilsētā, apvienojot to ar sadraudzības 15. gadadienas svinībām. 15 gadus ilga ir arī Valmieras un Gīterslo sadarbība, kura ar plašām svinībām Vācijas pilsētā Gīterslo tika atzīmēta jau 2007. gada maijā un sadraudzības pilsētā Valmierā – 2007. gada augustā. Laikā no 2007. gada 28. līdz 31. martam Ventspilī norisinājās Vācijas Kultūras dienas, ko organizēja Vācijas vēstniecība Latvijā sadarbībā ar Ventspils domi. Papildus kultūras pasākumiem tika svinēta 15 gadu oficiālās sadarbības jubileja ar Ventspils sadraudzības pilsētu Štrālzundi. 2008. gada 10.-11. oktobrī Valmierā notika otrā tikšanās Latvijas un Vācijas sadarbības foruma ietvaros. Pirmā abu valstu sadarbības konference notika 2007. gadā Vācijas pilsētā Villihā. Otrajā konferencē piedalījās Vācijas un Latvijas sadraudzības pilsētu (Gīterslo - Valmiera, Epšteina - Aizkraukle, Darmštate - Liepāja, Melle - Jēkabpils, Villiha - Smiltene u.c.) pārstāvji, kā arī Ziemeļreinas-Vestfālenes landrāta pārstāvji. Pēdējo gadu laikā tika strādāts pie sadraudzības pilsētu informācijas tīkla izveides un pilnveides. Saskaņā ar Vācijas statistiku Vācijā oficiāli reģistrēts ap 30 pilsētu sadraudzību. Sadarbība notiek visdažādākajos līmeņos un sfērās. 2010. gadā tika svinēta Rīgas un Brēmenes sadraudzības 25. gadskārta ar vairākiem pasākumiem: 1) Brēmenes dienas Rīgā laikā no 04.09.-06.09.2010, ar Brēmenes mākslinieku darbu izstādi Rīgas mākslas telpā, Brēmenes doma kamerkora koncertu, Brēmenes un Rīgas bibliotēku izstāžu apmaiņu, sadarbības projektiem starp kultūras centriem, Brēmenes Kamerfilharmonijas orķestra koncertu; Māndorfas Tautas nama un kultūras centra „Ritums” izstāde rātsnamā. 2) Rīgas dienas Brēmenē no 16.10.-18.10.2010, ar Starptautiskā jauniešu simfoniskā orķestra koncertu ar solista no Rīgas piedalīšanos, svinīgo dievkalpojumu Brēmenes doma baznīcā, Brēmenes un Rīgas bibliotēku izstāžu apmaiņu, sadarbības projektiem starp kultūras centriem.
Vācijā darbojas Latviešu kopība Vācijā, Latviešu centrs Minsterē, t.sk., Latviešu bērnudārzs Minsteres latviešu centrā, Baltiešu kristīgo studentu apvienība "Anneberga", Daugavas Vanagu Apvienība Vācijā, Latviešu biedrība Hamburgā (LBH), Minsteres Latviešu ģimnāzijas bijušo skolēnu un draugu biedrība, Latviešu preses biedrība, Minhenes letiņi, Latvieši Hannoverē, Latviešu aprūpes biedrība Reinzemē, Latviešu Sporta Padome Ārzemēs, ELJA Vācijas nodaļa. Nozīmīgu ieguldījumu latviešu valodas un kultūras popularizēšanā veic Baltiešu centrs Annabergā (Bonnā) Andreja Urdzes vadībā. Vācijā darbojas arī vairākas latviešu reliģiskās draudzes: Latviešu Evaņģēliski Luteriskā Baznīca Vācijā, Latviešu ev.lut.Baznīca ārpus Latvijas un Latviešu katoļu biedrība "Druva" / Latvijas Centrālā Padome (Rietumos). Berlīnē darbu ir uzsācis mācītājs Tālis Rēdemaņa kungs un reizi mēnesi notiek latviešu dievkalpojumi.
Noslēgtie līgumi: Datu bāze ar informāciju par divpusējiem līgumiem ar Vāciju
Saite: Vācijas Federālā Ārlietu ministrija www.auswaertiges-amt.de Vācijas vēstniecība Latvijā: http://www.riga.diplo.de
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
 |
|
||||||||||||||||||||
|
|
|
||||||||||||||||||||||
