Latvijas un Slovākijas sadarbība balstās kopīgās vērtībās un ārpolitikas mērķos, kas nodrošina konstruktīvu divpusējo sadarbību un ciešu partnerību ES, NATO un citu starptautisko organizāciju ietvaros. Latvija ir ieinteresēta paplašināt tirdznieciski ekonomisko sadarbību ar Slovākiju, kā arī tālāk attīstīt sadarbību izglītības, kultūras, aizsardzības un citās jomās.
Diplomātisko attiecību vēsture
Čehoslovākijas Republika nodibināja diplomātiskās attiecības ar Latvijas Republiku 1922.gada 5.janvārī. No 1925.gada līdz 1933.gadam Bratislavā darbojās Latvijas goda vicekonsulāts, bet no 1933.gada līdz 1940.gadam - goda konsulāts.
1991.gada 9.septembrī Čehoslovākijas Federatīvā Republika atjaunoja diplomātiskās attiecības ar Latvijas Republiku.
Latvijas Republikas un Slovākijas Republikas diplomātiskās attiecības tika nodibinātas 1993.gada 1.janvārī, kad izveidojās divas neatkarīgas valstis - Čehijas Republika un Slovākijas Republika.
Kopš 2010.gada 9.marta Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Slovākijā ir Indulis Bērziņš (ar rezidenci Vīnē). Pirms tam Latvijas vēstnieka Slovākijā pienākumus pildīja Aivars Groza.
Slovākijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā kopš 2009.gada 3.jūnija ir Dušans Krištofīks (Dušan Krištofík) ar rezidenci Rīgā. Pirms tam Slovākijas vēstnieks Latvijā bija Ivans Špilda (Ivans Špilda). Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kurā Slovākija ir atvērusi vēstniecību. Vēstniecība tika atklāta 2000.gada 5.novembrī Slovākijas ārlietu ministra Eduarda Kukana (Eduard Kukan) oficiālās vizītes Latvijā ietvaros.
Parlamentārā sadarbība
2006.gadā Saeimā tika izveidota deputātu grupa sadarbībai ar Slovākijas parlamentu 13 deputātu sastāvā, tās priekšsēdētāja ir Sarmīte Ķikuste (JL), priekšsēdētājas vietnieks Vitālijs Aizbalts (LPP/LC). Pārējie grupas locekļi – Aija Barča, Silva Bendrāte (JL), Andris Bērziņš (ZZS), Ina Druviete (PS), Jānis Dukšinskis (LPP/LC), Aleksejs Holostovs (SC), Nikolajs Kabanovs (SC), Vitālijs Orlovs (SC), Staņislavs Šķesters (ZZS), Pēteris Tabūns (TB/LNNK), Ērika Zommere (TP).
2010.gada 12.jūnijā Slovākijā notika parlamenta vēlēšanas, pēc kurām tika izveidots jauns Slovākijas Nacionālās Padomes sastāvs. Pagaidām deputātu grupa sadarbībai ar Latvijas parlamentu nav izveidota. Iepriekšējā sasaukumā Slovākijas parlamentā darbojās apvienotā grupa sadarbībai ar Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Dānijas, Islandes, Norvēģijas, Somijas un Zviedrijas parlamentiem, kuras sastāvā bija 28 deputāti, priekšsēdētāja - Āgneša Biro (Ágnes Biró) no Ungāru Koalīcijas partijas (SMK).
