Latvijas un Somijas attiecības [04.01.2012] |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Latvijas un Somijas tradicionāli ļoti labās un ciešās attiecības ir balstītas uz kopīgām interesēm nodrošināt stabilitāti, drošību un labklājību Baltijas jūras reģionā un Eiropā kopumā. Abu valstu sadarbība ir intensīva: regulārs ir valsts augstāko amatpersonu dialogs, noturīga un sekmīga ir praktiskā sadarbība starp nozaru ministrijām, pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām. 11.Saeimā darbojas Deputātu grupa sadarbībai ar Somijas parlamentu – Eduskuntu. 23 deputātu lielo grupu vada Arvils Ašeradens.
1921. gada 26. janvārī Somija de iure atzina Latvijas neatkarību. Diplomātiskās attiecības abu valstu starpā tika atjaunotas 1991. gada 29. augustā. 1991. gada 1. oktobrī Rīgā tika atvērta Somijas vēstniecība. Kopš 2008. gada 9. septembra Somijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Latvijā ir Marija Sereniusa (Maria Serenius). Pašreizējais Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Somijā ir Juris Bone (kopš 2009. gada 10. septembra). Somijā pašlaik darbojas pieci Latvijas goda konsuli: Stūre Karlsons (Sture Carlson) Ālandu salās, Tapio Aho (Tapio Aho) Satakuntā, Kajs Holmbergs (Kai Holmberg) Kimenlākso, Timo Levo (Timo Levo) Oulu un Tapio Kankaanpā (Tapio Kankaanpää) Kuopio. Latvijas sadarbība ar Somiju pamatā turpinās Baltijas jūras reģiona sadarbības programmu, ES iniciatīvu un Ziemeļu dimensijas ietvaros, kā arī nozaru līmenī, balstoties uz jau nodibinātiem kontaktiem.
1996.gada 27.jūnijā tika noslēgts Latvijas Republikas valdības un Somijas Republikas valdības nolīgums par sadarbību noziedzības novēršanā. Valsts policijai izveidojusies intensīva sadarbība ar radniecīgajiem dienestiem Somijā narkotisko un psihotropu vielu, viltoto naudas karšu apkarošanas un “naudas atmazgāšanas” jomā. Valsts policija, piedalās Eiropas Savienības finansētajā un Somijas policijas Nacionālā izmeklēšanas biroja iniciētajā projektā „Organizētās noziedzības struktūru darbības pārtraukšana, izmantojot organizācijas psiholoģijas metodes”. 2010.gadā, projekta pirmās fāzes ietvaros, tika apkopota Latvijas tiesību aizsardzības institūciju, kuru kompetencē ir organizētās noziedzības apkarošana, sniegtā informācija un sagatavota atbilde uz anketu „Tiesību aizsardzības institūciju darbinieku vispārēja izpratne organizētās noziedzības apkarošanas jautājumos”, kas nosūtīta Somijas policijas Nacionālajam izmeklēšanas birojam. Organizētās noziedzības apkarošanas jomā Valsts policijas amatpersonas ar Somijas tiesību aizsardzības institūciju pārstāvjiem galvenokārt sadarbojas konkrētu noziedzīgu nodarījumu atklāšanas un novēršanas, kā arī informācijas apmaiņas jomā. Kā veiksmīgu sadarbības piemēru ar Somijas tiesību aizsardzības institūciju pārstāvjiem var minēt starptautisko operāciju „Baltic Strike”, kas vērsta uz cīņu ar kokaīna kontrabandu no Ekvadoras uz ES valstīm un Krieviju. Šīs operācijas ietvaros 2009.gada februārī Valsts policijas, Somijas un Igaunijas tiesību aizsardzības institūciju, kā arī ASV Narkotiku apkarošanas administrācijas sadarbības rezultātā Somijā, Helsinku lidostā par kokaīna kontrabandu no Bolīvijas, aizturēja divus Latvijas pilsoņus, līdz ar ko tika likvidēts starptautiskais narkotiku kontrabandas kanāls no Dienvidamerikas uz ES valstīm. Aktīva sadarbība ar Somiju notiek pieprasījumu apstrādes jomā Starptautisko kriminālpolicijas organizāciju (Interpola, Eiropola, Sirene (SIS)) ietvaros. Valsts policija 2010.gada I ceturksnī ir saņēmusi 19 informācijas pārbaudes pieprasījumus. 