Latvijas un Spānijas attiecības [05.01.2012] |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Latvijas un Spānijas divpusējās attiecības ir tradicionāli ciešas un konstruktīvas, abu valstu starpā norit regulāra vizīšu apmaiņa, kā arī ir vērojams savstarpējās tirdzniecības pieaugums. 2011. gadā tika atzīmēta Latvijas un Spānijas diplomātisko attiecību atjaunošanas 20.gadadiena.
Spānija atzina Latvijas neatkarību 1921. gada 9. aprīlī. Spānija nekad nav atzinusi Baltijas valstu inkorporāciju Padomju Savienībā. Lai gan neatkarības laikā Latvijai nebija diplomātiskās pārstāvniecības Madridē, piecdesmito gadu sākumā Spānija aicināja Baltijas valstis tādas atvērt. Par Latvijas interešu pārstāvi tika iecelts Roberts Kampuss, kurš Spānijā darbojās no 1953. gada līdz savai nāvei 1969. gadā. Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu Spānija kopā ar citām Eiropas Kopienas valstīm atzina 1991. gada 27. augustā. Diplomātiskās attiecības starp valstīm tika atjaunotas 1991. gada 9. oktobrī. Latvijas vēstniecība Spānijas Karalistē tika atklāta 1994. gada vidū, savukārt 2004. gada sākumā tika atklāta Spānijas Karalistes vēstniecība Latvijā. Pašreizējais Latvijas Republikas vēstnieks Spānijas Karalistē Jānis Eichmanis akreditējās 2011.gada 19.oktobrī. Pirmais Rīgā rezidējošais Spānijas Karalistes vēstnieks pēc II Pasaules kara Emilio Lorenso Serra (Emilio Lorenzo Serra) akreditējās 2004. gada 6. aprīlī. Pašreizējā Spānijas Karalistes vēstniece Latvijā Marija Konsuelo Femenija Gvardiola (Maria Consuelo Femenia Guardiola) akreditējās 2011. gada 12. aprīlī.
Latvijas – Spānijas parlamentārās sadarbības grupa LR Saeimā pastāv kopš 6. Saeimas. Tā tika izveidota 1997.gada 27.novembrī. 10. Saeimā parlamentārā sadarbības grupa ar Spānijas parlamentu tika nodibināta 2011. gada 11. janvārī, grupas priekšsēdētāja bija Ina Druviete (Vienotība). 8. Saeimas laikā darbojās Latvijas - Spānijas parlamentārās sadarbības grupas apakšgrupa sadarbībai starp Latvijas un Katalonijas parlamentiem.
Kopš Latvijas iestāšanās ES 2004.gadā līdz 2008.gadam tirdzniecības apjomi starp Latviju un Spāniju ar katru gadu ir palielinājušies. 2009.gada rādītājus būtiski ietekmēja ekonomiskā krīze, tomēr 2010. gadā tirdzniecības rādītāji atkal ievērojami pieauga. Šobrīd Spānija ir Latvijas 19. lielākā eksporta un 23. lielākā importa valsts. 