Informācija ceļotājiem
Ārpolitika  /  Divpusējās attiecības
  
Latvijas un Slovēnijas attiecības [29.08.2008]
Izdrukas versija  
Nosūtīt šo saiti 
 

Latvijas un Slovēnijas, divu salīdzinoši mazu Eiropas valstu, attiecības ir draudzīgas un konstruktīvas. Valstīm ir aktīvs politiskais dialogs, intensificējas praktiskā sadarbība. Par vienu no prioritātēm uzskatāma tirdznieciski ekonomisko sakaru veicināšana, kam vēl ir ievērojams potenciāls.

Līdz 2004. gadam abu valstu divpusējā dialogā dominēja kopīga vēlme kļūt par Eiropas Savienības un NATO dalībvalstīm. Kopš 2004. gada maija valstu attiecības attīstās, aktīvi aizstāvot līdzīgās intereses un pozīcijas daudzpusējās sadarbības ietvaros. 2008. gada pirmajā pusē Slovēnija bija prezidējošā valsts Eiropas Savienībā, tādejādi kļūstot par pirmo no 2004. gadā uzņemtajām dalībvalstīm, kas prezidēja ES.

 

Diplomātisko attiecību vēsture

Latvijas valdība Slovēnijas neatkarību atzina 1991. gada 29. augustā. Šajā pašā dienā Slovēnija atzina Latvijas neatkarību. Diplomātiskās attiecības nodibinātas 1991. gada 30. septembrī.

Kopš 2006. gada 22. maija Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Slovēnijā ir Aivars Groza, kurš rezidē Vīnē. 2007. gada 1. oktobrī atvērta Latvijas Republikas vēstniecība Slovēnijas Republikā, Ļubļanā. Pagaidu pilnvarotais lietvedis ir Juris Poikāns.

Kopš 2006. gada 31. oktobra Slovēnijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks ir Vojislavs Šucs, kurš rezidē Stokholmā.

 

Akreditācijas:

Latvijas Republikas vēstnieku:

  • Aivars Groza (rezidence – Vīne, Austrija) no 2006. gada – pašlaik;
  • Elita Kuzma (rezidence – Vīne, Austrija) no 2001. gada – 2006. gadam;
  • Mārtiņš Virsis (rezidence – Vīne, Austrija) no 1997. gada – 2001. gadam.

Slovēnijas Republikas vēstnieku:

  • Vojislavs Šucs (Vojislav Šuc) (rezidence – Stokholma, Zviedrija) no 2006. gada – pašlaik;
  • Darja Bavdaža Kureta (Darja Bavdaž Kuret) (rezidence – Stokholma, Zviedrija) no 2002. gada – 2006. gadam;
  • Dragoļuba Benčina (Dragoljuba Benčina) (rezidence – Stokholma, Zviedrija) no 1997. gada – 2000. gadam;
  • Ivo Vaigls (Ivo Vajgl) (rezidence – Stokholma, Zviedrija) no 1995. gada – 1996. gadam.

Parlamentārā sadarbība

Starp Latvijas un Slovēnijas parlamentiem ir izveidojusies laba sadarbība. 2006. gada 23. novembrī Latvijas Republikas Saeimā izveidota deputātu grupa sadarbībai ar Slovēnijas parlamentu 23 deputātu sastāvā, kuras priekšsēdētāja ir Silva Bendrāte (JL). 2005. gada janvārī Slovēnijas parlamentā izveidota sadarbības grupa ar Latvijas parlamentu, kuras vadītājs ir Vili Rezmans (Vili Rezman).

 

Ekonomiskā sadarbība

Latvijas un Slovēnijas ekonomiskā sadarbība raksturojama kā laba, ar pozitīvu dinamiku savstarpējās tirdzniecības attīstībā. Tirdzniecības apgrozījums starp abām valstīm arvien palielinās un 2007. gadā pārsniedza 20 milj. EUR. Taču jāatzīst, ka šo pieaugumu nodrošina no Slovēnijas importēto preču pieaugums. 2007. gadā Latvijas eksports uz Slovēniju bija 3,82 milj. EUR, savukārt imports no Slovēnijas – 17,46 milj. EUR. Latvija uz Slovēniju galvenokārt eksportē stikla šķiedru, neapstrādātu alumīniju un kokmateriālus. Importā no Slovēnijas stabili dominē ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcija (medikamenti).


Investīcijas:

Pirmais uzņēmums ar Slovēnijas investīcijām Latvijā tika reģistrēts 1993. gada 15. augustā. 2008. gada aprīļa sākumā  LR Uzņēmumu reģistrā bija reģistrēti 5 Latvijas-Slovēnijas kopuzņēmumi. 2008. gada 13. augustā Slovēnijas uzkrātās investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos veidoja 35 024 LVL[1]. Savukārt 2007. gada beigās Latvijas tiešās investīcijas Slovēnijā veidoja 400 000 LVL[2].


