2012. gada 1. janvārī spēkā stājās jaunā Ungārijas konstitūcija, kas paredz līdz šim lietotā oficiālā valsts nosaukuma „Ungārijas Republika” aizstāšanu ar jauno nosaukumu „Ungārija”.
Latvijas un Ungārijas sadarbība ir daudzpusīga un aktīva. Būtisks ieguldījums divpusējo attiecību stiprināšanā ir vēstniecību atvēršana Rīgā un Budapeštā. Abpusēji ieinteresēts dialogs izveidojies kultūras, izglītības, pašvaldību sadarbības, aizsardzības un lauksaimniecības jomās. Attīstības potenciāls ir tirdznieciski ekonomiskajām attiecībām. Latvija un Ungārija cieši sadarbojas ES un NATO, kā arī citu starptautisko organizāciju ietvaros.
| DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE |
Ungārija atzina Latvijas Republikas neatkarību 1921.gada 20.jūlijā. Abu valstu diplomātiskās attiecības tika atjaunotas 1991.gada 2.septembrī.
2008.gada 29.februārī tika akreditēts pirmais rezidējošais Latvijas vēstnieks Ungārijā – vēstniece Veronika Erte. 2008.gada 7.jūlijā Latvijas ārlietu ministra Māra Riekstiņa oficiālās vizītes Ungārijā laikā notika Latvijas vēstniecības oficiālā atklāšana. Līdz tam Latvijas vēstnieki rezidēja Vīnē, pirms Otrā pasaules kara - Berlīnē, Varšavā un Bukarestē. Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Ungārijā no 2001. līdz 2005.gadam bija Elita Kuzma, savukārt no 2005.gada līdz 2008.gadam – Aivars Groza.
Ungārijas vēstnieks Latvijā kopš 2011.gada 11.janvāra ir Gābors Dobokai (Gábor Dobokay). Pirms viņa vēstnieks Latvijā bija Dr.Ištvāns Mohāči (Dr.István Mohácsi). 2007.gada 22.novembrī Ungārijas premjerministra Ferenca Ģurčāņa (Ferenc Gyurcsány) darba vizītes laikā Rīgā tika oficiāli atklāta Ungārijas vēstniecība Latvijā. Līdz tam Ungārijas vēstnieks rezidēja Tallinā.
Rīgā darbojas Ungārijas goda konsule Ariana Župika. Viņa ir Latvijas Starptautiskās šķīrējtiesas šķīrējtiesnese un tiesību zinātņu lektore Latvijas Universitātē. Latvijai goda konsula Ungārijā nav.
Vizīšu maiņa
Prezidentu līmenī
| 2011. gada 8.-9. aprīlis |
Latvijas prezidenta Valda Zatlera dalība Araijološas grupas valstu vadītāju neformālajā sanāksmē Budapeštā |
|
2007. gada 10.-11. aprīlis |
Ungārijas prezidenta Lāslo Šojoma (László Sólyom) darba vizīte Latvijā, dalība astoņu ES dalībvalstu prezidentu neformālās Araijološas (Arraiolos) grupas debatēs Rīgā |
|
2006. gada 5.-6. septembris |
Ungārijas prezidenta Lāslo Šojoma (László Sólyom) valsts vizīte Latvijā |
|
2006. gada 23. oktobris |
Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas darba vizīte Ungārijā, dalība 1956.gada Ungārijas revolūcijas 50.gadadienas atceres pasākumos Budapeštā |
|
2003. gada 9.-10. novembris |
Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas oficiālā vizīte Ungārijā |
|
2001. gada 16.-18. oktobris |
Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas valsts vizīte Ungārijā |
|
1997. gada 6.-7. marts |
Ungārijas prezidenta Ārpāda Genca (Árpád Göncz) valsts vizīte Latvijā |
Parlamentu priekšsēdētāju/priekšsēdētāju vietnieku līmenī
|
2009. gada 4.-6. maijs |
Saeimas priekšsēdētāja Gundara Daudzes oficiālā vizīte Ungārijā |
|
2003. gada 5.-8. jūnijs |
Ungārijas Nacionālās Asamblejas priekšsēdētājas Katalinas Sili (Katalin Szili) oficiālā vizīte Latvijā |
|
1999. gada 17.-18. maijs |