2010.gada I ceturksnī izpildīti 4 no Somijas tiesībsargājošām institūcijām saņemtie tiesiskās palīdzības lūgumi un sadarbības ietvaros nosūtīti 3 lūgumi par procesuālo darbību veikšanu. Valsts robežsardzei (turpmāk – VRS) divpusējā sadarbība ar Somijas Robežsardzi notiek pamatojoties uz 2002.gada 27.novembra Protokolu par Latvijas Valsts robežsardzes un Somijas Valsts robežsardzes sadarbību. Saskaņā ar minēto protokolu Latvijas un Somijas robežapsardzības dienestu vadītāji tiekas reizi gadā, tiek organizētas ekspertu vizītes riska analīzes, kriminālizmeklēšanas, informācijas tehnoloģiju, kinoloģijas un citās jomās, kā arī notiek informācijas apmaiņa. Turklāt, Latvijas un Somijas robežapsardzības dienestu sadarbība tiek turpināta Eiropas Komisijas pilotprojektu ietvaros, kā arī BSRBCC, FRONTEX un citu starptautisko forumu ietvaros. Ir izveidota veiksmīga abu valstu Robežsardzes Analītisko struktūrvienību sadarbība. Izmantojot sakaru virsnieka starpniecību regulāri notiek tieša informācijas apmaiņa par ar nelikumīgu robežas šķērsošanu saistītiem incidentiem, izmantojot viltotus ceļošanas dokumentus vai šķērsojot „zaļo” robežu. Ņemot vērā līdzīgo situāciju – abām valstīm ir ārējā sauszemes robeža ar Krievijas Federāciju - ir nozīmīga ātra informācijas apmaiņa starp valstīm par tajās konstatētajiem incidentiem. Šī informācijas apmaiņa ļauj nekavējoties reaģēt, lai nepieļautu analoģisku gadījumu atkārtošanos otrajā valstī. 2010. gada 17. februārī Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras, Igaunijas un Somijas pilnvarotas amatpersonas parakstīja vienošanos par Latvijas, Igaunijas un Somijas apvienotās izmeklēšanas grupas izveidošanu, lai izmeklētu noziedzīgus nodarījumus par Afganistānas pilsoņu nelikumīgu pārvietošanu pāri Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Somijas valsts robežai, ko izdarīja organizēta grupa. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas robežapsardzības dienesti realizē Somijas Robežsardzes vadīto projektu „Vīzu informācijas sistēmas izveidošana un ieceļošanas – izceļošanas sistēmas funkcionalitāte” Ārējo robežu fonda 2008.gada programmas Solidaritātes un migrācijas plūsmu pārvaldības pamatprogrammas ietvaros. 2010.gada 13.-14.oktobrī notika Valsts robežsardzes priekšnieka ģenerāļa Normunda Garbara darba vizītē Somijā, Helsinkos, kuras laikā ģenerālis Normunds Garbars tikās ar Somijas Robežsardzes priekšnieku ģenerālleitnantu Jaakko Kaukanenu. Vizītes laikā tika apspriesti jautājumi par situāciju uz valstu robežām, iespēju organizēt operāciju Baltijas valstīs Frontex ietvaros, kopējo Baltijas valstu un Baltkrievijas kriminālizmeklēšanas ekspertu tikšanos ar Somijas Robežsardzes pārstāvju dalību, aktivitātēm MARSUNO projekta un „Entry/Exit” (ieceļošana/izceļošana) projekta ietvaros, kā arī citi aktuālie sadarbības jautājumi. Latvijas un Somijas robežsardzes iestāžu vadītāji parakstīja sadarbības Protokolu, kas aizstāja 2002.gada 27.novembra Protokolu par Latvijas Valsts robežsardzes un Somijas Valsts robežsardzes sadarbību. 