Vizītes un tikšanās, tostarp starptautisku konferenču/forumu ietvaros
Valstu prezidenti
|
2006. gada 6.-7. jūlijs |
Latvijas prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas valsts vizīte Slovākijā |
|
2006. gada 18. maijs |
Slovākijas prezidenta Ivana Gašparoviča (Ivan Gašparovič) darba vizīte Latvijā |
|
2005. gada 2.-4. marts |
Slovākijas prezidenta Ivana Gašparoviča (Ivan Gašparovič) valsts vizīte Latvijā |
Parlamentu priekšsēdētāji
|
2007. gada 24.-27. maijs |
Saeimas priekšsēdētāja Induļa Emša vizīte Slovākijā, dalība ES dalībvalstu parlamentu priekšsēdētaju sanāksmē Bratislavā |
|
2003.gada 26.-27. novembris |
Slovākijas Nacionālās Padomes priekšsēdētāja Pavola Hrušovski (Pavol Hrušovsky) oficiālā vizīte Latvijā |
Ministru prezidenti, to vietnieki
|
2004. gada 23.-24. maijs |
Slovākijas premjerministra vietnieka ES paplašināšanās un mazākumtautību jautājumos Pāla Čaki (Pál Csaký) darba vizīte Latvijā |
|
2001. gada 13.-14. maijs |
Latvijas Ministru prezidenta Andra Bērziņa oficiālā vizīte Slovākijā |
|
1999. gada 23.-24. marts |
Slovākijas vicepremjera ES integrācijas jautājumos Pavola Hamzika (Pavol Hamzik) vizīte Latvijā |
|
1998. gada 8.-9. aprīlis |
Slovākijas premjerministra Vladimira Mečiara (Vladimir Mečiar) oficiālā vizīte Latvijā |
Ārlietu ministri
|
2009. gada 27. augusts |
Slovākijas ārlietu ministra Miroslava Lajčāka (Miroslav Lajčák) oficiālā vizīte Latvijā |
|
2006. gada 29. novembris |
Latvijas ārlietu ministra Arta Pabrika divpusēja tikšanās ar Slovākijas ārlietu ministru Jānu Kubišu (Ján Kubiš) NATO samita ietvaros Rīgā |
|
2005. gada 2.-3. februāris |
Latvijas ārlietu ministra Arta Pabrika oficiālā vizīte Slovākijā |
|
2000. gada 5.-6. novembris |
Slovākijas ārlietu ministra Eduarda Kukana (Eduard Kukan) oficiālā vizīte Latvijā |
|
1999. gada 11.-12. marts |
Latvijas ārlietu ministra Valda Birkava oficiālā vizīte Slovākijā |
|
1996. gada 18.-19. aprīlis |
Slovākijas ārlietu ministra Juraja Šenka (Juraj Schenk) oficiālā vizīte Latvijā |
SADARBĪBA EKONOMIKĀ
Kopš Latvijas un Slovākijas pievienošanās ES 2004.gada 1.maijā, valstu savstarpējās ekonomiskās un tirdzniecības attiecības regulē ES iekšējā likumdošana un kopējā tirgus principi.
Divpusējā tirdzniecība
Latvijas un Slovākijas savstarpējais tirdzniecības apgrozījums 2009.gadā bija 57,4 milj. EUR, Slovākijai ieņemot 25.vietu Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū.
2009.gadā Latvijas preču eksports uz Slovākiju bija 18,4 milj. EUR apmērā jeb 0,38% no kopējā Latvijas eksporta, savukārt imports no Slovākijas 39 milj. EUR jeb 0,66% no kopējā importa Latvijā.
Galvenās Latvijas eksportpreces uz Slovākiju 2009.gadā: metāli un to izstrādājumi (53%), transporta līdzekļi (9,5%) mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas (8,5%).
Nozīmīgākās importa preces no Slovākijas: mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas (61%), metāli un to izstrādājumi (11%) un pārtikas rūpniecības produkti (7%).