Saeimas priekšsēdētāja Jāņa Straumes oficiālā vizīte Ungārijā
|
|
1995. gada 24 -27. aprīlis |
Ungārijas Nacionālās Asamblejas priekšsēdētāja vietnieka Lāslo Šolomona (László Solomon) oficiālā vizīte Latvijā |
Premjerministru līmenī
| 2010. gada 10. decembris |
Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna (Viktor Orbán) darba vizīte Latvijā |
|
2009. gada 26.-27. jūnijs
|
Ministru prezidenta Valda Dombrovska darba vizīte Ungārijā, dalība oficiālajos pasākumos par godu Dzelzs priekškara krišanas 20.gadadienai (vizītes ietvaros notika Ministru prezidenta divpusēja tikšanās ar Ungārijas premjerministru Gordonu Bajnai (Gordon Bajnai) |
|
2007. gada 22. novembris |
Ungārijas premjerministra Ferenca Ģurčāņa (Ferenc Gyurcsány) darba vizīte Latvijā |
|
1999. gada 9.-11. jūnijs |
Ministru prezidenta Viļa Krištopana oficiālā vizīte Ungārijā |
Ārlietu ministru līmenī
|
2010. gada 14.janvāris |
Ungārijas ārlietu ministra Pētera Balāža (Péter Balázs) oficiālā vizīte Latvijā |
|
2008. gada 7. jūlijs |
Ārlietu ministra Māra Riekstiņa oficiālā vizīte Ungārijā |
|
2001. gada 2.-3. maijs |
Ungārijas ārlietu ministra Jānoša Martoņi (János Martonyi) oficiālā vizīte Latvijā |
|
1995. gada 9. oktobris |
Ungārijas ārlietu ministra Lāslo Kovāča (László Kovács) darba vizīte Latvijā EDSO prezidentūras ietvaros |
|
1992. gada 7. augusts |
Ungārijas ārlietu ministra Gēzas Jesenski (Géza Jeszenszky) oficiālā vizīte Latvijā |
|
1991. gada 2. septembris |
Ārlietu ministra Jāņa Jurkāna oficiālā vizīte Ungārijā |
11. Saeimā deputātu grupa sadarbībai ar Ungārijas parlamentu tika izveidota 19.01.12. Tajā ir 18 deputāti. Grupas priekšsēdētājs ir Arvils Ašeradens (Vienotība), priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK).
Savukārt Ungārijas Nacionālajā Asamblejā Deputātu grupa sadarbībai ar Baltijas valstu parlamentiem 8 deputātu sastāvā tika izveidota 2010.gada 12.jūlijā. Sadarbības grupas vadītājs ir Jožefs Tots (József Tóth, Sociālistu partija – MSZP), priekšsēdētāja vietnieks Ištvāns Balšai (István Balsai, valdošā labēji konservatīvā partija FIDESZ), pārējie grupas locekļi – Alpārs Ģopārošs (Alpár Gyopáros, FIDESZ), Ferencs Ivaničs (Ferenc Ivanics, FIDESZ), Magdolna Lakatoša Šira (Magdolna Lakatos Sira, FIDESZ), Tibors Pāls (Tibor Pál, MSZP), Lāslo Pošāns (Lászlo Pósán, FIDESZ) un Ģerģs Šimonka (György Simonka, FIDESZ).
Kļūstot par Eiropas Savienības dalībvalstīm 2004.gada 1.maijā, Latvijas un Ungārijas ekonomiskās un tirdzniecības attiecības regulē ES iekšējā likumdošana un kopējā tirgus principi. Latvija ir ieinteresēta ekonomisko attiecību stiprināšanā un paplašināšanā ar Ungāriju.
Divpusējā līgumtiesiskā bāze
- 1992.gada 8.jūlijā tika parakstīts „Līgums par draudzīgu attiecību un sadarbības pamatiem starp Latvijas Republiku un Ungārijas Republiku” (spēkā kopš 1994.gada 19.aprīļa), kas paredz sadarbības veicināšanu dažādās jomās, t.sk ekonomikā.
- 2008.gada 7.jūlijā tika parakstīts „Saprašanās memorands starp Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru un Ungārijas Investīciju un tirdzniecības attīstības aģentūru”, tādējādi radot praktisku bāzi valstu uzņēmējdarbības veicināšanas institūciju sadarbībai. Memorands tika noslēgts Latvijas ārlietu ministra M.Riekstiņa oficiālās vizītes laikā Budapeštā.
