Latvijas un Slovākijas attiecības [30.11.2009] |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Latvijas un Slovākijas sadarbība balstās kopīgās vērtībās un ārpolitikas mērķos, kas nodrošina konstruktīvu divpusējo sadarbību abu valstu starpā un ciešu partnerību ES, NATO un citu starptautisko organizāciju ietvaros. Latvija ir ieinteresēta paplašināt tirdznieciski ekonomisko sadarbību ar Slovākiju, kā arī tālāk attīstīt sadarbību izglītības, kultūras, iekšlietu, aizsardzības un citās jomās. Tāpat abu valstu sadarbība norisinās daudzpusējos reģionālajos formātos, piemēram, Baltijas un Višegrādas valstu (B3+V4) sadarbības ietvaros, kur veiksmīga sadarbība izveidojusies, konsultējoties ES Austrumu partnerības un enerģētikas politikas jautājumos. Diplomātisko attiecību vēsture Čehoslovākijas Republika nodibināja diplomātiskās attiecības ar Latvijas Republiku 1922.gada 5.janvārī. No 1925.gada līdz 1933.gadam Bratislavā darbojās Latvijas goda vicekonsulāts, bet no 1933.gada līdz 1940.gadam - goda konsulāts. 1991.gada 9.septembrī Čehoslovākijas Federatīvā Republika atjaunoja diplomātiskās attiecības ar Latvijas Republiku. Latvijas Republikas un Slovākijas Republikas diplomātiskās attiecības tika nodibinātas 1993.gada 1.janvārī, kad izveidojās divas neatkarīgas valstis - Čehijas Republika un Slovākijas Republika. 2009.gada novembrī Slovākijas puse piešķīra agremānu jaunajam Latvijas ārkārtējam un pilnvarotajam vēstniekam Slovākijā Indulim Bērziņam (ar rezidenci Vīnē). Pirms tam Latvijas vēstnieka Slovākijā pienakumus pildīja Aivars Groza. Slovākijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā kopš 2009.gada 3.jūnija ir Dušans Krištofiks (Dušan Krištofik) ar rezidenci Rīgā. Pirms tam Slovākijas vēstnieks Latvijā bija Ivans Špilda (Ivans Špilda). Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kurā Slovākija ir atvērusi vēstniecību. Vēstniecība tika atklāta 2000.gada 5.novembrī Slovākijas ārlietu ministra Eduarda Kukana (Eduard Kukan) oficiālās vizītes Latvijā ietvaros. Parlamentārā sadarbība Saeimā ir izveidota deputātu grupa sadarbībai ar Slovākijas parlamentu. Pašlaik tās sastāvā ir 15 deputāti, priekšsēdētāja - Sarmīte Ķikuste (JL). Tāpat arī Slovākijas parlamentā ir izveidota parlamentārās sadarbības grupa ar Latviju, Lietuvu, Igauniju, Dāniju, Īslandi, Norvēģiju, Somiju un Zviedriju. Tās sastāvā ir 28 deputāti, priekšsēdētāja - Dr.Āgneša Biro (Dr.Ágnes Biró) no Ungāru Koalīcijas partijas (SMK).
Vizītes un tikšanās starptautisku konferenču/forumu ietvaros Valsts prezidenti
Parlamenta priekšsēdētāji
Ministru prezidenti, to vietnieki
Ārlietu ministri
Ekonomiskā sadarbība Kopš Latvijas un Slovākijas pievienošānās ES 2004.gada 1.maijā, valstu savstarpējās ekonomiskās un tirdzniecības attiecības regulē ES iekšējā likumdošana un kopējā tirgus principi.
Divpusējā tirdzniecība Latvijas un Slovākijas savstarpējais tirdzniecības apgrozījums 2009.gada 1.pusgadā veidoja 30,5 miljonus EUR. Slovākija 2009.gada 1.pusgadā bija Latvijas 21.lielākais eksporta un 24.lielākais importa partneris. Galvenās Latvijas eksportpreces uz Slovākiju 2009.gada 1.pusgadā: metāli un to izstrādājumi (61%), transporta līdzekļi (12%) un koksne un tās izstrādājumi (7%), savukārt nozīmīgākās importa preces no Slovākijas: mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas (57%), metāli un to izstrādājumi (12%) un pārtikas rūpniecības produkti (9%).