2009 vs 2010 gada salīdzinājums: eksports + 38%, imports +7%, kopējais apgrozījums ir palielinājies par 20%. Tirdzniecības bilance ar Spāniju ir negatīva 8,6 milj. EUR apmērā. Galvenās eksporta preces no Latvijas uz Spāniju ir augu valsts produkti – 46%; metāli un to izstrādājumi – 25%; koksne un tās izstrādājumi – 10%. Galvenās importa preces no Spānijas uz Latviju ir augu valsts produkti – 23%; tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi– 16%; pārtikas rūpniecības produkti– 14%. (Tālākai informācijai skatīt tabulu zemāk.) Sadarbība ar Spānijas uzņēmējiem ir izveidojusies Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai. Latvijas Darba devēju konfederācijai ir noslēgta vienošanās ar Spānijas Rūpniecības un darba devēju konfederāciju. Statistikas dati par tirdzniecību (avots: Centrālās Statistikas pārvalde)2010.gads
· Eksports: 1. Lietuva – 990 712 964 EUR jeb 15,68 % no kopējā Latvijas eksporta 2. Igaunija – 800 101 883 EUR jeb 12,66 % 3. Krievija – 716 863 944 EUR jeb 11,35 % 4. Vācija – 537 682 718 EUR jeb 8,51% 5. Zviedrija – 399 784 227 EUR jeb 6,33 % … 19. Spānija – 71 440 354 EUR jeb 1,13% · Imports: 1. Lietuva – 497 173 377 EUR jeb 15,85 % no kopējā importa Latvijā 2. Krievija – 373 603 087 EUR jeb 11,91 % 3. Vācija – 351 270 389 EUR jeb 11,20 % 4. Polija – 231 454 944 EUR jeb 7,38 % 5. Igaunija – 218 204 725 EUR jeb 6.96 % … 23. Spānija – 80 037 300 EUR jeb 1,07% 2010.gadā Latvijai bija negatīva tirdzniecības bilance ar Spāniju 8 596 946 EUR apmērā. Kopējais Latvijas-Spānijas tirdzniecības apgrozījums bija 151 477 654 EUR (19.vieta). Galvenās eksporta preces uz Spāniju sadalījumā pa preču veidiem 2010. gadā, EUR
Galvenās importa preces no Spānijas sadalījumā pa preču veidiem 2010. gadā, EUR
Latvijas un Spānijas tirdzniecības dinamika laika posmā no 2005. līdz 2010.gadam, EUR
Statistikas dati par investīcijām (avots: Latvijas Banka, Lursoft datu bāze) Pēc Latvijas Bankas apkopotajiem datiem Spānijas tiešo investīciju Latvijā atlikums 2010.gada IV ceturkšņa beigās sastādīja 27,6 MLVL. Spānija investējusi apstrādes rūpniecībā (18,2 MLVL), būvniecībā (6,9 MLVL), vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā (1,3 MLVL), operācijās ar nekustamo īpašumu (0,1 MLVL) u.c. Saskaņā ar Latvijas Bankas datiem 2010.gada IV ceturkšņa beigās Latvijas tiešo investīciju atlikumi Spānijā nav reģistrēti. Pēc Lursoft sniegtās informācijas, līdz 2011.gada 31.martā Spānijas investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos sastādīja 3,8 MLVL (40.vieta). Līdz 2011.gada 31.martam Uzņēmumu reģistrā bija reģistrēti 79 Latvijas - Spānijas kopuzņēmumi. Lielākie investori: 1. Castella Garcia Marcos Vicete – investīcijas 1,2 milj. LVL (pieder akcijas 7 uzņēmumos, kas darbojas nekustamā īpašuma, būvniecības, ēdināšanas un datortehnikas jomās). 2. Soler & Palau Ventilation Group S.L. – investīcijas 900 tūkst. LVL (100% akcijas SIA S&P Baltic, kas darbojas vairumtirdzniecības jomā). 3. Grupo Lar Europa Del Este S.L. – investīcijas 683 tūkst. LVL (100% akcijas SIA Grupo Lar Real Estate Latvia, kas darbojas nekustamo īpašumu jomā). Pārējie investori investējuši zem 300 tūkst. LVL.