Savstarpējās tirdzniecības apgrozījums 2011.gadā
2011.g. 3.ceturksnī Latvijas un Ungārijas preču tirdzniecības apgrozījums sasniedz 98,40 MEUR, Ungārijai ieņemot 23.vietu Latvijas tirdzniecības partneru vidū. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu Latvijas un Ungārijas preču tirdzniecības apgrozījums ir palielinājies par 23,74% jeb 18,88 MEUR (t.sk. eksports ir palielinājies par 20,59% jeb 2,70 MEUR, bet imports – par 24,37% jeb 16,18 MEUR). 2011.g. 3.ceturksnī Latvijai ir negatīva preču tirdzniecības bilance ar Ungāriju 66,74 MEUR apmērā.
2011.g. 3.ceturksnī Latvijas galvenās eksporta preču grupas ir koksne un tās izstrādājumi (40,72%), mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas (22,57%), metāli un to izstrādājumi (8,06%).
Latvijas galvenās importa preču grupas ir mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas (41,47%), ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija (26,59%); transporta līdzekļi (6,45%)
Tirdzniecības statistika (avots: Centrālā statistikas pārvalde)
2011.gada 3.ceturksnī
· Eksports:
1. Lietuva – 990 129 207 EUR jeb 16,87% no kopējā Latvijas eksporta
2. Igaunija – 809 522 942 EUR jeb 13,80%
3. Krievija – 642 673 279 EUR jeb 10,95%
4. Vācija – 478 365 975 EUR jeb 8,15%
5. Zviedrija – 359 968 501 EUR jeb 6,13%
...
34. Ungārija – 15 829 878 EUR jeb 0,27%
· Imports:
1. Lietuva – 1 269 928 223 EUR jeb 18,17% no kopējā importa Latvijā
2. Vācija – 799132931 EUR jeb 11,43%
3. Krievija – 685 618 438 EUR jeb 9,8%
4. Polija – 511 118 273 EUR jeb 7,31%
5. Igaunija – 454 615 364 EUR jeb 6,50%
...
19. Ungārija – 82 565 354 EUR jeb 1,18%
Investīcijas (avots: Latvijas Banka, Lursoft)
Līdz 2011.gada II ceturkšņa beigām Latvijā reģistrēto Ungārijas tiešo investīciju atlikumi sastādīja 0,1 MLVL (vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, automobiļu, motociklu, individuālās lietošanas priekšmetu, sadzīves aparatūras un iekārtu remonta sektorā), savukārt Ungārijā nebija reģistrēti Latvijas tiešo investīciju atlikumi. (Latvijas Banka)
Līdz 2011.gada 21.novembrim Uzņēmumu reģistrā reģistrēti 13 Latvijas – Ungārijas kopuzņēmumi. Ungārija Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ir veikusi ieguldījumus 248 571 LVL apmērā (66.vieta). (Lursoft)
| SADARBĪBA IZGLĪTĪBAS JOMĀ |
Latvijas un Ungārijas sadarbību izglītības jomā regulē „Latvijas Republikas valdības un Ungārijas Republikas valdības līgums par sadarbību kultūrā, zinātnē un izglītībā”, kas noslēgts 1997.gada 6.martā (beztermiņa).
Latviešu un ungāru valodu apguve
Kopš 1991.gada Rietumungārijas Universitātē (Nyugat-magyarországi Egyetem) Sombathejā un Etveša Loranda universitātē (Eötvös Loránd Univerziteta) Budapeštā baltu filoloģijas un tā sauktā “Dzintaru ceļa” studiju programmas ietvaros tiek mācīta latviešu valoda. Pamatojoties uz minēto līgumu, šim nolūkam no Latvijas tiek sūtīts vieslektors. Šobrīd Ungārijā latviešu valodu un literatūru māca lektore Lāsma Ģibiete.
Savukārt Latvijas Universitātē ungāru valodu ir iespējams apgūt kā izvēles priekšmetu Humanitāro zinātņu fakultātes Somugru studiju programmā.
Augstskolu un pētniecības iestāžu sadarbība
- Latvijas Universitāte UNICA (Network of Universities from the Capitals of Europe) ietvaros sadarbojas ar Vesprēmas Universitāti (Veszprém Univerziteta) un Etveša Loranda universitāti Budapeštā (Eötvös Loránd Univerziteta).
- Rēzeknes Augstskolai ir noslēgts sadarbības līgums ar Budapeštas Tehnoloģijas un ekonomikas universitāti (BME).