Tirdzniecība (avots: Latvijas Centrālās statistikas pārvalde)
2009.gads
1. Lietuva – 742 316 478 EUR jeb 15,52 % no kopējā Latvijas eksporta
2. Igaunija – 643 952 219 EUR jeb 13,46 %
3. Krievija – 450 498 191 EUR jeb 9,42 %
4. Vācija – 409 289 032 EUR jeb 8,56%
5. Zviedrija – 289 304 745 EUR jeb 6,05 %
31. Slovākija – 18 399 266 EUR jeb 0,38 %
1. Lietuva – 984 952 448 EUR jeb 16,63 % no kopējā importa Latvijā
2. Krievija – 719 575 612 EUR jeb 12,15 %
3. Vācija – 649 938 151 EUR jeb 10,98 %
4. Polija – 480 576 038 EUR jeb 8,12 %
5. Igaunija – 431 470 921 EUR jeb 7,29 %
24. Slovākija – 38 985 336 EUR jeb 0,66 %
Latvijas un Slovākijas tirdzniecības dinamika laika posmā no
2004. līdz 2009. gadam, EUR
|
Gads |
Eksports
|
Imports |
|
2004 |
7 700 508 |
40 760 404 |
|
2005 |
6 744 332 |
46 581 934 |
|
2006 |
11 806 407 |
57 908 682 |
|
2007 |
19 281 907 |
64 054 375 |
|
2008 |
29 276 929 |
102 460 555 |
|
2009 |
18 399 266 |
38 985 336 |
Galvenās eksporta preces uz Slovākiju sadalījumā pa preču veidiem
2009.gadā, EUR
|
Preču veids |
EUR |
Īpatsvars no kopējā eksporta |
|
Kopā |
18 399 266 |
100% |
|
Metāli un to izstrādājumi
Dzelzs un neleģētā tērauda stieņi – 42,26% |
9 677 293 |
52,60% |
|
Transporta līdzekļi
Automobiļi – 91,86% |
1 741 917 |
9,47% |
|
Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas |
1 573 233 |
8,55% |
|
Minerālie produkti |
1 528 948 |
8,31% |
|
Koksne un tās izstrādājumi |
1 457 056 |
7,92% |
|
Pārtikas rūpniecības produkti |
789 444 |
4,29% |
|
Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija |
727 454 |
3,95% |
|
Dzīvnieki un lopkopības produkcija |
347 476 |
1,89% |
|
Akmens, ģipša, cementa, stikla, keramikas izstrādājumi |
258 161 |
1,40% |
|
Dažādas rūpniecības preces |
215 642 |
1,17% |
|
Optiskās ierīces un aparāti (iesk. medicīniskos); pulksteņi, mūzikas instrumenti |
28 902 |
0,16% |
|
Plastmasa un tās izstrādājumi; kaučuks un gumijas izstrādājumi |
25 219 |
0,14% |
|
Koksnes papīrmasa; papīrs un kartons |
18 454 |
0,10% |
|
Apavi, cepures, lietussargi un citi priekšmeti |
7 291 |
0,04% |
|
Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi |
2 681 |
0,01% |
|
Jēlādas, ādas, kažokādas un izstrādājumi no tām |
95 |
0,00% |
Galvenās importa preces no Slovākijas sadalījumā pa preču veidiem
2009.gadā, EUR
|
Preču veids |
EUR |
Īpatsvars no kopējā importa |
|
Kopā |
38 985 336 |
100% |
|
Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas
Monitori un projektori – 61,26% |
23 660 972 |
60,69% |
|
Metāli un to izstrādājumi |
4 136 017 |
10,61% |
|
Pārtikas rūpniecības produkti |
2 824 609 |
7,25% |
|
Koksnes papīrmasa; papīrs un kartons |
1 919 592 |
4,92% |
|
Plastmasa un tās izstrādājumi; kaučuks un gumijas izstrādājumi |
1 898 195 |
4,87% |
|
Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija |
1 175 985 |
3,02% |
|
Dažādas rūpniecības preces |
790 649 |
2,03% |
|
Akmens, ģipša, cementa, stikla, keramikas izstrādājumi |
751 319 |
1,93% |
|
Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi |
554 203 |
1,42% |
|
Optiskās ierīces un aparāti (iesk. medicīniskos); pulksteņi, mūzikas instrumenti |
426 640 |
1,09% |
|
Transporta līdzekļi |
355 042 |
0,91% |
|
Minerālie produkti |
342 396 |
0,88% |
|
Augu valsts produkti |
77 110 |
0,20% |
|
Tauki un eļļa |
55 940 |
0,14% |
|
Jēlādas, ādas, kažokādas un izstrādājumi no tām |
12 255 |
0,03% |
|
Apavi, cepures, lietussargi un citi priekšmeti |
2 372 |
0,01% |
|
Koksne un tās izstrādājumi |
1 922 |
0,00% |
|
Dzīvnieki un lopkopības produkcija |
118 |
0,00% |
Investīcijas (avoti: „Lursoft”, Latvijas Banka)
Līdz 2009.gada IV ceturksnim Slovākijas uzkrātās tiešās investīcijas Latvijā sastādīja 0,5 MLVL, savukārt Latvijas uzkrātās tiešās investīcijas Slovākijā sasniedza 2,4 MLVL (Latvijas Bankas dati).