2009.gada janvāris - jūnijs:
1. Lietuva – 321 838 786 EUR jeb 15,05 % no kopējā Latvijas eksporta 2. Igaunija – 282 010 844 EUR jeb 13,19 % 3. Krievija – 196 970 861 EUR jeb 9,21 % 4. Vācija – 185 597 393 EUR jeb 8,68% 5. Zviedrija – 137 380 239 EUR jeb 6,43 %
21. Slovākija – 12 357 423 EUR jeb 0,58%
1. Lietuva – 449 984 181 EUR jeb 15,51 % no kopējā importa Latvijā 2. Krievija – 415 736 596 EUR jeb 14,33 % 3. Vācija – 307 228 425 EUR jeb 10,59 % 4. Polija – 223 605 191 EUR jeb 7,71 % 5. Igaunija – 190 967 203 EUR jeb 6,58 %
24. Slovākija – 18 219 919 EUR jeb 0,63%
Galvenās eksporta preces uz Slovākiju sadalījumā pa preču veidiem 2009.gada janvārī-jūnijā, EUR
Galvenās importa preces no Slovākijas sadalījumā pa preču veidiem 2009.gada janvārī - jūnijā, EUR
Investīcijas 2009.gada 1.ceturksnī Slovākijas tiešo investīciju atlikumi Latvijā veidoja 0,1 milj. LVL, savukārt Latvijas tiešo investīciju atlikumi Slovākijā bija 0,7 milj. LVL (avots: Latvijas Banka). Slovākija Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ir veikusi ieguldījumus 408 411 LVL apmērā (61.vieta, avots: Lursoft). Uz 2009.gada 17.novembri LR Uzņēmumu reģistrā bija reģistrēti 11 Latvijas-Slovākijas kopuzņēmumi (57.vieta). 2008.gadā Slovākijas uzkrātās tiešās investīcijas Latvijā netika veiktas, savukārt Latvijas uzkrātās tiešās investīcijas Slovākijā bija 0,5 milj. LVL. Lielākie Slovākijas investori Latvijā 2009.gadā (avots: Lursoft) 1. "Dhollandia Central Europe s.r.o." - investīcijas 284 060 LVL apmērā (100% SIA "Dhollandia Latvia", darbības sfēra - mašīnu iekārtu vairumtirdzniecība);
Sadarbība izglītībā Vairākas Latvijas augstākās izglītības iestādes ar Slovākijas augstskolām ir noslēgušas divpusējos sadarbības līgumus Eiropas Kopienas izglītības programmas Socrates/Erasmus ietvaros. Pamatojoties uz noslēgtajiem līgumiem, tiek īstenota studentu un pasniedzēju apmaiņa. - Latvijas Universitāte ir noslēgusi Socrates/Erasmus līgumus ar divām Slovākijas augstskolām, bet UNICA tīkla ietvaros sadarbojas ar Comenius Universitāti Bratislavā; - Latvijas Kultūras akadēmijai ir noslēgti līgumi Socrates/Erasmus programmas ietvaros ar Mateja Bela universitāti Baņska Bistricā un Prešovskas Universitāti; - Rīgas Tehniskā universitāte sadarbojas ar Košices Tehnisko universitāti; - Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola sadarbojas ar Comenius Universitāti Bratislavā; - RPIVA sadarbojas ar Konstantīna filozofijas universitāti Nitrā un Mateja Bela universitāti Baņska Bistricā; - Daugavpils Universitāte Socrates/Erasmus programmas ietvaros sadarbojas ar Svētā Kirila un Metodija universitāti Trnavā; - Rēzeknes Augstskola sadarbojas ar Slovākijas Lauksaimniecības universitāti Nitrā un Ekonomikas universitāti Bratislavā; - Liepājas Universitāte Socrates/Erasmus ietvaros sadarbojas ar Mateja Bela universitāti. Latvijas Zinātņu akadēmija ir noslēgusi divpusējās sadarbības līgumu ar Slovākijas Zinātņu akadēmiju. Slovākija katru gadu studentiem un pasniedzējiem no Latvijas piedāvā stipendijas studijām un pētniecības darbu veikšanai Slovākijas augstskolās un pētniecības institūtos. 