- Latvijas Policijas akadēmija sadarbojas ar Ungārijas Policijas augstskolu (Rendőrtiszti Főiskola). 2007.gada 13.decembrī tika noslēgts sadarbības līgums Erasmus programmas ietvaros, kas paredz studentu, docētāju un administratīvā personāla apmaiņu.
- Rīgas Stradiņa universitāte (Ārējo sakaru daļa) Erasmus programmas ietvaros sadarbojas ar Debrecenas Universitātes Sabiedrības veselības skolu, veicinot studentu un pasniedzēju mobilitāti.
- Rīgas Tehniskā universitāte Erasmus programmas ietvaros sadarbojas ar Debrecenas Universitāti un Budapeštas Politehnisko augstskolu.
- Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) sadarbojas ar Ungārijas Zinātņu akadēmiju (UZA) zinātnieku un informācijas apmaiņas jomā. Divpusējās sadarbības līgums starp LZA un UZA tika parakstīts 1994.gada jūnijā. Līgumam ir pievienots Protokols, kas paredz 12 nedēļu ilgu zinātnieku apmaiņu reizi gadā. Zinātnieku apmaiņas jomā prioritāte tiek piešķirta kopprojektos iesaistītajiem zinātniekiem. Laika posmā no 2010.-2013.gadam ir pieteikti trīs kopprojekti. LZA pārstāvji regulāri apmeklē UZA, jo akadēmija ir iesaistīta dažādu lielu zinātnes pasākumu norisē, piemēram, Budapeštā notikuši jau četri Pasaules zinātnes forumi (pēdējais – 2009.gadā).
Sadarbība Mūžizglītības programmas ietvaros
Sadarbība ar Ungāriju tiek īstenota arī Mūžizglītības programmas 2007.-2013.gadam divu sektorālo programmu ietvaros:
- Comenius (mērķis - attīstīt Eiropas dimensiju izglītībā, sekmējot sadarbību starp ārvalstu skolām) 2009.gadā Comenius programmas ietvaros, saņemot stipendijas individuālajai mobilitātei, kuras mērķis ir uzlabot skolu izglītības kvalitāti, Ungārijā viesojās astoņi Latvijas pārstāvji.
- Gruntvig (mērķis - veicināt un uzlabot pieaugušo izglītības pieejamību, kvalitāti un daudzveidību) 2008.gadā programmas ietvaros tika īstenoti desmit sadarbības projekti ar Ungāriju, kā arī piešķirta individuālā stipendija vienam mācību braucienam uz Ungāriju.
Stipendijas
2009.gadā Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija piešķīra stipendiju vienam Ungārijas studentam dalībai Vidzemes Augstskolas organizētajā Baltijas Starptautiskajā vasaras skolā. Kopš 2005.gada Ungārijas Izglītības un kultūras ministrija ar Ungārijas Stipendiju padomes starpniecību piedāvā stipendijas Latvijas studentiem, pētniekiem un augstskolu pasniedzējiem, kuri vēlas iegūt zināšanas un paplašināt profesionālās iemaņas Ungārijas augstākajās izglītības iestādēs. Arī 2010./2011. akadēmiskajā gadā Ungārijas valdība piedāvā stipendijas studijām un pētniecības darbu veikšanai Ungārijas augstākās izglītības iestādēs un pētniecības institūtos, kā arī divas stipendijas dalībai 2010.gada vasaras kursos.
Latvijas un Ungārijas sadarbību kultūrā regulē „Latvijas Republikas valdības un Ungārijas Republikas valdības līgums par sadarbību kultūrā, zinātnē un izglītībā”, kas noslēgts 1997.gada 6.martā (beztermiņa).
Visplašākā abu valstu sadarbība kultūras jomā ir izveidojusies literatūras nozarē. Jau kopš 19.gadsimta 60.gadiem latviešu lasītāji ir varējuši iepazīties ar ungāru literatūras labākajiem piemēriem. Starp ievērojamākajiem ungāru autoriem, kuru darbi ir tulkoti latviešu valodā, jāmin gan izcilais dzejnieks Šāndors Petēfi, gan prozaiķi Magda Sabo un Šāndors Mārai. Savukārt Latvijas teātros iestudēti daudzu ungāru dramaturgu darbi, īpašu popularitāti iemantojusi Ferenca Molnāra luga “Lilioms”, kā arī bijušā Ungārijas prezidenta Ārpāda Genca luga “Mūslaiku Mēdeja”.