Līdz 2010.gada jūlijam Latvijas Uzņēmumu reģistrā bija reģistrēti 14 Slovākijas – Latvijas kopuzņēmumi. Slovākija Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ir veikusi ieguldījumus 0,4 MLVL apmērā („Lursoft” apkopotā Latvijas Uzņēmumu reģistra informācija).
SADARBĪBA IZGLĪTĪBĀ
Vairākas Latvijas augstākās izglītības iestādes ar Slovākijas augstskolām ir noslēgušas divpusējos sadarbības līgumus Eiropas Kopienas izglītības programmas Socrates/Erasmus ietvaros. Pamatojoties uz noslēgtajiem līgumiem, tiek īstenota studentu un pasniedzēju apmaiņa.
- Latvijas Universitāte ir noslēgusi Socrates/Erasmus līgumus ar Mateja Bela universitāti Baņska Bistricā un Slovākijas Lauksaimniecības universitāti Nitrā, bet UNICA tīkla ietvaros sadarbojas ar Comenius Universitāti Bratislavā.
- Latvijas Kultūras akadēmijai Socrates/Erasmus programmas ietvaros ir noslēgti līgumi ar Mateja Bela universitāti un Prešovskas Universitāti.
- Rīgas Tehniskā universitāte sadarbojas ar Košices Tehnisko universitāti.
- Rīgas Starptautiskā Ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola sadarbojas ar Comenius Universitāti Bratislavā.
- RPIVA sadarbojas ar Konstantīna Filozofijas universitāti Nitrā un Mateja Bela universitāti Baņska Bistricā.
- Daugavpils Universitāte Socrates/Erasmus programmas ietvaros sadarbojas ar Svētā Kirila un Metodija universitāti Trnavā.
- Rēzeknes Augstskola sadarbojas ar Slovākijas Lauksaimniecības universitāti Nitrā un Ekonomikas universitāti Bratislavā.
- Liepājas Universitāte Socrates/Erasmus ietvaros sadarbojas ar Mateja Bela universitāti.
- Latvijas Zinātņu akadēmija ir noslēgusi divpusējās sadarbības līgumu ar Slovākijas Zinātņu akadēmiju.
Slovākija katru gadu studentiem un pasniedzējiem no Latvijas piedāvā stipendijas studijām un pētniecības darbu veikšanai Slovākijas augstskolās un pētniecības institūtos. 2008./2009. mācību gadā ar Slovākijas augstākās izglītības iestādēm personāla apmaiņas programmas un kopīgus zinātniskus projektus īstenoja trīs Latvijas augstskolas – Rēzeknes Augstskola, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija (RPIVA), kā arī Transporta un sakaru institūts. Savukārt Slovākijas augstskolās studēja 12 studenti no Latvijas, bet Latvijā – 1 students no Slovākijas (Rīgas Tehniskajā universitātē).
SADARBĪBA KULTŪRĀ
Latvijas Literatūras centram ir izveidojusies laba sadarbība ar Slovākijas Literatūras centru starptautiskā projekta „Literature Across Frontiers” ietvaros.
Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja filiāle Latvijas Fotogrāfijas muzejs sadarbojas ar Central European House of Photography Bratislavā, rīkojot seminārus un izstādes.
Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija sadarbojas ar Slovākiju UNESCO Pasaules mantojuma komitejas ietvaros.
Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūra sadarbojas ar Slovākijas sabiedrisko organizāciju „Center of Folkart Production” nemateriālā kultūras mantojuma jomā.
Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolai izveidojusies sadarbība audzēkņu un pedagogu apmaiņas jomā ar Kezmarokas mākslas vidusskolu Stropkovā un Kokapstrādes vidusskolu Zvolenā.
Bibliotēkas
- 2003.gadā starp Latvijas Nacionālo bibliotēku un Slovākijas Nacionālo bibliotēku tika noslēgts savstarpējās sadarbības līgums.
- 2009.gada 16.novembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā tika atklāta fotoizstāde "Sekojot Samta revolūcijas ceļam: Slovākija pēc 1989.gada". Izstādē bija atspoguļots 20 gadu ilgs laika posms sākot no Samta revolūcijas Bratislavā 1989.gadā un beidzot ar Slovākijas iestāšanos eirozonā 2009.gada janvārī. Fotogrāfijās varēja apskatīt pasaulē ievērojamu amatpersonu, kultūras darbinieku un karaļnamu pārstāvju oficiālās vizītes Slovākijā, kā arī Slovākijas sasniegumus militārajā jomā, kultūrā un sportā.