1999.gada 13.augustā tika parakstīts Latvijas Republikas un Spānijas Karalistes līgums par sadarbību izglītībā un kultūrā. 2003.gada 20. un 21.novembrī Spānijā notika Latvijas Republikas un Spānijas Karalistes Jauktās komisijas sēde, kuras laikā tika parakstīta Latvijas Republikas un Spānijas Karalistes Līguma par sadarbību izglītībā un kultūrā izpildprogramma 2003. – 2006. gadam. Ar Servantesa institūta atļauju kopš 2006. gada aprīļa Latvijas iedzīvotājiem ir iespēja Latvijas Kultūras akadēmijā kārtot oficiālu spāņu valodas eksāmenu DELE “Exámenes de español como Lengua Extranjera” un saņemt diplomu. Sadarbība augstākajā izglītībā notiek arī Eiropas Savienības programmas Socrates/Erasmus ietvaros. Latvijas Kultūras akadēmija īsteno studiju programmu "Starptautiskie kultūras sakari" ar specializāciju "Latvija – Spānija". Sadarbības līgumus par studentu un pasniedzēju apmaiņu ar Spānijas augstskolām ir noslēgušas 11 Latvijas augstskolas, tostarp, Latvijas Universitāte, Vidzemes Augstskola, Latvijas Kultūras akadēmija, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Banku augstskola u.c. Sadarbība vidējās izglītības jomā notiek Eiropas Savienības programmas Comenius ietvaros. Spānijas Karalistes vēstniecība Latvijā aktīvi iesaistās kultūras un izglītības sadarbības veicināšanā. Lai veicinātu spāņu kultūras un valodas popularizēšanu Latvijā, Spānijas puse ir paudusi apņemšanos risināt jautājumu par spāņu kultūras centra atvēršanu Rīgā, kas, iespējams, būtu Servantesa institūta filiāle “Aula Cervantes” vai arī Spānijas kultūras centrs, kura izveidei tiktu piesaistīts finansējums no Spānijas Starptautiskās sadarbības aģentūras. Valsts aģentūra „Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra” sadarbojas Spāniju jaunatnes jomā, īstenojot starptautiskus projektus Eiropas Savienības neformālās izglītības programmas „Jaunatne darbībā” ietvaros. Augstskolu noslēgtie sadarbības līgumi Latvijas Universitātei (LU) ir divpusējās sadarbības līgums ar Granadas Universitāti un Erasmus sadarbības līgumi ar desmit Spānijas Augstskolām. UNICA ietvaros LU sadarbojas ar Madrides Autonomo universitāti un ar University Complutense de Madrid. LU ir noslēgusi arī sadarbības līgumu ar Spānijas vēstniecību Latvijā par palīdzību spāņu valodas mācīšanā Moderno valodu fakultātē. Sadarbība pastāv arī ar Universidad Complutense de Madrid (arī Utrecht Network ietvaros) un Universidad Autónoma de Madrid UNICA tīkla ietvaros. Sadarbībā ar National University of Distance Education of Spain LU piedāvā maģistra studiju programmu „Educational Treatment of Diversity”. Vidzemes Augstskola sadarbojas ar piecām Spānijas universitātēm Erasmus ietvaros par studentu un mācībspēka apmaiņu un prakšu nodrošināšanu. Latvijas Kultūras akadēmijai ir noslēgti divpusējie līgumi Erasmus programmas ietvaros un notiek aktīva studentu un pasniedzēju apmaiņa ar šādām augstskolām Spānijā: Universidad de Leon (Leonas universitāte), Universidad de Extremadura (Ekstremadūras universitāte), Universidad de La Roja (Larohas universitāte), Universidad de Alcala (Alkalas universitāte), Universidad de Valladolid (Vajadolidas universitāte). EuroCampus aktivitātes ir īstenojusi akadēmijas Starpkultūru komunikācijas un svešvalodu katedra. Notiek arī pasniedzēju apmaiņa ar Katalonijas Tehnisko universitāti. Daugavpils Universitāte ir noslēgusi Erasmus sadarbības līgumu ar Mursijas Universitāti un Madrides Universitāti par studentu un docētāju apmaiņu. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija Leonardo de Vinci projekta ietvaros no Galīcijas gaida kolēģus, kuri interesējas par mūzikas skolotāju sagatavošanu Latvijā un mūzikas izglītību kopumā. Šī projekta ietvaros akadēmijas pasniedzēji plāno doties arī atbildes vizītē. Juridiskajai augstskolai ir Erasmus līgums ar Spānijas augstskolu Universidad De Santiago De Compostela – E Santiago 1 par pasniedzēju mobilitāti. Rīgas pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija ir noslēgusi sadarbības līgumu ar Universidad de Murcia un Universidad Autonoma de Madrid par studentu un pasniedzēju apmaiņu. Banku augstskola ir noslēgusi sadarbības līgumus ar divām universitātēm Spānijā – Universitat de Girona un University of Navarre. Latvijas Mākslas akadēmijai ir sadarbība ar šādām Spānijas augstskolām: Universidad de Castilla-La Mancha (University of Castilla-La Mancha), Escola Massana (Massana School), Escuela de Arte y Superior de Diseño (School of Art and College of Design). 2009./2010.akadēmiskajā gadā 72 Latvijas augstskolu studenti apmaiņas veidā studēja Spānijas augstskolās un 26 studenti no Spānijas studēja Latvijas augstskolās. Vairākas augstskolas īsteno personāla apmaiņu ar Spānijas augstskolām.