Par mūža ieguldījumu ungāru literatūras popularizēšanā Latvijā tulkotājai Elgai Saksei bijušais Ungārijas prezidents Lāslo Šojoms ir piešķīris Ungārijas Republikas ordeņa "Par nopelniem" Bruņinieka krustu, savukārt Ungārijas valdība - medaļu „Pro cultura Hungarica”. Pateicoties Elgas Sakses neatlaidīgajam darbam, kopš 1966.gada gandrīz katru gadu Latvijā ir izdots viens vai vairāki ungāru autoru darbi, kopumā sastādot ap 70. Pēdējais Elgas Sakses tulkotais ungāru autora darbs tika izdots 2009.gadā – Leslija L. Lorenca "Budistu klostera noslēpums".
Savukārt latviešu valodas un literatūras popularizēšanā Ungārijā īpaši nopelni ir Rietumungārijas Universitātes Urālistikas katedras vadītājam profesoram Jānošam Pustai, ar kura atbalstu universitāte ir izdevusi vairākus latviešu autoru darbus ungāru valodā un divas latviešu - ungāru vārdnīcas 2000. un 2004.gadā. Pēdējais universitātes mācībspēku un audzēkņu sagatavotais un izdotais darbs ir Zentas Mauriņas eseju krājums ungāru un latviešu valodā „Zenta Mauriņa – viņas dzīve un esejas” 2009.gada decembrī.
Sadarbība dažādās kultūras nozarēs, pēdējie kultūras pasākumi
Literatūra
- No 2011. gada 14.-17. aprīlim Budapeštā jau 18. reizi notika Starptautiskais Grāmatu festivāls, uz kuru Grāmatizdevēju asociācija goda viesa statusā bija uzaicinājusi visas Eiropas Savienības valstis. Latvijas pārstāvis Budapeštas grāmatu festivālā bija dzejnieks un tulkotājs Edvīns Raups. Latvija kopā ar pārējām Eiropas Savienības valstīm piedalījās kopīgā grāmatu stendā. Katra Eiropas Savienības valsts izstādīja ap 50 pēdējos gados izdoto autoru grāmatas.
- Ventspils Starptautiskajai Rakstnieku un tulkotāju mājai ir izveidojusies laba sadarbība ar Ungārijas Tulkotāju māju Balatonfīredā un Nikolaus Lenau māju Pēčā. Tulkotāju mājas sadarbojas starptautiskā rezidenču centru tīkla „Halma” ietvaros.
- Latvijas vēstniecības Ungārijā pārstāvji regulāri piedalās Ungārijas Nacionālās Ārvalstu literatūras bibliotēkas rīkotajos Eiropas valodu dienas pasākumos, kuru laikā notiek dzejas un prozas priekšlasījumi vairāku Eiropas valstu valodās, tostarp latviešu. 2009.gadā latviešu valodā izskanēja ungāru dzejnieka Mikloša Radnoti poēma "Es nezinu...", ko ir atdzejojis dzejnieks Māris Čaklais.
- 2009.gada decembrī Ungārijā, Sobathejā tika prezentēts izcilās latviešu rakstnieces un kultūras darbinieces Zentas Mauriņas eseju krājums „Zenta Mauriņa – viņas dzīve un esejas”, kas ir izdots ungāru un latviešu valodā. Eseju krājuma sastādītāji un tulkotāji ir Rietumungārijas Universitātes un Etveša Loranda universitātes Budapeštā mācībspēki un studenti, kuri apgūst latviešu valodu un literatūru.
- 2009.gada 23.-26.aprīlī Budapeštā norisinājās 16.gadskārtējais Budapeštas grāmatu tirgus, kura ietvaros notika starptautisks literārais pasākums "Pirmā romāna festivāls". Festivālā Latviju pārstāvēja prozaiķe Inga Žolude (1984) ar debijas romānu "Silta zeme", kas klājā nācis 2008.gada augustā izdevniecībā "Dienas Grāmata". Festivālā piedalījās autori no 19 Eiropas valstīm. Pasākuma galvenais organizators - Ungārijas Grāmatu izdevēju un tirgotāju asociācija.