- 2008.gadā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā tika atklāta izstāde „Aleksandra Dubčeka dzīve: Es ticu cilvēku labestībai”, kas bija veltīta 1968. gada notikumu atceres 40.gadadienai.
Dekoratīvi lietišķā māksla
- 2009.gada 10.jūnijā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē Arsenāls tika atklāta laikmetīgās mākslas izstāde „Ekscentriskās takas II”. Izstādē sešas Centrāleiropas valstis pārstāvēja trīspadsmit mākslinieki ar 36 darbiem, t.sk. Ēriks Binders un Milošs Boda no Slovākijas. Šī izstāde ne tikai parādīja Centrāleiropas kā ģeopolitiska reģiona mūsdienu mākslinieku izpratni par pasaules globalizāciju, bet arī atgādināja plašākai sabiedrībai par 20 gadu vecu, pasaules vēsturē nozīmīgu notikumu - Dzelzs priekškara krišanu.
- 2009.gada 15.maijā Liepājas muzejā tika atklāta ceļojošā izstāde „Kad akmens pārtop rotā”. Izstādē bija apskatāmi 7 Eiropas valstu, t.sk. Slovākijas skolu audzēkņu gatavotie juvelierizstrādājumi, izmantojot vietējos, valstij raksturīgos minerālus un materiālus. Izstādē piedalījās kopumā 15 slovāku rotu autori no Kremnicas Lietišķās mākslas vidusskolas.
- 2008.gada 23.jūlijā Liepājas muzejā tika atklāta plaša Slovākijas Nacionālā muzeja veidota izstāde par Slovākijas vēsturi „Slovākija. 16.-19.gadsimts”. Izstāde stāstīja par Slovākijas valstisko veidojumu rašanos un attīstības gaitu, kā arī ekonomisko, kultūras un mākslas attīstību.
- 2008.gada 28.maijā Bratislavā tika atklāta Latvijas mākslinieces Ilzes Klarkas gleznu izstāde „Abstraktais pret ziediem”.
Reklāma
- 2010.gada jūnijā Rīgā norisinājās 11.starptautiskais reklāmas festivāls „Golden Hammer”, kurā sacentās darbi no 19 valstīm, t.sk. no Slovākijas. Konkursam noslēdzoties slovāku aģentūra „Saatchi&Saatchi” ieguva balvas vairākās kategorijās, t.sk. Grand Prix par darbu „Messages”. Vēl aģentūra ieguva galveno mediju kategorijas balvu „Media Folder”, kā arī balvu nominācijā „Network of the Year”.
Mūzika
- 2010.gada 9.-10.jūlijā Bauskā norisinājās tradicionālais kantri mūzikas festivāls „Country Bauska”, kurā šogad īpašo viesu statusā bija slovāku grupa „The Rowers”. Līdz ar grupas sniegumu skatītāji varēja baudīt vijolnieka Františeka Jano spēli, kas ir viens no visu laiku labākajiem, starptautiski atzītajiem kantri vijolniekiem.
- 2009.gada maijā Slovākijā koncertēja Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra jauktais koris „Lauma”, savukārt 2008.gada oktobrī Liepājā koncertēja slovāku jauktais koris „Chorus Iglova”, ko uz Liepāju bija uzaicinājis koris „Lauma”.
Kino
- 2008.gada septembrī Baltijas jūras reģiona dokumentālo filmu foruma ietvaros kinoteātrī K.Suns tika demonstrēta dokumentālo filmu programma „Vai viegli būt citādam?”, kurā bija iekļauta arī Slovākijas dokumentālā filma „Neredzīgā mīlestība” (režisors Jurajs Lehotskis, 2008).
- 2008.gada septembrī starptautiskā kino foruma Arsenāls ietvaros tika demonstrēta 80.gadu slovāku kino retrospekcija „Es mīlu, tu mīli.”
- No 2008.gada 27.jūnija līdz 4.jūlijam filma „Vogelfrei” (režisori Jānis Kalējs, Gatis Šmits, Jānis Putniņš, Anna Viduleja, 2007) piedalījās Slovākijas festivāla IFF ARTFILM konkursa skatē.