2010.gada 19.- 20.oktobrī Latvijas Valsts robežsardze uzņēma Somijas Robežsardzes, Igaunijas Republikas Policijas un robežapsardzības pārvaldes Robežsardzes departamenta un Lietuvas Republikas Iekšlietu ministrijas Valsts robežsardzes dienesta riska analīžu ekspertus. Tikšanās laikā katra dalībvalsts sniedza pārskatu par aktuālo situāciju nelegālās imigrācijas jomā un prezentēja savu valstu riska analīzes sistēmas struktūru un uzbūvi, izskatīja kopējās izmeklēšanas vienības (Joint Investigation Team) darbības rezultātus, apmainījās ar informāciju, kā arī izskatīja citus aktuālos jautājumus. Ar partneriem Somijā sadarbojas arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde un Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Ieslodzījuma vietu pārvalde, Valsts tiesu ekspertīžu birojs, Valsts zemes dienests.
2001. gada 9. jūnijā parakstīts divpusējās sadarbības līgums aizsardzības jomā. Abu valstu Aizsardzības ministrijām ir notikušas konsultācijas par tādiem jautājumiem kā krīzes vadība un mobilizācija, sadarbība aizsardzības industrijas jomā, nodrošinājuma politika. Abas valstis kopīgi piedalās Baltijas valstu - Ziemeļvalstu iniciatīvā par reģionālo aizsardzības sadarbību, kuras mērķis ir atbalstīt aizsardzības sektora reformu procesu Ukrainā un Rietumbalkānu valstīs. Latvijas un Somijas turpmāko sadarbību plānots attīstīt sekojošos virzienos: konsultācijas un viedokļu apmaiņa par Kopējās Eiropas drošības un aizsardzības politiku, NATO, vides aizsardzības, civili-militārās sadarbības un mobilizācijas jautājumiem. Daudzpusējās sadarbības ietvaros Somija piedalās kā dalībvalsts vai novērotājas statusā vairākos Baltijas valstu projektos. Kā nozīmīgākais no projektiem minams BALTDEFCOL (Baltijas valstu aizsardzības koledža), kuru Somija ir aktīvi atbalstījusi. Līdz 2010. gada BALTDEFCOL strādāja viens Somijas instruktors (pasniedzējs).
Vides ministrijas Investīciju departaments sadarbojas ar Somijas Vides ministriju Tehniskās palīdzības līguma ietvaros par palīdzību Vides ministrijai ES Kohēzijas fonda un strukturālo fondu līdzfinansēto projektu ieviešanā. Pateicoties Somijas atbalstam, minētā līguma ietvaros Vides ministrijas un citu institūciju speciālisti ir devušies pieredzes apmaiņas vizītēs uz Somiju un iepazinušies klātienē ar Somijas pieredzi ES direktīvu prasību ieviešanā ūdenssaimniecības un atkritumu apsaimniekošanas sfērā. Bez tam tiek nodrošinātas regulāras apmācību programmas Vides ministrijas personālam, kas ir iesaistīts ES fondu līdzfinansēto projektu plānošanā un realizācijā. Latvijas un Somijas reģionālā sadarbība notiek arī VASAB (Baltijas jūras reģionu valstu par telpisko plānošanu atbildīgo ministru sadarbība "Vīzija un stratēģijas ap Baltijas jūru") ietvaros.