1999.gada 13.augustā tika parakstīts „Latvijas Republikas un Spānijas Karalistes līgums par sadarbību izglītībā un kultūrā”. Literatūra 2010.gada 29.maijā Madrides Grāmatu tirgus (Feria del Libro) ietvaros tika īstenots pasākums „Anhels Ganivets (Ángel Ganivet) Rīgā: Spānijas, Somijas un Latvijas kultūras mantojums”. Notika fotogrāfiju ekspozīcija, dejas, tika lasīti referāti par literatūru, kultūru un vēsturi (profesore Arta Antonoviča, Guna Pigita, doktorante Raquel García Barobs), notika dzejas lasījumi, atskaņota mūzika (vēstnieks Spānijā Rolands Lappuķe) un demonstrētas filmas (režisors Jānis Ozoliņš – Ozols) .
Kino Latvijas filmas regulāri piedalās dažādos filmu festivālos Spānijā. 2008. gadā International Documentary Film Festival of Navarra PUNTO DE VISTO festivālā tika demonstrētas filmas “Veļa”, “Prāmis”, “Pasts”, “Papa Gena” (režisore Laila Pakalniņa), savukārt AbimaBasauri festivālā - filma “Zuduši sniegā” (režisors Vladimirs Leščovs), “Veterinārārsts” (režisore Signe Baumane).
Mūzika 2009.gada janvārī notika Latvijas Nacionālās operas viesizrādes Spānijā, kur Valjadolidas "Teatro Calderon" trīs vakarus tika rādīta Georga Frīdriha Hendeļa opera ”Alčīna”. Galvenās lomas dziedāja Asmika Grigorjana vai Sonora Vaice, Sergejs Jēgers, Evija Martinsone, Antra Bigača, Juris Ādamsons, Viesturs Jansons, Eleonora Orlova, diriģents Andris Veismanis. 2009.gada martā pianists Vestards Šimkus guva spožu uzvaru 55.starptautiskajā Marijas Kanalsas (Maria Canals) pianistu konkursā Barselonā. Apbalvošanas ceremonija notika 26.martā, bet V.Šimkus līdz 3.aprīlim palika Barselonā, kur ierakstīja katalāņu komponista A.Soleras disku.
Arhitektūra No 2009.gada 30.septembra līdz 30.oktobrim Valensijas Politehniskās universitātes Arhitektūras skolā bija apskatāma Latvijas vēstniecības Spānijā organizētā Rīgas arhitektūras izstāde, kura attēlo Rīgas koka, jūgendstila un moderno arhitektūru. Izstādes atklāšanā Valensijā piedalījās vēstnieks Spānijā Rolands Lappuķe, Rīgas galvenais arhitekts Jānis Dripe, kā arī Valensijas Arhitektūras skolas direktore Ana Jopis Reina (Ana Llopis Reyna), kā arī tādi starptautiski slaveni Spānijas arhitekti kā Hosē Maria Tomas Javadors (Jose Maria Tomas Llavador), kurš projektējis Valensijas izstāžu kompleksu „Feria Valenciana”, un Ignasio Karbonells Kanti (Ignacio Carbonell Canti). No 2009.gada 3.decembra līdz 2010.gada 12.janvārim Rīgas arhitektūras izstāde bija apskatāma Spānijas pilsētas Elčes (Alikante) Arhitektu koledžā. Izstādes atklāšanu apmeklēja vēstnieks, Elčes pilsētas mērs Alehandro Solērs Murs (Alejandro Soler Mur), Arhitektu koledžas vadība un studenti, kā arī citi interesenti.