- 2008.gada maijā starptautiskā īsfilmu festivāla 2 Annas ietvaros notika 2.starptautiskais konkurss Frīkvuda. Konkursā piedalījās Slovākijas filma „Digital Sculler” (režisors Lukass Matejka, 2007).
SADARBĪBA AIZSARDZĪBAS JOMĀ
Latvijas – Slovākijas divpusējās sadarbības pamatu aizsardzības jomā veido 2000.gada 28.novembrī parakstītā Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas un Slovākijas Republikas Aizsardzības ministrijas vienošanās par militāro sadarbību.
2006.gadā par Latvijas militāro atašeju Slovākijā tika akreditēta maj. Inese Kučere ar rezidenci Prāgā. Kopš 2009.gada jūlija majores rezidences vieta ir Rīga.
2005.gadā Latvijā tika akreditēts Slovākijas militārais atašejs plkv. Ivans Macko (Ivan Macko) ar rezidenci Rīgā. 2008.gada 31.jūlijā plkv. Macko beidza pildīt dienesta pienākumus Latvijā un aizsardzības atašeja birojs tiks pārcelts uz Varšavu.
Latvija kopā ar Slovākiju, Vāciju un Lietuvu Polijas vadībā veido ES kaujas grupu ar operacionālo gatavību 2010.gadā.
Sadarbības jomas
Visaktīvākā sadarbība aizsardzības jomā starp Latviju un Slovākiju izveidojusies, organizējot kopīgas militārās apmācības un ekspertu konsultācijas vides aizsardzības jomā.
Militārā apmācība. Kopš 2004.gada apmēram 20 Latvijas Republikas Nacionālo Bruņoto spēku pārstāvji ir pabeiguši Jaunāko štāba virsnieka kursu Slovākijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, savukārt NBS instruktori vairākkārtīgi izmantojuši iespēju iziet apmācības Slovākijas kalnu apvidū.
Notiek aktīva Latvijas un Slovākijas militāro ekspertu sadarbība pieredzes apmaiņas jomā par vides aizsardzības jautājumiem, piemēram, ES īpaši aizsargājamām dabas teritorijām militārajos poligonos. Sadarbību šajā jomā plānots turpināt, Slovākijas ekspertus aicinot piedalīties dažādos semināros Latvijā. Viens no šādiem semināriem notika 2009.gada nogalē - „Dabas daudzveidības atjaunošana militārajā poligonā un NATURA 2000 teritorijā Ādaži”.
2008.gadā tika uzsākta sadarbība starp nesprāgušās munīcijas ekspertiem. Latvija apsver iespēju piedalīties NMN Izcilības centra izveidē Slovākijā, pēc nepieciešamības nodrošinot centru ar nesprāgušās munīcijas ekspertiem.
Vizītes, tikšanās
- 2009.gada 22.oktobrī Latvijas aizsardzības ministrs Imants Lieģis pēc Slovākijas aizsardzības ministra ielūguma uzstājās ar runu Bratislavas Drošības konferencē „Jauni izaicinājumi, labākas iespējas”, kas notika NATO aizsardzības ministru tikšanās ietvaros. Savā runā Lieģis norādīja uz nepieciešamību jaunajā NATO Stratēģiskajā koncepcijā saglabāt kolektīvo drošību kā galveno Alianses darbības principu.
- 2009.gada 22.jūlijā Latvijas aizsardzības ministrs Imants Lieģis tikās ar Slovākijas vēstnieku Latvijā Dušanu Krištofīku, kurš pie ministra bija ieradies iepazīšanās vizītē. Puses pārrunāja aizsardzības jomas aktualitātes abu valstu starpā un topošo jauno NATO Stratēģisko koncepciju. Tāpat tikšanās laikā tika runāts par Latvijas un Slovākijas dalību starptautiskajās operācijās.
Līgumtiesiskā bāze
Datubāze ar informāciju par divpusējiem līgumiem: Slovākija
Saites par Slovākiju
Slovākijas Republikas Prezidenta kanceleja: http://www.prezident.sk/
Slovākijas Republikas Nacionālā Padome: http://www.nrsr.sk/
Slovākijas Republikas valdība: http://www.vlada.gov.sk/
Slovākijas Republikas Ārlietu ministrija: http://www.mzv.sk/