Sadarbība ar Somiju kultūrā ir plaša un daudzveidīga literatūras, mākslas, mūzikas, arhīvu, kino, muzeju un bibliotēku sadarbības jomā. Vairākas kultūrizglītības iestādes, piemēram , Liepājas mākslas vidusskola, Rīgas Doma kora skola, Valmieras mākslas vidusskola, Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola sadarbojas ar Somijas kultūrizglītības iestādēm. Tāpat studentu un pasniedzēju apmaiņa ar Somiju notiek Latvijas augstskolām: Latvijas Kultūras akadēmijai un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijai. Helsinkos kopš 1999. gada darbojas Rozentāla biedrība, ko vada filozofijas zinātniece Dr. Marjo Mela. 2008.gada 18.novembrī Helsinkos tika atklāta piemiņas plāksne Janim Rozentālam un viņa dzīvesbiedrei, somu dziedātājai Ellijai Forselei-Rozentālei - vietā, kur mākslinieku pāris dzīvoja 1915. un 1916. gados. Plāksni ir plānojis latviešu mākslinieks Jānis Strupulis un tās veidošana notika ar LR Ārlietu ministrijas un Rīgas Domes atbalstu. 2009.gada novembrī Helsinkos notika divas latviešu un somu bērnu mūzikla "Melnais kaķis" izrādes. Latvijas un Somijas kopīgi veidotajā projektā piedalījās bērni un jaunieši no Mazās Ģildes teātra studijas "Vinnijs" un Rīgas 1. Mūzikas skolas, kā arī jaunieši no Annantalo Mākslas centra Helsinkos. Izrādē piedalījās arī latviešu aktrises un drāmas pedagoģes - Karīna Šišlo un Ingūna Gremze Katru gadu Somijā notiek starptautisks bērnu teātru festivāls „Kuulas”, kur piedalās arī latviešu bērni Festivāla patronese ir Somijas valsts prezidente Tarja Halonena. No 2009.gada 29.oktobra līdz 24.novembrim Latvijas Kara Muzejā bija apskatāma izstāde Somijas karš (1808. – 1809.) komiksos, kas tika veidota sadarbībā ar Somijas vēstniecību Latvijā un Igaunijas Somijas institūtu. 2010. gada februārī Somijā notika tekstilmākslinieces Ivetas Vecenānes gobelēnu, zīda gleznojumu un tekstildizaina rotu izstāde Espoo Kultūras centrā. 2010. gada 25. februārī LR vēstniekam Somijā tika iesniegts digitalizēts “Latviešu literatūras krājuma 1820-1917” katalogs, kas ir lielākā ārpus Latvijas esoša Latvijā izdotu grāmatu kolekcija. Kolekcija atrodas Somijas Nacionālajā bibliotēkā. Krājuma kataloga digitalizācijas projektu atbalsta Latvijas un Somijas nacionālās bibliotēka. Digitalizētais katalogs ir nodots Latvijas Nacionālajai bibliotēkai tālākai datu apstrādei 2010. gada aprīlī un maijā dažādās Somijas pilsētās ar vairākiem koncertiem viesojās Valsts Akadēmiskais koris „Latvija” diriģenta Māra Sirmā vadībā. 2010.gada 27. oktobrī LR vēstniecībā Helsinkos notika latviešu tekstilmākslinieces Ivetas Vecenānes autorvakars „Saule tilta abās pusēs”, kurā tika izstādīti jaunākie oriģināldarbi un gobelēnu skices, kas tapuši pēc personālizstādes Somijā.
