Latvijas un Svētā Krēsla attiecības
Latvijas un Svētā Krēsla attiecības ir labas, stabilas un ar ilgu vēsturi. Svētais Krēsls bija viena no pirmajām valstīm, kas atzina Latvijas Republikas neatkarību pēc tās nodibināšanas 1918.gadā. Pēc Latvijas okupācijas padomju valdība 1940.gada 13.augustā paziņoja Vatikānam par diplomātisko attiecību pārtraukšanu un 24.augustā no Rīgas izraidīja pāvesta nunciju. Svētais Krēsls nekad netika atzinis Baltijas valstu inkoporāciju PSRS sastāvā un uzskatīja, ka diplomātiskās attiecības ar šīm valstīm ir pārtrauktas tikai uz laiku. Kopš 1940.gada nunciatūras Baltijas valstīs tika iekļautas oficiālajos Svētā Krēsla diplomātisko pārstāvniecību sarakstos.
| LATVIJAS UN SVĒTĀ KRĒSLA ATTIECĪBAS |
Latvijas un Svētā Krēsla attiecības ir labas, stabilas un ar ilgu vēsturi. Svētais Krēsls bija viena no pirmajām valstīm, kas atzina Latvijas Republikas neatkarību pēc tās nodibināšanas 1918.gadā. Pēc Latvijas okupācijas padomju valdība 1940.gada 13.augustā paziņoja Vatikānam par diplomātisko attiecību pārtraukšanu un 24.augustā no Rīgas izraidīja pāvesta nunciju. Svētais Krēsls nekad netika atzinis Baltijas valstu inkoporāciju PSRS sastāvā un uzskatīja, ka diplomātiskās attiecības ar šīm valstīm ir pārtrauktas tikai uz laiku. Kopš 1940.gada nunciatūras Baltijas valstīs tika iekļautas oficiālajos Svētā Krēsla diplomātisko pārstāvniecību sarakstos. 2005.gadā uz Latvijas Valsts prezidentes vēstuli par II Pasaules Kara un Latvijas okupācijas tēmu Vatikāns oficiāli atbildes vēstulē izteica atbalstu Latvijas nostādnēm.
Diplomātiskās attiecības starp Latviju un Svēto Krēslu atjaunotas 1991.gada 1. oktobrī. Latvijas vēstnieks pie Svētā Krēsla kopš 2009.gada 17.decembra ir Einars Semanis, kurš rezidē Varšavā, Polijā. E.Semanis ir ceturtais Latvijas vēstnieks pie Svētā Krēsla pēc neatkarības atjaunošanas. Iepriekšējie Latvijas vēstnieki pie Svētā Krēsla ir bijuši Alberts Sarkanis (rezidēja Polijā), Atis Sjanīts (rezidēja Lietuvā) un Aija Odiņa (rezidēja Rīgā). Svēto Krēslu Latvijā pārstāv arhibīskaps Luidži Bonaci (Luigi Bonazzi), kurš akreditēts Latvijā 2009.gada 3.jūnijā un ir vienlaicīgi apustuliskais nuncijs arī Lietuvā un Igaunijā ar rezidenci Viļņā. Iepriekšējie apustuliskie nunciji Baltijas valstīs bija arhibīskaps Pēteris Curbrigens, arhibīskaps Ervīns Jozefs Enders un Husto Muļjor Garsija. Pāvesta Jāņa Pāvila II pastorālā vizīte Latvijā 1993.gadā bija vēsturisks notikums ne tikai Latvijas katoļu dzīvē, bet visas Latvijas vēsturē. Arī Latvijas visaugstākās amatpersonas ir apmeklējušas Vatikānu - Latvijas prezidents G.Ulmanis apmeklēja Vatikānu 1994. un 1999.gadā, ārlietu ministrs V.Birkavs 1996.gadā, tieslietu ministre I.Labucka 2001.gadā sakarā ar J.Pujata kardināla amatā iecelšanu, Latvijas prezidente V.Vīķe – Freiberga 2005.gadā, piedaloties pāvesta Jāņa Pāvila II bērēs un vēlāk Pāvesta Benedikta XVI inaugurācijā, bet ārlietu ministrs A.Pabriks apmeklēja Vatikānu 2007.gadā. 2010.gada 14. -15.septembrī Vatikānā darba vizītē uzturējās ārlietu ministrs A.Ronis. 2011.gada 13.-15.aprīlī Latvijas prezidents Valdis Zatlers apmeklēja Vatikānu un tikās ar Viņa svētību Romas Katoļu baznīcas pāvestu Benediktu XVI un Vatikāna valsts sekretāru – premjeru, kardinālu Tarcisio Bertone. 2000.gada novembrī Rīgā tika parakstīts "Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līgums", kurš aizstāja 1922.gadā parakstīto Konkordātu starp Latviju un Svēto Krēslu, kā arī saglabāja ar Konkordātu iegūtās tiesības. 2007.gada maijā Latvijas Nacionālā Bibliotēka un Vatikāna Nacionālā Bibliotēka parakstīja vienošanos par Baltijai nozīmīgā kultūrvēsturiskā albuma "Terra Mariana" faksimilu un komentāru izdošanu.