2008./2009. mācību gadā ar Slovākijas augstākās izglītības iestādēm personāla apmaiņas programmas un kopīgus zinātniskus projektus īstenoja trīs Latvijas augstskolas – Rēzeknes Augstskola, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija (RPIVA), kā arī Transporta un sakaru institūts. Pagājušajā mācību gadā Slovākijas augstskolās studēja 12 studenti no Latvijas, savukārt Latvijā – 1 students no Slovākijas (Rīgas Tehniskajā universitātē). Sadarbība kultūrā Literatūra Latvijas Literatūras centram ir izveidojusies laba sadarbība ar Slovākijas Literatūras centru starptautiskā projekta "Literature Across Frontiers" ietvaros. Bibliotēkas 2003.gadā starp Latvijas Nacionālo bibliotēku un Slovākijas Nacionālo bibliotēku tika noslēgts savstarpējās sadarbības līgums. - 2009.gada 16.novembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā tika atklāta fotoizstāde "Sekojot Samta revolūcijas ceļam: Slovākija pēc 1989.gada". Izstādē bija atspoguļots 20 gadu ilgs laika posms sākot no Samta revolūcijas Bratislavā 1989.gadā un beidzot ar Slovākijas iestāšanos eirozonā 2009.gada janvārī. Fotogrāfijās varēja apskatīt pasaulē ievērojamu amatpersonu, kultūras darbinieku un karaļnamu pārstāvju oficiālās vizītes Slovākijā. Tāpat arī Slovākijas sasniegumus gan militārajā jomā, gan kultūrā un sportā. Izstādes apmeklētāji varēja iepazīties ar Slovākijas UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojumu sarakstu, kā arī gūt plašāku priekšstatu par biznesa iespējām Slovākijā. - 2008.gadā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā tika atklāta izstāde "Aleksandra Dubčeka dzīve: Es ticu cilvēku labestībai", kas bija veltīta 1968. gada notikumu atceres 40.gadadienai.
Vizuālā māksla - 2009.gada 10.jūnijā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē Arsenāls tika atklāta laikmetīgās mākslas izstāde "Ekscentriskās takas II". Izstādē sešas Centrāleiropas valstis pārstāvēja trīspadsmit mākslinieki ar 36 darbiem, t.sk. Ēriks Binders un Milošs Boda no Slovākijas. Šī izstāde ne tikai parādīja Centrāleiropas kā ģeopolitiska reģiona mūsdienu mākslinieku izpratni par pasaules globalizāciju, bet arī atgādināja plašākai sabiedrībai par 20 gadu vecu, pasaules vēsturē nozīmīgu notikumu - Dzelzs priekškara krišanu. - 2009.gada 15.maijā Liepājas muzejā tika atklāta ceļojošā izstāde "Kad akmens pārtop rotā". Izstādē bija apskatāmi 7 Eiropas valstu, t.sk. Slovākijas skolu audzēkņu gatavotie juvelierizstrādājumi, izmantojot vietējos, valstij raksturīgos minerālus un materiālus. Izstādē piedalījās kopumā 15 slovāku rotu autori no Kremnicas Lietišķās mākslas vidusskolas. - 2008.gada 23.jūlijā Liepājas muzejā tika atklāta plaša Slovākijas Nacionālā muzeja veidota izstāde par Slovākijas vēsturi "Slovākija. 16.-19.gadsimts". Izstāde stāstīja par Slovākijas valstisko veidojumu rašanos un attīstības gaitu, kā arī ekonomisko, kultūras un mākslas attīstību. - 2008.gada 28.maijā Bratislavā tika atklāta Latvijas mākslinieces Ilzes Klarkas gleznu izstāde "Abstraktais pret ziediem".
Kino - 2008.gada septembrī Baltijas jūras reģiona dokumentālo filmu foruma ietvaros kinoteātrī K.Suns tika demonstrēta dokumentālo filmu programma "Vai viegli būt citādam?", kurā bija iekļauta arī Slovākijas dokumentālā filma "Neredzīgā mīlestība" (režisors Jurajs Lehotskis, 2008). - 2008.gada septembrī starptautiskā kino foruma Arsenāls ietvaros tika demonstrēta 80.gadu slovāku kino retrospekcija "Es mīlu, tu mīli." - No 2008.gada 27.jūnija līdz 4.jūlijam filma "Vogelfrei" (režisori Jānis Kalējs, Gatis Šmits, Jānis Putniņš, Anna Viduleja, 2007) piedalījās Slovākijas festivāla IFF ARTFILM konkursa skatē. - 2008.gada maijā starptautiskā īsfilmu festivāla 2 Annas ietvaros notika 2.starptautiskais konkurss Frīkvuda. Konkursā piedalījās Slovākijas filma "Digital Sculler" (režisors Lukass Matejka, 2007).