Latvijas sadarbību ar Somiju izglītībā un zinātnē regulē 1996.gada 10.septembrī noslēgtais Latvijas Republikas valdības un Somijas Republikas valdības Līgums par sadarbību kultūrā, izglītībā un zinātnē. Vēsturiskā skatījumā sadarbība tieši ar Somijas zinātniekiem bija pirmā, kas pēc Latvijas neatkarības atgūšanas tika apspriesta un arī dokumentēta 1991.gadā. Uz šo brīdi eksistē divi spēkā esoši dokumenti, ko Latvijas Zinātņu akadēmija parakstījusi ar Somijas zinātnes institūcijām: Memorands par zinātnisko sadarbību starp Somijas Akadēmiju (Academy of Finland), Latvijas Zinātnes padomi un Latvijas Zinātņu akadēmiju un zinātniskās sadarbības līgums starp LZA un Somijas Zinātņu akadēmiju (The Finnish Academy of Sciences and Letters). Aktīva ir Latvijas augstskolu sadarbība ar Somijas augstskolām Eiropas Savienības izglītības un zinātnes projektu ietvaros. Gandrīz visām valsts augstskolām un arī vairākām juridisko personu dibinātajām augstskolām ir sadarbības partneri Somijā, atsevišķas augstskolas noslēgušas savstarpējas sadarbības līgumus ar radniecīgām Somijas augstskolām. Piemēram, Latvijas Universitātei ir divpusējie sadarbības līgumi ar 3 Somijas augstskolām – Helsinku, Turku un Joensū Universitātēm. LU Moderno valodu fakultātē iespējams apgūt somugru studiju programmu. Mūžizglītības programmas Comenius skolu daudzpusējās partnerības 2008.-2009.gada un 2010.-2011.gada akcijas ietvaros tiek īstenotas aptuveni 8 projektos, kuros iesaistītas Latvijas un Somijas skolas. Savukārt Leonardo da Vinci II fāzē no 2000. līdz 2006.gadam mobilitātes projektu ietvaros Somija bija otrs lielākais partneris, ar kuru sadarbojās Latvijas projektu īstenotāji. 16% no īstenotajiem mobilitātes projektiem kā sadarbības partneri Latvijas skolas bija izvēlējušās kādu Somijas izglītības iestādi, organizāciju vai uzņēmumu. 2009./2010. akadēmiskajā gadā ar Somiju sadarbojas 21 Latvijas augstākās izglītības institūcija – 16 augstskolas un 5 koledžas. Šajā akadēmiskajā gadā Latvijas augstākās izglītības institūcijās dažādu apmaiņas programmu ietvaros studēja 9 studenti no Somijas – 5 studenti Latvijas Universitātē, bet 4 studenti Rīgas Stradiņa universitātē. Savukārt 54 studenti no Latvijas studēja Somijā, tai skaitā, no Latvijas Universitātes 16, Latvijas Lauksaimniecības universitātes 9, Ventspils Augstskolas 8, Latvijas Kultūras akadēmijas 6. Kopš 2009.gada oktobra Valsts izglītības satura centrs koordinē starptautisku vides izglītības projektu „Baltijas jūras projekts” (turpmāk – projekts), kura darbību 1989.gadā UNESCO Asociēto skolu projekta ietvaros uzsāka Somija. Projektā darbojas skolas no visām Baltijas jūras reģiona valstīm, tai skaitā, arī no Somijas un Latvijas. Projekta programmu „Vides mērījumi” koordinē Meri-Pori vidusskolas skolotājs S.Korpela, tādējādi notiek sadarbība starp projekta ģenerālkoordinatoru no Latvijas un programmas koordinatoru no Somijas. Kopš 1992.gada Latvijas skolotājiem un skolēniem ir bijusi iespēja piedalīties starptautiskos vides izglītības pasākumos Somijā, bet Somijas skolotāji ir piedalījušies projekta ietvaros organizētajos skolotāju tālākizglītības kursos un semināros Latvijā. No 2010.gada 30.aprīļa līdz 2.maijam Latvijā notika „Baltijas jūras projekta” nacionālo koordinatoru un programmu koordinatoru sanāksme, kurā piedalījās arī divi skolotāji no Somijas. 2010.gadā Valsts izglītības attīstības aģentūras informācijas un karjeras atbalsta departamentam paredzēta sadarbība ar Somijas Starptautiskās Mobilitātes centru, kuras ietvaros paredzēts iepazīties ar šī centra pieredzi izglītības informācijas un izglītības konsultēšanas pakalpojumu sniegšanā. Kopš 2008.gada, kad Latvija kā dalībvalsts pievienojās Ziemeļu ministru padomes apstiprinātajai izglītības un pētniecības programmai „Nordplus ietvarprogramma 2008.-2010.”. No projektiem, kurus koordinē Latvijas izglītības iestādes, organizācijas vai uzņēmumi, aptuveni 40% projektu ir tādi, kur partnerinstitūcijas valsts ir Somija. Gandrīz 50% gadījumu Latvijas skolas, organizācijas vai uzņēmumi ir partneri projektos, kurus koordinē vai kuros ir iesaistīta Somija.