- 2009.gada martā izdevniecībā „Tapals” Elgas Sakses tulkojumā klajā nāca ungāru autora Leslija L. Lorenca romāns „Budistu klostera noslēpums”, savukārt 2008.gadā – Imres Kertēsa romāns „Bezliktenis” un Hajnalas Esešas grāmata bērniem "Pilsētas kaķu piedzīvojumi" (Zvaigzne ABC).
Muzeji, galerijas, izstāžu zāles
- Lietišķās mākslas jomā atzīmējama ir Ogres mākslas skolas audzēkņu regulārā un panākumiem bagātā dalība Rietumungārijas pilsētas Zānkas Bērnu mākslas galerijas organizētajās starptautiskajās glezniecības un lietišķās mākslas skatēs.
- 2011. 7. decembrī Etveša Lorānda Universitātē (ELTE – Eötvös Loránd Tudományegyetem) Budapeštā tika atklāta Johana Kristofa Broces izstāde „Baltijas zīmējumu un aprakstu kolekcija Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā”.
- 2011. gada 19. jūlijā Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā tika atklāta izstāde "Ungārija - Latvija: kultūrvēsturiskie sakari", kas veltīta abu bvalstu diplomātiskajām un kultūras sadarbības attiecībām.
- 2011. gadā no 27. jūnija līdz 22. augustam Budapeštā tika izstādīta mākslinieku Alekseja Naumova un Kristapa Zariņa gleznu izstāde Budapešta, Rīga, Venēcija, Vīne – Eiropas pilsētas latviešu mākslinieku gleznās. Izstāde Budapeštā tika izstādīta sadarbojoties Latvijas vēstniecībai Ungārijā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā, Eiropas Komisijas pārstāvniecību Ungārijā un abiem māksliniekiem.
- 2010.gada 24.-25.jūlijā Aizkraukles novada svētku laikā vēstures un mākslas muzejā „Kalna ziedi” bija apskatāma Halašas mežģīņu izstāde no Aizkraukles sadarbības pilsētas Kiškunhalašas Mežģīņu muzeja.
- 2009.gada oktobrī Latvijas Okupācijas muzejā bija skatāma fotoizstāde "Brīvība un demokrātija. Ungārija no Dzelzs priekškara krišanas līdz Šengenai", kas veltīta Ungārijas vēstures notikumiem 20.gadsimta 2.pusē.
- 2009.gada 11.septembrī Halašas Mežģīņu muzejā Kiškunhalašā tika atklāta izstāde no Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeja fondiem „Mežģīnes no Aizkraukles”. Izstādes atklāšanas dienā Kiškunhalašas folkloras ansamblis izpildīja vairākas latviešu tautas dziesmas, to skaitā „Pūt, vējiņi”.
- 2009.gada 15.-20.augustā Ziemeļungārijas pilsētā Šātoraljaūjhejā norisinājās 21.Starptautiskais Zemplēnes tautas deju festivāls. Festivālā Latviju pārstāvēja tautas deju grupa no Aizkraukles "Radi" horeogrāfes Unas Stakles vadībā. 16.augustā pasākuma programma bija īpaši veltīta latviešu tautas dejām, kad "Radi" iepazīstināja publiku ar "Gatves deju", "Klapdanci", "Sešdanci", "Ačkupu" un citām dejām. Festivālā piedalās dejotāji no Latvijas, Grieķijas, Gruzijas, Izraēlas, Nepālas, Polijas, Slovākijas un Turcijas.
- No 2009.gada 10.jūnija līdz 2.augustam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē „Arsenāls” bija apskatāma Centrāleiropas laikmetīgās mākslas izstāde „Ekscentriskās takas II”. Izstādē bija eksponēti sešu Centrāleiropas valstu – Austrijas, Čehijas, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas un Ungārijas trīspadsmit mākslinieku 36 darbi. No Ungārijas izstādē piedalījās mākslinieki Emeše Bencūra un Atila Sīčs.
- No 2009.gada 24.aprīļa līdz 5.maijam desmit latviešu mežģīņu darinātājas no tautas lietišķās mākslas studijām "Bārbele" (Rīga) un "Saulīte" (Valka) piedalījās desmitajā starptautiskajā mežģīņu festivālā Ungārijas pilsētā Kiškunhalašā. Mākslinieces izstādē piedalījās ar trīs latviešu tautastērpiem un 15 dažādiem mežģīņu aksesuāriem.
- 2009.gada martā Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja filiāle „Mencendorfa nams” sadarbībā ar Ungārijas vēstniecību Latvijā un Ungārijas kultūras institūtu Tallinā organizēja Ungārijas kultūras dienas un ungāru tektilmākslinieces Bernadetes Pageres izstādi.