Mūzika - 2009.gada maijā Slovākijā koncertēja Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra jauktais koris "Lauma". - 2008.gada oktobrī Liepājā koncertēja slovāku jauktais koris "Chorus Iglova", ko uz Liepāju bija aicinājis jauktais koris "Lauma". - 2008.gada 9.-12.oktobrī Cēsu rajona Dzērbenes–Taurenes jauktais koris "Pie Gaujas" piedalījās starptautiskajā koru festivālā Trnavā. Muzeji - Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja filiāle Latvijas Fotogrāfijas muzejs sadarbojas ar Central European House of Photography Bratislavā, rīkojot regulārus seminārus un izstādes. Kultūras mantojums Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija sadarbojas ar Slovākiju UNESCO Pasaules mantojuma komitejas ietvaros. Tautas māksla Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūra sadarbojas ar Slovākijas sabiedrisko organizāciju "Center of Folkart Production" nemateriālā kultūras mantojuma jomā.
Kultūrizglītība - Latvijas Kultūras akadēmijai ir noslēgti līgumi Eiropas Kopienas izglītības programmas Socrates/Erasmus ietvaros. Pamatojoties uz noslēgtajiem līgumiem, tiek īstenota studentu un pasniedzēju apmaiņa ar Mateja Bela universitāti Baņska Bistricā un Prešovskas Universitāti. - Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolai izveidojusies sadarbība audzēkņu un pedagogu apmaiņas jomā ar Kezmarokas mākslas vidusskolu Stropkovā un Kokapstrādes vidusskolu Zvolenā.
Sadarbība aizsardzības jomā Latvijas – Slovākijas divpusējās sadarbības pamatu aizsardzības jomā veido 2000.gada 28.novembrī parakstītā Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas un Slovākijas Republikas Aizsardzības ministrijas vienošanās par militāro sadarbību. 2006.gadā par Latvijas militāro atašeju Slovākijā tika akreditēta maj. Inese Kučere ar rezidenci Rīgā. 2005.gadā Latvijā tiak akreditēts Slovākijas militārais atašejs plkv. Ivans Macko (Ivan Macko) ar rezidenci Rīgā. 2008.gada 31.jūlijā plkv. Macko beidza pildīt savus atašeja pienākumus Latvijā un aizsardzības atašeja birojs tiks pārcelts uz Varšavu. Latvija kopā ar Slovākiju, Vāciju un Lietuvu Polijas vadībā veidos ES kaujas grupu ar operacionālo gatavību 2010.gadā.
Sadarbības jomas Visaktīvākā sadarbība aizsardzības jomā starp Latviju un Slovākiju izveidojusies, organizējot kopīgas militārās apmācības un ekspertu konsultācijas vides aizsardzības jomā. Militārā apmācība. Kopš 2004.gada apmēram 20 Latvijas Republikas Nacionālo Bruņoto spēku (LR NBS) pārstāvji ir pabeiguši Jaunāko štāba virsnieka kursu Slovākijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, savukārt NBS instruktori vairākkārt izmantojuši iespēju iziet apmācības Slovākijas kalnu apvidū. 2008.gada jūnijā notika ekspertu pieredzes apmaiņa vides aizsardzības jomā par ES īpaši aizsargājamām dabas teritorijām militārajos poligonos. Sadarbību šajā jomā plānots turpināt, Slovākijas ekspertus aicinot piedalīties seminārā "Dabas daudzveidības atjaunošana militārajā poligonā un NATURA 2000 teritorijā "Ādaži"" 2009.gada nogalē. 2008.gadā tika uzsākta sadarbība starp nesprāgušās munīcijas ekspertiem. Latvija apsver iespēju piedalīties NMN Izcilības centra izveidē Slovākijā, pēc nepieciešamības nodrošinot centru ar nesprāgušās munīcijas ekspertiem. Vizītes, tikšanās - 2009.gada 22.oktobrī Latvijas aizsardzības ministrs Imants Lieģis pēc Slovākijas aizsardzības ministra ielūguma uzstājās ar runu Bratislavas Drošības konferencē "Jauni izaicinājumi, labākas iespējas", kas notika NATO aizsardzības minsitru tikšanās ietvaros. Savā runā Lieģis norādīja uz nepieciešamību jaunajā NATO Stratēģiskajā koncepcijā saglabāt kolektīvo drošību kā