Sadarbība ar Somijas partneriem ir izveidojusies tādām iestādēm kā Veselības veicināšanas valsts aģentūra, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Rīgas Stradiņa universitāte (Anestezioloģijas un reanimatoloģijas katedra, Anatomijas un antropoloģijas institūts, Stomatoloģijas fakultāte) Narkoloģijas valsts aģentūra, Katastrofu medicīnas centrs, Sporta medicīnas valsts aģentūra, Valsts asinsdonoru centrs, Valsts medicīniskās ģenētikas centrs, Bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca "Ainaži", AIDS profilakses centrs.
Pašvaldības Ļoti plaša un daudzveidīga ir Latvijas un Somijas pašvaldību sadarbība. To veicina ES reģionālās attīstības un sadarbības programmu atbalsts. Ir noslēgti daudzi sadarbības līgumi starp atsevišķām rajonu, pilsētu un pagastu pašvaldībām, uz kuru pamata notiek aktīva pieredzes un informācijas apmaiņa. Sadarbība notiek tādās jomās kā izglītība, sports, kultūra, tūrisms, uzņēmējdarbība, ekoloģija, reģionālā attīstība, sociālā un veselības aprūpe, NVO jautājumi. Vairākām Latvijas pašvaldībām ir sadarbības pašvaldības Somijā: Jūrmala - Pietarsaari – Jakobstad, Alūksnes novads – Kuopio, Balvu novads -Lieksa, Kandavas novads – Sund, Kocēnu novads – Vammala, Olaines novads – Riihimäki. Rīga - Pori Rīgas senākā sadraudzības pilsēta ir Pori (kopš 1964.gada). Pori ir kļuvusi par uzticamu partneri izglītības, kultūras, ekonomiskos projektos, un sadarbība tiek turpināta arī pie jaunu projektu izstrādes. 2010. gads Bolderājas Mūzikas un mākslas skolas skolēnu un skolotāju sadarbība ar Pori Mākslas skolu – radošās darbnīcas Pori, kopīgo darbu izstāde. Jūlijā Pori pārstāvji apmeklēja X Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku pasākumus Rīgā. 2010. gada oktobrī Rīgā notika „Pori – Rīga 2010” sadarbības seminārs par sadarbības iespējām augstākās izglītības jomā, pilsētplānošanā un uzņēmējdarbības attīstībā. Rīga - Helsinki Rīga un Helsinki sadarbojas dažādu starptautisko organizāciju ietvaros. METREX (Šīs organizācijas viceprezidents ir Helsinku vicemērs un tiek plānots, ka viņš būs Rīgā šīs organizācijas kongresa laikā 2010. gada 28. un 29. maijā.). Eiropas Sociālo iestāžu tīkls, BaltMet. Rīga un Helsinki sadarbojas starptautisku projektu ietvaros. INTERREG IVA programmas projekts „Centrālā Baltijas reģiona valstu galvaspilsētu ieguldījums Pilsētu mēru pakta īstenošanā” (COMBAT) BaltMet Promo projekts, kurā Rīgas pilsēta ir kā projekta partneris, bet Helsinki - vadošais partneris, ir divus gadus ilgs projekts, kas tiek līdzfinansēts no Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas. Projekta mērķis ir Baltijas metropoļu kopīgi veidots mārketinga aktivitāšu kopums, lai veicinātu Baltijas jūras reģiona atpazīstamību. Projekta ietvaros tiek realizēti trīs pilotprojekti – investīciju, talantu, kā arī tūrisma jomā. Tūrisma pilotprojektu koordinē Rīgas pilsēta. Dalība Central Baltic INTERREG IV A programmas