Teātris 2008. gada oktobrī Latvijas dejas teātra "Būtenbouts" izrāde „4 vīri laivā” ieguva 4.vietu vairāk kā 200 dažādu pasaules valstu horeogrāfu konkurencē Starptautiskajā laikmetīgās dejas festivālā "MASDANZA 2008", Spānijā. 2009. gada 6. – 8. februārī Jaunais Rīgas teātris piedalījās Festival Escena Contemporanea Madridē ar izrādi „Garā dzīve”. 13. – 14. februārī JRT sniedza viesizrādes Seviļā un 19. – 20. februārī Granadā („Garā dzīve”).
Vizuālā māksla No 2010.gada 17.februāra līdz 21.februārim Latvijas galerija "Alma" piedalījās starptautiskajā mākslas gadatirgū "Arco Madrid 2010". Galerija "Alma" bija pārstāvēta sadaļā "Expanded Box" ar mākslinieka Ginta Gabrāna darbu ekspozīciju, kur darbi ļauj ieskatīties noslēpumainajā gaismas viļņu dabā.
Muzeji Atsaucoties uz Spānijas mākslas izstāžu producentu apvienības Cultural Affairs iniciatīvu, 2009.gada septembrī tika uzsākts izrādīt latviešu izcelsmes mākslinieka - konstruktīvisma pārstāvja, fotomontāžas pioniera un plakāta mākslas meistara - Gustava Kluča darbu izstādes Spānijas pilsētās Kordovā un Seviļā. Izstādes kodolu veidoja vairāk kā 100 darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijas, kā arī bija skatāmi vairāki darbi no Valensijas Modernās mākslas institūta un Georga Kostakis kolekcijas (Grieķijas Valsts Laikmetīgās mākslas muzejs, Saloniki). Izstāde Kordovas pilsētas mērijas izstāžu zālē Sala Vimcorsa notika no 2009.gada 18.septembra līdz 15. novembrim. Savukārt Seviļā izstāde notika Caja Sol Kultūras centra izstāžu zālēs Chicarreros un Villasís no 2009. gada 26. novembra līdz 2010. gada 7. februārim. Latvijas vēstniecība Spānijā ar Spānijas enerģētikas uzņēmuma „Iberdrola” finansiālu atbalstu nodrošināja režisora Pētera Krilova dokumentālās filmas par Gustavu Kluci tulkošanu spāņu valodā, līdz ar to izstāžu ietvaros šī dokumentālā filma tika rādīta plašākai publikai. Izstāžu atkāšanā piedalījās Latvijas vēstnieks Spānijā Rolands Lappuķe, kā arī Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja direktore Māra Lāce. Spānijā Gustava Kluča darbi tika rādīti pirmo reizi. Ir izdots arī izstādes katalogs. No 2010.gada 25.marta līdz 2.maijam Spānijas pilsētas Santanderas Izstāžu un kongresu pilī (Palacio de Exposiciones y Congresos) bija skatāma Latvijas Okupācijas muzeja ceļojošā izstāde, kuru organizēja Latvijas vēstniecība Spānijā sadarbībā ar Santanderas pašvaldību.
Kultūras mantojuma aizsardzība Katalonijas valdība Spānijā jau trīspadsmit gadus organizē starptautisko fotokonkursu jauniešiem „Kultūras mantojums fotogrāfijās”, kas noris Eiropas Padomes organizēto Eiropas kultūras mantojuma dienu ietvaros. Latvija konkursā piedalās astoņus gadus, nacionālās atlases „Latvijas kultūras mantojums fotogrāfijās” rezultātā izvirzot pārstāvjus starptautiskajā izstādē un dalībai noslēguma pasākumā. 2008. gada 13.-17. jūlijā Santanderā notika 7. Kultūras un dabas forums par tēmu „Apgūt zemi, iznīcināt mantojumu”, ko organizēja Spānijas kultūras asociācija Plaza Porticada sadarbībā ar Menendez Pelayo Starptautisko universitāti. Latvija tika pārstāvēta ar referātu „Ekonomiskais spiediens un Rīgas vēsturiskā centra saglabāšana”.
Arhīvi Sadarbība ar Spāniju notiek projekta APEnet ietvaros, kas paredz vienotas Eiropas arhīvu vārtejas izveidi. Spānijas Nacionālais arhīvs ir šī projekta vadītājs.