Kino
- No 2011. gada 27.-30. oktobrim Budapeštā norisinājās Latvijas, Igaunijas un Lietuvas valstu dokumentālo filmu dienas „Baltijas ceļš”. Latvijas vēstniecība Ungārijā tās organizēja sadarbībā ar Igaunijas un Lietuvas vēstniecībām, kā arī Igaunijas institūtu Ungārijā. Latvija festivālā piedalījās ar trīs filmām: režisores Daces Slavinskas 2011. gada Latvijas Televīzijas filmu „Neatkarība kā māksla”, režisores Ilzes Burkovskas – Jacobsen 2008. gada filmu „Bekons, sviests un mana mamma” un režisora Jura Podnieka 1990. gada filmu „Krustceļš”.
- 2010.gada 5.-14.maijā kino „Rīga” notika Eiropas filmu festivāls „EiroKinoKrāsas”, kura laikā bija iespējams noskatīties 12 Eiropas valstu filmu pirmizrādes Latvijā. Starp filmām bija apskatāmas arī divas ungāru filmas – Kristinas Godas „Hameleons” (2008) un uz patiesiem notikumiem balstītā „Kas gan ellē ir Bonija un Klaids?” (2004).
- 2009.gada 16.-20.septembrī Budapeštā notika Baltijas jūras filmu festivāls, ko atklāja pazīstamās latviešu režisores Lailas Pakalniņas 1998.gadā uzņemtā spēlfilma "Kurpe", bet noslēdza režisora Gunāra Pieša 1971.gadā uzņemtā mākslas filma "Nāves ēnā".
- 2009.gada martā kinoteātros "K.Suns" un "Cinamon" norisinājās IV Rīgas Starptautiskais Fantāzijas filmu festivāls (RSFFF). Jau otro gadu RSFFF konkursa skati vērtēja starptautiska žūrija, t.sk. ungāru žurnāliste, Starptautiskā Kino festivāla "Titanic" programmētāja Kata Anna Varo.
- 2008.gadā aprīlī „Mediawave Film Festival” ietvaros Budapeštā tika demonstrētas latviešu animācijas filmas “Veterinārārsts” (režisore Signe Baumane) un “Melnā kaste” (režisors Jurģis Krāsons).
Teātri
- No 2010.gada 30.jūnija līdz 4.jūlijam Ziemeļungārijas pilsētas Kazincbarcikas 20.Starptautiskajā amatieru teātru festivālā piedalījās Anša Rūtentāla Kustību teātris ARKT ar izradi „Satiksme”.
- 2009.gada septembrī Starptautiskajā Jaunā Teātra festivālā „Homo Novus” ar izrādi „Frankenšteina projekts” piedalījās ungāru režisors Kornels Mundruco.
Mūzika
- Par godu Latvijas Republikas proklamēšanas 93. gadadienai kontrtenors Sergejs Jēgers un ērģelniece Ilze Reine 17. novembrī sniedza koncertu Vašas komitāta galvaspilsētas Sombathejas (Szombathely) Lista koncertzālē, savukārt 19. novembrī Matjāša baznīcā Budapeštā.
- 2011. gada 21. oktobrī Ungārijas vēstniecība Latvijā sadarbībā ar koncertaģentūru Kontrapunkts organizēja Ferenca Lista mūzikas koncertu par godu Ferenca Lista 200 gadu jubilejai un Ungārijas revolūcijas 55. gadadienai. F. Lista skaņdarbus izpildīja pianiste Diāna Zandberga.
- 2011. gada 21. martā Budapeštas Pavasara festivāla ietvaros Ungārijas Valsts operā notika Budapeštas Simfoniskā orķestra koncerts. Pie diriģenta pults bija latviešu diriģents Ainārs Rubiķis. Koncerta programmā bija Ferenca Lista, Gustava Mālera un Frederika Šopēna darbi.
- 2010.gada 9.-10.jūlijā Cēsu rajonā notika ikgadējais starptautiskais rokmūzikas festivāls „Fonofest”, kurā piedalījās arī grupa no Ungārijas Insane.
- 2010.gada martā Latvijas Nacionālās operas direktors Andrejs Žagars Ungārijas Nacionālajā operā iestudēja Riharda Štrausa operu „Rožu kavalieris”.