galveno Alianses darbības principu. - 2009.gada 22.jūlijā Latvijas aizsardzības ministrs Imants Lieģis tikās ar Slovākijas vēstnieku Latvijā Dušanu Krištofiku, kurš pie ministra bija ieradies iepazīšanās vizītē. Puses pārrunāja aizsardzības jomas aktualitātes abu valstu starpā un topošo jauno NATO Stratēģisko koncepciju. Tāpat tikšanās laikā tika runāts par Latvijas un Slovakijas dalību starptautiskajās operācijās. Sadarbība iekšlietu jomā Iekšlietu ministrijas sadarbība ar Slovākijas institūcijām balstās uz 1999.gada 24.maijā parakstīto "Latvijas Republikas valdības un Slovākijas Republikas valdības Līgumu par sadarbību cīņā pret terorismu, nelegālo narkotiku apgrozību un citām organizētās noziedzības formām". Valsts policijai ir izveidojusies veiksmīga sadarbība ar Slovākijas policijas dienestiem. Regulāri notiek Latvijas un Slovākijas policijas dienestu vadītāju tikšanās, lai pārrunātu savstarpējās sadarbības pilnveidošanas iespējas. Operatīvā sadarbība ar Slovākijas tiesībsargājošām iestādēm notiek noziedzības apkarošanas un personu tiesību aizsardzības jautājumos, nodrošinot regulāru informācijas apmaiņu ar SIRENE, Europol un Interpol biroju starpniecību. Sadarbība krimināltiesiskajā jomā tiek īstenota, apmainoties ar informāciju par notiesātajām un aizturētajām personām, kā arī sniedzot tiesisko palīdzību procesuālo darbību veikšanas ietvaros. Regulāra sadarbība ar Slovākiju tiek īstenota Šengenas Konvencijas ietvaros par starptautiskajā meklēšanā izsludinātām personām un objektiem. Iekšlietu ministrijas sadarbība ar Slovākiju tiek realizēta arī FRONTEX aģentūras ietvaros, kā arī piedaloties starptautiskos semināros un konferencēs.
Sadarbība reģionālās politikas jomā 2007.-2013.gada plānošanas periodā sadarbība ar Slovākiju notiek šādu ES struktūrfondu 3.mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" programmu ietvaros: - INTERREG IVC - starpreģionu sadarbības programma, kuras mērķis ir atbalstīt reģionālās attīstības politiku inovāciju, zināšanu ekonomikas, vides un risku novēršanas jomās, kā arī veicināt Eiropas ekonomisko modernizāciju un konkurētspējas palielināšanos; - URBACT II - pilsētvides attīstības programma, kuras mērķis ir uzlabot ilgtspējīgas, integrētas pilsētu attīstības politikas efektivitāti Eiropā, lai īstenotu Lisabonas un Gēteborgas stratēģijas. Latvija un Slovākija piedalās arī šādos INTERREG IVC programmas projektos: NEEBOR ("Networking for Enterprises in the Eastern External Border Regions" un FUTURE FOREST ("Woodlands for Climate Change").
Sadarbība satiksmes jomā Latvijas un Slovākijas sadarbību satiksmes jomā regulē "Latvijas Republikas valdības un Slovākijas Republikas valdības nolīgums par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu", kas noslēgts 1998.gada 9.aprīlī Rīgā. Autosatiksmes jomā sadarbība ar Slovākiju notiek Latvijas-Slovākijas Kopējās komisijas par autopārvadājumu jautājumiem ietvaros. Dzelzceļa jomā sadarbība ar Slovākiju notiek Starptautiskās Dzelzceļu sadarbības organizācijas (OSJD) ietvaros un Starptautiskās Dzelzceļa savienības (UIC) ietvaros. Starptautisko autopārvadājumu atļauju režīms starp Latviju un Slovākiju nepastāv.
Līgumtiesiskā bāze Datubāze ar informāciju par divpusējiem līgumiem: Slovākija Saites par Slovākiju Slovākijas Republikas Ārlietu ministrija: http://www.mzv.sk/ Slovākijas Republikas Valdība: http://www.vlada.gov.sk/ Slovākijas Republikas Prezidenta kanceleja: http://www.prezident.sk/ Slovākijas Republikas Nacionālā Padome (parlaments): http://www.nrsr.sk/ | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
 |
|
||||||||||||||||||||
|
|
|
||||||||||||||||||||||