Tirdzniecība:

 

Galvenās eksporta preces uz Slovēniju sadalījumā pa preču veidiem 2007.gadā, EUR

 

Preču veids

milj. EUR

Īpatsvars no kopējā eksporta

Kopā

3,82

100%

Akmens, ģipša, cementa, stikla un keramikas izstrādājumi:

- stikla šķiedra, stikla vate un to izstrādājumi – 99%

1,55

41%

Metāli un to izstrādājumi:

- neapstrādāts alumīnijs – 90%

0,76

20%

Koksne un tās izstrādājumi: 

- garumā sazāģēti vai šķeldoti kokmateriāli – 50%)

0,49

13%

Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcija: 

- fenoli, fenolu spirti un to atvasinājumi – 65% 

0,44

11,5%

Cigāri, Manilas cigāri, cigaretes – 100%

0,15

4%

Traktori – 100%

0,10

3%


Galvenās importa preces no Slovēnijas sadalījumā pa preču veidiem 2007.gadā, EUR

 

Preču veids

milj. EUR

Īpatsvars no kopējā importa

Kopā

17,46

100%

Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcija:

- medikamenti – 80%

9,34

53,5%

Dažādas rūpniecības preces

1,73

10%

Metāli un to izstrādājumi:

- metāla konstrukcijas un to daļas – 48% 

1,71

10%

Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas:

- mājsaimniecības iekārtas ar elektromotoru – 26%

1,47

8,5%

Plastmasas un izstrādājumi no tām; kaučuks, gumijas izstrādājumi:

- plastmasas segumi grīdai, sienām, griestiem – 46%

1,22

7% 

Transporta līdzekļi:

- automobiļi un citi transporta līdzekļi – 41%

0,42

2%


Latvijas un Slovēnijas tirdzniecības dinamika laika posmā no 2002. līdz 2007.gadam, EUR

Gads

Eksports

Imports

Kopējais apgrozījums

2002

2 054 673

11 044 895

13 099 568

2003

2 338 536

12 467 536

14 806 072

2004

1 986 875

10 799 054

12 785 929

2005

2 451 049

12 970 930

15 421 979

2006

2 935 240

14 305 104

17 240 344

2007

3 825 575

17 459 788

21 285 363


Sadarbība kultūrā

Sadarbība kultūrā starp Latviju un Slovēniju norisinās 1998. gada 5. martā Ļubļanā noslēgtā Latvijas Republikas valdības un Slovēnijas Republikas valdības Līguma par sadarbību kultūrā, izglītībā un zinātnē ietvaros.

Aktīva sadarbība notiek literatūras, mūzikas, mākslas, kultūrizglītības, arhīvu, teātra un kino jomās. Latvijā izdoti slovēņu literāro darbu tulkojumi un atdzejojumi, kā arī slovēņu tautas dziesmas un pasakas sērijā "Brīnumzeme".

InSEA (International Society for Education through Art) ietvaros no 1992. gada Latvijas Mākslas skolotāju apvienības biedri, t. sk. J. Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolas direktore Māra Muižniece, uzsākuši pieredzes apmaiņu sadarbībā ar Slovēnijas Mākslas skolotāju apvienību.

2007. gada 7.-14. oktobrī Slovēnijas pilsētās Portorožā un Piranā notika 10. Slovēnijas filmu festivāls, kura ietvaros norisinājās Eiropas filmu dienas. Ar LR vēstniecības Vīnē atbalstu, Latviju pārstāvēja režisore Laila Pakalniņa ar filmu "Pitons".

2007. gada septembrī Slovēnijā norisinājās 22. starptautiskais Vilenicas literārais festivāls, kas tiek uzskatīts par vienu no prestižākajiem Eiropas literārajiem sarīkojumiem. Latviju tajā pārstāvēja rakstnieks Egīls Venters ar darbu "Koperetta".

2007. gada jūlijā ar LR vēstniecības Vīnē atbalstu Ļubļanas mākslas galerijā "Art.si" notika Latvijas mākslinieka Andra Vītoliņa darbu izstāde.


Sadarbība izglītībā un zinātnē

Aktīva sadarbība norisinās starp Latvijas un Slovēnijas augstākās izglītības iestādēm. Latvijas Universitāte Eiropas Kopienu izglītības programmas Socrates/Erasmus ietvaros sadarbojas ar Ļubļanas Universitāti pieaugušo izglītības jomā. Vidzemes Augstskolas studenti regulāri praksē apmeklē Slovēniju Leonardo da Vinci programmas ietvaros. Latvijas Banku augstskola sadarbojas ar Bledas Menedžmenta skolu (Bled School of Management), piedaloties CEEMAN (Central European Management Development Association) un Bledas Menedžmenta skolas rīkotajās konferencēs.

Tiek uzturēti kontakti starp Latvijas un Slovēnijas Zinātņu akadēmijām .