projektā „Music for All - mūzikas izglītības pieejamības uzlabošana cilvēkiem ar īpašam vajadzībām”, kur Rīga ir vadošais partneris. Eiropas Starpreģionu sadarbības programmas INTERREG IVC Prioritātes 1 "Inovācijas un zināšanu ekonomika" apakšprioritātes "Uzņēmējdarbība un MVU" projektā „Radošās metropoles. Politika un instrumenti radošo industriju atbalstam” partneris ir Helsinku domes Ekonomikas attīstības nodaļa, projekts notiek no 15.12.2008.-30.09.2011. Espoo Eiropas Kopienas programmas „Kultūra (2007.-2013. gads) projekta „Ceļojošo jauniešu orķestru dalība Eiropas festivālos” ietvaros notiek sadarbība ar Espoo Mūzikas institūta jauniešu simfonisko orķestri Tapiola. Viņu uzstāšanās notika 2010.gadā Rīgā Rīgas svētku laikā 20. un 21. augustā.
Tirdzniecība (avots: LR Centrālās statistikas pārvalde) 2011.gada 1.pusgadā Latvijas – Somijas ārējais tirdzniecības apjoms sasniedz 326.30 MEUR, Somijai ieņemot 7.vietu Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū. Latvijai šajā laika periodā ir negatīva tirdzniecības bilance ar Somiju – 87 MEUR apmērā. Galvenās eksporta preces no Latvijas uz Somiju ir koksne un tās izstrādājumi – 37, 93%; metāli un to izstrādājumi – 31,14%; minerālie produkti – 5.05%. Galvenās importa preces no Somijas uz Latviju ir minerālie produkti – 36.38%; mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas – 21.47%; ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija – 8.16%. Latvijas un Somijas tirdzniecības dinamika laika posmā no 2007. līdz 2011.gadam, EUR
Investīcijas Somijas investīcijas Latvijā 2011. gada 1. ceturkšņa beigās Somijas tiešo investīcijas Latvijā (atlikumi) sastādīja 284,0 milj. LVL. , bet Latvijas uzkrātās tiešās investīcijas Somijā ( atlikumi) sastāda 1.6 milj. LVL Līdz 2011.gada 23. augustam Uzņēmumu reģistrā reģistrēti 357 Latvijas-Somijas kopuzņēmumi un Somijas uzkrātās investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos (kopš 1991.gada) sastāda 152.3milj. LVL (10.vieta). Latvijas tiešās investīcijas* Somijā (avots: Latvijas Banka) 2010.gada III ceturkšņa beigās Latvijas uzkrāto tiešo investīciju Somijā (atlikumiem) ir negatīva bilance (-0,4 milj. LVL). *Tiešās investīcijas = tiešās investīcijas pamatkapitālā + reinvestētā peļņa + u.c. kapitāla plūsmas starp investoru un investīciju uzņēmumu (piem., tirdzniecības kredīts).
Latvijas amatpersonu vizītes Somijā
Somijas amatpersonu vizītes Latvijā
Datu bāze ar informāciju par divpusējiem līgumiem: Somijas Republika
Saites par Somiju Vispārēja informācija par Somiju: http://www.virtual.finland.fi Prezidente: http://www.president.fi Parlaments: http://www.eduskunta.fi/ Valdība: http://www.governmet.fi/ Ārlietu ministrija: http://www.formin.fi Somijas vēstniecība Rīgā: http://www.finland.lv Tūrisma informācijas centrs: http://www.mek.fi | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
 |
|
||||||||||||||||||||
|
|
|
||||||||||||||||||||||