| INFORMĀCIJA PAR SVĒTO KRĒSLU |
Vēsturiski svarīgākais notikums Vatikāna valsts ārpolitiskajā vēsturē ir 1929.gada Laterāna līguma noslēgšana ar Itāliju, ar kuru savstarpēji tika atzīta Vatikāna valsts neatkarība un Itālijas karalistes neatkarība. Šajā līgumā Vatikāns arī deklarēja savu pastāvīgo neitralitāti pasaules militāros un diplomātiskos konfliktos. Vatikāna diplomātisko darbu vada un īsteno Valsts sekretariāts. Atbilstoši 1988.gada 28.jūnijā izsludinātajai Jāņa Pāvila II apustuliskajai konstitūcijai "Pastor Bonus" Valsts sekretariāts tika sadalīts divos sektoros: Vispārējo lietu sektors un Sektors attiecībām ar valstīm (jeb Ārlietu sektors). Tieši Ārlietu sektora funkcijās ir lietu kārtošana ar pasaules civilajām valstīm un valdībām. Tā atbildībā ir Svētā Krēsla diplomātiskās attiecības ar valstīm, ieskaitot konkordātu (līgumu) noslēgšanu, Svētā Krēsla dalība starptautiskās organizācijās un konferencēs u.c.
Svētais Krēsls uztur diplomātiskās attiecības ar 177 valstīm, Eiropas Savienību un Maltas Ordeni. Romā ir izvietotas 69 pie Svētā Krēsla akreditētās diplomātiskās misijas, un tas nozīmē, ka šīm valstīm ir divas vēstniecības šajā pilsētā, jo starp Svēto Krēslu un Itāliju noslēgtais līgums paredz, ka viena un tā pati persona nevar būt akreditēta abās valstīs. Dubulta akreditācija citā valstī, ja tā nav Itālija, ir atļauta, un nav svarīgi vai misija ir Romā vai citviet. Svētajam Krēslam ir 180 pastāvīgās diplomātiskās pārstāvniecības ārvalstīs, 106 misijas vada pārstāvji, kuri ir akreditēti ne vien mītnes zemē, bet arī citās valstīs vai starptautiskās organizācijās. Svētais Krēsls kā biedrs vai novērotājs aktīvi darbojas daudzās starptautiskās un reģionālās organizācijās.
| ROMAS KATOĻU BAZNĪCA LATVIJĀ |
Svētais Krēsls ir pilnvarojis izveidot Latvijā četras diecēzes: Augstākā vietējās Baznīcas lēmēja un koordinētāja institūcija ir Latvijas Bīskapu konference, kura dibināta 1997.gada 15.novembrī. Romas Katoļu izglītības iestādes Latvijā ir Laterāna Pontifikālās Universitātes Teoloģijas institūts (Garīgais seminārs), Laterāna Pontifikālā Universitātes Rīgas Augstākais Reliģijas Zinātņu institūts (RARZI), Rīgas Katoļu ģimnāzija, kā arī vairākas katoļu baznīcas dibinātas skolas citviet Latvijā – Rēzeknē, Ogrē, Aglonā, Liepājā un Kalnezeros. Latvijas un reģiona svētvieta ir Aglonas Bazlilika un tās sakrālais laukums, kuru 1993.gadā apmeklēja pāvests Jānis Pāvils II. Šobrīd Vatikāns izskata bīskapa Boļeslava Sloskāna betifikācijas procesu. 20.12.2004. Jānis Pāvils II atzina bīskapa Sloskāna tikumu varonību, kas ir pirmais solis, lai atzītu par svēto. Bīskaps Sloskāns 20.-30.gados tika izsūtīts un mocīts spaidu darbos PSRS lēģeros, padomju okupācijas gadus pavadījis Beļģijā. Pie Romas katoļu baznīcas Latvijā pieder ap 22% Latvijas iedzīvotāju.