 

Sadarbība aizsardzībā

Līdzšinējā sadarbība starp Slovēniju un Latviju aizsardzības jomā galvenokārt notiek militārās izglītības un apmācības jomā. Katru gadu vairāki Latvijas aizsardzības sistēmas darbinieki piedalās intensīvajos angļu valodas kursos Partnerattiecības mieram Valodu mācību centrā Slovēnijā.


Nozīmīgākās vizītes:

Latvijas Republikas amatpersonu vizītes Slovēnijas Republikā:

2006. gada 22. - 25. jūlijs

LR Ministru prezidenta Aigara Kalvīša oficiālā vizīte Slovēnijā.

2004. gada 23. - 25. maijs


Latvijas Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Arta Pabrika un delegācijas vizīte Slovēnijā.

2004. gada 19. janvāris

Latvijas ārlietu ministres Sandras Kalnietes darba vizīte Slovēnijā.

2002. gada 16. - 18. aprīlis


Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas valsts vizīte Slovēnijā (ar uzņēmēju delegāciju).

1999. gada 11. - 13. oktobris

Latvijas Saeimas priekšsēdētāja Jāņa Straumes vizīte Slovēnijā.

1998. gada 4. - 5. marts

Latvijas ārlietu ministra Valda Birkava oficiālā vizīte Slovēnijā.


 

Slovēnijas Republikas amatpersonu vizītes Latvijā:

2005. gada 12. - 13. septembris




Slovēnijas Ministru prezidenta Janeza Janšas (Janez Janša) oficiālā vizīte Latvijā, kuras ietvaros vizītē Latvijā ieradās arī Slovēnijas ārlietu ministrs Dimitrijs Rupels, Slovēnijas ekonomikas ministrs Andrejs Vizjaks (Andrej Vizjak) un Slovēnijas uzņēmēji.

2003. gada 19. - 24. novembris


Slovēnijas Nacionālās asamblejas Ārlietu komisijas delegācijas vizīte Latvijā.

2002. gada 5. - 6. jūlijs



Slovēnijas Ministru prezidenta Janeza Drnovšeka (Dr. Janez Drnovšek) darba vizīte Latvijā (piedalīšanās "Viļņas grupas" premjeru sanāksmē Rīgā).

2002. gada 21. - 22. februāris

Slovēnijas ārlietu ministra Dimitrija  Rupela (Dr. Dimitrij Rupel) oficiālā vizīte Latvijā.

2000. gada 1. - 3. marts

Slovēnijas Valsts prezidenta Milana Kučana (Milan Kučan) valsts vizīte Latvijā.

1996. gada 22. - 23. aprīlis

Slovēnijas ārlietu ministra Zorana Tālera (Zoran Thaler) oficiālā vizīte Latvijā.


 

Nozīmīgākās tikšanās

2008. gada 30.-31. augusts

LR Ministru prezidenta Ivara Godmaņa dalība Bledas Stratēģiskajā forumā un tikšanās ar Slovēnijas premjerministru Janezu Janšu.

2001. gada 3. oktobris


Latvijas ārlietu ministra Induļa Bērziņa tikšanās ar Slovēnijas ārlietu ministru Dimitriju Rupelu (Dr. Dimitrij Rupel) Ļubļanā.

2000. gada 26. - 27. janvāris



Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas un Slovēnijas Valsts prezidenta Milana Kučana (Milan Kučan) tikšanās Starptautiskās holokausta konferences ietvaros Stokholmā.

1999. gada 30. jūnijs - 2. jūlijs



Latvijas Ministru prezidenta Viļa Krištopana tikšanās ar Slovēnijas Ministru prezidentu Janezu Drnovšeku (Dr. Janez Drnovšek) Centrālās un Austrumeiropas ekonomiskā foruma ietvaros Zalcburgā.

1997. gada 13. septembris

Latvijas ārlietu ministra Valda Birkava tikšanās ar Slovēnijas ārlietu ministru Zoranu Tāleru (Zoran Thaler) CEFTA samita laikā Portorožē.

1995. gada 27. - 30. janvāris



Latvijas Ministru prezidenta Māra Gaiļa tikšanās ar Slovēnijas Ministru prezidentu Janezu Drnovšeku (Dr. Janez Drnovšek) Pasaules ekonomiskā foruma ietvaros Davosā.

1995. gada 20. marts



Latvijas ārlietu ministra Valda Birkava tikšanās ar Slovēnijas ārlietu ministru Zoranu Tāleru (Zoran Thaler) Stabilitātes Pakta konferences ietvaros Parīzē.

1994. gada 28. septembris



Latvijas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa un Latvijas ārlietu ministra Valda Birkava tikšanās ar Slovēnijas ārlietu ministru Lojzi Peterli (Lojze Peterle) ANO Ģenerālās Asamblejas ietvaros.


Svarīgākie līgumi

Datubāze ar informāciju par divpusējiem līgumiem: Slovēnijas Republika


Saites par Slovēnijas Republiku

Slovēnijas Republikas Ārlietu ministrija: http://www.mzz.gov.si 



[1] Lursoft dati

[2] Latvijas bankas dati

K.Valdemāra iela 3 +371 67 016 201