- 2009.gada 20.jūnijā LNO mākslinieki ar Volfganga Amadeja Mocarta operas "Burvju flauta" iestudējumu piedalījās Starptautiskajā operas festivālā "Bartoks+..." Miškolcā. Galvenās lomas iestudējumā dziedāja Viesturs Jansons, Evija Martinsone, Raimonds Bramanis, Krišjānis Norvelis u.c. Operas festivāls "Bartoks+..." Ungārijas pilsētā Miškolcā notiek jau deviņus gadus.
| SADARBĪBA AIZSARDZĪBAS JOMĀ |
Latvijas un Ungārijas sadarbību aizsardzības jomā regulē „Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas un Ungārijas Republikas Aizsardzības ministrijas līgums par divpusējiem kontaktiem un sadarbību militārajā jomā”, kas parakstīts 1999.gada 8.jūnijā aizsardzības ministra Ģirta Valda Kristovska oficiālās vizītes Ungārijā ietvaros.
Abu valstu sadarbība aizsardzības jomā galvenokārt notiek NATO ietvaros. Tiek rīkotas regulāras divpusējas militāri politiskas un ekspertu konsultācijas par NATO integrācijas jautājumiem, kā arī par audita, sabiedrisko attiecību, medicīniskā atbalsta sniegšanas, juridiskajiem, standartizācijas un personālvadības jautājumiem.
Militārie atašeji
Kopš 2009.gada 22.jūlija Ungārijas militārā atašeja Latvijā pienākumus pilda Plt. Sabolčs Silāģi (Szalbolcs Szilágyi) ar rezidenci Varšavā.
Latvijai šobrīd nav militārā atašeja Ungārijā. No 2006.gada 1.jūlija līdz 2009.gadam Latvijas militārais atašejs Ungārijā bija Maj. Inese Kučere ar rezidenci Prāgā, 2009.gadā – Rīgā.
Augsta līmeņa vizītes
- 2009.gada 2.-3.decembris - Ungārijas Aizsardzības ministrijas viceministres Āgnešas Vadai (Ágnes Vadai) vizīte Latvijā
- 2009.gada 8.-10.aprīlis – Latvijas NBS komandiera Jurija Maklakova vizīte Ungārijā
Ekspertu pieredzes apmaiņa
- Latvijas un Ungārijas ekspertu sadarbība notiek šādās jomās:
- Standartizācija. Sadarbība uzsākta 2006.gadā, kad Latvijā viesojās Ungārijas Aizsardzības ministrijas Tehnoloģiju aģentūras Standartizācijas departamenta vadītājs.
- Pieredzes apmaiņa starp ģeotelpiskās informācijas dienestu pārstāvjiem. 2009.gada augustā notika Ungārijas ģeotelpiskās informācijas dienestu ekspertu atbildes vizīte Latvijā (Latvijas ekspertu vizīte uz Ungāriju notika 2008.gada rudenī).
| SADARBĪBA LAUKSAIMNIECĪBAS JOMĀ |
Veiksmīga ir Latvijas un Ungārijas sadarbība lauksaimniecības jomā. Notiek gan regulāra vizīšu apmaiņa ministru līmenī, gan arī Latvijas Zemkopības ministrijas un Ungārijas Lauksaimniecības attīstības ministrijas speciālistu apmaiņas semināri par aktuāliem lauksaimniecības politikas jautājumiem.
Vizītes un tikšanās
- 2009.gada 4.-7.novembrī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs darba vizītē apmeklēja Ungāriju un tikās ar Ungārijas lauksaimniecības ministru Jožefu Grāfu (József Gráf). Vizītes ietvaros Latvijas delegācija iepazinās ar Ungārijas Maksājumu aģentūras darbu un piena pārstrādes uzņēmuma „Alföld Tej Kft.” pieredzi. Vālas ciematā Latvijas delegācija iepazinās ar LEADER programmas īstenošanas aktualitātēm. Tika apspriesti tālākie divpusējās sadarbības virzieni.
- 2008.gada 12.-15.jūnijā vizītē Latvijā bija ieradies Ungārijas lauksaimniecības ministrs Jožefs Grāfs. Vizītes laikā abu valstu delegācijas dalījās pieredzē par esošo situāciju lauksaimniecības nozarē un diskutēja par ES Kopējās lauksaimniecības politikas nākotni pēc 2013.gada.
Līgumtiesiskā bāze
Saites internetā