Nemateriālais kultūras mantojums 2009.gadā Anša Rūtentāla kustību teātris ar izrādi "Ēnas" 27. un 28. augustā piedalījās Starptautiskajā Amatieru teātra festivālā Spānijas pilsētā Žironā.
Latvijas sadarbība ar Spāniju aizsardzības jomā lielā mērā norisinās NATO ietvaros. Sadarbības protokols starp Latviju un Spāniju aizsardzības jomā tika parakstīts 2001.gada 7.jūnijā abu valstu ministru tikšanās laikā Briselē. 2008.gada 6.februārī Rīgā notika militāri – politiskās konsultācijas ar Spāniju (pirms tam konsultācijas notika 2005.gadā Madridē). Šobrīd Spānija un Latvija nerīko regulārās militāri – politiskās konsultācijas, bet aktuālos jautājumus pārrunā NATO organizētos pasākumos. 2006. gada 20. septembrī Spānijas aizsardzības ministrs Hosē Antonio Alonso Suaress apmeklēja Latviju un tikās ar Latvijas aizsardzības ministru Ati Slakteri. Laika posmā no 2006. gada 1. augusta līdz 1. decembrim Spānija nodrošināja NATO gaisa patrulēšanas misiju Baltijas gaisa telpā. 2008. gada 28. un 29.maijā Aizsardzības ministriju (AM) un Nacionālos bruņotos spēkus apmeklēja Spānijas Karalistes Aizsardzības ministrijas vides eksperti. Šī vizīte ir pirmais abu valstu Aizsardzības ministriju divpusējās sadarbības pasākums vides aizsardzības jomā. Vizītes ietvaros notika Ādažu militārās bāzes apmeklējums un iepazīšanās ar ES LIFE - Nature projekta „Bioloģiskās daudzveidības atjaunošana militārajā poligonā un Natura 2000 teritorijā „Ādaži” īstenošanu. 2009.gada 30.aprīlī Latvijas aizsardzības ministrs I.Lieģis Spānijā tikās ar Spānijas aizsardzības ministri Karme Čakonu Pikeras (Carme Chacón Piqueras). Tika pārrunāta NATO operācijas Afganistānā, Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas operācijas un Spānijas prezidentūra ES. 2009.gada 1.decembrī Rīgā norisinājās pirmais Baltijas valstu – Spānijas drošības politikas un aizsardzības seminārs, kurā piedalījās Baltijas valstu un Spānijas aizsardzības ministriju, Ārlietu ministriju un akadēmisko institūciju pārstāvji. Semināra ietvaros tika pārrunāti NATO jaunie uzdevumi 21.gs., jaunā NATO Stratēģiskā koncepcija, Spānijas prezidentūras ES drošības un aizsardzības politikas prioritātes, kā arī sadarbība ar partnervalstīm. 2009.gada 1.decembrī AM politiskais direktors Jānis Garisons tikās ar Spānijas AM ģenerālrekretāru aizsardzības politikas jautājumos Luisu Manuelu Kuesta Sivis (Luis Manuel Cuesta Civis). Tika pārrunātas ES drošības un aizsardzības politikas prioritātes Spānijas prezidentūrai, kā arī starptautiskajās operācijās. LR AM un Ziemeļatlantijas līguma organizācijas Materiāltehniskā nodrošinājuma un piegādes aģentūra NAMSA vienojusies ar Spānijas kompānija „INDRA Sistēmas S.A” par jūras novērošanas sistēmas izveidi Latvijā. Kopš 2009.gada augusta Spānijas militārais atašejs Latvijā (ar rezidenci Varšavā) ir pulkvedis Alfonso Himeness (Alfonso Jiménez). Spānijas puse ir izteikusi priekšlikumu apmācīt Latvijas karavīrus Spānijā un, lai risinātu valodas barjeras problēmu, ir piedāvājusi spāņu valodas apmācību.
Līgumtiesiskā bāze Datubāze ar informāciju par divpusējiem līgumiem: Spānijas Karaliste
Saite Spānijas Karalistes Ārlietu un sadarbības ministrija - http://www.maec.es/ [1] Avots: Latvijas Banka | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
 |
|
||||||||||||||||||||
|
|
|
||||||||||||||||||||||
